Lai nostiprinātu "Tex Mex" tirgus līdera pozīcijas Latvijā un Eiropā, "Paulig" investējis 45 miljonus eiro jaunas tortilju rūpnīcas izveidē Beļģijā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums jauno tortilju rūpnīcu atklājis blakus "Paulig" esošajām ražotnēm Rūselarē, Beļģijā, un tādējādi "Paulig" veicis lielākās investīcijas ārpus Somijas. Rūpnīca ražo tortiljas zīmoliem "Santa Maria", "Poco Loco", kā arī privātajām preču zīmēm.

Paredzēts, ka jaunā ražotne palielinās uzņēmuma ražošanas jaudu par 27 000 tonnām tortilju gadā.

“Šīs 45 miljonu eiro investīcijas veicina turpmāko izaugsmi un nostiprina mūsu kā Tex Mex kategorijas tirgus līdera pozīcijas Eiropā. Šī kategorija Eiropā strauji aug, un mūsu jaunā tortilju rūpnīca Rūselarē ļauj mums plaši izmantot tās sniegtās iespējas. Mūsu mērķis ir dubultot uzņēmuma Tex Mex biznesu Eiropā, un jaunajai rūpnīcai ir izšķiroša nozīme, lai tas būtu iespējams,” saka Rolfs Ladau, Paulig izpilddirektors.

Sākoties grilēšanas sezonai, Tex-Mex restorānu tīkls no 11. aprīļa visiem apmeklētājiem piedāvā iespēju «notiesāt» 1 kg smagu liellopu gaļas filejas steiku par to nemaksājot.

Steiks, kura vērtība esot 60 lati, ēdājam bez maksas tiek ar noteikumu, ka tas apēsts 10 minūtēs.

Ja steiks tiek apēsts 10 līdz 20 minūtēs, par to jāmaksā trešdaļa no steika vērtības, bet par vēl katrām papildus 10 minūtēm ēdājam jāpiemaksā papildus 10 lati.

Ja steiks apēsts stundas laikā vai ilgāk, vai arī vispār nav apēsts, par to jāmaksā pilna porcijas vērtība.

Jāpiebilst, ka steiks tiek pasniegts ar piedevām - frī kartupeļiem, svaigiem dārzeņu salātiem un tomātu mērci, kas arī ir jāapēd noteiktajā laika periodā.

Piedaloties akcijā, šāda steika porcija ir jāapēd vienam cilvēkam.

Līdzīgas steiku ēšanas akcijas notiekot Amerikā, kur tās iemantojušas lielu popularitāti, it īpaši Teksasā un Meksikas reģionos, kur tiek piekoptas ļoti stingras ēdienu grilēšanas tradīcijas un Tex-Mex kultūra.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Restorānu tīkls Tex-Mex Republic šopavasar ievieš jaunu ēdienkarti, kuras izstrāde prasījusi divus gadus

Sākumā uzņēmums digitalizējis virtuvi, ieviešot vienotu sistēmu, kā uzskaitīt pārdoto un dažādas sagataves.

«Gribējām izdarīt, lai tā būtu neliela, bet revolūcija iekšējos procesos. Digitalizāciju veicām, lai klients varētu saņemt ātrāk ēdienu, jo ēdājs, kurš saņem maltīti ātrāk, ir divreiz apmierinātāks. Svarīgākais – ātrums. Kad klients pasūta maltīti, virtuvē uz monitora parādās attēls, kādam ēdienam jāizskatās, un tālāk darbs ir pavāram. Arī katram produktam jābūt sagrieztam noteiktos gabaliņos, lai pavāram vieglāk strādāt. Tagad sagataves taps savlaicīgāk, un tas arī ļaus veicīgāk strādāt pavāram. Viss pārdotais tiek uzskaitīts un redzams jaunajā sistēmā,» atklāj GMG Restaurants valdes priekšsēdētājs Uldis Stepanovs. Tāpat izveidota sistēma, kā dažādus produktus vislabāk uzglabāt. Pie jaunās tehnoloģijas jau gadu strādājusi topošā zinātņu doktore, Tex-Mex Republic pārtikas tehnoloģe Aija Ruzaiķe.

Jūrmalas dome apbalvojusi konkursa «Jūrmalas labākais ēdināšanas uzņēmums 2012» uzvarētājus, kuri balvā saņems finansējumu dalībai Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rīkotajā sacensībā «Latvijas Tirgotājs 2012».

