Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" plāno emitēt obligācijas, lai refinansētu aizņēmumu 116 miljonu eiro apmērā.

Tāpat kompānijā norādīja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") piešķīrusi "Augstsprieguma tīklam" ilgtermiņa kredītreitingu BBB+ līmenī.

"Augstā reitinga piešķiršana ir būtisks solis "Augstsprieguma tīkla" virzībā uz kapitāla tirgu, jo īpaši, ņemot vērā turpmākā perioda lielos kapitālieguldījuma projektus virzoties uz Baltijas elektroenerģijas sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Tāpat tas palielinās potenciālo investoru uzticību uzņēmumam, dos iespēju piesaistīt kapitālu, gan emitējot obligācijas, gan piesaistot līdzekļus no bankām uz izdevīgākiem nosacījumiem," atzīmēja "Augstsprieguma tīkla" padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Katru gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp tās veiktos pasākumus neatkarības nodrošināšanai un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka AS Latvijas elektriskie tīkli spēju ievērot saistības, kas izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma.

Izvērtējot komersantu sniegto informāciju, SPRK secina – AS Augstsprieguma tīkls atbilst sertificēšanas prasībām un tās veiktie pasākumi neatkarības nodrošināšanai ir pietiekami.

AS Augstsprieguma tīkls ir ievērojusi Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības neatkarības nodrošināšanai. Regulatora uzmanības lokā nav nonākuši tādi dokumenti vai informācija, kas liecinātu, ka AS Augstsprieguma tīkls rīcībā esošais personāls, tehniskie un finanšu resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi. AS Augstsprieguma tīkls ir izstrādājusi un ievēro pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un pilda tai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.714/2009 noteiktos pienākumus.

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus jaunus padomes locekļus, informē Finanšu ministrija.

Padomē nolemts iecelt Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.

Kaspars Āboliņš jau pildīja padomes locekļa amata pienākumus AS “Augstsprieguma tīkls” padomē, līdz šī konkursa izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai. Papildu AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amatam viņš ir Valsts kases pārvaldnieks. Vairāk nekā 10 gadus Kaspars Āboliņš ir strādājis Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē.

Ieceltais padomes loceklis Armands Eberhards ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Tāpat viņš ieņem Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu un Eiropas Investīciju fonda direktora vietnieka amatu.

Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" nākamo desmit gadu laikā attīstībā plāno investēt apmēram 400 miljonus eiro, liecina kompānijas iesniegtais elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības desmit gadu plāns.

Tostarp pārvades sistēmas operatora finanšu ieguldījumi, kuri ietverti Eiropas desmit gadu plānā, veido 171,29 miljonus eiro, bet projekti, kas nav ietverti Eiropas desmit gadu plānā, veido 229,51 miljonu eiro.

Līdz 2025.gadam plānots sinhronizācijas projekta pirmajā fāzē palielināt Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas 330 kilovoltu (kV) starpsavienojumu caurlaides spēju, kā arī iegādāties un uzstādīt sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtas par apmēram 70 miljoniem eiro. Otrajā projekta fāzē paredzēta sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī elektroenerģijas komercuzskaites, dispečervadības sistēmu un pretavārijas automātiku modernizācija par apmēram 100 miljoniem eiro.

Baltijas pārvades sistēmas operatori vienojušies ierobežot elektroenerģijas importa jaudu no Krievijas, informē AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.

Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori vienojušies noteikt ierobežojumu kopējai elektroenerģijas importa jaudai no Krievijas uz Baltijas valstīm, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti, min kompānijas pārstāvji.

Latvijas "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering" ir vienojušies, ka no ceturtdienas, 3.marta, kopējā Baltijas elektroenerģijas importa jauda no Krievijas tiks ierobežota 300 megavatu (MW) apmērā, attiecīgi nosakot atsevišķi ierobežojumu 150 MW apmērā uz Krievijas-Latvijas robežas un 150 MW apmērā uz Kaļiņingradas-Lietuvas robežas.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Ceturtdien ir pacelti pirmie elektrolīnijas Kurzemes loks balsti Dundagas novadā, pēc AS Augstsprieguma tīkls pasūtījuma uzsākot Kurzemes loka projekta trešā posma izbūvi, informē Augstsprieguma tīkla sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana.

A. Sproģis atzīmē, ka visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Kurzemes loka trešais posms savienos 330kV apakšstacijas Ventspils Ventspilī un Imanta Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Kurzemes loka pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

SIA "Birznieki Industrial Solutions" sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību un AS "Augstsprieguma tīkls" Jaunolainē sākuši jaunas augstsprieguma apakšstacijas būvniecību ar kopējo jaudu 60MW industriālā parka attīstībai, kas ir viens no pirmajiem lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektiem Latvijā.

Projekta attīstītāju investīcijas apakšstacijas izbūvei sasniedz 10 miljonus eiro.

"Šis pirmais tik lielas jaudas saules elektrostacijas projekts Latvijā, kas tiks pieslēgts pārvades tīklam un ir nozīmīga investīcija ne tikai Olaines novadā, bet arī valsts mērogā. "Augstsprieguma tīkls" ir prieks būt sabiedrotajiem tajā un ceram, ka šim projektam drīz sekos citi, dodot būtisku pienesumu Latvijas atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībā," uzsver AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Augstsprieguma apakšstacijas būve ir tikai maza daļa no vairāk nekā 300 hektāru liela industriālā parka projekta, ko plānots attīstīt Jaunolainē.

