Iecavas novada SIA «Zeltezeri» šonedēļ sparīgi sāka kukurūzas pļauju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Lielāko daļu zaļās masas «Zeltezeri» izmanto «Agro Iecava» biogāzes reaktoram, nedaudz sagatavo lopbarībai aitām un strausiem, stāstījis uzņēmumu valdes loceklis Egils Trumpe.

«Graudiem šis gads ir bijis grūts, līdzīgi kā citām saimniecībām, lielāko daļu ziemāju pārsējām,» skaidrojis E. Trumpe, «vasarāju ražas labas, tas ir zināms atspaids, bet pilnībā nekompensē zaudēto. Tas tāpēc, ka graudu cenas biržā krasi kritušās. Šis gads ir liels pārbaudījums daudziem zemniekiem.»

Kukurūzas raža ir laba, lai arī ne tik bagāta kā pērn, teicis E. Trumpe. «Zeltezeru» lauksaimniecības daļas vadītājs Arnis Bole Bauskas Dzīvei stāstījis, ka kopumā ar kukurūzu apsēti 650 ha, novākšana teju sākusies. «Zeltezeri» šogad novākuši ap 1000 ha graudaugu – ziemāju, vasarāju un rapšu. Saimniecībā ir 500 ha zālāju.

Vairākos globālajai lauksaimniecībai svarīgos reģionos saglabājoties samērā labvēlīgiem laika apstākļiem, preču biržās turpina sarukt pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cena. Tiek lēsts, ka šogad globālā mērogā būs vērojama vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, šodien kukurūzas septembra piegāžu kontrakta cena Čikāgas preču biržā šobrīd sarukusi līdz 4,63 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis trīs gadu laikā. Savukārt kviešu septembra piegāžu kontrakta cena saruka līdz 6,3 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis gada laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čikāgā ir sarukusi par 34%, bet kviešu – par 20%.

Interesanti, ka šā gada sākumā vairākums pasaules izejvielu tirgus ekspertu izteica prognozes, ka šogad cenas palielināsies, bet šobrīd šīs prognozes ir mainījušās par 180 grādiem (gada sākumā tika prognozēti slikti laika apstākļi ASV, kas ir lielākā šī kultūrauga eksportētāja pasaulē, jo tobrīd ASV vēl joprojām bija aktuālas spekulācijas par sausumu. Tiesa gan, realitāte izrādījās tāda, ka ieilgušo sausumu ASV tomēr nomainīja lietusgāzes).

Līdz ar to, ka vairāku pārtikas izejvielu cena pasaulē jau gandrīz divus mēnešus atrodas tuvu rekordaugstam līmenim, par vienu no vadošajām diskusijām globālā mērogā atkal kļuvusi biodegvielas ražošanas un pārtikas nozares industriju sadursme. Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā).

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti.

Ilgstošais sausums ASV, kas atzīts par postošāko šajā valstī kopš 1956. gada, turpina likt pieaugt vairāku pārtikas izejvielu cenai. Sevišķi strauji pieaugusi kukurūzas cena, kas kopš šīs vasaras sākuma ir palielinājusies jau par 40% un šo otrdien Čikāgas biržā atradās pie 7,8 ASV dolāru par bušeli atzīmes.

Līdz ar ražai nepateicīgajiem apstākļiem ASV attiecīgās iestādes turpina pazemināt kukurūzas ražas prognozes šajā valstī (ASV ir lielākā kukurūzas ražotāja pasaulē). Vēl pagājušajā nedēļā ASV Lauksaimniecības departaments samazināja ASV kukurūzas ražās prognozi par 20 bušeļiem uz akru līdz 146 bušeļiem uz akru. Turklāt vairāki analītiķi prognozē, ka kukurūzas ražas prognozes tiks samazinātas arī turpmāk, ziņo Reuters.

Tāpat līdz ar sliktajiem laika apstākļiem, visticamāk, saruks arī iegūtās kukurūzas kvalitāte. Šobrīd attiecīgās ASV varas iestādes uzskata, ka labas un izcilas kvalitātes kukurūza būs tikai 31% no visas ražas, kas ir par 9 procentpunktiem zemāka prognoze nekā pirms nedēļas.

Līdz ar pastiprināto karstumu un sausumu ASV, analītiķi turpina apcirpt kukurūzas ražas prognozes, ziņo Reuters.

Sliktie laika apstākļi ASV teritorijā analītiķiem par 2,5% līdz 153,4 bušeļiem uz akru šonedēļ likuši apcirpt kukurūzas ražas prognozes šajā valstī, liecina Reuters veiktās 13 izejvielu tirgus analītiķu aptaujas rezultāti. Vēl tikai pirms nedēļas līdzīgā aptaujā tika prognozēts, ka no viena akra kukurūzas raža būs par 3,9 bušeļiem lielāka. Analītiķi neizslēdz, ka ražas prognozes varētu tikt pazeminātas arī turpmāk.

Jāpiebilst, ka graudaugu ražās prognozes pasliktinājušas dažu pēdējo nedēļu laikā, jo sācies ASV lauksaimniecībai svarīgajā apputeksnēšanās periodā sācies neierasts sausums (sevišķi Indiānas un Ohaio štatos).

Tirgus dalībniekiem satraucoties, ka Ukrainas un Krievijas konflikts varētu samazināt Ukrainas kviešu un kukurūzas eksporta apjomus, labību cena turpina augt, liecina Bloomberg dati.

Kopš janvārī sasniegtās šā gada zemākās atzīmes, kviešu cena ir pieaugusi jau par 24%, savukārt kukurūzas cena palielinājusies par 19%. Ukraina ir trešais lielākais kukurūzas eksportētājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs pasaulē. Pagaidām gan konflikts eksporta apjomus nav ietekmējis un piegāde šajā laikā nav traucēta.

«Labības brokeri patlaban vērš uzmanību uz attīstību Krimā,» norāda Commerzbank analītiķis Karstens Fričs, piebilstot, ka ja referendumā tiks balsots par pievienošanos Krievijai, piegāde varētu tikt traucēta.

Rezultātā kviešu cena maija piegādēm pieauga par 0,9% līdz 6,9 dolāriem par bušeli. Pirms tam cena sasniedza 6,965 dolārus, kas ir augstākā cena kopš pērnā gada oktobra. Savukārt kviešu cena novembra piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 204,75 eiro par tonnu.

Pēc straujā pārtikas izejvielu cena kāpuma šā gada vasaras pirmajā pusē, cenas var samazināties. Pārtikas izejvielu tirgus dalībnieku prātus atvēsinājušas jaunākās ASV Lauksaimniecības departamenta prognozes, kas liecina, ka šogad galveno kultūraugu raža pasaulē jūtami būs mazāka, lai gan apjomu kritums varētu būt mazāk straujš nekā pesimistiskās tirgus dalībnieku gaidas.

ASV Lauksaimniecības departamenta savas kukurūzas ražas prognozes septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, apcirpis vien par 1% (tirgus gaidīja samazinājumu par 3,7%), kas liecina, ka situācija ražās ziņā nav krasi pasliktinājusies (pagaidām ASV gan novākta tikai 15% kukurūzas raža). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kukurūzas raža ASV šogad tiek prognozēt par 13% mazāka. Šobrīd ASV kukurūzas raža tiek prognozēta zemākā sešu gadu laikā, bet sojas pupiņu ražā – deviņu gadu laikā.

ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) samazinājis ražas prognozes arī citos pasaules reģionos. USDA paredz, ka Krievijas kviešu raža šogad būs 39 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% mazāk nekā USDA augusta prognoze. Savukārt Kazahstānas kviešu ražas prognoze samazināt par 4,5%.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

ASV kukurūzas nākotnes kontraktu cena noslīdējusi līdz zemākajam līmenim pēdējo divu nedēļu laikā. Pārtikas izejvielu cenai sarukt palīdz šobrīd augkopībai gandrīz ideāli laika apstākļu prognozes ASV, ziņo Reuters. Tas savukārt dod pamatu aplēsēm, ka šogad globālā mērogā patiešām būs vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, kukurūzas decembra kontrakta cena Čikāgas preču biržā šodien saruka līdz 4,96 ASV dolāru atzīmei par bušeli (aptuveni 35 litri), kas ir zemākais līmenis divu nedēļu laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čīgās biržā ir sarukusi jau gandrīz par 18%.

Jāpiebilst, ka pārtikas izejvielu nākotnes kontraktu cenas preču biržās mēdz būt ļoti svārstīgas. Vēl samērā nesen periodisku cenu pieaugumu bīdīja spekulācijas, ka ASV arī šogad varētu būt novērojams sausums (savukārt vēl neilgi pirms tam uztraucās par pārlieku lielām lietusgāzēm), kas varot samazināt ražas apjomu. Tāpat, piemēram, kviešu cenai jūlija pirmajā pusē lika augt ziņas, ka arī Krievijā šogad varētu būt vērojama sliktāka raža.

Maijā turpinājies pārtikas cenu kritums, turklāt samazinājums ir bijis straujākais pēdējo divu gadu laikā, liecina Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aprēķini, ziņo Bloomberg.

FAO aprēķinātais pārtikas cenu indekss, kas ietver 55 pārtikas izejvielu cenu izmaiņas, maijā sarucis par 4,2% līdz 203,9 punktiem, kas ir straujākais kritums kopš 2010. gada marta. Tiesa gan organizācijas analītiķi piebilst, ka efektu ir pabojājusi ASV dolāra stiprināšanās. Līdz ar to valstīm, kas importē pārtiku ASV dolāros, pirkumi ir dārgāki. Tādējādi, iespējams, netiek sajusts pilna apmēra efekts, skaidro FAO eksperti.

Visstraujāk pasaulē mēneša laikā kritušas piena cenas, kur FAO piena cenas indeksa vērtība sarukusi par 12%. Analītiķi paredz, ka piena cenas kritumam tuvāko mēnešu laikā var sekot arī gaļas cenas samazināšanās.

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Pirmdien izejvielu cenas pasaules biržās palielinājās līdz gandrīz sešu mēnešu augstākajam līmenim, jo augošais konflikts Ukrainā veicināja bažas tirgus dalībnieku vidū, ka enerģētikas un lauksaimniecības piegādes apjomi tiks traucēti, raksta Bloomberg.

Standard&Poor’s GSCI indekss, kas apkopo 24 izejvielu cenas, pieauga par 1,6% līdz augstākajam līmenim kopš septembra sākuma. Rezultātā Brent markas naftas cena pieauga par 2%, kviešu cena Čikāgas biržā palielinājās par 3,9%, bet zelta cena Ņujorkas biržā palielinājās par 1,9%. Tāpat auga arī dabasgāzes un kukurūzas cena.

Kā liecina dati, vairāk nekā puse no Krievijas gāzes eksporta uz Eiropas Savienību notiek caur Ukrainu. Šī valsts ir arī ceturtais lielākais kukurūzas piegādātājs un sestais lielākais kviešu eksportētājs šajā gadā. Kā liecina Starptautiskās Graudu padomes aplēses, šajā sezonā Ukraina visdrīzāk eksportēs 9,5 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar 7,1 miljonu tonnu iepriekšējā sezonā.Tādējādi Ukraina var kļūt par sesto lielāko kviešu eksportētāju. Tāpat valsts var pārspēt Argentīnu kukurūzas eksportā, sasniedzot 18,3 miljonus tonnu apjomu, salīdzinot ar 13,6 miljonus tonnu iepriekšējā sezonā.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Kopš šī gada maija, kad ASV un Eiropas Savienības (ES) biržās sāka pieaugt graudu cenas, visbūtiskākais cenas pieaugums Čikāgas biržā ir pārtikas kviešiem, kuru cena palielinājās vidēji par 46% jeb 52,9 latiem par vienu tonnu, sasniedzot 168 latus. Tāpat ievērojami - par 24% jeb 30 latiem - palielinājās cena kukurūzai, sasniedzot 152 latus par tonnu.

Savukārt ES biržās pārtikas kviešiem cena pieauga par 22% jeb 34,3 latiem par tonnu, lopbarības kviešiem - par 18% jeb 28 latiem, kukurūzai - par 16% jeb 25 latiem par vienu tonnu, sasniedzot attiecīgi 188, 180 un 178 latus par vienu tonnu.

Kā norāda Zemkopības ministrijas ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas eksperts Jānis Krainis, kopumā septembrī graudu cenas pasaules biržās saglabājas stabili augstas, ko vēl joprojām veicina bažas par ASV kukurūzas ražu un samazinātajām Melnās jūras reģiona un Austrālijas kviešu ražas prognozēm.

«Cenu būtiskajam pieaugumam par iemeslu bija vairāki apstākļi pasaulē un ES, piemēram, nelabvēlīgie laika apstākļi ASV, Melnās jūras reģionā, ES un attiecīgi graudu ražas samazināšanās šajos reģionos. Lai arī augusta vidū ASV kviešu kopražas prognozes tika palielinātas, tomēr kopējais pasaules kviešu piedāvājums nav pietiekams un augstās kukurūzas cenas veicina arī kviešu cenu pieaugumu,» norādīja Krainis.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Globālie pārtikas uzkrājumi patlaban vēl ir «drošībā», taču lielais sausums Krievijā un iespēja, ka Ķīna kļūs par vienu no pasaules lielajiem kukurūzas importētājiem, jau tagad pārtikas nozarē rada strauja cenu pieauguma riskus un šoku graudaugu nozarē 2011. gadā, vēsta Telegraph.

Maskavas banka Uralsib norāda, ka lielā sausuma dēļ zaudēta aptuveni puse Krievijas kartupeļu ražas, turklāt valsts kviešu krīze turpināsies arī nākamgad, tādējādi spiežot Kremli paļauties uz pasaules krājumiem.

Kviešu cenu kopš šā gada jūnija ir palielinājusies par aptuveni 70% līdz 7,30 ASV dolāriem par bušeli, ko izraisīja neparasti lielais karstums Melnās jūras reģionā, kurā parasti tiek izaudzēta aptuveni 25% no globālajiem kviešu eksporta apjomiem. Kviešu krīze radījusi ķēdes reakciju, kuras rezultātā ietekmēta arī citu graudaugu un pārtikas produktu cena.

«Mēs cerējām, ka septembrī situācija normalizēsies, bet tas tā nenotika – aizvien vairāk preču pievienojas [cenu kāpumam],» skaidro ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas graudaugu nodaļas vadītājs Abdolreza Abasanians (Abdolreza Abbassanian).

Kukurūzas cena pasaules biržās samazinājās jau astoto dienu pēc kārtas, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2010. gada oktobra.

Cenas krīt, ņemot vērā ASV prognozes par jauno ražu, jo ASV fermeri šajā gadā ar kukurūzu ir apsējuši 39,4 miljonus hektāru, kas ir lielākā platība kopš 1936. gada.

Rezultātā kukurūzas cena decembra piegādēm saruka par 1,4% līdz 5,0375 ASV dolāriem par bušeli, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada 8. oktobra.

Šajā gadā tiek prognozēts, ka ASV fermeri, kas ir lielākie kukurūzas un sojas pupiņu audzētāji, novāks rekordlielu ražu, un ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija paredz, ka šogad gaidāma lielākā kviešu raža vēsturē. Paredzams, ka rezultātā varētu sarukt arī pārtikas cenas.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Piektdien kukurūzas cena Čikāgas biržā pārkāpa piecu dolāru par bušeli atzīmi pirmo reizi gandrīz divu gadu laikā, valdot bažām, ka ražas apjomi ASV kritīsies, un lielāks pieprasījums no importētājiem samazinās pasaules lielākā eksportētāja piedāvājuma apjomus, raksta Bloomberg.

Kukurūzas cena decembra piegādēm pieauga par 3,2% līdz 5,1175 dolāriem par bušeli, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada 30. septembra.

Cena kāpj jau septīto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, kas ir ilgākais cenas kāpums kopš 2008. gada jūnija. Decembra kontrakta cena šonedēļ pieaugusi par 6,4%.

ASV Lauksaimniecības departaments varētu samazināt savas ASV ražas apjomu prognozes nākamo mēnešu laikā pēc ļoti karstās vasaras, norāda Rabobank analītiķi.

Pēdējo nedēļu laikā pasaules preču biržās ir novērojams pakāpenisks vairāku pasaulē populāru pārtikas izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, kviešu cena Čikāgas preču biržā palielinājusies līdz 6,8 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir augstākais līmenis divu nedēļu laikā. Savukārt kukurūzas cena Čikāgas biržā pieaugusī līdz 7,1 ASV dolāram par bušeli atzīmei, kas ir augstākais līmenis kopš maija vidus.

Cenu pieaugumu bīda spekulācijas, ka ASV arī šogad varētu būt novērojams sausums (vēl nesen šajā valsī uztraucās par pārlieku lielām lietusgāzēm), kas varot samazināt ražas apjomu. Tāpat, piemēram, kviešu cenai šonedēļ augt likušas ziņas, ka arī Krievijā šogad varētu būt vērojama sliktāka raža.

Kopš šā gada sākuma kviešu cena gan piedzīvojusi ievērojamu kritumu – par 13,4%. Savukārt kukurūzas cena Čikāgas biržā kopš gada sākuma pieaugusi par 0,6%.