Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda tiek iedalīta gan bēgļu jautājumu risināšanai, gan atskurbtuvju pakalpojumiem; eksperti iesaka precīzāk definēt pasākumus

Šā gada pirmajā pusgadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā apmierināts 51 pieprasījums un to kopējā summa ir 7,59 milj. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem, un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Savukārt otrajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 18 pieprasījumiem par kopējo summu 2,09 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā ir 32,72 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (LNG) ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumos, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem, tā ierobežojot «pašdarbību» šajā jomā. Nulles budžeta principu ieviešana liktu ministrijām un citām valsts iestādēm strādāt mērķtiecīgāk.

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro.

Savukārt trešdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,32 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildus līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 19.martam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 729 748 eiro bija atlikuši 324 729 344 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 220 101 326 eiro apmērā.

Valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno palielināt vēl par 300 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,62 miljardus eiro, paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM rosināja valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A divkāršojis nomas velosipēdu skaitu uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās (DUS), kā arī palielinājis velo nomas punktu skaitu.

Šogad velosipēdu nomas punkti kopumā uzstādīti trijās Virši-A DUS – Smiltenē, Aizkrauklē un Aglonā. Uzņēmums norāda, ka lēmums par velo nomas piedāvājuma palielināšanu pieņemts lielā pieprasījuma dēļ.

Lielākais pieprasījums pēc Virši-A velosipēdu nomas esot brīvdienās, taču līdz ar jūlija sākumu, pieprasījumus pieaugot arī darba dienās. Velosipēdu nomas popularitāte skaidrojama ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod aktīvajam tūrismam, dodoties ceļā ar alternatīvu un ekonomiskāku pārvietošanās līdzekli – divriteni. Uzņēmuma DUS velosipēdi pērnās sezonas laikā kopumā iznomāti vairāk nekā 300 reizes.

Lai arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad «pakusuši» visai strauji, premjers sola, ka naudas pietiks.

No sākotnēji likumā par valsts budžetu 2013. gadam paredzētajiem 14,985 miljoniem latu programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» līdz vakardienas valdības lēmumiem bija atlikuši vien 2,979 milj. latu, tomēr šķietami bēdīgo ainu uzlabo Saeimas pagājušās nedēļas lēmums piekrist neparedzētiem gadījumiem novirzīt sešus miljonus latu no valsts parāda vadības apakšprogrammas. Tādējādi neparedzētiem gadījumiem pavisam kopā iespējams pārdalīt 8,979 milj. latu, DB skaidro Finanšu ministrijā (FM). Tiesa gan, līdzīgi kā iesniedzot prasījumus nākamā gada budžetam, arī šoreiz ministriju apetīte pārsniedz pieejamos resursus.

Iekšlietu ministrija (IeM) pat nav mēģinājusi taupīt, bet vieglu roku tērējusi no valsts budžeta papildus piešķirtos līdzekļus aptuveni četru miljonu latu apmērā.

Likvidējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo Latvijas Policijas akadēmiju (LPA), pieļauti būtiski pārkāpumi. Nesaimnieciskas rīcības risks konstatēts arī Valsts robežsardzē, likvidējot Valmieras pārvaldi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009. gadā IeM piešķirti papildu līdzekļi aptuveni četru miljonu latu apmērā iepriekš prognozējamām un gadskārtējā budžetā plānojamām vajadzībām - telpu un transportlīdzekļu nomai un VP aprīkojuma iegādei, kaut gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Šogad budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" palielinās līdz 300 miljoniem eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro, tomēr Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi rīkojumu, kas paredz šo summu palielināt līdz 300 miljoniem eiro.

FM skaidro, ka šo līdzekļu palielināšana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un pieņemtajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ministrijā piebilda, ka valdība jau ir lēmusi par virkni atbalsta instrumentiem, kuru nodrošināšanai 2021.gadā būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, atbalstam dīkstāvē esošiem darbiniekiem, nodarbināto algu subsīdijai, subsīdijai uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, vakcīnas pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievadei, kā arī bezdarbnieku pabalsta izmaksām.

