Jaunākais izdevums

Uzņēmums pamatā orientēsies uz Krievijas tirgu – beramkravu eksportu uz un importu no kaimiņvalsts, bet neizslēdz iespēju nākotnē iesaistīties arī Latvijas graudu eksportēšanā, sarunā ar DB atklāj SIA Riga Bulk Terminal (RBT) pārstāvji.

Kā RBT projekts aizsākās?

RBT valdes priekšsēdētājs Armands Sadauskis (A.S.): Mums bija izveidojusies laba sadarbība ar Krievijas lielāko dzelzceļa infrastruktūras operatoru graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 000 specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem. Sadarbību sākām ar lopbarības produktu – dažādu eļlas kultūru izspaidu, spraukumu un sēnalu – pārvadājumu un šo produktu pārkraušanas pakalpojumu organizēšanas nodrošināšanu. Kravu apjomi pastāvīgi pieauga, līdz nonācām pie slēdzienam, ka pārkraušanas pakalpojumu organizēšanai paredzētā infrastruktūras kapacitāte ir ierobežota un piegādājamo beramkravu pārkraušanas tehnoloģiskajiem procesiem īsti neatbilstoša. Kopš 2011. gada veicam kravu piegādes uz Liepājas ostu, kur sadarbojamies ar LSEZ a/s Liepājas osta LM mālzemes pārkraušanas jomā. Mūsu sadarbības partneri Rusagrotrans sadarbojas un piegādā beramkravas stividorkompānijām visās lielajās Latvijas ostās, kā arī uz Klaipēdas un Tallinas ostām. Ir liels apjoms beramkravu, kas tiek vestas caur Igauniju, Klaipēdu un Kaļiņingradu, kuras daļēji plānojam pārorientēt uz mūsu jaunceļamo termināli Rīgā caur. Pienesums Latvijas tautsaimniecībai no katras pārkrautās kravas tonnas ostā būs 10 Ls.

Rusagrotrans kā sadarbības partnera sākotnējais mēķis bija nodrošināt visus eksporta virzienus, bet potenciālo sadarbības partneru piedāvātie risinājumi neatbilda viņu prasībām. Savukārt mēs piedāvājām atrisināt visas tehnoloģiski sarežģītās problēmas un kā līdzvērtīgs partneris piedalījāmies projektā, izmantojot uzkrātās zināšanas, vietējos cilvēkresusrsus un menedžmentu. Izdevās pierādīt, ka esam godprātīgi un adekvāti sadarbības partneri.

Vai Rīga ir loģisks risinājums šādam projektam?

A.S.: Uz to klientiem atbildam – paņemiet lineālu un izmēriet dzelzceļa attālumus. Visu nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis un pārvadājuma attālumi. Krievija ir iestājusies PTO, un tiek plānots, ka nākamā gada vidū būs tarifu izlīdzināšana. Līdz ar to situācija vēl vairāk uzlabosies un Rīgas osta kā kravu nosūtīšanas galamērķis kļūs vēl pievilcīgāks.

Kas īsti paredzēts terminālī?

A.S. Mūsu uzstādījums ir pasaulē unikāls, jo gribam uzbūvēt termināli, kurš varēs pārkraut visu, ko var pārkraut t.s. hopervagonos. No sākotnēji uzrunātajiem 10 konkursa pretendentiem atbilstošu piedāvājumu projekta attīstībai spēja piedāvāt tikai trīs starptautiskas kompānijas, bet pārējie atteicās vai pateica, ka nav iespējams vienā terminālī apvienot pārtikas/nepārtikas kravu pārkraušanu un nodalīt šo kravu plūsmas, turklāt vienlaikus abos virzienos, t.i., no kuģa uz dzelzceļa vagoniem un pretēji.

Pašlaik jau vairāk nekā trīs mēnešus ir uzsākta termināļa 1. kārtas būvniecība, kas jāpabeidz līdz nākamā gada septembrim, lai līdz nākamā gada ražas sezonai paspētu pieņemt beramkravas.

Kādi ir plānotie apjomi?

