Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova piekritusi kandidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir gatava virzīt viņu apstiprināšanai valdībā.

Tā pēc abu amatpersonu tikšanās informēja finanšu ministre.

Galīgo lēmumu Reizniece-Ozola pieņemšot pēc tam, kad Koļegova būs tikusies ar valdības koalīcijas partijām, kā arī uzņēmēju organizācijām. Tāpat pirms galīgā lēmuma Reizniece-Ozola plāno tikties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš patlaban devies atvaļinājumā. Premjers uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma nākamnedēļ, 2.augustā.

Reizniece-Ozola cer, ka Koļegova ar partiju un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem tiksies jau šonedēļ.

«Man un Koļegovai sakrīt redzējums par VID nākotni. Koļegova ir sevi pierādījusi kā spēcīga vadītāja, par kuru nav šaubu arī sabiedrībā. VID ir jābūt uzņēmējiem draudzīgai iestādei, un Koļegova to izprot. Ceru, ka šonedēļ Koļegovas kandidatūra saņems uzņēmēju organizāciju atbalstu,» sacīja finanšu ministre.

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova, kura oficiāli izvirzīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam, brālim atdos sev piederošās koka palešu ražošanas uzņēmuma Pallogs kapitāldaļas.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Koļegova sacīja, ka šāds lēmums pieņemts pirms kāda laika, taču līdz šim nav bijis laika to fiziski izdarīt. Viņa piebilda, ka tas tiks darīts, lai dzēstu jebkādas šaubas par viņas līdzdalību uzņēmumā.

Savukārt skaidrojot savā deklarācijā norādīto dividenžu saņemšanu no Pallogs un vairāku simtu tūkstošu eiro atdāvināšanu brālim Mārim Zudānam, Koļegova norādīja, ka tas ir ne tikai likumīgi, bet arī taisnīgi, ka viņa atdod brāļa nopelnīto naudu atpakaļ.

«Neesmu darījusi neko tādu, par ko būtu jākaunas,» teica Koļegova.

Viņa arī piebilda, ka Pallogs ir veiksmīgs uzņēmums, kas Kokneses novadā dod darba vietas 200 cilvēkiem un nodrošina to ģimenēm iztiku.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Koļegova amatu atstās no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.

Pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka «viņam ir jautājumi Koļegovai» par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Kopumā Koļegova deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kas ir sākusi, bet vēl nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Koļegova viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.

Iespējamās nepilnības valsts amatpersonas deklarācijā, kas saistītas ar brāļa biznesu, noteikti nebija īstais iemesls pretestībai, ar kuru nācās saskarties, kandidējot uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze sacījusi pašreizējā Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Saistībā ar ierosināto lietu par nepareizu deklarācijas aizpildīšanu Koļegova paudusi gatavību sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm, sniedzot tām visu viņas rīcībā esošo informāciju, taču līdz šim amatpersonai izmeklētāji neko neesot jautājuši. «Esmu pārliecināta, ka tiks noskaidroti visi lietā būtiskie apstākļi un pieņemts atbilstošs lēmums,» laikrakstam norādījusi Koļegova.

Jautāta, vai tas nozīmē, ka neuzskata šo iemeslu par svarīgāko, kāpēc saskārusies ar pretestību, kandidējot uz VID ģenerāldirektora amatu, Koļegova atbildējusi, ka «pilnīgi noteikti tie bija citi iemesli». «Pēc Ministru kabineta sēdes, apdomājot situāciju, redzēju, ka politiskā atbalsta nopietnām pārmaiņām VID nebūs vai arī tas būs ļoti fragmentārs. Tas nozīmē, ka tehniski es varētu iegūt šo krēslu, bet ne iespēju kaut ko nopietnu darīt. Tāda situācija man nebija pieņemama.»

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Iesniegumā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), Koļegova norāda, ka viņa atsauc savu piekrišanu pārcelšanai uz VID vadītājas amatu un šī viņai neesot viegla izvēle.

«Pēdējo divu nedēļu laikā mani tuvinieki ir piedzīvojuši nopietnu emocionālu spiedienu, lai gan nav veikuši nekādas ar likumu nosodāmas darbības. Man tas nav pieņemams,» iesniegumā skaidro VVD vadītāja.

Koļegova norāda, ka viņas kandidatūras apspriešana ir vairojusi pretrunas valdošās koalīcijas partiju starpā.

«Liekas, ka diskusiju patiesie iemesli ir saistīti ar politiķu redzamajām, bet biežāk, neredzamajām interesēm un tām nav nekāda sakara ar manu profesionālo spēju vērtēšanu. Arī tas man nav pieņemams,» uzsver nu jau bijusi VID vadītāja amata pretendente.

