Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa: «Ir pilnīgi skaidrs, ka būs uzņēmumi, saimniecības, kas šajā krīzē neizdzīvos»

«Pašlaik jārunā par dārzeņu nozares kā tādas pastāvēšanu, cik tā vispār ir perspektīva – līdzīgi kā par piena nozari. Man šobrīd šķiet, ka tas var būt diezgan liels apjoms uzņēmumu, kas krīzi nepārvarēs,» bez optimisma raugās E. Strazdiņa. Dārzeņu cenu lejupslīde sākās vairāk nekā pirms gada. Zemnieki saņēma lielu triecienu, Latvijā ieviešot eiro – lielveikali, lai nebaidītu pircējus ar lieliem skaitļiem, nolaida dārzeņu cenas skaitliski līdz latu līmenim. «Tas notika uz piegādātāju rēķina. Mēs nācām pretī, lai cilvēkiem nebūtu histērija, lai pirkšana saglabātos,» skaidro E. Strazdiņa. Pašlaik dārzeņu cenas ir zemas, salīdzinot ar gadu iepriekš, piemēram, sīpoli ir pat par 40% lētāki. Katastrofāla cenu lejupslīde ir kartupeļiem – vairumtirdzniecības cena ir 10 centi, kas nenosedz pat pašizmaksu. «Bet mēs iepriekš pat par desmit santīmiem nekad neesam tirgojuši. Te vairs nav runa par peļņu, bet par to, ka netiek nosegta pat pašizmaksa,» atzīmē E. Strazdiņa. Kopumā pret pagājušā gada februāri un martu dārzeņu cenas pašlaik ir 20 līdz 40% zemākas.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 miljonu eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 miljonu eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).

7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 5,5 miljoniem eiro jūlijā un 4,1 miljonu eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.

Visi ierobežojumi dārzeņu eksportam no Eiropas Savienības (ES) uz Krieviju tiks atcelti no 9. augusta, paziņojis Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oņiščenko.

Šāds lēmums ticis pieņemts, jo ES ir beidzies E.coli infekcijas uzliesmojums – pēdējais slimības gadījums reģistrēts 27. gada jūlijā, vēsta Interfax.

Iepriekš Krievijas masu mediji ziņoja, ka visi ES dārzeņu eksporta aizliegumi tiks atcelti jau 8. augustā. Iemesli, kāpēc eksporta atļaušana tika pārcelta vienu dienu vēlāk, netiek nosaukti.

Paredzēts atļaut dārzeņu eksportu uz Krieviju bez speciāliem sertifikātiem, kas apliecinātu produkcijas drošību. Šādi sertifikāti bija nepieciešami iepriekš.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Eiropā izcēlās E.coli epidēmija, Krievija ieviesa svaigu Eiropas dārzeņu eksporta aizliegumu. Par Krievijas aizliegumu protestēja ES varasiestādes. Jūlija sākumā vairākām ES dalībvalstīm tika atļauts eksports, bet tām bija jāuzrāda speciāls sertifikāts, kas apliecināja dārzeņu drošību.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Kā vēstīts, Krievija ir aizliegusi importēt Polijas augļus un dārzeņus. Latvijas Zemkopības ministrijā biznesa portālam db.lv, komentējot šo pavērsienu un iespējamo poļu produkcijas ieplūšanu mūsu valstī, kā negatīvu faktoru uzsvēra arī to, ka šogad Polijā ir ļoti laba raža, it īpaši ogām.

Jau vakar biedrības Zemnieku saeima biroja vadītāja Rita Ignate pauda, ka pēc šāda Krievijas soļa pastāv bažas par poļu lētās produkcijas nonākšanu Latvijā. Šīs raizes apstiprina arī atbildīgā ministrija. Komentārā db.lv tā saistībā ar Krievijas gājienu min būtiskākos faktorus.

Pirmkārt, Polija ir galvenais augļu un dārzeņu eksportētājs uz Krieviju un kopumā gadā to eksports pārsniedz 1 miljardu eiro, tādējādi Polijai būs jāmeklē citas tirgus noieta iespējas savai produkcijai un, iespējams, ka Latvija varētu būt viens no gala mērķiem.