RBT izpilddirektors Arnis Ronis: Pēc 1. kārtas realizācijas plānojam pārkraut 1 milj. t kravu gadā. Tad lielāko daļu veidos importa beramkravas: mālzeme, sojas izspiedas, jēlcukurs, kuras terminālim tiks piegādātas ar kuģiem un tālāk nosūtītas uz Krieviju ar dzelzceļa vagoniem. Pretējā virzienā sākotnēji plānojam pārkraut dažādus eļļas kultūru spraukumus, izspiedas un sēnalas. Tikai pēc termināļa pārējo kārtu realizācijas, kad tiks uzbūvētas noliktavas, varēsim pārkraut arī graudus un karbamīdu, lai pēc tam tos krautu lielajos Panamax tipa kuģos ar kravnesību līdz 60 000 tonnām.

Kad plānotas nākamās kārtas?

A.R.: Jau šā gada februārī Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņots skiču projekts, kas paredz pilnu projekta attīstību. Ir izietas procedūras, kas saistītas gan ar IVN, gan citiem jautājumiem. Runa ir par tuvākajiem pāris gadiem: jau esam uzsākuši 2. kārtas attīstības projekta izvērtēšanu, lai piedāvātu akcionāriem noliktavu risinājumu. Tas dos iespēju pārkraut graudus lielos apjomos, kas ir viena no Rosagrotrans stratēģiskām kravām. Savukārt viņiem ir uzlikti plāni un uzdevumi, ko nosaka Krievijas Federācijas valdība graudu eksporta jomā. Lai viņi to varētu realizēt, viņiem nepieciešamas brīvās jaudas, un mūsu terminālis ir viens no tiem, kas viņiem palīdzēs papildus eksporta plūsmas virzienu caur Rīgas ostu. Jau pēc četriem gadiem kopējais kravu apjoms varētu sasniegt 2,95 milj. t.

Kādas investīcijas tiek veiktas projektā?

A.S.: Termināla 1. kārta mums izmaksās 24 miljonus eiro. Lielāko daļu veido investīcijas tehnoloģijā un izdevumi 333 m garās un 14,5 m dziļās piestātnes būvniecībai. Lielāko problēmu rada termināla teritorijā esošās sliktās gruntis, jo līdz 17 m dziļumam atrodas nestabilas smilts-dūņu slānis, tādēļ piestātnes rievsienas izbūve notiek līdz 28 m atzīmei.

Vai tad piestātņu būvniecība nav ostas pienākums?

A.S.: Jā, bet ostas piedāvātie noteikumi un maksājumi pēc būtības nozīmē, ka tev viss jāatpērk un esi piesiets finansiālām saistībām, tādēļ finansiāli izdevīgāk būvēt pašiem. Apmēram 30% ieguldām paši, un 70% finansē SEB banka.

A.R.: tai pašā laikā Rīgas brīvosta nāk mums ļoti pretī jautājumā par dzelzceļa pievadiem un autoceļu. Osta ir izstrādājusi un jau saskaņojusi projektu, un jau izbūvējusi 70% dzelzceļa atzaru, kas ir būtiska investīcija un atspaids. Tāpat teritorijas aizbēršanai un atgūšanai no ūdens izmantojam viņu uzskaloto smilti, kas iegūta padziļinot kuģošanas kanālu Daugavā.

Vai jaunais Kundziņsalas dzelzceļa tilts ir būtisks šim projektam?

A.R.: Ļoti būtisks. Pieaugot kravu apjomiem, bez otra tilta Kundziņsalas dzelzceļa parks nevarēs pilnvērtīgi darboties. Turklāt dzelzceļa stacija «Krasta» jau ir tuvu saviem limitiem, tad jau esam uz robežas. Rīgas brīvostai sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļu ir steidzīgi jāsāk šī projekta realizācija, jo jau iespējams nākošgad Kundziņsalā darbojošies termināļi sastapsies ar dzelzceļa vagonu kapacitātes jautājumu.

Vai plānojat konkurēt ar citiem termināliem, piemēram, par vietējo graudu kravām?

