Ja runājam par automašīnu zādzību gadījumiem no apdrošinātāju skatu punkta, mēs runājam par zaudējumiem, kas apdrošināšanas tirgū mērāmi miljonos eiro katru gadu

Šīs izmaksas sevī ietver ne tikai klientiem izmaksātas atlīdzības, bet arī izdevumus, kas radušies nozagtā spēkrata meklēšanas, lietas izskatīšanas un atlīdzības administrēšanas rezultātā.

Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrība BALTA atlīdzībās par automašīnu zādzībām izmaksājusi 0,8 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī šis gads sācies līdzīgi – šogad esam saņēmuši jau 13 atlīdzību pieteikumus par automašīnu zādzībām. Būtiski atzīmēt, ka šoreiz runa nav par zādzību skaita pieaugumu – saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šī gada janvārī reģistrēts teju tāds pats zādzību skaits kā pērn – 63, no kurām 25 gadījumos nozagtie transportlīdzekļi ir atrasti. Mainījušās ir zādzību tendences: pirmkārt, palielinājies vidējais zaudējumu apmērs zādzību rezultātā, jo automašīnas kļūst «jaunākas»; otrkārt, mainījies pieprasījums pēc konkrētu zīmolu automašīnām.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Lai gan kopumā auto zādzību gadījumi šogad samazinās, šā gada sešos mēnešos nozagts vairāk Toyota automašīnu nekā visa 2010. gada laikā, liecina BTA Insurance Company SE dati.

Kompānija secinājusi, ka Toyota joprojām ir viens no garnadžu iecienītākajiem auto un, ja 2010. gada laikā BTA saņēma 12 apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus par zagtiem Toyota auto, tad šā gada pirmajā pusgadā vien tādi bijuši jau 13.

Citu Top 5 zagtāko auto marku - BMW, Volkswagen (VW), Audi un Mercedes Benz - zādzības ir sarukušas. 2010. gada laikā BTA saņēma 14 atlīdzību pieteikumus par VW un tikpat daudz par BMW automašīnu zādzībām, bet šā gada pirmajā pusgadā attiecīgi četrus un divus pieteikumus par šiem auto. Savukārt par Mercedes Benz pērn saņemti 15 pieteikumi, bet šā gada sešos mēnešos – vien divi. Arī par Audi auto zādzībām pērn BTA iesniegts krietni vairāk pieteikumu nekā šogad - attiecīgi desmit un četri.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Pēdējo trīs mēnešu laikā par 30% samazinājies zagto auto spoguļu skaits salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem, kad zādzību skaits sasniedza rekordlielus apmērus, liecina apdrošināšanas sabiedrības If Apdrošināšana dati par zagtajām auto detaļām.

Jūnijā If Apdrošināšana saņemti vien 20 atlīdzību pieteikumi par zagtiem auto spoguļiem, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējā pusotra gada laikā. Šī gada janvārī tika saņemti 73 atlīdzību pieteikumi, bet februārī - 52.

If Apdrošināšana KASKO produkta vadītāja Kaspars Duburs uzskata, ka salīdzinoši nelielais zādzību skaits, mūsuprāt, skaidrojams ar diviem faktoriem – gan ar uzsākto auto spoguļu marķēšanu biežāk zagtajām auto spoguļu markām, gan ar vasaru, kad tradicionāli samazinās auto detaļu zādzību skaits.

Neraugoties uz kopējo auto spoguļu zādzību skaita kritumu, savas līderpozīcijas nezaudē BMW auto spoguļi – no jūnijā nozagtajiem 20 auto spoguļiem, 9 ir BMW markas spoguļi (visvairāk X5 modeļi, kā arī 7. un 3. sērijas auto spoguļi).

BMW auto spoguļu un spoguļu stikliņu zādzību skaits pēdējo divu gadu laikā ir piedzīvojis iespaidīgu samazinājumu. Jau visa 2010.gada ietvaros bija vērojams pakāpenisks BMW markas auto spoguļu zādzību samazinājums. Taču šogad, sākot no maija, tas nepārsniedz dažas zādzības mēnesī, lai gan iepriekšējos gados viena kvartāla ietvaros tika reģistrēts pat 60 un vairāk zādzību, liecina If Apdrošināšana dati.

Šogad vērojama BMW markas auto spoguļu īpatsvara samazināšanās kopējā spoguļu zādzību statistikā. Ja iepriekšējos gados tas bija pat 64% apmērā, tad šogad to īpatsvars dažos mēnešos ir bijis vairs tikai 25%. Turklāt zīmīgi, ka apzagti tiek faktiski visu modeļu BMW auto, arī tādi, kuri ir vecāki par 8 gadiem.

