Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Digitālais mākslinieks Kails Lamberts (Kyle Lambert) ar iPad palīdzību rada gleznojumus, kas spēj līdzināties fotogrāfijām, raksta CNN.

Tā, piemēram, video iemūžināts Morgana Frīmena (Morgan Freeman) attēla tapšanas process. Galarezultāts ir tāds, ka grūti pat noticēt, ka neraugāties uz fotgrāfiju.

Lamberts ir Lielbritānijā dzīvojošs vizuālais mākslinieks, kura specializācija ir veidot gleznas un ilustrācijas, par pamatu ņemot filmas, televīziju un reklāmu. Kā saka pats mākslinieks viņa darbi apvieno viņa aizraušanos ar mākslu, tehnoloģijām un stāstiem.

Britu mākslinieks sākotnēji strādājis ar otu, bet tagad viņa klientu vidū ir Apple, Adobe, BBC Television, GQ Magazine un Paramount Studios.

Pats Lamberts saka, ka nav liela atšķirība, vai viņš darbojas ar planšetdatoru vai parastajām krāsām, taču pirmajā variantā visu radošo procesu var «patīt atpakaļ» un vērot no sākuma.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi iepirkuma konkursu Latvijas paviljona būvniecībai pasaules lielākajā starptautiskajā izstādē World EXPO 2015, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Šī gada septembra sākumā EXPO Milānas birojs apstiprinājis Latvijas paviljona tehniskā projekta atbilstību Itālijas un EXPO normatīvu prasībām, noslēdzot projektēšanas posmu. Latvijas paviljona ēka veidota kā kupls, zaļojošs ozols ar plašu atvērto ekspozīcijas telpu zem koka lapotnes. Trīs stāvu ēka ietver pastāvīgās ekspozīcijas telpas divos paviljona stāvos, t.sk., slow-food uzkodu bāru un Latvijas pārtikas un nepārtikas suvenīru veikalu. Paviljona trešajā stāvā jeb lapotnē tiks izvietotas konferenču un tikšanos telpas.

Paviljona idejas un arhitektoniskās koncepcijas autori ir 2012. gada Latvijas arhitektūras gada balvas ieguvēji, arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa (MADE arhitekti) un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S). Par paviljona vadību un saturu atbild Positivus Event. Radošā komanda - mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, mākslinieks Rolands Pēterkops, video mākslinieks un režisors Roberts Rubīns, jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons, tēlnieks Dainis Pundurs un citi.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek izgatavoti apavi uzņēmumā SIA ALD Grupa!

Darbu ALD Grupa kā privātuzņēmums sāka 1991. gadā, bet pirms trim gadiem tas tika pārdots Igaunijas īpašniekiem, stāsta uzņēmuma vadītājs Aldonis Timermanis, kurš apavus izgatavo jau kopš 1974. gada, sākot strādāt rūpnīcā 1. maijs.

Uzņēmuma speciālisti lielākoties izgatavo apavus dažādiem Latvijas teātriem un filmām. Mūsdienu izrādēm apavus izgatavot lūdz diezgan reti, jo tos var iegādāties veikalā vai teātriem ir krājumi ar šiem apaviem. Savukārt neparastākām izrādēm vai uzvedumiem, kuros attēlots specifisks laika periods apavi tiek pasūtīti.

Pēdējos gados kompānija cieši sadarbojas ar Krievu teātri – pēdējā izrāde, kur bija jāizgatavo sarežģīti apavi, bija Kņaza meita, stāsta A. Timermanis. Grūtāk ar šo teātri ir strādāt tādēļ, ka tēlu teātrī veido kostīmu mākslinieks, taču šī teātra kostīmu mākslinieks atrodas Krievijā. Ja kostīmu mākslinieks ir uz vietas, ir lielāka iespēja atrast kompromisu, sabalansējot vēlmes ar iespējām.

Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā mākslinieks radījis darbu «Wish», kas vislabāk aplūkojams, lidojot ar helikopteru, vēsta pasaules mediji.

Lai izveidotu kādas sešus gadus vecas, vārdā neminētas Belfāstas iedzīvotājas portretu aptuveni 4,4 hektāru platībā, Kubas un ASV mākslinieks Žorže Rodrigezs Žerada (Jorge Rodriguez-Gerada) izmantoja divus tūkstošus tonnu smilšu, akmeņu, zālāja, tikpat daudz augsnes, kā arī aptuveni 30 tūkstošus naglu.