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Slēdzot līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma īstenošanu, plānots paredzēt sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa skaidroja, ka abu sarunu procedūras dalībnieku - pilnsabiedrības «Inčukalns Eko» un AS «A.C.B.» - iesniegtie projekti ir sadalīti posmos. Šāds iedalījums ļāvis noteikt arī iespējamās sankcijas darba nepildīšanās vai aizkavēšanās gadījumā, teica Koļegova.

Uz komisijas deputātu jautājumiem par šīm sankcijām Koļegova gan nebija gatava sniegt detalizētas atbildes, bet deputāti pauda vēlmi ar tām iepazīties pirms līguma noslēgšanas nākamā gada janvārī, neraugoties uz tā ierobežotās pieejamības statusu.

Koļegova norādīja, ka ar abu pretendentu projektiem iepazinušies arī Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti, kuri tos novērtējuši kā izpildāmus.

Vērtējot nodokļu jomas pārzināšanu un pagātnes kristāldzidruma pakāpi, uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatu virzītā Inga Koļegova varētu šķist nepiemērota, bet viņas pārākums pār citiem kandidātiem slēpjas jāvārdā smagās VID vadības nastas stiepšanai

Ierēdne, kas iepriekš izraisījusi darba devēju neapmierinātību, kā Valsts Vides dienesta vadītāja izpelnoties disciplinārsodu par amata pienākumu nepildīšanu saistībā ar Sarkandaugavas sanācijas projektu un papildus arī rājienu par Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta neīstenošanu noteiktajā termiņā, tagad ir gatava pārkāpt citas institūcijas vadības kurpēs.

Tomēr viņas pēdas var izrādīties šīm kurpēm nepiemērotas, jo viņas reputācijas antitopā ir arī topošajai nodokļu administrācijas vadītājai un bezēnu ekonomikas propagandistei nepiemērotas kustības ģimenes koka palešu biznesā.

Krāsu sabiezināšana par un ap VID vadītāja amatu, iestādes bīstamu robežu sasniegušais iekšējais spiediens un politiķu piekoptās spēlītes ar spiediena ventili, kam sekoja iepriekšējās VID galvas Ināras Pētersones atlūgums un publiskās nedaudz sievišķīgās žēlabas par amata grūtumu, kas pietiekami jūtami caurvija sarunas ar presi. Šie notikumi VID vadītāja krēslu sakarsēja tiktāl, ka it neviens nebija gatavs uz tā sēsties un, kas zina, pamatīgi apsvilināties. Labāk turēties pa gabalu. Lielu gabalu. Tā izgāzās Valsts kancelejas izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu, kad pelēkās ekonomikas vēju sašūpotajā nodokļu jūrā iestūrēja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ātrlaiva ar Koļegovas kandidatūru uz klāja. Pa valsts pārvaldes institūciju svarīgākajiem krēsliem rotēt gatavā Koļegova savu jāvārdu arī ilgi nemarinēja, bet lika galdā gluži svaigu. Tā Koļegova kā skrūve pa labi ieeļļotu vītni tuvojās jaunajam amatam, līdz otrdien valdības sēdē asi atdūrās pret pašauro Vienotības paplāksni. Neskatoties uz finanšu ministres personīgo apņēmību virzīt kandidāti, kas nav kompetenta nodokļu jomā un ir ar reputācijas plankumiem par nesmukumiem deklarācijā. Pati Koļegova gan atgaiņājās, ka pārrakstījusies, nevis shēmojusi vai optimizējusi nodokļus.

Atsaucot savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova paglābusi valdību no krišanas, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Koļegovas skaidrojums par kandidatūras atsaukšanu saistībā ar pretrunām valdošajā koalīcijā ir saistāms ar to, ka viņa novērsusi valdības krišanu. Skudra sarunā ar aģentūru LETA pauda, ka viņam grūti iedomāties, ka nākamnedēļ valdības sēdē "Vienotība" atbalstītu Koļegovas kandidatūru. Līdz ar to, ja Vienotības ministri nobalsotu pret, bet Koļegovu tik un tā apstiprinātu amatā, tas novestu pie valdības demisijas.

Tāpat eksperts uzskata, ka pirms paziņojuma par kandidatūras atsaukšanu Koļegova ir konsultējusies gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Vienlaikus tā esot arī piekāpšanās "Vienotībai", kas stingri iestājās pret viņas kandidatūru.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Plašais paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks Jūrmalā izcēlies nelegālā atkritumu uzglabāšanas vietā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma pavēstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa zināja teikt, ka atkritumus konkrētajā teritorijā glabājusi SIA Prima M, taču uzņēmums neesot saņēmis nekādas nepieciešamās atļaujas. Ņemot vērā minēto, VVD bija ierosinājusi administratīvo lietvedību un uzdevusi līdz 24.jūlijam atbrīvot teritoriju no atkritumiem. Attiecīgais administratīvais akts gan ticis apstrīdēts, taču tiesa to atstājusi negrozītu.

Spriežot pēc administratīvās lietas materiāliem, konkrētajā teritorijā atkritumi parādījušies pagājušā gada oktobrī. Pēc Koļegovas teiktā, tā bija «vieta, kur cilvēki saveduši atkritumus bez jebkādām atļaujām, bez jebkādas izvērtēšanas». Tagad VVD lemšot par sankcijām, kādas uzņēmumam piemērot, kā arī izvērtēšot nepieciešamību vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu.

Valsts vides dienests (VVD) līdz ar 31.decembri lauzīs atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar SIA «Nordic Recycling» un «Latvijas Zaļais elektrons», tiem piemērojot attiecīgi 8,3 miljonu un 13,7 miljonu eiro sodu par nenomaksāto dabas resursa nodokli, preses brīfingā sacīja VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Dienests skaidroja, ka «Nordic Recycling» nav nodrošinājis solīto atkritumu reģenerācijas jeb pārstrādes apjomu - uzņēmums nav pārstrādājis 62,5% no iepirktajiem stikla iepakojumiem, 29% no koka iepakojumiem atkritumiem, kā arī 2,5% no papīra iepakojumiem. Pēc VVD aprēķiniem, par šo nepārstrādāto atkritumu daudzumu, desmitkārtīgs nenomaksātais dabas resursa nodoklis ir aprēķināts 8,3 miljonu eiro apmērā.

Savukārt «Latvijas Zaļajam elektronam» par nepārstrādātajiem sadzīves atkritumiem piemērots 12,5 miljonu eiro sods. Uzņēmums nav pārstrādājis 29% no kopējā ievāktā iepakojumu apjoma. No tiem, 8,5% sastāda papīra un kartona iepakojumi, 64% - stikla iepakojumi.

Lai arī patlaban vēl nav uzrunāta, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja pienākumus pildošā ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā joprojām apsver pretendēšanu uz VID vadītāja amatu, aģentūrai LETA apstiprina Pelēkā.

Viņa norāda, ka pretendēs uz šo amatu arī tad, ja tiešas uzaicināšanas vietā tiks rīkots konkurss.

Lēmumu par dalību konkursā Pelēkā pieņemšot, kad būs zināmi tā nosacījumi.

Kā vēstīts, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Nevar izslēgt, ka jaunais VID ģenerāldirektors būs zināms jau nākamnedēļ, un, iespējams, tā būs pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuras maku krietni papildina veiksmīgs bizness, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa ir uzrunāta un nav teikusi «nē», apstiprina finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Arno Pjatkins. Tiesa, intriga saglabājas, jo, pēc viņa vārdiem, uzrunātas ir vēl citas augstākās ierēdniecības amatpersonas, kuras «uzvārdā minēt nav nozīmes. Taču publiskajā telpā jau izskanējušie iespējamie kandidāti parāda augsto uzstādīto kvalifikācijas latiņu». No VID iekšienes nav uzrunāts neviens.

I. Koļegova par VVD ģenerāldirektori kļuva 2012. gadā. Pirms tam viņa ilgus gadus vadīja Valmieras reģionālo vides pārvaldi. Pērn viņa VVD nopelnījusi 37,6 tūkst. eiro, taču tie ne tuvu nav viņas vienīgie ienākumi, liecina viņas amatpersonas deklarācija. Viņas kopējie pērnā gada ienākumi pārsniedz 359 tūkst. eiro, no kuriem lauvas tiesu – 320 tūkst. eiro – nodrošinājušas dividendes no daļēji piederošā uzņēmuma Pallogs (otrs līdzīpašnieks ir Elmārs Švirksts), kas nodarbojas ar koka paliktņu ražošanu.

Traģiskā vēsts par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas zaudējumu liek uzdot daudz jautājumu par nodokļu administrēšanas turpmāko darbu. Lai gan I. Cīurules vadībā bija iegūts zināms līdzsvara punkts iestādes darbā, līdz ar viņas aiziešanu atveras vecās brūces, jo nonākam ļoti līdzīgā situācijā, kāda bija 2016. gada vasarā, kad no atbildīgā posteņa atteicās ilggadējā un līdz tam it kā stabilā ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Vakances aizpildīšana bija vairāk nekā izaicinoša, to pavadīja skandāli, norādes uz interešu konfliktiem, pašu kandidātu atteikšanās un citas nebūšanas. Kādu brīdi reālākā amata kandidāte bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, kuru nodokļu administrācijā ar lielu aizrautību centās ievest finanšu minstre Dana Reizniece-Ozola, taču I. Koļegova negaidīti atsauca savu kandidatūru. Un ne velti, jo paralēli atsaukumam atklājās būtiski trūkumi viņas deklarācijas iesniegšanas tikumos, kas tagad ir sasummējušies tiktāl, ka Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā viņai uzrādījusi apsūdzību.

Neraugoties uz to, ka Ventspilī gaiss iedzīvotāju veselībai nekaitē, Valsts vides dienests saistībā ar pilsētas ielās konstatētiem putekļu mākoņiem veiks Ventspils Reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonu rotāciju, preses pārstāvjiem šodien pauda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. «Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir,» sacīja Koļegova.

Viņa uzsvēra, ka putekļu mākoņi pilsētas teritorijā nedrīkst būt, tādēļ tiks izvērtētas līdzšinējo Ventspils RVP amatpersonu darbības, kā arī tiks veikta to «pārkārtošana».

VVD iepriekš paziņoja, ka pēc tikšanās ar AS «Ventspils Tirdzniecības osta» pārstāvjiem dienests uzņēmumam izvirzījis papildu prasības ikdienas saimniecisko darbību veikšanai.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāte Inga Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.

Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Vienlaikus uzņēmuma vadības ziņojumā par 2015.gadu norādīts, ka vadības priekšlikums ir 2015.gada peļņu nesadalīt, bet sadalīt iepriekšējo gadu peļņu.

Dalībnieku sapulču protokolus, saskaņā ar kuriem nolemts peļņu nesadalīt, parakstījis uzņēmuma 50% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis Elmārs Švirksts un Koļegovas pilnvarotā persona - viņas brālis un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Zudāns. Vadības ziņojumu parakstījusi uzņēmuma valde - Zudāns, Švirksts un valdes loceklis Aivars Erels.

Te bija kandidāts, te zuda kandidāts – VID ģenerāldirektora meklējumiem velkoties garumā, mazumā raujas iespēja atrast tādu nodokļu administrācijas vadītāju, kurš nebūs tikai spējīgs dokumentu parakstītājs

Kopš 16. jūnija, kad Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, aizritējis gana daudz laika. Amats kļuva vakants pēc tam, kad raganu medības neizturēja un atlūgumu iesniedza Ināra Pētersone. Pāris mēnešu pēc VID pamešanas I. Pētersone DB atzina gan to, ka uzlabojumi nodokļu administrēšanas jomā bez politiskās gribas nav iespējami, gan to, ka VID ir vajadzīgs nedaudz cits strāvojums nekā tas, ko pārstāv pati Pētersone un arī nodokļu administrācijas ikdienas darba turpinātāja un nodrošinātāja, VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Pirmais konkurss izčākstēja, arī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru amatam virzīja un par kuru zīmīgi galvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā dzīve pierādīja, tomēr nevarētu būt paraugs valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas mākā. Ar tādiem biogrāfijas pleķiem pie amata tikt neizdevās. Pa to laiku tika pieregulēts VID ģenerāldirektoram maksājāmās algas apmērs, bet meklējumi tika uzticēti personālatlases kompānijai, kas saņēma kādus simt «nē» un arī savu tiesu jāvārdu. Šajā jezgā kopš Pētersones atlūguma apritējuši gandrīz pieci mēneši.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Kopš 2015. gada rudens Valsts vides dienests (VVD) ir nodrošinājis vēsturiski piesārņotās vietas - Inčukalna sērskābie gudrona dīķu - teritorijas apsaimniekošanu, tādējādi novēršot risku apkārtējai videi, cilvēku veselībai un projekta turpmākai realizēšanai, informē VVD.

Nepieciešamība VVD uzņemties šos pienākumus radās pēc līguma pārtraukšanas ar SIA Skonto būve” par šīs vēsturiski piesārņoto vietas sanācijas darbu veikšanu.

VVD savulaik pieņēma lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Skonto Būve, jo guva pārliecību, ka uzņēmums nespēj un nevēlas pildīt līgumu, tai skaitā, sanācijas darbu veikšanu Ziemeļu dīķī. Neveicot vietas sanāciju, valsts riskētu zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Komentējot uzņēmuma uzsākto tiesvedību pret valsti, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver: «VVD nepiekrīt SIA Skonto Būve prasībā norādītājai argumentācijai un uzskata to par nepamatotu, savukārt par darbībām, kas nav veiktas atbilstoši līgumam, atlīdzība uzņēmumam nepienākas.»