Avārijā uz Grobiņas-Ventspils šosejas cietusī Liepājas Simfoniskā orķestra vijolniece Elvita Polloka vēl nav vērsusies ar prasību pret ceļu apsaimniekotāju atlīdzināt viņai avārijā nodarītos zaudējumus, jo tie vēl nav aprēķināti, informēja Polloka.

Polloka vācot pierādījumus par avārijas apstākļiem un, kad būs aprēķināti zaudējumi, vispirms vērsīsies ar prasību pie ceļu apsaimniekotāja un, ja saņems atteikumu, arī tiesā.

Kā pastāstīja Polloka, viņa pašlaik ārstējot avārijā gūtos ievainojumus. Vijolniece prognozē, ka šis process var ilgt pusotru līdz trīs gadus, un pat pieļauj, ka nevarēs vairs spēlēt vijoli. «Vienu pirkstu, kas man nepieciešams spēlēšanai, vēl joprojām nevaru pakustināt,» pastāstīja vijolniece. Polloka uzsver, ka atveseļošanās process būs garš un līdz ar to arī viņai nodarīto zaudējumu summa nebūšot maza.

Vijolniece ir nepatīkami pārsteigta par policijas agresīvo reakciju pēc negadījuma, kad policijas amatpersonas apgalvoja, ka vijolniece pati vainojama pie avārijas izraisīšanas, it kā pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu - 50 km/h.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Rīgas dome ir atbalstījusi projektu par Kundziņsalas un teritorijas starp Sarkandaugavas atteku, Degvielas ielu, Tvaika ielu un Uriekstes ielu lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšana, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Lokālplānojuma risinājumi paredz sabalansēt esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas un attīstīties spējīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju ir plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā ir pieļaujams gan saglabāt un atjaunot esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi, gan publisko apbūvi. Biroju un tirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūvi plānots attīstīt galvenokārt teritorijās, kas atrodas tiešā brīvostas ražošanas teritoriju tuvumā, tam paredzot atsevišķu apakšzonu. Apbūves zonu iedalījums apakšzonās plānots, lai samazinātu iespējamo ražošanas darbību ietekmi uz dzīvojamo apbūvi – trokšņus un vibrācijas no ostas uzņēmumiem.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Research In Motion (RIM) identificējis iemeslus, kuri izraisījuši apjomīgu viedtālruņu avāriju visā pasaulē.

Avārija esot notikusi, jo salūzis komutators RIM datu centrā, bet rezerves komutators neesot nostrādājis, norāda kompānija.

Vieta, kurā atradies datu centrs netiek nosaukta. Iepriekš BBC vēstīja, ka avārija notikusi datu centrā, kas atrodas netālu no Londonas.

Db.lv jau ziņoja, ka Blackberry viedtālruņi nedēļas sākumā piedzīvoja apjomīgas problēmas. Viedtālruņu lietotāji pirmdienas vakarā nevarēja saņemt un nosūtīt e-pastus, kā arī izmantotot populāro Blackberry ziņapmaiņas pakalpojumu BBM.

Vairākas stundas vēlāk kompānijas inženieri atjaunojuši servisu darbību, taču jau otrdien viedtālruņus atkal piemeklējušas problēmas. Kompānija jau ir atvainojusies lietotājiem, kuri saskārās ar avāriju.

Otrdien, 13. martā, notikusī autobusa avārija, kurā gāja bojā 28 cilvēki, no kuriem 22 bija bērni, ir traģiskākais negadījums, kāda notikusi Šveices tuneļos. Līdz šim traģiskākā avārija notiksui 16,9 kilometrus garajā Gothardas tunelī, raksta Wall Street Journal.

Traģiskajā avārijā cieta autobuss, kurā atradās kopumā 52 cilvēki, lielākā daļa no kuriem bija bērni. Autobuss bija ceļā uz Beļģiju, vedot mājās bērnus un viņu pieskatītājus no slēpošanas brīvdienām Šveices Alpos.

Kā ziņo pasaules mediji, autobuss ietriecās tuneļa sienā Valē kantona Sjēras pilsētā.

Starp avārijā bojāgājušajiem bija divi autobusa šoferi. 24 bērni tika ievainoti un ir hospitalizēti četrās slimnīcās Valē kantonā.

Līdz šim traģiskākā avārija notika Gothardas tunelī 2011. gadā, kad, saduroties divām kravas automašīnām, tunelī izcēlās ugunsgrēks, atņemot dzīvību 11 cilvēkiem.