Darba tapšanā māksliniekam palīdzēja brīvprātīgie. Projekta izstrāde ilga 18 mēnešus, bet pati sagatavošana – vienu mēnesi, raksta Belfast Telegraph.

«Belfāsta ir apbrīnojama pilsēta,» pauda mākslinieks. «Es vēlējos radīt universālu vēstījumu, kas ietu daudz tālāk par Belfāstas robežām,» norādīja Ž. Rodrigezs Žerada.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Meksikas mākslinieks Pedro Reijs (Pero Reyes) radījis mūzikas instrumentus no izjauktu šaujamieroču daļām, izveidojot pret vardarbību vērstu izstādi ar nosaukumu Atbruņojies (Disarm).

Kopumā mākslinieka projektam Huaresas pilsētas varasiestādes ziedojušas aptuveni 6,7 tūkstošus konfiscētu šaujamieroču daļu. No tām mākslinieks radījis 50 mūzikas instrumentus.

Meksikas mākslinieks iedvesmu radis 2008. gada akcijā, kuras laikā iedzīvotāji labprātīgi tika aicināti ziedot šaujamieročus, kas tika pārkausēti un no tiem izgatavotas lāpstas, kuras vēlāk tika izdalītas valsts skolām un izmantotas koku stādīšanai. Pavisam kopumā tika ziedoti 1,5 tūkstošu ieroču un iestādīts tāds pats skaits koku.

P. Rejs norāda, ka projekta mērķis ir vērst uzmanību uz lielo bojā gājušo skaitu, kuru dzīvības laupījusi vardarbība, kas saistīta ar Meksikas narkokarteļiem.

Rīgā atklāta maketu izstāde Miniatūrā fantāzija, kuras izveidē ieguldīti 100 tūkstoši eiro, informē izstādes organizētāji.

Izstādē attēloti dažādi Latvijas un Eiropas arhitektūras celtņu, kā arī dzelzceļa tīkla maketi, kuri veidoti mērogā 1:87.

Izstādi izveidojis mākslinieks Vadims Djatļenko un viņa sieva Angelīna. Ar miniatūru figūru veidošanu mākslinieks nodarbojas aptuveni 20 gadus. Izstādes veidošanai bijuši nepieciešami seši mēneši.

Dažas lokomotīves maksājušas sākot no 500 eiro, bet automašīnas – sākot no 100 eiro. Maketā ir vairāk nekā 700 koku, no kuriem liela daļa ir roku darbs un maksā 30-40 eiro, skaidrojis mākslinieks. Pēc viņa teiktā, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību iespējams attēlot ārkārtīgi dabiskas ainavas – ar ūdeni, kas tek, strādājošu tehniku, gandrīz īstiem vilcieniem ar skaņu, gaismām un dūmiem. Tāpat maketā atrodas reklāmas stendi, uz kuriem var attēlot īstu reklāmu.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš nesteidz ievērot tradīciju un amatu atstājušo Valsts prezidentu portretu galeriju papildināt ar savējo. Tā liecina viņa teiktais ekskluzīvā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Oficiālie portreti līdz šim izveidoti visiem atjaunotās Latvijas prezidentiem un arī pirmskara Latvijas valsts galvām. Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas portretus gleznojis Miervaldis Polis, bet Valda Zatlera portretu - Ritums Ivanovs. Valsts prezidenta kancelejas rīcībā ir arī Roberta Muža 1995.gadā gleznotie Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa portreti.

«Nekur jau nav teikts, ka pirmajā gadā jāuztaisa tas portrets,» norādīja Bērziņš, atbildot uz jautājumu par tradīciju veidot portretu. Viņš teica, ka nav domājis par to, kurš varētu būt mākslinieks, un atzina, ka īsti pat nezina, vai tas ir atkarīgs no viņa.

Čehijā ažiotāžu izraisījusi milzīga violeta roka, kas pietauvota Vltava upē Prāgā, ziņo euronews.

