Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Pasaules stila alus darbnīcā Alķīmiķis, brūvējot šo dzērienu, spēlējas ar garšām un cenšas pārsteigt tā cienītājus

Pašā Rīgas centrā, Lāčplēša ielā mājvietu radusi mazā alus darītava Alķīmiķis, kurā top alus ar tādiem interesantiem nosaukumiem kā Bērnības trauma un Sweet Tramp. Darītava atrodas bijušā alus restorāna Bierhaus telpā, kur tik tikko durvis ir vēris arī gastrobārs ar tādu pašu nosaukumu kā alus darītavai – Alķīmiķis. Brūzis sevi definē kā pasaules stila alus darbnīcu; tajā tiek darīts alus, kas atspoguļo šī brīža situāciju un stilus pasaulē.

Runājot par to, kā ideja attīstījusies, alus darītavas runasvīrs un viens no aldariem Ingemārs Dzenis stāsta, ka uzņēmuma īpašniekam bija vēlme radīt restorānu, kurā tiek darīts arī alus, un viņš uzaicināja par aldari pie sevis strādāt Gordonu van Houtanu, kura mērķis bija brūvēt dažāda tipa pasaules alu, nevis klasisko lager tipa alu. «Tā mēs sākām šo ideju viļāt. Sākumā gan mums bija cits nosaukumus, bet galu galā nonācām pie Alķīmiķa. Mums patīk pieeja, ka mēs ķīmiķojam alu labākajā šī vārda nozīmē. Alķīmiķi taisa zeltu no svina, bet mēs taisām alu no ūdens, kas arī savā ziņā ir zeltīts notikums. Tā arī radās nosaukums,» stāsta Ingemārs. Jautāts, kurš izdomā interesantos nosaukumus un etiķetes, viņš atklāj, ka sākumā šķitis, ka etiķetēm nav izšķirošas nozīmes un galvenais, lai ir labs produkts, tomēr beigu beigās secināts, ka arī izskats ir nozīmīgs.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Ražošanas, inženierijas un projektu vadības uzņēmumu grupas Skonto Group deviņu uzņēmumu plānotais kopējais apgrozījums 2018.gadā ir 350 miljoni eiro, trešdien žurnālistiem sacīja Skonto Group īpašnieks Guntis Rāvis.

Savukārt šogad Skonto Group uzņēmumu kopējo apgrozījumu plānots palielināt līdz 200 miljoniem eiro, no tiem vairāk nekā 90 miljoni eiro jeb 46% būs apgrozījums eksporta tirgos.

«Attīstot līdzšinējo tempu darbības paplašināšanai ārvalstīs, prognozēju, ka 2022.gadā grupas kopējais apgrozījums pārsniegs 500 miljonus eiro un 82% no tā veidos apgrozījums ārvalstu tirgos,» sacīja Rāvis.

Viņš informēja, ka Skonto Group ir veidojusies pēdējo piecu gadu laikā un patlaban var teikt, ka tā ir noformējusies. Drīzumā Skonto Group tiks reģistrēta kā juridiska persona - holdinga kompānija, kas pārvalda deviņus grupā ietilpstošos uzņēmumus.

«Pēdējo piecu gadu laikā arvien intensīvāk sākām strādāt ārvalstu tirgos, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Grupas kompānijas jau sen ir pāraugušas mūs valsti un pieprasītas citos tirgos. Savukārt ārzemju tirgi vēlās kontaktēt ar struktūru, kurai ir vismaz 100 miljonu eiro apgrozījums. Pie šāda apmēra ārvalstu partneri sāk runāt par nopietnākām lietām, līdz tam ir iespējami tikai nelieli palīgdarbi. Grupas izveide būtībā bija ārzemju partneru pamudinājums, jo grupas uzņēmumi sniedz kompleksu pakalpojumu un ārzemēs jau kādu laiku šīs kompānijas uztvēra kā grupu,» Skonto Group izveides nepieciešamību skaidroja Rāvis.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apgrozījums audzis par 3%.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 20,4%. Gadu iepriekš – 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar decembri – apgrozījums saruka par 19,9%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novērots visās lielākajās apakšnozarēs. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,7%).

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie šī gada novembra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 10,9 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada novembri, informē uzņēmums.

Arī vienpadsmit mēnešu griezumā «Olainfarm» grupas pārdošanas apjomi ir auguši par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 112,6 miljonus eiro. Šī gada 11 mēnešos «Olainfarm» koncerns realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.

Novembra konsolidētie pārdošanas rezultāti liecina, ka straujākā izaugsme pret pagājušā gada novembri šogad atzīmēta Nīderlandē, Moldovā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 474%, 98%, 67% un 52%. Par 34% samazinājusies pārdošana uz Uzbekistānu un par 15% uz Ukrainu, kas skaidrojams ar pasūtījumu cikliskumu. 2018. gada novembrī «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Ukraina. Kopumā produkcija tika realizēta 33 tirgos.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā saruka par 3,7% (no tā eirozonā – kritums par 9,5%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2,6%), bet vietējā tirgū pieauga par 0,7%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,6%. To ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 6,3%, bet eksportā bija pieaugums par 5% (no tā eirozonā – kāpums par 21,9%, bet ārpus eirozonas – kritums par 2,7%).

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,3%. Apgrozījums eksportā pieauga par 2,5% (no tā eirozonā – par 1,1%, ārpus eirozonas – par 3,9%), bet vietējā tirgū samazinājās par 1,6%.

2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saruka par 1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 4,6%. Lielākais apgrozījuma kritums bija autodegvielas tirdzniecībā – par 13,3%. Mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas tirdzniecību, samazinājās par 1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 10%. Gadu iepriekš – 2014. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums saruka par 6,7 %.

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 2,6%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumukopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, martā salīdzinājumā ar februāri, ir pieaudzis par 14,3%. Gadu iepriekš – 2013. gada martā salīdzinājumā ar 2013.gada februāri – apgrozījums palielinājās par 10,7%.

Martā salīdzinājumā ar 2013. gada martu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 3,8%.

Pārtikas preču grupā tas pieauga par 4,1%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 3,6%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 2,3%. Straujākais apgrozījuma pieaugums martā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā – par 20,0%, kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,5%.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 1,6%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 13,6%. Gadu iepriekš – 2014. gada martā salīdzinājumā ar februāri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Šā gada martā, salīdzinot ar 2014. gada martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 6,5%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 1,4%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 10,1%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 20,4%.

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums palielinājās par 2,1% un nepārtikas preču grupā – par 3,9%.

2016. gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 19%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,1%), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 9,5%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,9%).

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2015. gada februāri, apgrozījums audzis par 2,3 %.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms samazinājās par 1%.

Salīdzinot ar janvāri, vislielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,5%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 4,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, februārī salīdzinājumā ar janvāri samazinājās par 3,5%. Gadu iepriekš – 2015. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri – apgrozījums saruka par 3,7%.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 2,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir samazinājies par 6,5%. Gadu iepriekš – 2012. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums samazinājās par 6,2%.

2013. gada novembrī salīdzinājumā ar 2012. gada novembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5%.

Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 7,2%, bet nepārtikas preču grupā – par 3,7%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums saglabājies nemainīgs. Straujākais apgrozījuma pieaugums novembrī bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 41,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 22,5%, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 17,9%, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 11,3%.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.

Šajā novembrī salīdzinājumā ar pērno novembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 42,6 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 22,7 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,3 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 4,2 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,2 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11,4 %.

2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,1 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,9 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Savukārt lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,2 %) un mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 2,6 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 8,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,4%.