Biznesā nereti nepieciešams īstermiņa aizņēmums uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Viens no populārākajiem finanšu rīkiem kā efektīvs īstermiņa risinājums ir overdrafts. Šajā rakstā par to, kādās biznesa situācijās overdrafts lieti noder, un kādas ir izplatītākās uzņēmēju kļūdas, piesaistot aizdevumus.

Overdrafts ir visvieglākā un ātrākā iespēja piesaistīt īstermiņa līdzekļus biznesam, turklāt overdraftam, atšķirībā no kredīta, netiek piemērota komisijas maksa par pieteikuma izskatīšanu un procentu maksājums tiek aprēķināts tikai par izmantoto aizdevuma daļu.

Populārākās overdraftam piemērotas situācijas

Overdrafts uzņēmēju vidū ir populārs aizņēmuma veids, jo tas ir ērts risinājums brīžos, kad par samērīgu maksu nepieciešams ātri iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus, turklāt par tiem jāmaksā tikai tad, kad tiek izmantots piešķirtais kredīts.

Overdraftam piemērotās situācijas ir dažādas un atkarīgas no uzņēmuma darbības jomas. Piemēram, tirdzniecības uzņēmumam rodas iespēja iepirkt preču partiju par īpaši izdevīgu cenu. Ja tādā brīdī uzņēmuma kontā preču iegādei nepieciešamās summas nav, populāri ir izmantot overdraftu. Cita situācija. Uzņēmumam tuvojas regulāro maksājumu izmaksai noteiktais datums, bet pasūtītāji vēl nav norēķinājušies par iegādāto preci vai pakalpojumiem. Arī šādā gadījumā populāri ir izmantot overdraftu, lai laikā norēķinātos ar darbiniekiem vai citiem partneriem, nebojājot uzņēmuma tēlu. Vēl viena tipiska situācija. Uzņēmums paplašinās un atver jaunu filiāli, bet tam nepietiek līdzekļu reklāmas kampaņai. Arī šādās situācijās ir populāri izmantot overdraftu, jo pēc iespējas ātrāk sākta reklāmas kampaņa ļaus ātrāk piesaistīt klientus un līdz ar to stabilizēt un audzēt finanses.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Kredītu termini, kas var apmulsinātAr aizņēmumiem savas dzīves laikā saskaras lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tomēr kredītu salīdzināšanas portāla Sortter ekspertu pieredze liecina, ka pat regulāri kredītu ņēmēji bieži neorientējas finanšu, tostarp kredītu terminoloģijā. Diemžēl to nereti izmanto negodprātīgi aizdevēji, kas līguma nosacījumos paslēpj dažādas maksas vai vienkārši augstus procentus. Tomēr tas tālāk var radīt problēmas – arī šo dārgo kredītu atmaksā.

Kur un kad visbiežāk jāsaskaras ar kredītu terminiem?

Pēdējo gadu laikā pilnveidota valsts likumdošana, kas šobrīd nosaka: visiem galvenajiem kredīta nosacījumiem jābūt precīzi un skaidri norādītiem gan aizdevēja piedāvātajā līguma paraugā, gan pašā līgumā, kas tiek noslēgts starp aizdevēju un aizņēmēju. Tas gan nozīmē, ka galvenā atbildība par līguma izlasīšanu un tā izprašanu gulstas uz paša aizņēmēja pleciem: vai tas pievērsīs uzmanību aizdevuma nosacījumiem vai nē.

Jāņem vērā, ka visbiežāk sarežģītu terminoloģiju lieto ilglaicīgu aizdevumu (piemēram, hipotekārā vai auto kredīta gadījumos) un kredītlīnijas tipa aizdevumos. Tas tāpēc, ka šie ir visai sarežģīti aizdevumi ar daudziem mainīgiem jēdzieniem un vērtībām, kā arī tie, kas var ļaut aizdevējam nopelnīt visvairāk.