"Man vienmēr ir bijis sapnis radīt ko lielu un nozīmīgu ar pienesumu Latvijai. Pēc vairāk nekā 10 gadu rūpīga un pacietīga darba esmu gandarīts, ka tas īstenojas. Ar laika kapsulas ielikšanu topošās apakšstacijas pamatos uzsākam industriālā parka būvniecību," stāsta SIA "Birznieki Industrial Solutions" valdes priekšsēdētājs Juris Rūsa.

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu.

Paziņojumā teikts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Jaunais iesniegtais AS Augstsprieguma tīkla tarifu projekts, visticamāk, nepalielinās elektrības cenas nākamgad, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Augstsprieguma tīkla tarifu projekts paredz palielinājumu, taču SPRK to rūpīgi vērtē un centīsies nepieļaut tā pieaugumu. «Pieaugumam nevajadzētu būt būtiskam, vai nevajadzētu būt vispār,» teica Irklis.

Viņš arī atzīmēja, ka Augstsprieguma tīkla tarifs ir tikai daļa no elektrības gala tarifa. Turklāt, ja pieaugums ir neliels, tad arī, visticamāk, Sadales tīkls neprasīs pārskatīt savu tarifu.

SPRK vadītājs norādīja, ka regulators Augstsprieguma tīkla tarifu projektu pabeigs izvērtēt nākamā gada sākumā.

Jau vēstīts, ka Augstsprieguma tīkla iesniegtais tarifu projekts paredz to pieaugumu.

«Izstrādātais tarifu projekts paredz tarifu pieaugumu no 8% līdz 13% atkarībā no pieslēguma vietas pārvades sistēmai. Pārvades tarifu izmaiņas neatstās iespaidu uz elektroenerģijas lietotājiem, kas ir pieslēgti pie elektroenerģijas sadales sistēmas, kamēr AS Sadales tīkls nepārskatīs elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus,» skaidroja SPRK.

Gaidāmas izmaiņas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid akcionāru sastāvā.

Par šīm izmaiņām plāno paziņot 19. decembrī, preses konferencē, kas notiks Augstsprieguma tīkls telpās, Dārzciema ielā 86.

Papildināta visa ziņa

Ņemot vērā šo faktu un DB rīcībā esošo informāciju, Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par vienu no Conexus Baltic Grid akcionāriem. Pats uzņēmums gan plašākus komentārus pirms gaidāmās preses konferences nesniedz.

Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, preses konferencē piedalīsies Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš DB apstiprināja, ka iepriekš ir izskanējusi neoficiāla informācija par to, ka Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par Conexus Baltic Grid akcionāru. Šo lēmumu viņš gan vērtē negatīvi, norādot, ka priekš Latvijas ražotājiem tā ir slikta ziņa. «Latvijas ražotāji šī lēmuma dēļ pārmaksās. Sākumā par to, ka šīs akcijas no esošajiem akcionāriem tiks atpirktas par neadekvāti lielu cenu, bet pēc tam par neprasmīgi un neefektīvi apsaimniekotu infrastruktūru. Valstij par šo biznesu nav nekādas sajēgas,» norāda I.Zariņš.

Noslēdzies reorganizācijas process, kurā AS "Augstsprieguma tīkls" pievienota kompānija AS "Latvijas elektriskie tīkli", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Sekmīgi noslēdzies Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas īpašuma tiesību reformas juridiskais process - pārvades tīkls jeb augstsprieguma elektropārvades līnijas, apakšstacijas un ar tiem saistītie nekustamie īpašumi ir nodoti Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īpašumā, reorganizācijas rezultātā AST pievienojot līdzšinējo pārvades sistēmas aktīvu īpašnieku AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Ieraksts par LET pievienošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā veikts 25.novembrī.

"Esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora darbību. Aktīvu piederības maiņas rezultātā ir ievērojami pieaugusi AST bilances vērtība, pieaugs arī peļņas rādītāji, jo visa peļņa paliks AST rīcībā, vienlaikus ir mazināts administratīvais slogs. Arī no enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, šis ir racionāls solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā Eiropas Savienībā", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Latvijas neatkarīgā elektroenerģijas Pārvades Sistēmas Operatora AS Augstsprieguma tīkls apgrozījums 2014.gada sasniedza 110 502 757 eiro, kas ir par 3,43 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā, kad tas bija 107 067 060 eiro. Savukārt peļņa 2014.gadā ir samazinājusies līdz 998 309 eiro, kas ir par 1,76 miljoniem eiro mazāk nekā 2013.gadā, kad tika nopelnīti 2 761 890 eiro, liecina uzņēmuma Akcionāru sapulces apstiprinātais gada pārskats.

AS Augstsprieguma tīkls apgrozījuma un pelņas apjoms ir plānotajā līmenī, kas kopumā atbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lemtajam par pieļaujamo peļņas apjomu un kapitāla atdevi. Uzņēmuma peļņas samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, galvenokārt saistīts ar uzkrājumu izveidi, ievērojot saimniecisko darbību ietekmējošo normatīvo dokumentu prasības un nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Sproģis.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls akciju turētāja – Finanšu ministrijas personā lemto, 90% no nopelnītā jeb 898 478 eiro tiks samaksāti dividendēs, bet atlikušie 10% jeb 99 831 eiro tiks ieskaitīti rezervēs un izlietoti AS Augstsprieguma tīkls turpmākai attīstībai - investīciju projektu finansēšanai.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.