Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.

Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.

Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai.

Apvienotā Karaliste ir tiesīga lūgt pārmaiņas savās attiecībās ar Eiropu, pavēstījis Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, norādot, ka vēlētājiem tiks dota «patiesa iespēja» izvēlēties valsts ceļu.

Intervijā medijam BBC D. Kamerons tomēr uzsvēra, ka būšana ārpus Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijai nebūtu pareiza izvēle. Savukārt iedzīvotāju balsojums par attiecībām ar ES paredzams nākamo piecu gadu laikā.

«Pašlaik Eiropā notiek izmaiņas, kurām pamatā ir eiro izdzīvošana. Lai to nodrošinātu eirozonas valstīm jāpanāk ciešāka integrācija, kā arī jāmaina savas esošās sistēmas. Tas nozīmē, ka viņas maina dabu tai organizācijai, kuras dalībvalsts esam arī mēs,» sacīja D. Kamerons.

Viena no šādām reformām, kas paredzēta, lai nosargātu eiro eksistenci, ir tā sauktās banku uzraudzības sistēmas izveidošana. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai deleģētas tiesības pārraudzīt lielākās eirozonas bankas. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānija šādai sistēmai varētu pievienoties, ja vien Londona no Briseles saņemtu atpakaļ atsevišķas pilnvaras.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons un viņa sieva Samanta pēc ģimenes svētdienas pusdienām nejauši kroga tualetē aizmirsuši savu astoņgadīgo meitu, vēsta AP.

Incidents noticis pirms vairākiem mēnešiem, kad Lielbritānijas premjers ar ģimeni apmeklējis krogu Bekingemšīras grāfistē. D. Kamerona meita Nensija apmeklējusi tualeti, bet pārējie ģimenes locekļi to nav pamanījuši, iekāpuši automašīnās un devušies mājās.

D. Kamerons ar saviem miesassargiem braucis vienā mašīnā un bijis pārliecināts, ka meita ir kopā ar sievu otrā mašīnā. Savukārt sieva domājusi, ka meita brauc kopā ar tēvu. To, ka Nensija ir atstāta krogā, D. Kamerons ar sievu konstatējis tikai mājās.

Premjera birojs norāda, ka D. Kamerons bijis «prātu zaudējis», kad atklājis, ka meita palikusi krogā. Premjera ģimene sazinājusies ar krogu, atviegloti konstatējuši, ka Nensija ir sveika un vesela un devušies viņai pakaļ.

Lielbritānijas parlaments noraidījis valdības aicinājumu atbalstīt militāra trieciena izdarīšanu pret Sīriju. Vienlaikus ASV ir gatavas rīkoties arī vienas, atzinis Baltais nams.

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pavēstījis, ka parlamenta lēmums tiks respektēts. «Ir skaidrs, ka parlaments, atspoguļojot iedzīvotāju uzskatus, nevēlas, lai briti piedalītos militārās darbībās. Valdība rīkosies saskaņā ar šo lēmumu,» sacīja D. Kamerons. Vienlaikus britu premjers arī uzsvēra, ka parlamenta lēmums «iznīcinās vairākas dekādes ilgu darbu», lai novērstu ķīmisko ieroču izmantošanu. «Globālā vienprātība pret ķīmisko ieroču izmantošanu guvusi liktenīgu triecienu,» sacīja D. Kamerons.

Britu parlamentā pret piedalīšanos militārā uzbrukumā Sīrijai balsojuši 285 deputāti, savukārt atbalstu izteikuši tikai 272 deputāti. Lielbritānijas parlamenta nevēlēšanās atbalstīt triecienus Sīrijai bijusi pārsteigums D. Kamerona valdībai un var nopietni iedragāt premjera pozīcijas, norāda analītiķi.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona centieni no Brisele atgūt daļu tai deleģēto tiesību, var novest pie Eiropas Savienības (ES) sabrukuma, brīdinājis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

D. Kamerons iepriekš paziņoja, ka, lai gan atbalsta Lielbritānijas dalību ES, tomēr viņš centīšoties panākt jaunu izkārtojumu Londonas un Briseles attiecības. Savukārt H. van Rompejs norādījis, ka, ja katra ES dalībvalsts sāks izvēleties tikai tās rīcībpolitikas sastāvdaļas, kuras tai patīk, bet atteiksies no nepatīkamajām, tad tas nozīmētu gan ES, gan vienotā tirgus drīzu galu, vēsta britu laikraksts The Guardian.

«Visām dalībvalstīm ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos,» sacījis Eiropadomes prezidents, vienlaikus paužot cerību, ka ES fundamentālos pamatus neapdraudēs neviena valsts.

Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) būtu katastrofāla, pavēstījis Īrijas premjers Edna Kenijs, norādot, ka tas apdraudētu ES ciešākas integrācijas centienus.

Centieni pārskatīt ES līgumus varētu novest pie jauniem referendumiem Īrijā, atzina E. Kenijs. «Es domāju, ka Lielbritānijas aiziešana no ES būtu katastrofāla. Es patlaban neredzu iespēju, ka kāda valsts var panākt ar ES slēgto līgumu pārskatīšanu – nākamajā gadā ir ES parlamenta vēlēšanas un tiek veidota jauna komisija – tas nozīmē, ka ciešākas integrācijas kontekstā, mums, iespējams, būs jāizstrādā jauni līgumi,» uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Īrijas premjers.

Viņš arī norādīja, ka Lielbritānija, izstājoties no savienības, nevarētu piedalīties ar Indiju, Japānu, Kanādu un ASV noslēgtajos tirdzniecības līgumos. «Es esmu pārliecināts, ka Lielbritānijai ir izdevīgāk strādāt ES ietvaros,» uzsvēra E. Kenijs.

Austrumeiropas imigrantus nevajadzētu vainot par vēlmi strādāt Lielbritānijas rūpnīcās, jo paši britu jaunieši nav pietiekoši spējīgi paveikt šo darbu, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons.

Britu premjers norādīja, ka gandrīz puse darbinieku atsevišķās rūpnīcās nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas, jo šo valstu emigranti vēlas strādāt un ir labi apmācīti šim darbam, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Tādējādi Lielbritānijas atbildei vajadzētu būt saistītai ar izglītības sistēmas uzlabošanu, lai tā «nesaražotu» jaunus cilvēkus, kas beidzot mācību iestādes nav spējīgi paveikt šādus darbus.

«Daudzās rūpnīcās mūsu valstī var redzēt, ka puse darbinieku nāk no Polijas, Lietuvas vai Latvijas. Jūs nevarat viņus par to vainot – viņi vēlas strādāt, viņi redz, ka ir pieejams darbs, viņi nāk un strādā. Tomēr kā valstij mums ir jāpasaka – mainām izglītības sistēmu, lai varētu panākt, ka mācību iestāžu beidzēji ir pilnībā gatavi strādāt šos darbus,» sacīja britu premjers.

Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs, trešdien medijiem pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons.

Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.

«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»

Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju - šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien pavēstījis, ka Lielbritānija plaši atvērs savas durvis Francijas bagātniekiem, ja tie krasās nodokļu paaugstināšanas, ko ierosinājusi jaunā Francijas valdība, dēļ bēgs uz ārzemēm, ziņo thelocal.fr.

Šā gada politiskās kampaņas laikā Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands rosināja dot triecienu Francijas bagātiekiem ar nodokli 75 procentu apmērā jebkuriem gada ienākumiem, kas pārsniedz miljonu eiro.

Paredzot Francijas bagāto iedzīvotāju masveida izceļošanu, Kamerons sacījis, ka nodokļu bēgļi Lielbritānijā būs laipni gaidīti.

«Kad Francija noteikts 75 procentu nodokļa likmi augstajiem ienākumiem, mēs izrullēsim sarkano paklāju un laipni sagaidīsim vairāk Francijas uzņēmumu, kas maksas nodokļus Lielbritānijā,» viņš sacījis.

Lielbritānija varētu arī nekad nesākt procesu, lai izstātos no Eiropas Savienības (ES), neskatoties uz 23.jūnijā notikušā referenduma rezultātiem, svētdien pavēstīja ES diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi.

«Mans personīgais uzskats ir tāds, ka viņi nekad nepaziņos ES par savu nodomu izstāties,» uzsvēra augsta ranga ES diplomāts.

Valstij, kas vēlas izstāties no ES ir oficiāli jāpaziņo tas Eiropadomei atbilstoši Lisabonas līguma 50. pantam, kas aizsāk divu gadu sarunu periodu.

«Mēs vēlamies, lai Londona tagad sāk 50 panta [procesu], lai nodrošinātu skaidrību. Ņemot vērā, ka mēs nevaram viņus piespiest, es prognozēju, ka viņi nesteigsies,» piebilda diplomāts.

«Es neizslēgtu, tas ir mans personīgais uzskats, ka viņi to var arī nekad nedarīt,» atzina diplomāts, nekonkretizējot apstākļus, kādos tas varētu notikt.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Lielbritānijas bagātākajiem cilvēkiem vajadzētu piemērot ārkārtas nodokli, lai izvairītos no sociālās saliedētības sabrukuma brīdī, kad Apvienotā Karaliste cīnās «ekonomiskajā karā», sarunā ar laikrakstu The Guardian sacīja britu vicepremjers Niks Klegs.