Rīgas brīvostas pārvalde sākusi projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" realizāciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Vita Gerharde.

Rīgas Brīvostas valdes sēdē šodien tika apstiprināti atklāta iepirkuma konkursa "Satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība" rezultāti, tādējādi tuvākajā laikā varēs sākt tehniskā projekta izstrādes darbus.

Projekts paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekts tiek īstenots, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta līdzfinansējumu, kas ir paredzēts, lai īstenotu pasākumus drošības līmeņa uzlabošanai Latvijas lielajās ostās un novērstu problemātisko punktu radītos ierobežojumus.

Uzņēmums pamatā orientēsies uz Krievijas tirgu – beramkravu eksportu uz un importu no kaimiņvalsts, bet neizslēdz iespēju nākotnē iesaistīties arī Latvijas graudu eksportēšanā, sarunā ar DB atklāj SIA Riga Bulk Terminal (RBT) pārstāvji.

Kā RBT projekts aizsākās?

RBT valdes priekšsēdētājs Armands Sadauskis (A.S.): Mums bija izveidojusies laba sadarbība ar Krievijas lielāko dzelzceļa infrastruktūras operatoru graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 000 specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem. Sadarbību sākām ar lopbarības produktu – dažādu eļlas kultūru izspaidu, spraukumu un sēnalu – pārvadājumu un šo produktu pārkraušanas pakalpojumu organizēšanas nodrošināšanu. Kravu apjomi pastāvīgi pieauga, līdz nonācām pie slēdzienam, ka pārkraušanas pakalpojumu organizēšanai paredzētā infrastruktūras kapacitāte ir ierobežota un piegādājamo beramkravu pārkraušanas tehnoloģiskajiem procesiem īsti neatbilstoša. Kopš 2011. gada veicam kravu piegādes uz Liepājas ostu, kur sadarbojamies ar LSEZ a/s Liepājas osta LM mālzemes pārkraušanas jomā. Mūsu sadarbības partneri Rusagrotrans sadarbojas un piegādā beramkravas stividorkompānijām visās lielajās Latvijas ostās, kā arī uz Klaipēdas un Tallinas ostām. Ir liels apjoms beramkravu, kas tiek vestas caur Igauniju, Klaipēdu un Kaļiņingradu, kuras daļēji plānojam pārorientēt uz mūsu jaunceļamo termināli Rīgā caur. Pienesums Latvijas tautsaimniecībai no katras pārkrautās kravas tonnas ostā būs 10 Ls.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Šovasar aktīvi norit Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta noslēguma būvdarbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām.

Kundziņsalas iedzīvotāji ilgstoši ir sūdzējušies par gruntsūdeņu augsto līmeni, kas īpaši paaugstinās pavasaros vai pēc ilgstošām lietavām un rada plūdu situāciju. Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta gaitā ir paredzēts ne tikai izveidot meliorācijas sistēmu gruntsūdens līmeņa pazemināšanai pēc lietus vai plūdiem, bet arī izbūvēt sūkņu staciju, kas nodrošinās ūdeņu atsūknēšanu no apdzīvotajām teritorijām. Sūkņu stacijas izbūve paaugstinās arī vispārējo drošības līmeni ostas teritorijā un nodrošinās ostas gatavību ārkārtas situācijām.

Kundziņsala ar aptuveni 450 iedzīvotājiem ir arī viens no apdzīvotākajiem rajoniem ostā. Pēdējos gados tā veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Kundziņsalā šobrīd tiek pārkrauts ~ 21% no visa kravu apgrozījuma Rīgas ostā.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās pirms ūdens tālākas lietošanas.

Pēc tam, kad glābšanas dienesti paziņoja par to, ka eksplozijas draudi Rīgas ostas apkārtnē ir novērsti, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti devās uz iepriekš evakuēto teritoriju, lai aptaujātu iedzīvotājus par viņu veselības stāvokli un noskaidrotu iedzīvotāju apgādes kārtību ar dzeramo ūdeni. Aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka ir noskaņoti pozitīvi, priecājās, ka ir atgriezušies mājās un nekādu veselības sūdzību neesot. Tā kā lielākajai daļai apdraudētās zonas iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta centralizēti no pilsētas ūdensvada, tad šāds ūdens cilvēku veselībai draudus nerada.

Tomēr SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās, kuras iedzīvotāji izmanto dzeramā ūdens ieguvei un citām sadzīves vajadzībām, pirms turpmākās ūdens lietošanas, nosakot ūdenī cianīdus. Minēto analīzi var veikt kādā no akreditētajām laboratorijām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā. Līdz pārbaužu veikšanai SVA ūdeni no Kundziņsalas akām aicina neizmantot.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā, ko īsteno personu apvienība “SENSUM, BBA un AE” pabeigts projektēšanas pirmais posms.

Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestiem, kur darbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze (VRS) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uzlabojot robežkontroles efektivitāti un sekmējot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekta pirmais posms ir sekmīgi pabeigts, līdz ar to esam soli tuvāk mūsdienīgas un efektīvas robežkontroles izveidei. Projekts ir vērsts uz videi un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, izmantojot enerģijas taupīšanas metodes. Ar šo infrastruktūru mēs mērķējam uz Rīgas ostas transporta negatīvās ietekmes samazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un Eiropas transporta tīkla attīstību, veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi,” uzsver Jeļena Gavrilova.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Pagājušās nedēļas nogalē notikušo ātrvilciena avāriju Ķīnā izraisīja bojājums luksoforu signālu sistēmā, atsaucoties uz amatpersonu ziņoto, vēsta BBC.

Traģiskā vilcienu avārija notikusi vienam ātrgaitas vilcienam ietriecoties citā vilcienā, kas bija apstājies uz tilta.

Avārija notikusi, jo sistēmā , kas regulē luksofora gaismas, bija ieviesusies kļūda. Zaļās gaismas luksofors laikā netika pārslēgts uz sarkano gaismu, un tas esot izraisījis traģisko sadursmi, paziņojis An Lushengs, Šanhajas Dzelzceļa biroja vadītājs.

Avārija Ķīnas Džedzjanas provincē izraisījusi sabiedrības dusmas, tajā tiek vainota valdība. Daži avārijā cietušo radinieki ir atteikušies no kompensācijām un to vietā valdībai pieprasījuši atbildes uz jautājumiem par avāriju.

Ķīnas medijiem ir norādīts neapšaubīt oficiālo nelaimes gadījuma versiju, tomēr daži laikraksti ir publicējuši redakcijas viedokļus, kuros tiek kritizēta Dzelzceļa ministrija, ziņo AFP.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uz lidmašīnas, kuras avārijā Krievijā pie Smoļenskas pirms diviem gadiem gāja bojā Polijas prezidents, vraka un tā apkaimē atrastas sprāgstvielas, citējot vietējo mediju Rzeczpospolita, raksta Reuters.

Valdības lidmašīna avarēja pirms diviem gadiem, 2010. gada 10. aprīlī, Krievijā, paņemot Polijas prezidenta Leha Kačinska un vēl 95 cilvēku dzīvības.

Izmeklētāji un sprāgstvielu eksperti, kas pētīja avarējušās lidmašīnas vraku, uz tā spārniem atraduši trinitrotoluola (TNT) un nitroglicerīna paliekas. Sprāgstvielu pēdas bijušas arī lidmašīnas kabīnē, ieskaitot 30 sēdvietas, raksta medijs.

Sprāgstvielu paliekas atrastas arī citur avarējušās lidmašīnas apkaimē. Šonedēļ Polijas izmeklētāji sola komentēt medijā pausto. Viņi neizslēdz iespēju, ka sprāgstvielu paliekas avārijas teritorijā atrodas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, rakstīja medijs.

Ķīnā notikusi ātrgaitas vilciena avārija, kas paņēmusi 39 cilvēku dzīvības, turklāt vilciena avārija ir notikusi laikā, kad Ķīnas valdība tērē miljardus, lai izbūvētu ātrvilcienu tīklu, kas nosegtu visu valsti. Pēc notikušās nelaimes no darba atlaistas trīs no augstākajām Ķīnas dzelzceļa amatpersonām, vēsta BBC.

Sestdien Džedzjanas (Zheijang) provincē Ķīnā ātrvilciens nobrauca no sliedēm, un pēc tam divi vilciena vagoni nogāzās no tilta - šī ir bijusi līdz šim traģiskākā vilciena avārija Ķīnā, vēsta Yahoonews. Pēc notikušās traģēdijas Ķīnas valdība apturējusi arī 58 citu vilcienu kustību, kā arī izsludinājusi dzelzceļa tīklu drošības pārbaudi visā valsī.

Pēdējā vilciena avārija izraisījusi bažas par ātrvilcienu drošību – notikusī nelaime ir pēdējā no daudzajām problēmām Ķīnas ātrvilcienu tīklā, turklāt nesakārtotību šajā sfērā pavada daudzi strīdi, kā arī ir izskanējuši apvainojumi par atbildīgo amatpersonu korumpētību. Pēc nelaimes Dzelzceļa ministrija ir paziņojusi par trīs atbildīgo amatpersonu atlaišanu – no amata atbrīvots Šanhajas dzelzceļa biroja vadītājs, biroja deputāts un biroja Komunistu partijas priekšnieks.