Kopumā konkursā šogad piedalījās 31 uzņēmums, kas tika vērtēts sešās kategorijās – restorāni, viesnīcu restorāni, nacionālās virtuves, kafejnīcas, vasaras sezonas ēdināšanas uzņēmumi un bistro, krogi un bāri.

Restorānu grupā pirmo vietu tāpat kā pagājušajā gadā ieguva Bar&Grill 36. line, ar otro vietu šajā grupā tika apbalvota Klondaika Tex-Mex, bet trešo vietu ieguva restorāns My Life.

Viesnīcu restorānu grupā uzvarēja viesnīcas Baltic Beach House restorāns Caviar Club, otro vietu ieguva viesnīcas Light House restorāns, bet trešo vietu – viesnīcas MaMa restorāns.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Jaunais restorāns Kolonādes telpās Kolonāde. Mūsu stāsti produkciju iepirks no vietējiem ražotājiem, atklāj restorāna Bibliotēka Nr.1 restorāns un topošā restorāna šefpavārs Māris Jansons.

Kā jau ziņots, 14.februāra izsolē ar nosolīto 10 959 eiro nomas maksu mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa par Kolonādes nomas tiesībām uzvarēja SIA Pasākumu apkalpošana, kuras sastāvā ietilpst arī restorāns Bibliotēka Nr.1 restorāns.

«Esam gatavi šim izaicinājumam un darīsim visu, lai restorāns pēc iespējas ātrāk sāktu savu darbību. Ēdienkarte tiks veidota ciešā sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām, akcentējot tādus Latvijas lauku labumus kā medus, kazas siers, smiltsērkšķu sula, kā arī brieža, liellopa un strausa gaļa, arī interjers atspoguļos latviskās tradīcijas,» sacīja Jansons.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pirmdien, 31.oktobrī tika prezentēts jaunākais Ziemļevalstu restorānu ceļvedis White Guide Nordic. Ceļvedī apkopoti 325 labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās un Grenlandē. Pirmo reizi tajā iekļauti arī 60 Baltijas valstu restorāni, no kuriem par labāko atzīts restorāns Vincents, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Šogad ceļvedī apkopots 61 restorāns no Somijas, 64 restorāni no Norvēģijas, 92 restorāni no Zviedrijas, 15 restorāni no Islandes, kā arī 60 restorāni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Visi restorāni ceļvedī vērtēti un grupēti pēc valsts, kategorijas un lokācijas. Maksimālais punktu skaits, kas tiek piešķirts restorānam, ir 100 punkti: 40 punkti par ēdienu, 20 punkti par apkalpošanu, 20 punkti par dzērieniem un tikpat daudz arī par restorāna atmosfēru.

«Baltijas valstīm ir unikāls kulinārais mantojums un klimats, bet mūs visus vieno īpaši sezonālie produkti, kuru pagatavošanai katrā restorānā tiek izmantotas savas īpatnējās tehnikas. Ja Baltijas valstu gastronomija turpinās attīstīties tādā pašā virzienā, kā tas notiek jau tagad, daudzi atklās Igauniju, Latviju un Lietuvu kā piemērotu gastronomijas ceļojuma galamērķi,» skaidro galvenā Baltijas valstu sadaļas redaktore Anna Mikelsone Bodemarka.

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Pieaicinot starptautisku žūriju, otro gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā un, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Ekselence labākā restorāna Latvijā 2014 titulu ieguvis restorāns Vincents, otrajā vietā ierindojies Bibliotēka No.1 restorāns, bet trešo vietu ieņem 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt!.

Projekta iniciators Normunds Norenbergs stāsta, ka Ekselence 30 labāko restorānu Latvijā 2014 sarakstu nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā restorānu nozares profesionāļi tika aicināti izveidot katrs savu individuālo labāko restorānu sarakstu un katru no restorāniem izvērtēt, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās žūrija, kuru šogad veidoja ne tikai pašmāju eksperti, bet arī pieredzējuši profesionāļi no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Žūrijā darbojās 14 pieredzējuši restorānu eksperti un apmeklēja restorānus, lai izvērtētu to sniegumu, vērtējot gan ēdienu, dzērienu kvalitāti, tāpat rūpīgi pievēršot uzmanību apkalpošanas kvalitātei un atmosfērai restorānā.

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

No šī gada jūnija vidus līdz oktobrim Ventspils dome rīko sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu konkursa Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī 2009.