Banku un nebanku kreditētāju lobiju savstarpējās cīņās dominē emocijas, un patērētāja intereses bieži paliek otrajā plānā. Pētījumā apkopojot tirgū pieejamās iespējas aizņemties patēriņam, galvenais secinājums ir šāds – neatkarīgi no aizdevēja patēriņa kredīts nebūs lēts, otrdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan ātro kredītu devēju nosacījumi nav saucami par draudzīgiem, tomēr jāsecina – kopējās īstermiņa aizdevuma izmaksas, ja rēķina mēneša griezumā, ir stipri līdzīgas gan bankās, gan ātro kredītu firmās. Vienīgi – bankas mazos kredītus nepiedāvā.

Diena analizēja kreditēšanas piedāvājumus un noteikumus trīs Latvijas komercbankās un divu nebanku kredītdevēju – 4finance un MCB Finance Latvia – pakalpojumos. Pētījumā tika apskatīti šādi banku produkti: bankas Nordea overdrafts un patēriņa kredīts, Swedbank overdrafts/kredītlīnija un patēriņa kredīts, bankas Citadele patēriņa kredīts, kā arī populārāko ātro kredītdevēju (Smscredit.lv (4finance) un Credit24.lv (MCB Finance Latvia)) piedāvātie aizņēmumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Populārākie aizdevumu veidi mazo un vidējo komernsantu vidū ir līzings, overdrafts un kredītlīnija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Banku vidū pastāv konkurence par klientiem – lielajām kompānijām, taču mazajiem uzņēmumiem nereti aizdevumu neizdodas saņemt vispār. Patlaban vairākas lielās kredītiestādes veido jaunu piedāvājumu tieši nelieliem uzņēmumiem, vadoties no to kredītspējas.

Vēl ir, kam dot

Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 221 tūkstotis aktīvu uzņēmumu, no kuriem lauvas tiesu jeb vairāk nekā 90% veido tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Bankas nelielos uzņēmumus kreditē nelabprāt, un daļa nemaz nedodas uz kredītiestādi, jo ir pārliecināti, ka aizdevums tāpat tiks atteikts. Tomēr patlaban, ņemot vērā, ka lielo uzņēmumu skaits ir ierobežots, bankas meklē veidus, kā aktivizēt kreditēšanu tieši MVU segmentā. Kā stāsta Swedbank Mazo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jānis Paiders, banka veikusi pētījumu, kurā secināts, ka kompāniju vidū, kuru apgrozījums ir no 12 tūkstošiem līdz diviem miljoniem eiro, 25 tūkstošiem ir brīva aizņemšanās kapacitāte, tas nozīmē, ka tie var saņemt aizdevumus bankā. No tiem 16 tūkstoši uzņēmumu var saņemt aizdevumu, kas ir lielāks par 2000 eiro. J. Paiders skaidro, ka par aizņemties spējīgu var uzskatīt tādu kompāniju, kuras saistības nepārsniedz četru gadu naudas plūsmu. Tiesa, viņš iesaka ikvienam uzņēmumam, kurš uz banku nāk pēc kredīta, izpildīt mājasdarbu – izvērtēt savas finanses un kredītvēsturi, atbildēt uz jautājumu, vai finansējums uzlabos uzņēmuma finanses un neradīs apgrūtinājumu, savukārt paša ieguldījumam jābūt, sākot no 10%. Aptuveni 70% no pašreizējiem pieteikumiem neiztur šo pirmo pārbaudījumu, savukārt, ja mājasdarbs izdarīts, tad 98% gadījumu tiek apstiprināti, liecina bankas pieredze.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Ikviena finanšu iestāde tiek vērtēta pēc tās darbības principiem, piedāvāto pakalpojumu kvalitātes, to lietošanas izmaksām un citiem faktoriem.

„Pēdējā laikā mūsu juridiskie klienti aizvien vairāk tiecas efektivizēt uzņēmuma darbu. Arvien aktuālāks top arī jautājums, kā optimizēt izdevumus. Te ir svarīgi nākt klientam pretī un palīdzēt,” stāsta Danske Bankas vadītājs Raivis Kakānis.