«Jāatzīst, ka BMW markas automašīnas Latvijā ir ļoti populāras. Tādējādi arī nevienai citai auto markai nav bijusi tik izteikta dominante zagto spoguļu un spoguļu stikliņu ziņā kā BMW. Zināmu popularitāti zagļu vidū kampaņveidīgi bauda arī Mercedes-Benz spoguļi, taču BMW marka ir nemainīga līdere – ir bijuši mēneši, kuros no visiem pieteiktajiem spoguļu zādzību gadījumiem KASKO klientu vidū pat 2/3 ir bijušas BMW spoguļu zādzības,» norādīja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa.

iPhone 5s jaunā pirkstu nospiedumu lasīšanas tehnoloģija kļuvusi par jaunu izaicinājumu hakeriem, kas šobrīd sacenšas savā starpā, kuram pirmajam izdosies to «atkost», raksta Forbes.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika radīta vietne IsTouchIDHackedYet.com, kuras mērķis ir piesaistīt tā dēvēto pūļa finansējumu, kas vēlāk tiks atdots cilvēkam, kurš pirmais video demonstrēs veidu, kā «apmānīt» iPhone 5s tehnoloģiju. Proti, iegūs pirkstu nospiedumu no jebkuras citas virsmas, lai izmantotu to Apple jaunākā viedtelefona atbloķēšanā.

Kā novēroja Db.lv, piektdienas rītā lielākā summa, kas ziedota hakerim, kurš pirmais «uzlauzīs» pirkstu nospiedumu tehnoloģiju, ir 10 tūkstoši ASV dolāru, ko ziedojis Arturs Rozenbekers (Arturas Rosenbacher) no riska kapitāla uzņēmuma IOCapital.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Latvijā šogad par aptuveni 50% samazinājies automašīnu zādzību skaits, pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

VP informācija liecina, ka šogad līdz 17.jūnijam reģistrētas 219 auto zādzības.

Zagtākās automašīnas ir Audi, BMW, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Pērn sešos mēnešos nozagtas 417 automašīnas un tobrīd zagtāko auto galvgalī bija BMW, Audi, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Priednieks skaidroja, ka zogot gan dārgus, gan ne tik dārgus spēkratus, tostarp, aptuveni 20 gadus vecas automašīnas.

Priednieks automašīnu zādzību skaita samazinājumu skaidroja ar policijas aktīvo darbu, jo pēdējos gados aizturēti starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi. Tiesībsargājošās iestādes arī veikušas reidus Latvijas pierobežā. Tāpat pamatīgi veikts darbs prevencijas jomā, jo sabiedrība informēta par riskiem un arī paši spēkratu īpašnieki lielāku uzmanību veltījuši automašīnu drošībai.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

No šī gada 1.janvāra līdz 31.martam Valsts policija (VP) ir saņēmusi informāciju par 216 nozagtām automašīnām, un kurām 89 pašlaik ir atrastas.

Kā aģentūru LETA informēja VP, lai gan pēdējo gadu tendence liecina, ka auto zādzību skaits mazinās, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir nedaudz pieaudzis automašīnu zādzību skaits - novērots palielinājums par 6%.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos tika nozagtas 216 automašīnas, bet pērn šajā laika posmā - 203 spēkrati.

Statistika liecina, ka zagļi arvien biežāk iekāro 2007.gada izlaiduma vai jaunākas BMW markas automašīnas. Šo zādzību skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, dubultojies. Pērn šajā laika posmā "BMW" markas automašīnas bija ceturtās zagtākās automašīnas - 2016.gadā tika nozagtas 25 šīs markas automašīnas, bet šogad to skaits dubultojies, sasniedzot 53.

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug. Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar šo pašu laika posmu pērn, Valsts policija kopumā fiksējusi par 72 automašīnu zādzību gadījumiem vairāk nekā pagājušogad. Garnadži īpaši iecienījuši Latvijā populārākos auto – BMW, Audi un VW markas spēkratus, kurus pēc tam pārdod vai realizē detaļās.

Kā liecina Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas darbinieku apkopotā informācija, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada pirmajos sešos mēnešos automašīnu zādzību skaits ir nedaudz pieaudzis. Kopā šā gada sešos mēnešos reģistrētas 428 spēkratu zādzības, bet pērn šajā pat laika posmā – 356. Tiesa, lielāko pieaugumu automašīnu zādzību skaitā var novērot Rīgas reģionā – šogad sešos mēnešos fiksētas 315 automašīnu zādzības, kas ir par 91 vairāk nekā pērn – 224.

Iemesli automašīnu zādzībām ir vairāki, tomēr galvenokārt var izcelt divus – parasti automašīnas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, tiek zagtas, lai tās varētu pārdot tālāk, savukārt vecāka izlaiduma gada auto – tiek izjaukti un realizēti detaļās. Jāpiebilst, ka zagļi mēdz zagt auto arī ar mērķi veikt noziedzīgus nodarījumus.