A.R.: Mēs neplānojam pieņemt kravas ar autotransportu. Tādēļ uz Rīgas ostas elevatora vai Ventspils Grain Terminal kravām nepretendējam un pagaidām neplānojam strādāt ar vietējiem piegādātājiem; mēs šajā tirgū neplānojam iesaistīsimies. Taču, ja tirgū būs pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, tad nav izslēgts, ka iesaistīsimies. Mūsu plānotais graudu pārkraušanas apjoms – 1 milj. t gadā nav jautājums par Latvijas tirgu, bet gan Krievijas tirgu.

Cik darbavietas plānots izveidot?

A.R.: Pēc 1.kārtas realizācijas plānotas 68 darba vietas, pēc visu kārtu realizācijas aptuveni 150.

Vai iedzīvotāju iebildumi projektam gājuši secen?

A.R.: Atšķiramies ar to, ka mums ir pārtikas un nepārtikas kravas, kas nerada iedzīvotājos iebildumus – prestatā tām, kas rada smakas vai putekļus.

A.S.: Ne tikai tas, mums bija arī atšķirīga pieeja šo jautājumu risināšanā – vispirms tikāmies ar Kundziņsalas iedzīvotājus pārstāvošu biedrību, pastāstījām, ko gribam, atbildējām uz jautājumiem, un nebija nekādu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā.

Beramkravu termināļa pirmās kārtas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma veica AS LNK Industries. Sadarbības līguma summa veido aptuveni 20 miljonus eiro.

«Šis beramkravu terminālis ļauj veikt sešu ļoti atšķirīgu beramkravu pārkraušanu, tostarp, graudu, jēlcukura un mālzemes. Vērtējot būvniecības procesu, Riga Bulk Terminal ir unikāls dažādu inženierrisinājumu dēļ, kas pirmo reizi īstenoti būvniecības praksē Latvijā, jo termināļa būvniecība veikta apbūves laukumā ar ļoti sarežģītiem grunts hidroģeoloģiskajiem apstākļiem,» saka AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagājušajā nedēļā lielākās ķīlas reģistrējis Riga Bulk Terminal, RPK un Signāls P-Šuja

Gunta Kursiša,12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva,05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo ostu termināļu vidū konkurence saasinās; cieš no vagonu trūkuma Krievijā

Slikto laika apstākļu dēļ Latvijā, kā arī austrumu kaimiņvalsts likto šķēršļu dēļ pārkrauto graudu apjomi 10 mēnešu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika periodu samazinājušies par 15,8% līdz 3,14 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas un ostu dati. Katrā ostā situācija gan ir atšķirīga, taču visas ostas un termināļus vieno pieaugošā konkurence. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš meitas kapitālsabiedrības SIA LDz Cargo dati rāda, ka kompānija kopumā 10 mēnešos pārvadājusi 1,32 milj. t graudu, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Šajā laika periodā iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 8% līdz 688,6 tūkst. t, bet caur ostām pārvadāto graudu apjomi sarukuši par 13,6% līdz 588,5 tūkst. t. Pēdējos gados visvairāk graudu pa dzelzceļu pārvadāts 2012. gadā, sasniedzot 2,16 milj. t, bet pērn tika pārvadāts 1,67 milj. t graudu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2015. gada 12 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr partiju pārstāvji priekšvēlēšanu gaisotnē, atsaucoties uz Valsts kontroles, Pasaules Bankas vai kādu citu institūciju vai atsevišķu ekspertu vērtējumu, vai nu peļ vai liela Rīgas brīvostas darbu, tās jaunie terminālu projekti virzās uz priekšu, temps gan ir dažāds.

Jau novembra beigās plānots nodot ekspluatācijā pirmo kārtu, un tad arī sagaidāmas pirmās kravas, par SIA Riga Bulk Terminal (RBT, iepriekš SIA Senpasaule) multifunkcionāla un tehnoloģiski intensīva beramkravu pārkraušanas termināla Kundziņsalā plāniem saka uzņēmuma izpilddirektors Arnis Ronis. Novirze no grafika par pāris mēnešiem saistīta ar papildu nepieciešamajiem būvdarbiem, viņš skaidro.