Vidējā pirksta sveiciens Prāgas pilij, kas ir Čehijas prezidenta rezidence, ir valsts mārkslinieka Deivida Cernija ideja. Viņš pazīstams ar savu provokatīvo, liela izmēra mākslu un anti komunisma uzskatiem.

Viedokļi dalās, tomēr daļai pilsētas iedzīvotāju šķietot, ka šoreiz mākslinieks savā radošumā aizgājis par tālu.

«Viss Deivida Cernija veidojums ir radīts, lai provocētu. Jauniem cilvēkiem viņš ļoti patīk, un šis darbs precīzi atspoguļo to, ko domā jauni cilvēki. Tas ir labs,» teicis vietējais iedzīvotājs, kurš pozējis fotogrāfijai ar šo darbu fonā. Savukārt, kāds cits paudis klaju nepatiku: «Man tas nepatīk, jo šis simbols, kā mēs visi zinām, ir noievājošs un tas, ka tas norāda uz pili, ir vēl sliktāk. To nevajadzēja darīt.»

Lai pilnveidotu un uzlabotu Liepājas pilsētas vizuālo tēlu, kā arī radītu interesi par mākslu, uz ēkas fasādes Kuršu ielā 21 top lielformāta sienas gleznojums «Pegazs», kura autors ir Liepājas mākslinieks Uldis Rubezis.

Kā galvenais tēls kompozīcijā izvēlēts mītiskais, dievišķais, spārnotais zirgs Pegazs - gudrības un slavas simbols no viduslaikiem līdz renesansei. Pegazs grieķu mitoloģijā ir spārnots zirgs, kas ar savu pakavu izsitis virszemē avotu, kā ūdens dod iedvesmu dzejniekiem.

«Kā ļoti bagātīgs ikonogrāfisks simbols, šis tēls savu nozīmi spējis saglabāt arī mūsdienās. Spārnotā zirga fonā ir senas gravīras stila kompozīcija ar Neptūnu, lauvu un citiem heraldiskiem simboliem - kā atsauce uz Liepājas vēsturi. Tomēr kopējā kompozīcijas ainā parādās joslas un laukumi ar spilgtām spektrālām pārējām, kas raksturīgas tieši 21. gadsimta estētikai, tādējādi centos sasaistīt visus šos tēlus mūsdienu kontekstā,» pastāstīja mākslinieks U.Rubezis.

Latvijas Bankā (LB) joprojām apmaiņai pieejamas divu eiro apgrozības monētas, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tāpat iegādei aizvien ir pieejami 2 no 3 suvenīrkomplektiem (komplekti Brilliant Uncirculated kvalitātē, kas izdoti 15 tūkstoši eksemplāru, un proof kvalitātē, kas izdoti 5000 eksemplāru; cena Latvijas Bankas kasēs ir attiecīgi 18 eiro un 50 eiro).

Visticamāk, visi šie produkti būs pieejami arī nākamnedēļ, pieļauj LB pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB šonedēļ sāka tirgot apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs. Pirmajās tirdzniecības dienās rindā pēc jaunajām monētām stāvēja vairāki simti cilvēku.

Monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas un pirmo 2 eiro piemiņas monētu, kas apgrozībā nonāca 2014. gada vasarā un bija veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.

Latvijas Banka rīt, 2017. gada 14. novembrī, izlaidīs Kurzemei un Latgalei veltītas 2 eiro piemiņas monētas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šīs monētas, uz kurām attēloti Kurzemes un Latgales ģerboņi, turpina Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Pirms gada tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet valsts jubilejas gadā monētu sēriju noslēgs Zemgalei veltīta monēta.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

3. maijā Arēnā Rīga ar koncertu uzstāsies kanādiešu rokmākslinieks – Braiens Adamss. Rīgā Adamss un viņa grupas mūziķi viesosies jaunākā albuma «Ultimate» koncertturnejas ietvaros un programmā izskanēs gan jaunās dziesmas, gan labi zināmie hiti, informē koncerta organizatori.

2017. gada septembrī apstiprinājās visi 3 Baltijas koncerti - Rīgā, Tallinā un Kauņā, taču mākslinieks sniegs koncertus arī Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Ziemeļamerikā šīs koncertturnejas ietvaros.

Mākslinieks Rīgā būs tikai vienu dienu, jo nākamajā dienā ir koncerts Kauņā, Žalgiris arēnā.