Pirms četriem gadiem notikusī divu automašīnu sadursme uz Jūrmalas šosejas liek uzdot vairākus jautājumus, vēsta laikraksts Diena.

Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bijusi tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot, norāda laikraksts.

Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atstāstījusi Karpova.

Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar LTAB komentāru.)

Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Personīgā transporta satiksmei Augusta Deglava pārvads tiks atklāts otrdienas vakarā, aptuveni ap plkst. 20 - 21, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Līdz ta uz pārvada nodrošināta tikai sabiedriskā transporta kustība.

Jau vēstīts, ka naktī uz otrdienu, 3. aprīli, notikusi ūdensvada avārija Augusta Deglava ielā, krustojumā pie Augšielas. Šīs avārijas dēļ rīta pusē braukšana pāri tiltam bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam, informē Rīgas ūdens.

Saistībā ar stadiona «Daugava» rekonstrukciju pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Augusta Deglava ielā tiek veikti kanalizācijas vada izbūves darbi, kuru laikā tika bojāts ūdensvads. Ģenerāluzņēmējs – a/s «Ceļu pārvalde», darbus veica SIA «Mārupīte-RR».

No pulksten 1 pārtraukta ūdens padeve vairākiem objektiem Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Vagonu ielai un Pērnavas ielas posmā no Vārnu ielas līdz Vagonu ielai, kā arī Augšielā un Stadiona ielā. Ūdensvada avārija lokalizēta, notiek tās likvidācijas darbi.

Noplūde Rīgas ostā, Kundziņsalā, kur aizvadītajā naktī notikusi ķīmiskas vielas noplūde, vairs nenotiek, un arī tvaiki, kas bija izplūduši, ir savākti, atsaucoties uz kravas īpašnieka SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars speciālistu teikto, vēstīja Latvijas Radio.

Rīgas ostā notikušās avārijas bīstamība ir novērsta un evakuētie iedzīvotāji var atgriezties savās dzīvesvietās.

Valsts ugunsdzēsība sun glābšanas dienesta vadītājs Ainārs Pencis informēja, ka kopā bija 5 vagoni ar bīstamo vielu. Sprādziena gadījumā viela izplatītos elipses formā un tās izplatība būtu pāri Daugavai.

Patlaban viela ir atdzesēta līdz 110 grādiem un turpinās dzesēšanas darbi. Sprādziens būtu noticis pie 130 grādiem pēc Celsija. Šobrīd bojātais vagons tiek dzesēts, vielas noplūde ir novērsta. Pēc atdzesēšanas to pārsūknēs uz jaunu vagonu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka šis gadījums nenozīmē, ka ostas darbība būtu jāaptur vai jāsamazina. Gluži otrādi, viņš saskata perspektīvu ostas attīstībā Kundziņsalā, vienīgi pastāv jautājums, vai iedzīvotāji būtu gatavi tur dzīvot vai piekristu pārcelties. Osta būtu gatava piedāvāt alternatīvas, piebilda Šlesers.

Polijas ziņojumā konstatēts, ka Krievija ir daļēji vainojama lidmašīnas avārijā pagājušajā gadā, kurā bojā gāja toreizējais Prezidents Lehs Kačiņskis, ziņo BBC.

Tajā teikts, ka pilota kļūda bija galvenais avārijas iemesls, bet vainojami arī gaisa kontrolieri un sliktais apgaismojums Smoļenskā.

Db.lv jau vēstīja, ka avārijā gāja bojā 96 cilvēki un tā ir radījusi spriedzi abu valstu attiecībās. Visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, ieskaitot valsts militārās un politiskās elites pārstāvjus, gāja bojā, lidmašīnai avarējot biezā miglā nosēšanās mēģinājuma laikā. Viņi bija ceļā uz piemiņas pasākumu.

Krievijas ziņojums, kas tika publiskots janvārī, pilnībā vainoja Poliju. Savukārt Polija, lai gan atzīstot dažus konstatējumus, norāda, ka Maskavas ziņojums ir nepilnīgs.

Varšavas ziņojumā teikts, ka pilotam trūkusi pieredze, kā nosēdināt lidmašīnu nelabvēlīgos laika apstākļos, un komanda nebija pietiekami aprīkota.