Konkursu Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī pašvaldība organizē, lai veicinātu kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pilsētā, kā arī popularizētu labākos ēdināšanas uzņēmumus. Konkurss Ventspilī tiek rīkots jau kopš 1999. gada.

Ēdināšanas uzņēmumus vērtē trīs grupās: restorāni; kafejnīcas; ātrās ēdināšanas uzņēmumi.

Konkursa dalībnieku vērtēšanu veiks trīs neatkarīgi eksperti. Tāpat Ventspils portālā publicētajā apmeklētāju anketā savu vērtējumu varēs izteikt ēdināšanas uzņēmumu apmeklētāji.

Konkursa pirmās un otrās vietas ieguvējiem būs dotas tiesības sniegt restorāna, kafejnīcas, ātrās ēdināšanas uzņēmuma pakalpojumus Ventspils pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā kopumā pārsniedz 50%, nerīkojot papildu pasūtījuma procedūras, laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

88 izdevēji šoreiz gada balvai bija pieteikuši vairāk nekā 200 ierakstus. Žūrija mūziķa Aivara Hermaņa vadībā atlasīja 79, kuri pretendēja uz Zelta mikrofonu 19 nominācijās.

No 19 nominācijām trīs Zelta mikrofonus ieguva dziedātājs Dons, tostarp par gada labāko dziesmu.

Uzvarētājus visās 19 nominācijās skatieties arī augstāk galerijā!

Gada labākā dziesma:

Dons - Pēdējā vēstule

Labākais metāla un rokmūzikas albums:

RŪSA - No vāka līdz vākam

Labākais pop albums:

Otra puse - Uzzīmē mani

Labākais pop-rock albums:

The Sound Poets - Tavs stāsts

Labākais kantri un šlāgermūzikas albums:

Mēs tikāmies... (Žoržs Siksna dzied Raimonda Paula dziesmas)

Labākais tautas mūzikas albums:

Auļi - Dižducis

Venstpilī apbalvoti konkursa Labākais ēdināšanas uzņēmums Ventspilī 2009 uzvarētāji, kuri tālāk pretendēs uz atzinību Latvijas mērogā – konkursā Latvijas Labākais tirgotājs 2009.

Uzvarētāji iegūst tiesības uz pašvaldības pasūtījumiem nākamgad un bezmaksas reklāmu Ventspils pašvaldības izdotajos 2010.gada reklāmas un tūrisma izdevumos.

Restorānu grupā:

1.vieta – SIA Kusman pilskrogs Melnais sivēns,

2.vieta – SIA GMG Catering restorāns Tex-Mex,

Kafejnīcu grupā:

1.vieta – SIA Jūrkalnes priedīte kafejnīcai Skroderkrogs,

1.vieta – SIA AutoTons kafejnīca Ukraina,

2.vieta – SIA Serviss IK kafejnīcai Jūras brīze,

2.vieta - SIA Santande kafejnīca Kupfernams,

Pirmdien, 8.maijā, sākas 11. Rīgas restorānu nedēļa. Tās laikā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 46 Rīgas restorāni. Atzīmējot Eiropas gastronomijas reģiona titulu, šefpavāri tās radījuši atbilstoši konceptam Ar dabu šķīvī, informē Rīgas Tūrisma un attīstības birojā.

Ievērojot Restorānu nedēļas nosacījumus, ka ēdienam šīs nedēļas laikā ir jāreprezentē Latvijas un Baltijas virtuve, vismaz pusei produktu ir jābūt vietējas izcelsmes, kā arī nepieciešams izmantot sezonālos produktus, restorānos būs baudāmi ēdieni ar tādiem pavasarīgiem produktiem kā rabarberi, zaķskābenes, lakši u.c.

Kategorijā trīs ēdieni par 15 eiro piedalās sekojoši restorāni: Astor, Avalon,B-Bārs restorāns, Benjamiņš, Boulevard 33,Bruņinieku 63, Cup&Cino, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, De Commerce Gastro Pub 1871, Elements, Esplanāde, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Garage, Vīna bars, Gutenbergs, KID*, Konvents, KukBuk Restorāns, Moltto Grill&Wine, Niklāvs, OZO golfa kluba restorāns, Panorāma, Piramīda, Ribs&Rock, Rīgas Pērle, Steiku Haoss, Tinto, Zaļais Maksis, Zvejnieka dēls.