Intervijā viņš stāstīja, ka cenšas pārliecināt koalīcijas partnerus par to, ka bagātajiem vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu Lielbritānijai izkļūt no ekonomiskās krīzes. «Ja mēs vēlamies lūgt cilvēkiem upurēties un savilkt jostas, mums ir jānodrošina, ka cilvēki saprot, ka tas notiek tik godīgi un progresīvi, cik vien iespējams,» sacīja N. Klegs.

Lielbritānijas vicepremjers stāstīja, ka nākamajās fiskālās atturības fāzēs nepieciešams iekļaut godīgumu, ja tas netiks izdarīts, N. Klegs neuzskata, ka process būs politiski un sociāli ilgspējīgs.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan no sākuma izskatījies, ka ekonomiskās nedienas būs īsas, pašlaik tās izvēršas garā procesā, kas rada «lielus jautājumus». N. Klegs norādīja, ka ar jaunā nodokļa sīkāku izklāstu viņš nāks klajā partijas konferencē septembrī.

Ilgstoša neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību negatīvi ietekmē Apvienotās Karalistes ekonomisko situāciju, brīdinājis valsts premjerministra vietnieks Niks Klegs.

N. Klegs norādījis, ka valdošā koalīcija jau vienojusies par referenduma organizēšanu, tomēr šādas spekulācijas var radīt «aukstas dušas efektu» uz britu tautsaimniecību un darba tirgu. «Neskaidrības stāvoklis ir ļaunākais izaugsmes un ārvalstu investīciju ienaidnieks. Gadiem ilgas «mistiskas debates» var atbaidīt investīcijas,» sarunā ar BBC Radio 4, uzsvēra N. Klegs.

Britu premjera vietnieks piebilda, ka nepiekrīt uzskatam, ka iespējams vienkārši mainīt noteikumus Lielbritānijas dalībai Eiropas Savienībā. «Tas ir klubs, kuram nepieciešamas reformas. Mēs nezinām, kā tiks rakstīti noteikumi pašā eirozonā, mēs nezinām, kad tas notiks, un pats galvenais – mēs nezinām, kas tiks prasīts no Lielbritānijas,» sacīja N. Klegs.

Fiskālās disciplīnas līgumam, kura ietvaros valstis apņemas nodrošināt sabalansētu budžetu, piekritušas pievienoties divdesmit piecas no divdesmit septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībniecēm.

Atbalstīt līgumu atteikusies Čehijas republika un Lielbritānija. Apvienotās Karalistes premjers Deivids Kamerons norādīja, ka viņam joprojām ir «juridiskas bažas» attiecībā uz ES institūciju izmantošanu līguma izpildīšanā, vēsta BBC.

Savukārt Čehijai bijuši «konstitucionāli iebildumu», kas valstij neesot ļāvvis atbalstīt fiskālās disciplīnas līgumu.

Pirmdien notikušajā samitā ES līderi arī pārrunāja veidus, kā iespējams veicināt ekonomisko izaugsmi apstākļos, kad daudzās valstīs ir ieviesti stingri taupības pasākumi, un kas nepieciešams, lai samazinātu bezdarbu eirozonā.

Samita ietvaros izdotajā kopīgajā paziņojumā, Eiropas līderi norādīja, ka vienkārša budžetu deficītu samazināšana «nav pašpietiekama».

Foto: ISA HARSIN/SIPA/SCANPIX/LETA

Eiropas Parlamenta debates par Eiropas daudzgadu budžetu aizvadītas sevišķi dedzīgi, jo runa ir par Eiropas Parlamenta finansējumu un varu vispār.

Šobrīd ir jautājums, vai Eiropas kopējais budžets būs 1,07% vai arī 1,3% no kopējā ES nacionālā ienākuma.

Visumā Eiropas Parlamenta iespējas ietekmēt Eiropas budžeta izmēru ir ierobežotas. Lai arī Eiropas Parlaments ir augstākā politiskā vara un griba Eiropā, kas nosaka attīstības prioritātes, tomēr budžeta izmēru nosaka Eiropas Padome, kas sanāks 20. februārī.

Eiropas Parlamenta iespēja ir budžetu apstiprināt vai neapstiprināt vispār. Eiropas Padome pēc būtības ir nacionālo valstu izpildvaras – premjeru – sanāksme, kas nozīmē, ka nacionālo valstu izpildvara izrādās pilnvarotāka lemt par kopējo ES nākotni nekā vēlētā vara.

