Augot prasībām minimalizēt naudas atmazgāšanas risku bankās, jādomā, kā samazināt kopējās izmaksas šajā jomā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu centru, būtiski ir definēt tās jomas, kurās mēs varam būt stiprāki nekā citas valstis un uz šo mērķi virzīties, Dienas Bizness rīkotajā konferencē Finanšu sektora attīstības iespējas vērtē eksperti, minot, ka Latvijas priekšrocības ir kvalificētie speciālisti, valodu zināšanas, tehnoloģiju attīstība un spēcīgās bankas.
Banku sektors spēlē nozīmīgu lomu Latvijā – pērn tā veidoja 2,75% no IKP, no kuriem iekšzemes klientu segments bija 1,49%, prezentējot pētījumu, saka KPMG Baltics direktore Evija Miezite. Tādējādi banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm (piemēram, lauksaimniecībai) un veido nedaudz virs 1% no IKP. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozaru pienesums IKP ir robežās no 1-2%. Finanšu pakalpojumu kopējais eksports aizvadītajā gadā sasniedza 460 milj. eiro, kas veido 3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta jeb 11% no pakalpojumu eksporta. Savukārt vidēji pievienotā vērtība pie IKP no viena darbinieka starptautiskajā banku sektorā Latvijā ir bijusi 115,5 tūkst. eiro, kas gandrīz piecas reizes pārsniedz tautsaimniecības vidējo rādītāju, liecina KPMG apkopotā informācija.
Patlaban Latvijā strādājošās kredītiestādes, kas apkalpo nerezidentu sektoru vētī savu klientu bāzi. Tā rezultātā šā gada pirmajā pusgadā nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās sarucis par 11%, ārvalstu klientu skaits – par 3,5%, taču neto komisiju apmērs audzis par 3%, informē SIA Deloitte Latvija partneris un valdes loceklis Igors Rodins. Tas nozīmē, ka bankas ir atbrīvojušās no klientiem, kuri neatbilst attiecīgajām prasībām, pagaidām bez būtiskas ietekmes uz ieņēmumiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā administratīvo izmaksu pieaugumu, skatoties no rentabilitātes viedokļa, nākotnē tā var būt reāla problēma, jo pirmie seši mēneši neuzrāda pilnu ainu, ņemot vērā, ka šogad notika ASV kompāniju audits šajās bankās, kas radīja papildus izmaksas un tiek attīstīta AML sistēma, kas ietver arī papildus izdevumu rašanos.
Visu rakstu Jādefinē attīstības virzieni lasiet piektdienas, 11.novembra laikrakstā Dienas Bizness!