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valdība šodien nolēma piešķirt 400 159 latus Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām jūlijā lietusgāžu izraisīto plūdu laikā radīto postījumu novēršanai. Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots pārskaitīt finansējumu Saldus novada un Brocēnu novada pašvaldībām tikai pēc tam, kad pašvaldības būs iesniegušas izdevumu pamatojošos dokumentus, kas apliecina, ka tās ir nodrošinājušas ne mazāk kā 30% no finansējuma, kas nepieciešams radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 400 159 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā Par valsts budžetu 2011.gadam noteikto apropriāciju budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par apropriācijas palielināšanu.

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz viņas ieskatā nelikumīgiem tēriņiem valsts iestādēs taupības režīma apstākļos. Šādi rīkoties viņu pamudinājuši iestāžu apjomīgie pieprasījumi pēc papildus līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem.

I. Sudraba uzskata, ka daudzas iestādes nodarbojušās ar nihilismu, neievērojot taupības režīmu, turklāt iestāžu iedzīvošanās parādos lielākoties nav bijusi neparedzēta, bet varbūt pat iepriekš plānota, raksta diena.lv.

I.Sudraba norāda, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti ikdienas tēriņu segšanai, piemēram, nodokļu maksājumu parādu, telpu un transportlīdzekļu nomas segšanai. «Pēdējie Ministru kabineta lēmumi rāda, ka pasākumiem, kas neatbilst apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» mērķiem, vien ir pārdalīti vairāk nekā 44 milj. latu, kas piecas reizes pārsniedz apstiprināto apropriāciju. Tādējādi ir palielināts budžeta deficīts, pie kam dažādām vispārējām un iepriekš prognozējamām vajadzībām, kurām līdzekļi bija iepriekš jāieplāno gadskārtējā budžeta likumā,» teikts VK vēstulē.

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Finanšu ministrijai netiks piešķirtas veto tiesības, lemjot par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Atbilstoši Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) ierosinājumam, tā vietā, lai divām - Finanšu un Tieslietu ministrijām - piešķirtu tiesības nobremzēt finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, valdība vienkārši turpmāk rūpīgāk izvērtēs to, cik pamatoti ir pieprasīti papildu līdzekļi.

Par to tika panākta vienošanās Ministru kabineta komitejas sēdē.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms. Turklāt ievērojami līdzekļi piešķirti ne tikai saistībā ar, piemēram, dabas stihiju un citu katastrofu nodarīto zaudējumu kompensācijām vai valstiski svarīgiem pasākumiem, bet arīdzan citos gadījumos, tostarp tādos, kurus ne vienmēr var uzskatīt par iepriekš neparedzamiem. Kopumā neparedzētu izdevumu segšanai pērn tika piešķirts 81, 66 milj. Ls. Turpretī dabas stihiju un citu katastrofu seku kompensēšanai piešķirto līdzekļu apjoms ir salīdzinoši niecīgs – 1,93 milj. Ls.

Ministru kabinets piešķīris Labklājības ministrijai 11,2 miljonus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalsta izmaksu šā gadā otrajā pusgadā.

Lai neradītu negatīvu fiskālo ietekmi valsts budžetā, tas ir, lai nepalielinātu valsts budžeta deficītu, Labklājības ministrijai ir jānodrošina izdevumu ietaupījums valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammā Nodarbinātības speciālais budžets vismaz palielinātās apropriācijas apmērā budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministram par to vēl ir jāinformē Saeima, tāpat ir jāsaņem Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu apropriācijas palielināšanai, par ko Finanšu ministrijai ir jāinformē Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.

Atlikums valsts budžeta programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» šā gada augusta beigās veidoja 7,041 miljonu latu salīdzinājumā ar sākotnēji pieškirtajiem 16,183 miljoniem latu.

Tādējādi līdz šim ar Finanšu ministrijas (FM) rīkojumiem (atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem) no programmas nolemts pārdalīt aptuveni 9,1 miljonu latu, liecina FM informācija. Tiesa, FM rīkojuma projekts par 200 tūkstošu latu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijai vēl tiek gatavots. Līdzekļus plānots piešķirt bobsleja un kamaniņu trasei Sigulda.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lielākās naudas summas piešķirtas Centrālajai vēlēšanu komisijai saistībā ar referendumu par krievu valodas statusu, Satiksmes ministrijai – sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai un VAS Starptautiskā lidosta Rīga saistībā ar ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai Aizkraukles profesionālās vidusskolas būvdarbu pabeigšanai u.c., DB informēja FM.