Organizatori stāsta, ka māksliniekam ir ļoti intensīvs koncertu grafiks, tādēļ viņš kopā ar visu pavadošo sastāvu un tehniskajiem darbiniekiem brauc ar trim speciāliem koncertturneju autobusiem un lielāko daļu vajadzīgā ved līdzi paši. Dziedātājs ir veģetārietis, visai ceļojošajai komandai līdzi brauc arī pavārs, kas visiem gatavo. Vēl bez autobusiem līdzi dodas arī 3 fūres ar skaņas un gaismas tehniku.

Šodienas karikatūra laikrakstā Dienas Bizness ir īpaša. Tā pirmoreiz zīmēta, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Kā pagājušā gada oktobrī rādījām rubrikā Kā top, mākslinieks A. Liepiņš savas karikatūras parasti zīmē, izmantojot baltu papīra lapu, krāsas, zīmuļus, flomāsterus un citus tradicionālus mākslinieku darba instrumentus.

Taču šoreiz mākslinieks nolēma izmēģināt karikatūras radīšanas procesu kompānijas Apple ražotajā planšetdatorā iPad Pro.

Raksta galerijā skatāmas dažas bildes no karikatūras zīmēšanas procesa, kā arī iespējams salīdzināt karikatūru, kas tapusi, zīmējot ierastā veidā, un karikatūru, kas tapusi, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pilsēta Norvēģijā nākamnedēļ sāks gaismas atstarošanu lejup uz tās centrālo laukumu. Tas tiks darīts, izmantojot milzu spoguļus, kas novietoti uz kalna. Tādējādi ziemas saule pilsētā nonāks pirmo reizi pilsētas simts gadu vēsturē, vēsta thelocal.no.

Rjukan, pilsēta ar 3500 iedzīvotājiem, novietota tik dziļi ielejā, ka tā ir pilnībā nogriezta no saules gaismas sešus mēnešus gada laikā.

Tagad tās centrālais laukums tiks izgaismots 500 kvadrātmetru paltībā tik ilgi, kamēr saule apspīdēs kalnus. «Ideja bija radīt vietu Rjukan, kur cilvēki varētu atnākt, lai iegūtu nedaudz saules. Tas ir bālajiem, mazajiem Rjukan bērniem,» sacījis Martins Andersens, vietējais mākslinieks. Pateicoties trim heliostatiem, visspēcīgākā saules gaisma būs laukuma vidū. «Varēs sajust siltumu un redzēt ēnas,» lepojies mākslinieks.

Projektu, kas izmaksājis aptuveni piecus miljonus kronu (845 tūkstošus ASV dolāru), daļēji finansē Norsk Hydro, enerģētikas kompānija, kas pilsētu izveidoja 1905. gadā, daļēji - pašvaldība, un daļēji - Koro, Norvēģijas mākslas kustība.

Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā Olaines ūdenstorņa radījis mākslas darbu «Heirēka!».

Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri. Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums ar uzrakstu «Olaine» un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

Kā informēja Olaines novada pašvaldība, tad ūdenstornis nepilda tā funkcijas un šobrīd netiek izmantots.

««Heirēka!» ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādējādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo «heirekas» brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē,» par darba ideju un tapšanu pastāstīja D. Rudens.

Latvijas Banka otrdien, 17. septembrī, izlaidīs Latvijas ģerboņa rašanās vēsturei veltītu 2 eiro piemiņas monētu «Uzlecošā saule».

Izlaižot šo monētu, tiks godināts arī mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) mākslinieciskais devums, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas valsts rašanās laikā uzlecošas saules motīvs bija iecienīts – jaunas valsts tapšana tika salīdzināta ar saules parādīšanos pie debesīm.

Ar mākslinieka Ivara Drulles palīdzību piemiņas monētā «Uzlecošā saule» pārdzimis mākslinieka Anša Cīruļa radītais saules motīvs, kas kalpoja kā pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Šis motīvs 1915. gadā pirmo reizi tika atveidots latviešu strēlnieku bataljona krūšu nozīmēs un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogā. 1917. gadā Ansis Cīrulis radīja autonomas Latvijas simbola metu (zeme, virs kuras attēlota uzlecoša saule ar lauzītiem stariem). Tas bija pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.