Arī SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) pirmās kravas gaidāmas jau šoruden. Tās gan lielā mērā būs līdz šim SIA Alpha osta terminālī apkalpotās minerālmēslu kravas, DB uzzināja Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO). Ar regulāru aizķeršanos gan tiesvedību, gan būvniecības konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ uz priekšu pamazām virzās vērienīgais Krievu salas projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Turpinās investēt un palielinās kravu apjomu

Egons Mudulis,16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados SIA KS Terminal vēlas pārsniegt divu milj. tonnu apgrozījumu; izbūvēs laukumus, iegādāsies celtņus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostā strādājošās SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Vaicāts, kā terminālim, kas darbojas graudu un kokmateriālu segmentā, klājas uz kopējā ogļu un naftas produktu apjomu krituma fona, viņš norāda, ka šobrīd bažas par nākotni visai nozarei ir kopīgas. Vietējās kravas uzņēmumam var nodrošināt 55‒65% no termināļa pārkraušanas apjoma, bet visam pārējam ir jābūt tranzītam un importa kravām. Patlaban situācija nebūt nav viegla, un pamatā tam ir saspīlētās attiecības Latvijas un Krievijas starpā.

Terminālī apkalpo Latvijas un Lietuvas graudus, to īpatsvars ir puse uz pusi. Mūsu ostās konkurence šī segmenta termināļu starpā ir diezgan asa. Jāņem arī vērā, ka ir sarucis minerālmēslu tranzīts, un šī segmenta termināļi var apkalpot arī graudu kravas. Kaut galvaspilsētas ostā ar graudu pārkraušanu nodarbojas arī Rīgas ostas elevators un Riga Bulk Terminal, Ē. Cešeiko tomēr lēš, ka pagaidām jaudu kopumā nav par daudz. Taču konkurence aug, un tā patlaban ir starp labo un kreiso krastu, kurš gan ir izdevīgāks no autotransporta loģistikas viedokļa. Līdz ar to labā krasta termināļi, lai piesaistītu kravas, ir elastīgāki pārkraušanas cenu ziņā. Komentējot, kāda veida transportēšana ir izdevīgāka, viņš zina teikt, ka 150 km rādiusā autotransports ir izdevīgāks nekā dzelzceļa pārvadājumi. Virs 200 km gan ir izdevīgāk graudus vest pa dzelzceļu. Vaicāts, vai nav bažu par to, ka ogļu tranzīta sarukuma rezultātā jaunie Krievu salas termināļi varētu pievērsties graudu pārkraušanai, KS Terminal vadītājs atzīst, ka pasargāties no visa nav iespējams, bet nav arī vajadzības zīlēt, kā būtu, ja būtu. Uzņēmums drīzāk cenšas radīt tādu servisa līmeni, lai klienti ir apmierināti, un šajā ziņā svarīgas ir gan finansiālās, gan personīgās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas brīvostā pārkrauj vēsturiski lielāko kravu apjomu

Žanete Hāka,09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot gandrīz 1,6 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Riga Bulk terminal gatavs kravu apkalpošanai

Egons Mudulis,31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtas un tehnoloģijas apgūtas; kopumā 50 miljonu eiro investīcijas turpināsies

