Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojekti. Tāpēc ar 2018. gada 1. janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Raksta galerijā aplūkojama infografika par būtiskākajām izmaiņām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ļaus strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Kučinskis un Reizniece-Ozola sola stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notiks sadarbībā ar banka Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: «Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja »sēdēt« uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.»

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK «faktus, nevis viedokli» par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. «Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu varētu izsludināt jūlijā, aģentūrai LETA prognozēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka, lai arī VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā ļoti labi tiekot galā ar pienākumiem, iestādes vadītāja amata konkursa izsludināšanu netiks vilkta garumā. «Paredzams, ka jūlijā paspēsim izsludināt konkursu, bet pirms tam jāsaprot, ko mainīt konkursa procesā,» piebilda ministre.

Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā. Pēc viņas teiktā, uzlabojumi nepieciešami, lai komisijai, beidzot darbu un nododot VID vadītāja amata kandidātu finanšu ministrei virzīšanai valdībā, būtu iespējams kvalitatīvāk izvērtēt pretendentu reputācijas riskus.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot iedzīvotājiem maksimāli atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Tomēr deputāti apsvēra iespēju problēmu ar izveidojušos nodokļa parādu risināt plašāk.

Diskusijā par likuma grozījumiem neizpalika asa viedokļu apmaiņa par ieviesto nodokļu reformu kopumā. Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka viņa ieskatā minētie grozījumi tikai «lāpīs» problēmu ar nodokļu parādiem, nevis to risinās, tāpēc viņš neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

«Mums tiek nolikts priekšā vienpusējs FM skatījums, kas paredz uz brāķa uzlikt ielāpu. Pieņemsim kaut ko, ko saprot tikai FM, bet atbildīgi būsim mēs. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju jautājumu risināšanā,» uzsvēra Eglītis, piebilstot, ka nepieciešas rīkot diskusijas, lai rastu draudzīgāku risinājumu grāmatvežiem, uzņēmējiem un cilvēkiem.

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Esošajai valdībai vajadzēja aktīvāk stāstīt par paveikto, tā līdzšinējās koalīcijas partiju sniegumu 13.Saeimas vēlēšanās vērtē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atzina, ka 13.Saeimas vēlēšanās koalīcijas partijas - Zaļo un zemnieku savienība, «Vienotība» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» - ir uzskatāmas par zaudētājām, tomēr kopumā, vērtējot vēlēšanu rezultātus, neviena partija nav atzīstama par uzvarētāju.

«Lietojot sporta terminoloģiju, ir neizšķirts, kas nozīmē smagas valdības veidošanas sarunas,» piebilda ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka līdzšinējā valdība zina, cik grūti ir virzīt reformas, cik daudz valsts var atļauties tērēt utt., tāpēc arī uzmanīgi jāattiecas pret pirmsvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem par algu un pensiju paaugstināšanu.

«Tā valdība, kas strādā un neguļ, veic labu darbu. Piemēram, šī valdība tieslietu jomas sakārošanā paveica daudz vairāk nekā iepriekšējās. Tomēr ir arī jārēķinās ar padarītā darba kritiku. Iespējams, vajadzēja vairāk komunicēt ar sabiedrību, lai tā novērtētu valdības paveikto,» pauda Reizniece-Ozola.

No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.

Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija izdara savu darbu, jauno nodokļu administrācijas vadītāju varētu iecelt jau šī valdība, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šā gada jūlijā finanšu ministre sacīja, ka lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr tagad ministre pieļauj, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība, bet tas būs atkarīgs no tā, cik daudz laika VID vadītāja amata konkursa vērtēšanas komisijai aizņems pretendentu izvērtēšana.

«Patlaban ir zināms, ka amatam pieteikušies 24 kandidāti un sagaidāmas trīs atlases kārtas. Pēc atlases kārtu ātruma varēs arī redzēt, vai par jauno VID vadītāju lems šī, vai nākamā valdība,» sacīja Reizniece-Ozola.

Pēc viņas domām, laiks pēc vēlēšanām būtu piemērotāks VID vadītāja nosaukšanai, jo tad politiskā situācija būs mierīgāka.

Nākamā gada budžetu, kuru ceturtdien galīgajā lasījumā plāno apstiprināt Saeima, varētu devēt par «vitamīnu budžetu», intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Tostarp viņa norādīja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēti «vitamīni» tautsaimniecībai, proti, plānotas vairākas lietas, kas palīdzēs uzņēmējiem attīstīties, kā arī par nākamā gada budžeta prioritāti ir noteikts finansējums veselībai, lai veselības aprūpe iedzīvotājiem kļūtu pieejamāka.

«Tādējādi nākamā gada budžetu varētu dēvēt par «vitamīnu budžetu»,» teica Reizniece-Ozola.

Tāpat ministre atzīmēja, ka būtisks finansējums nākamā gada budžetā ir atvēlēts aizsardzībai un demogrāfijai. Vienlaikus šogad budžeta pieņemšanā deputāti ir atteikušies no tā devētajām kvotām.

Kā pozitīvu lietu Reizniece-Ozola minēja arī to, ka, pieņemot budžetu, gada beigās netiek mainīti nodokļi - nodokļu reforma tika apstiprināta vasaras vidū, līdz ar to nosacījumi uzņēmējiem bija skaidri un tiem varēja sagatavoties.

Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālisti Ministru prezidentam vaicāja, vai demogrāfijas problēmu risināšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu. Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. «Esmu tādām sarunām atvērts, neesmu noliedzošs,» teica premjers.

Savukārt finanšu ministre aģentūrai LETA norādīja, ka viņa atbalstītu ideju par Liepājas cietuma būvniecības projekta apturēšanu. «Ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu,» pauda Reizniece-Ozola.

Nodokļu reformas kontekstā pašvaldībām ir izveidots ļoti labs kompensāciju mehānisms, un tām valsts garantē 19,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, intervijā norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, komentējot pašvaldību izteikumus pret plānoto minimālās algas paaugstināšanu no 380 līdz 430 eiro.

«Prognozes liecina, ka nodokļu reformas un prognozētās ekonomiskās izaugsmes rezultātā visās pašvaldībās būs nodokļu ieņēmumi, tāpēc tās tiks galā ar plānoto minimālās algas paaugstinājumu,» uzsvēra ministre.

Viņa atzina, ka minimālās algas paaugstināšana uzreiz par 50 eiro ir diezgan ievērojams solis, ņemot vērā, ka sākotnēji minimālo algu bija iecerēts paaugstināt vien līdz 390 eiro, taču tajā pašā laikā nodokļu reforma paredz, ka pēc tam, nākamo trīs gadu laikā minimālās algas līmenis nemainīsies, un uz to pašvaldības var paļauties. Pašvaldības var rēķināties uz to, ka katru gadu netiks diskutēts par minimālās algas paaugstināšanu. Tām būs skaidri spēles noteikumi, uzsvēra ministre.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Reizniece-Ozola atzina, ka 2019.gads būs kritisks, jo fiskālā telpa konkrētajam gadam patlaban aplēsta 20-30 miljonu eiro apmērā.

«Būs jādomā par papildu pasākumiem fiskālās telpas palielināšanu, piemēram, varētu vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt daļu no fotoradaru ieņēmumiem, lielākas dividendes novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un virkne citu pasākumu,» sacīja ministre.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka Fiskālās disciplīnas padome nepiekritīs fiskālās nodrošinājuma rezerves pārlikšanai, tomēr kamēr nav citu resursu fiskālās telpas palielināšanai, šis var kalpot kā rezerves variants.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.