Lielākā daļa auto īpašnieku (88%) uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Vienlaikus Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pieļauj auto zādzību un dzīvo Pierīgā, 16% atbildējuši, ka saskata lielu tās iespējamību, nedaudz mazāk satraukušies ir kurzemnieki (13%), līdzīgi domā Vidzemē (11%), Zemgalē (11%) un Rīgā (10%), savukārt vien 3% Latgales iedzīvotāju uzskata šādu faktu par reālu. No visiem auto īpašniekiem 91% sieviešu uzskata, ka auto zādzības iespējamība nav vispār vai ir neliela, kungi ir piesardzīgāki un 87% aptaujāto nejūtas apdraudēti.

Vienlaikus vairāk nekā puse (52%) respondentu norāda, ka viņu auto nav aprīkots ar papildu drošības aprīkojumu. Visbiežāk kā iemesls tam tiek norādīta pārliecība, ka viņiem piederošā zīmola, modeļa un izlaiduma gada automašīnas zagļus neinteresē (77%). Tāpat tiek minēts, ka auto jau ir aprīkots ar rūpnīcā uzstādīto drošības sistēmu vai auto signalizāciju (78%). Vien 12% atbilžu kā iemesls minēts spēkrata novietošana garāžā, savukārt 18% atbildējuši, ka jūtas neapdraudēti iegādātās KASKO apdrošināšanas polises dēļ.

Balstoties uz šā brīža Valsts policijas datiem un zādzību tendencēm, atjaunots virtuālais auto zādzību riska kalkulators. Zagļu iekārotāko transportlīdzekļu sarakstam pievienojas Volkswagen Tiguan, Subaru XV un Mitsubishi Outlander.

«Vasaras mēnešos nozagti pieci Volkswagen Tiguan spēkrati, un tas nozīmē, ka šis auto vairs neatbilst zādzību riska kalkulatora zaļajam jeb drošajam segmentam. Zagļi iekārojuši arī Mitsubishi Outlander un Subaru transportlīdzekļus, kas vēl pirms teju dažiem gadiem nebija atrodami nozagto automašīnu sarakstos,» norāda Edvīns Panders, SIA Autonams (viens no kalkulatora autoriem) valdes loceklis.

Auto zādzību riska kalkulators dod iespēju ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam virtuāli dažu sekunžu laikā noskaidrot sava vai jebkura cita spēkrata zādzības un apzagšanas risku. Kopš jūlija līdz oktobra vidum informācija pieprasīta 30 tūkstošus reižu.

Bernardu Medofu no viņam piespriestā 150 gadu cietumsoda nav jāatbrīvo pirms termiņa, pat ja viņam ir nieru mazspēja, tā lēmuši federālie prokurori, ziņo "CNN".

81 gadu vecais B. Medofs, kurš vadīja lielāko Ponzi shēmu vēsturē, pagājušajā mēnesī lūdza atbrīvošanu no cietuma, sakot, ka viņam ir atlicis dzīvot mazāk kā 18 mēnešus.

Taču atbrīvošana viņam atteikta norādot, ka B. Medofa noziegums ir "bijis vēl nepieredzēts pēc apjoma un tā radītajām sekām" un "tas ir pietiekams iemesls", lai noraidītu viņa lūgumu.

Norādīts arī, ka kopš soda piespriešanas B. Medofs ir pierādījis pilnīgu izpratnes trūkumu par savu noziegumu nopietnību un līdzjūtības trūkumu upuriem, kas apliecina, ka viņam nepienākas priekšlaicīga atbrīvošana no cietumsoda.

B. Medofs tika arestēts 2008. gada decembrī, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka prestižā aktīvu pārvaldīšanas firma, kuru viņš vadīja Manhetenā, faktiski bija piramīdas veida shēma, kas tūkstošiem cilvēku atņēma miljardiem dolāru. Viņš atzina savu vainu 11 kriminālnoziegumos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu un finanšu dokumentu viltošanu. Cietumsoda izciešanu viņš sāka 2009. gada jūlijā.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Pēdējā mēneša laikā auto zagļi Latvijā ir nozaguši četras Range Rover automašīnas, un ir pamats prognozēt, ka šī zīmola automašīnu zādzību skaits var pieaugt. Līdzīgs Range Rover zādzību skaita pieauguma vilnis skāris arī Sanktpēterburgu, informē apdrošinātāja BALTA pārstāvji.

Aprīlī trīs nedēļu laikā Sanktpēterburgā notikušas 46 Range Rover spēkratu zādzības, turklāt Krievijas pilsētā Range Rover zādzības turpinās.

Divas no Latvijā nozagtajām automašīnām pieder BALTA klientiem, un apdrošinātājs ziņo, ka patlaban spēkrati ir atgūti. «Tomēr aicinām Range Rover spēkratu īpašniekus tuvākajā laikā būt uzmanīgiem un pievērst papildu uzmanību savas automašīnas drošībai, jo pēdējās zagļu aktivitātes liecina, ka pēc šādiem auto ir augsts pieprasījums garnadžu aprindās,» skaidro BALTA drošības pārvaldes vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Jau ziņots, ka Range Rover īpašnieki tika brīdināti par zādzību skaita pieaugumu jau šā gada aprīlī.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.