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Riga Bulk Terminal (RBT) izpilddirektors Vladislavs Jakovļevs, vērtējot pērn atklātā multifunkcionālā termināļa darbības pirmo gadu. Kopš 2014. gada augusta atstrādāti kuģu izkraušanas un iekraušanas iekārtu ekspluatācijas paņēmieni, kā arī nokomplektēta uzņēmuma komanda. Cilvēku skaits ir pieaudzis uz administrācijas un inženiertehniskā personāla rēķina, un kuģu apkalpošanas laikā var sasniegt 70 darbiniekus. Savukārt kraušanas darbiem pagaidām tiek izmantots ārpakalpojums. DB jau rakstījis (2014.09.14.), ka RBT jaunajā pārtikas un nepārtikas beramkravu terminālī Kundziņsalā pirmajā kārtā bija ieguldījis 28,3 miljonus eiro, kopumā plānojot 50 miljonu eiro investīcijas un trīs milj. t kapacitāti. Šobrīd uzņēmuma kapacitāte ir viens miljons tonnu gadā. Lai arī terminālis uz pilnu jaudu nestrādā, tam ir bijusi iespēja to pārbaudīt. Proti, trīs nedēļu laikā tika izkrauti divi kuģi ar kopējo kravu 72 tūkst. t apmērā (30 tūkst. t ar jēlcukuru un 42 tūkst. t ar mālzemi). Līdz šim RBT darbojies atbilstoši tā biznesa plānā paredzētajam, norāda Rīgas brīvostas pārvaldes Mārketinga departamenta direktors Edgars Sūna, piebilstot, ka pērn terminālī apkalpots 90 tūkst. t kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Riga Bulk Terminal aizņemas 17 milj. eiro termināla izbūvei

Egons Mudulis,24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 17 milj. eiro lielu aizdevumu SIA Riga Bulk Terminal (RBT), kas paredzējis izbūvēt Kundziņsalā multifunkcionālu beramkravu termināli un uzstādīt jaunas pārkraušanas iekārtas.

Kopējās projekta izmaksas ir 24 milj.eiro, no kā SEB banka finansē vairāk kā 70%. Pēc termināla visu kārtu izbūves pabeigšanas maksimālā pārkraušanas kapacitāte sasniegs 2,8 milj. tonnu gadā. RBT plāno pārkraut graudus, dažādus lopbarības produktus un starpproduktus, jēlcukuru, mālzemi, kā arī citas beramkravas. Termināla piestātnē būs iespējams pieņemt Panamax tipa kuģus ar DWT līdz 70 tūkst. tonnām. Projekta ietvaros tiks nodrošinātas 100–150 jaunas darbavietas.

«Pašlaik ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas un skaņojumi beramkravu termināla būvniecības uzsākšanai, līdz ar to jau šī gada jūnija sākumā uzsāksim termināla būvdarbus, kurus plānots pabeigt 2013. gada septembra mēnesī,» norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA,10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska,07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Salu tiltu sola rekonstruēt 2,5 reizes lētāk nekā aplēsusi pašvaldība

Lāsma Vaivare,30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska,08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būve Rīgā: Noslēdzas Gaismas pils ēra

Zanda Zablovska, Delfi,
 speciāli DB,09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šogad pabeigta vērienīgu valsts projektu būvniecība, privātajā sektorā lielākie projekti – beramkravu terminālis un dažas dzīvojamās ēkas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētā kā 2014. gada nozīmīgākos projektus var izcelt valsts pasūtītās un apmaksātās būves, par kurām runāts gadiem: pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ēka. Būvnieku portfelī liela loma ir arī inženierbūvēm, savukārt jaunus birojus būvējis vien retais.

Sava pils

Gaismas pils, kuras būvniecība ilga vairāk nekā sešus gadus, ir mūsdienu Latvijas apjomīgākais un tehnoloģiski sarežģītākais projekts, ne reizi vien ir uzsvērusi Nacionālā Būvkompāniju apvienība (SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto Būve). Ēkas kopējā platība ir gandrīz 40,5 tūkst. m2. Līdzīga platība – ap 40 tūkst. m2 – ir jaunajai VID ēkai, ko būvēja Re&Re, atzīstot to par izaicinājumu apjoma, sarežģīto un specifisko pasūtītāja vajadzību un projektā iekļauto prasību dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvosta un Latvijas dzelzceļš plāno ieguldīt 15,5 milj. Ls dzelzceļa tiltā un pievedceļos Kundziņsalā.

Lai nodrošinātu jau tuvākajā laikā gaidāmo straujo kravu apjoma kāpumu Kundziņsalas termināļos, dažu gadu laikā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) plāno par 6 milj. Ls no galvenās gaitas ceļa (pie Lugažu ielas) izbūvēt jaunu savienojošās gaitas ceļu ar 200 m rādiusu līdz Sarkandaugavas kanālam.