Jūlijā un augustā, kad bija Saeimas deputātu sesiju starplaiks, tautas kalpiem pavisam notika trīs ārkārtas sēdes. Tomēr deputāti par darbu jūlijā ir saņēmuši vairāk nekā tad, kad uz sēdēm nāca regulāri, atklājis raidījums Nekā personīga.

Tāpat vasarā deputāti saņēma arī dāsnas kompensācijas par dzīvesvietu un transporta izdevumiem. Šādu atalgojuma sistēmu ieviesuši šīs pašas Saeimas deputāti – 11. Saeima Kārtības rullī noteikusi, ka sesiju starplaikos nekādi «atvilkumi» netiek piemēroti, bet par kavētām sesiju laikā notikušām Saeimas sēdēm tiek atvilkts no tautas kalpu algas, ziņo raidījums.

Jūlijā, kad uz Jēkaba ielu dažas dienas atnāca tikai retais, Solvita Āboltiņa saņēmusi algu 1400 Ls apmērā, 750 Ls piemaksu par Saeimas vadīšanu un 120 Ls par apakškomisijas vadīšanu. Bijušajam Daugavpils pilsētas mēram Rihardam Eigimam – 1400 Ls alga, 440 kompensācija par transportu un dzīvošanu Rīgā, Jurim Viļumam – 1400 Ls alga, 150 Ls par komisijas priekšsēža vietnieka amatu, 350 Ls kompensācija par dzīvošanu Rīgā un 120 Ls par tālu braukšanu.

Pabeigti šoruden plānotie darbi uz tilta pār Pērsi uz Daugavpils šosejas 98,1.kilometrā un satiksme līdz pat nākamajai būvdarbu sezonai ir atjaunota abos virzienos, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Tiltam jau ir atjaunota hidroizolācija un deformācijas šuves, uzstādītas jaunas drošības barjeras un ieklāta seguma izlīdzinošā kārta. Nozīmīgākais vēl atlikušais veicamais ir balstu un konusu remonts, kam nepieciešams zems ūdens līmenis Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, un seguma virskārta. Darbus veic SIA Tilts, un to līgumcena ir 339 000 eiro. Iepriekšējo reizi tilts remontēts 1999.gadā.

Savukārt uz tilta pār Tartaku Aglonā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona 34,5.kilometrā ir pabeigti visi darbi, un tilts ir pārbūvēts pilnībā. Šos darbus veica SIA 8 CBR, un to līgumcena bija 387 000. Arī šis saliekamā dzelzsbetona tilts, kura garums ir 14 metri, pēdējo reizi bija remontēts 1999.gadā, informē LVC.

Latvijā ir 1437 ciemi ar noteiktām robežām, un to kopējais iedzīvotāju skaits ir 258 tūkstoši. Šajā tūkstošgadē no jauna ir izveidojušies trīs ciemi, kuros 2000. gadā nebija neviena iedzīvotāja vai to skaits nepārsniedza 10, taču 2018. gada sākumā to ir vairāk nekā 300, liecina Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālās statistikas dati.

Dažos desmitos iedzīvotāju skaits 2000. gadā bija mērāms četros ciemos, kuros šogad to skaits pārsniedzis 300 – Lapeniekos (no 13 līdz 474, pieaugums 36 reizes), Sunīšos Garkalnes novadā (no 50 līdz 682, pieaugums 14 reizes), Jāņupē (no 57 līdz 775, pieaugums 14 reizes) un Dzērumos (no 33 līdz 438, pieaugums 13 reizes). Vētrās iedzīvotāju skaits audzis (no 96 līdz 415, pieaugums 4,3 reizes), bet Dzidriņās (no 108 līdz 876, pieaugums 8 reizes).

Ar nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu,18 gados pārsniedzot vienu tūkstoti, izceļas Medemciems, kurā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 84 līdz 1 244 personām. Gaujā, Carnikavas novadā, lai arī strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir izteikti zemāks salīdzinājumā ar citiem Pierīgas ciemiem – tikai 7%. Tikmēr senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars tur ir teju dubultojies no 14% līdz 23%.