Kā samazināt uzņēmuma izmaksas? Protams, šeit nav universālu recepšu. Katram uzņēmumam nepieciešama atšķirīga pieeja, un Danske Banka savos klientos saredz ko vairāk par skaitļu virknēm. Bankas vadītājs norāda: „Rūpējoties par klientu vajadzībām, mēs šopavasar ieviesām īpašus pakalpojumu komplektus uzņēmumiem. Kamēr citās bankās maksa par pamatpakalpojumiem pieaug, mūsu piedāvājums ļauj klientiem ietaupīt izmaksas par bankas pakalpojumiem.”

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks ir izvēlējusies uzvarētāju starp kredītiestādēm par t.s. overdrafta piesaisti apkures sezonas sākšanai.

Labākos nosacījumus starp trim pretendentēm piedāvājusi DnB Nord banka, informēja SIA Rīgas namu pārvaldnieks preses sekretārs Krists Leiškalns. Piedāvātais termiņš ir 180 dienas, bet overdrafts piedāvāts ar procentu likmi 0.8 + RIGIBOR. Tiesa, vēl ir jānokārto visas juridiskās formalitātes.

DB jau ziņoja, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks plāno aizņemties aptuveni 4.5 miljonus latu (iespējams, 5 milj. latu), lai Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām šoruden tiktu pieslēgta apkure.

Konkursā Kredītiestādes overdrafta piesaiste apgrozāmo līdzekļu papildināšanai piedāvājumu bija iesniegušas Swedbank, DnB Nord banka un SEB banka.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Tā vietā, lai beidzot dzīvē ieviestu vismaz vienu efektīvu mehānismu ātrās kreditēšanas kontrolēšanai, par ko tiek runāts jau gadiem, pēdējās dienās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau atkal pauda kārtējās bažas par ātrajiem kredītiem, kas te «burbuli pūšot», te radot «riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā».

2011. gadā ar lielu pompu tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas aizslaucīja teju pusi ātrā kredītu tirgus spēlētāju, bet daļa lombardu aizgāja pagrīdē. Jau toreiz paši ātrās kreditēšanas nozares spēlētāji ar abam rokām atbalstīja nozares sakārtošanu, bet norādīja, ka vien ar licences maksas noteikšanu 50 tūkstošu latu apjomā un 300 tūkstošu latu pamatkapitalu tirgu sakārtot līdz galam nevarēs.

Nākas secināt, ka Pavļuta pēkšņās atklāsmes par ātro kredītu tirgus straujo pieaugumu tikai apliecina, ka ātrās kredītu tirgus darboņiem bija taisnība – tā saucamā tirgus sakārošana pirms gada bija vien mērķēta uz budžeta caurumu lāpīšanu. Un ko lai par Pavļuta izteikumiem, ka «nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas» saka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas jau gadiem ar putām lūpām cīnās par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, turklāt gana veiksmīgi. Taisnības labad arī jānorāda, ka pietiekami daudz netaisnīgi līguma nosacījumi bijuši arī banku kredītu līgumos, turklāt par tiem sūdzības tas pats «fuktuks» un arī PTAC saņem joprojām.

"Luminor" banka noslēgusi līgumu ar alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas koncernu "Amber Beverage Group" par esošā overdrafta pagarinājumu.

Kopējā overdrafta limita summa ir 22,7 miljoni eiro, un to paredzēts izmantot esošās ražošanas un ikdienas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī grupas stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Darījums par esošā overdrafta līguma ar kopējo overdrafta limita summu 22,7 miljonu eiro apmērā termiņa pagarinājumu ir noslēgts starp AS "Luminor bank" un "Amber Beverage Group" grupā ietilpstošiem uzņēmumiem: Amber Beverage Group Holding S.à r.l., Luksemburga, SIA "Amber Distribution Latvia", AS, "Latvijas balzams", AS "Interbaltija AG", SIA "Amber Beverage Group", Latvija, un Bennet Distributors UAB, Lietuva.

""Amber Beverage Group" uzņēmumi ir mūsu klienti jau gandrīz desmit gadus. Viens no finanšu risinājumiem, ko nodrošinām, ir overdrafts, ko šobrīd esam pagarinājuši, lai klientam būtu pieejami līdzekļi ikdienas darbam un nākotnes mērķu sasniegšanai," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.

Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Valdība otrdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un konsultanta Societe Generale ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.