Šobrīd Kundziņsalā ar dzelzceļa un auto transportu tiek apkalpots apmēram 1 miljons tonnu kravu gadā, nākamgad plānoti 3,5 milj. t, 2015. g. 5,7 milj. t, bet 2020. g. – jau 13,5 milj. t, liecina Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) prognozes.

Projekta pirmajā posmā ir paredzēti trīs sliežu ceļi (stacija Rīga–Osta), kas nodrošinās iespēju vilcienu sastāviem izmainīties un pārvadāt uz Kundziņsalu 10 milj. t kravu gadā, stāsta LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča. Ja izdotos jau šogad izstrādāt tehnisko projektu, tad optimistiskā scenārija gadījumā dzelzceļa būvniecību varētu pabeigt pat 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizvadītajā nedēļā apjomīgas ķīlas reģistrējis Riga Bulk Terminal un NIF Zemes īpašumi

Gunta Kursiša,23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā apjomīgu komercķīlu 17,9 milj. Ls apmērā reģistrējusi SIA Riga Bulk Terminal, bet 14 milj. Ls ķīlu – SIA NIF Zemes īpašumi, liecina Uzņēmumu reģistra apkopotie dati.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā lielāko ķīlu reģistrējusi Igaunijas kompānijai pilnībā piederošā a/s Dobeles dzirnavnieks.

Tāpat 11,5 milj. Ls ķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi mehāniskās apstrādes SIA Cutcentre.

Kopumā aizvadītajā nedēļā lielākie komercķīlu ņēmēji ir SEB banka, kas ņēmusi 27 komercķīlas par kopējo summu 23,7 milj. Ls apmērā, a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ņēmusi 18 komercķīlas par kopējo summu 4,4 milj. Ls apmērā, Swedbank, kas ņēmusi deviņas komerķīlas par kopējo summu 34,6 milj. Ls, Nordea Banka Finland, kas ņēmusi četras komercķīlas par kopējo summu 16 milj. Ls apmērā, Hipolīzings (četras komercķīlas, 235 tūkst. Ls apmērā) un Citadele banka, kas ņēmusi septiņas komercķīlas par kopējo summu 2,8 milj. Ls apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu mazāk, nekā plānots; nākotne miglā tīta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Latvijas lielās ostas vēl tikai gaida no komersantiem septembrī apkalpoto kravu apjomu rādītājus, jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs par ko priecāties, liecina nozares pārstāvju teiktais. Tā kā problēmu cēlonis ir Krievijas izcelsmes enerģētisko kravu samazinājums, tad situācija ir sarežģītāka Rīgas un jo īpaši Ventspils brīvostās, nevis Liepājā. Nozares spēlētāji šobrīd ir vēl mazrunīgāki nekā iepriekš, kad pēc nu jau bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa aresta komersantu vidū raisījās bažas par Krievijas kravu plūsmas nākotni Latvijas virzienā. No vienas puses, visi – arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz pārstāvji – labi zina reālo situāciju. No otras puses, nevienam īsti nav vēlmes par to publiski runāt, jo nav redzams problēmas risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas kviešu nodeva attur valsts lauksaimniekus no eksportēšanas, trešdien raksta Dienas Bizness.

Līdz ar sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju Krievijas likumdevējiem nākas domāt, kā variēt pašreizējos apstākļos. Balstot vienu jomu, piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikus mēģinot padarīt vieglākus vienkāršajiem iedzīvotājiem, kādai citai jomai kaut kas tiek atņemts. Interesanti, ka to pierādījušas arī tendences Krievijas kviešu eksporta tirgū. Vājā rubļa un augošo importa cenu ietekmē Krievijā inflācija turas 16% atzīmes tuvumā (tuvu augstākajam līmenim 13 gadu laikā). Krievija, vēloties nodrošināt situāciju, lai valstī graudu izstrādājumi paliek lēti, jau šī gada sākumā paziņoja, ka ierobežos savu graudu eksportu, uzsverot, ka valstī izaudzētajam vispirms jāapmierina vietējo iedzīvotāju vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru