Traģiskā vēsts par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas zaudējumu liek uzdot daudz jautājumu par nodokļu administrēšanas turpmāko darbu. Lai gan I. Cīurules vadībā bija iegūts zināms līdzsvara punkts iestādes darbā, līdz ar viņas aiziešanu atveras vecās brūces, jo nonākam ļoti līdzīgā situācijā, kāda bija 2016. gada vasarā, kad no atbildīgā posteņa atteicās ilggadējā un līdz tam it kā stabilā ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Vakances aizpildīšana bija vairāk nekā izaicinoša, to pavadīja skandāli, norādes uz interešu konfliktiem, pašu kandidātu atteikšanās un citas nebūšanas. Kādu brīdi reālākā amata kandidāte bija Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, kuru nodokļu administrācijā ar lielu aizrautību centās ievest finanšu minstre Dana Reizniece-Ozola, taču I. Koļegova negaidīti atsauca savu kandidatūru. Un ne velti, jo paralēli atsaukumam atklājās būtiski trūkumi viņas deklarācijas iesniegšanas tikumos, kas tagad ir sasummējušies tiktāl, ka Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā viņai uzrādījusi apsūdzību.
Kam tas būs pa zobam sarežģītajā priekšvēlēšanu laikā?
«Mēs tev piedāvājam interesantu un atbildīgu darbu,» šāds bija ievads VID ģenerāldirektora darba sludinājumam 2016. gada rudenī. Tika piesolīta motivējoša bonusu sistēma, veselības apdrošināšanas polise, attīstības iespējas un profesionāli kolēģi. Ņemot vērā to, ka pirmais mēģinājums pienācīgu vadītāju piesaistē bija cietis neveiksmi, laikā, kad nodokļu administrācija bez vadītāja bija jau vairākus mēnešus, valdība lēma palielināt ģenerāldirektora algu, tomēr tai joprojām grandiozi atpaliekot no citu «lielo iestāžu» līderu atalgojuma. VID ģenerāldirektora meklējumu otrā piegājiena rezultāts bija Ilzes Cīrules kandidatūras apstiprināšana 2016. gada novembrī. Viņai nebija pieredzes nodokļu lauciņā, un viņai bija grūti kameru priekšā, tomēr jaunajai vadītājai piemita kaut kas tai brīdī izšķirošāks – politiskais atbalsts.
Tikai gadu un pāris mēnešus pēc šī notikuma valdība vēlreiz ir tikpat izaicinošas situācijas priekšā, latviski sakot – sprukās, un tā ir sarežģīta pēc definīcijas. Labu vadītāju loks šajā laikā nav palielinājies. Šķiet, tieši I.Cīrules vadībā VID ir spējis labāk apzināties, ka uzņēmēji un iedzīvotāji visupirms ir sarunas vērti klienti. Amata skarbumu un izaicinājuma lielumu pēc ģenerāldirektores pēkšņās aiziešanas katrs var izvērtēt pats. Viena iespēja ir atgriezties pie iepriekšējo «konkursantu » saraksta, cita – meklēt pašā nodokļu administrācijā. Un tālu jau nebūtu jāmeklē, bet tā kā nozīmīgā amata kandidātam ir izvēles brīvība par tādu kļūt vai nekļūt, arī šajā virzienā izteikt kādas prognozes būtu stipri pāragri. Vakar jau atkal par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju apstiprināja ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko. Domājot par nākamo nodokļu ģenerāli, Finanšu ministrija kopā ar Valsts kanceleju «cep» jaunu konkursa nolikumu. Kuram tas būs pa zobam sarežģītajā priekšvēlēšanu laikā?