No otras puses – šādi nacionālās valstis tiek pasargātas no Eiropas centralizētāju patvaļas, kas nenoliedzami pastāv.

Pēdējo divu gadu laikā Krievijas iedzīvotāji no Kipras «izņēmuši» savas investīcijas 9,7 miljardu ASV dolāru, liecina kaimiņvalsts centrālās bankas aplēses.

Krievijas nauda lielākoties devusies uz Luksemburgu, kur aizvadītajā gadā par septiņiem miljardiem ASV dolāru pieaugušas krievu bagātnieku investīcijas, raksta laikraksts Izvestija. Iecienītas Krievijas investoru vidū bijušas Īrija un Nīderlande, kur kaimiņvalsts investīcijas pieaugušas attiecīgi par 4,6 miljardiem un 2,8 miljardiem ASV dolāru.

Kā norāda analītiķi – šāda tendence apliecina to, ka Krievijas bizness atteicies no Kipras pakalpojumiem. «Izskatās, ka no Kipras daudzi sāka aiziet jau iepriekš [pirms valsts starptautiskās glābšanas],» sacījis finanšu kompānijas Alfa Kapital makroekonomikas un tirgu analīzes struktūrvienības direktors Vladimirs Bragins.

Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons (David Cameron) atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), taču tajā pašā laikā norāda, ka «Lielbritānija ir pati atbildīga par savu likteni», raksta pasaules mediji.

D. Kamerons norādīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES ir «iedomājama», kļūstot par pirmo Lielbritānijas premjerministru, kas jebkad publiski pieļāvis valsts izstāšanos no savienības.

«Ir skaidrs, ka Lielbritānijai ir iedomāja visa veida nākotne. Mēs esam paši sava likteņa noteicēji un mums pašiem jāizdara savas izvēles. Es uzskatu, ka mums jāpaliek ES, esot vienotā tirgus locekļiem, kā arī līdz maksimumam jāpalielina sava ietekme Eiropā,» teica Lielbritānijas premjerministrs. Tajā pašā laikā viņš norādīja – ja briti ir neapmierināti ar kādu ES attiecību daļu, nevajadzētu baidīties paust un aizstāvēt savu viedokli, raksta guardian.co.uk.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns otrdien brīdinājis, ka pēc nobalsošanas referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Lielbritāniju sagaida nodokļu kāpums un valsts izdevumu samazināšana.

Intervijā raidorganizācijai BBC Osborns sacīja, ka pēc referenduma britiem jānodrošina finanšu stabilitāte.

Jautāts, vai tas nozīmē nodokļu palielināšanu un izdevumu samazināšanu, ministrs atbildēja: Jā, noteikti. Bet tas lēmums būs jāpieņem jaunajam premjerministram. Tas, protams, nav iespējams, kamēr Konservatīvajā partijā notiek līdera izraudzīšanās process.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja par atkāpšanos no premjerministra un Konservatīvās partijas līdera amata un sacīja, ka izstāšanās sarunu vadīšanu atstās sava sekotāja ziņā, kas, visticamāk, netiks izraudzīts agrāk par oktobri.

Visticamāk, eiro šā gada laikā nepazudīs, neņemot vērā parādu krīzi eirozonā, citējot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas Kristīnes Legardes (Christine Legarde) teikto, vēsta Reuters.

«Vai 2012. gadā mēs pieredzēsim eiro beigas? Es tā nedomāju, jo eiro ir ne vien jauna valūta, bet arī gana noturīga,» norādīja K. Legarde, viesojoties Dienvidāfrikā.

Vienotā valūta eiro tika ieviesta 1999. gadā.

«Problēmas eirozonā pastāv saistībā ar parādu krīzi, kā arī banku sistēmas stabilitāti, tomēr pati eirozonas valūta – eiro, 2012. gadā nepazudīs,» norādīja SVF vadītāja.

Atbildot uz jautājumu, vai 2012. gadā eirozonu pametīs Grieķija, K. Legarde norādīja, ka «eirozonas partneri ir vairākkārt apstiprinājuši savu apņemšanos, un mēs varam to vienīgi atbalstīt». Jau vēstīts, ka Grieķija pašlaik diskutē ar privātajiem kreditoriem par parādu norakstīšanu, kas paredzēta, lai samazinātu kreditoriem piederošo obligāciju nominālo vērtību par 50%. Tādējādi valsts parādsaistības samazināsies par 100 miljardiem eiro. Tāpat jau rakstīts, ka Lielbritānijas Ekonomisko un biznesa pētījumu centra (CEBR) analītiķi ir pārliecināti, ka Grieķija un Itālija no Eiropas kopējās valūtas atteiksies jau šogad.