Tāpat ministrija atzīmē, ka šogad Polijā ir ļoti laba raža, it īpaši ogām, kas labvēlīgo laika apstākļu dēļ nogatavojas ātrāk, kas arī būtiski ietekmē cenu līmeni.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.2%. Mēneša laikā, pieaugot eksportam par 9.8%, bet importam samazinoties par 0.5%, preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un importa pārsniegums pār eksportu septembrī samazinājās līdz 87.1 milj. eiro. Gada laikā preču eksporta un importa vērtība bija mazāka attiecīgi par 2.7% un 3.2%.

Septembrī salīdzinājumā ar augustu visstraujāko kāpumu sezonalitātes ietekmē uzrādīja augu valsts produktu eksports, ko nodrošināja rapšu sēklu, svaigu un kaltētu pākšaugu eksporta pieaugums. Mēneša laikā pieaudzis arī pārtikas produktu (t.sk. alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju), koksnes izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskā rūpniecība ražojumu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī mēbeļu eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, preču eksports ir sarucis par 1.6%. Negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmējis minerālproduktu, elektroiekārtu un elektrisko ierīču, dzelzs un tērauda, vilnas, optisko u. tml. mērierīču eksporta kritums, savukārt pārējo preču grupu eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu vai saglabājis iepriekšējā gadā sasniegto eksporta līmeni.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

2014. gadā graudu kopraža sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 278,5 tūkstošiem tonnu jeb 14,3% vairāk nekā 2013. gadā, tādējādi pārsniedzot 2012. gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums. 2014. gadā tika apsēti 655,2 tūkstoši hektāru, kas ir par 71,3 tūkstoši hektāru jeb 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja ievākto graudu kopražas pieaugumu.

Nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89,6 tūkstošiem hektāru jeb 35,3%.

Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9% (2013. gadā – 48,6%). Pie tam to vidējā ražība bija augstāka nekā visām vasarāju kultūrām 2013. gadā, izņemot griķus.

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Eiropas komisija (EK) nolēmusi sniegt 125 miljonu eiro lielu atbalstu lauksaimniekiem, kurus negatīvi ietekmē Krievijas noteiktais produktu embargo. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, puķkāpostu, kivi, un vēl citu dārzeņu un augļu audzētāji. Tomēr, kā norāda nozares pārstāvji, visticamāk, mūsu lauksaimnieki paliks bešā, jo Latvija un Krievija konkrētos produktus eksportē ļoti niecīgos apjomos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Mucenieces Dienai atklāj, ka pagaidām precīzi eksporta apjomi uz Krieviju tieši šai produktu kategorijai netiek izdalīti, vien redzams, ka eksports ir ļoti niecīgs. «Zemkopības ministrs šobrīd vairāk runā par to, kā nodrošināt pēc iespējas lielāku ķēžu atbalstu, lai mūsu zemkopjiem ir, kur realizēt savu produkciju,» norāda Muceniece.

Savukārt asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš pauž sašutumu par EK iecerēto kompensāciju kārtību: «Mēs esam vienotā tirgus telpā. Ja tagad kādām valstīm sniegs atbalstu, citām ne, tā ir tirgus kropļošana. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas eksportēja uz Krieviju. Dārzkopji un augļkopji cīnījās vietējā tirgū un tagad nesaņems neko, bet tirgus jau principā būs pārpildīts ar Polijas un Ukrainas lētajiem dārzeņiem.»

Diemžēl Latvijā darbojas audzētāji, kuri savai produkcijai mēdz piemaisīt klāt lēto produkciju no ārvalstīm un uzdot to kā savējo, jo nespēj paši izaudzēt nepieciešamos apjomus, biznesa portālam db.lv stāstīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja, biedrības Zemnieku saeima pārstāve šīsdienas sarunās ministrijā Edīte Strazdiņa. Līdz ar to arī šādā slēptā veidā lētā poļu produkcija varētu nonākt uz Latvijas patērētāju šķīvjiem.

Viņa gan piebilda, ka lielveikalu ķēdes savus piegādātājus kontrolē, taču šāda veida produkcija varētu «iziet cauri» Centrāltirgum, mazajiem tirgiem un ielu tirdzniecības vietām.

Kā vēstīts, šodien Zemkopības ministrijā notika sarunas, lai spriestu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Kā pauduši zemnieku pārstāvji - pastāv ļoti lielas bažas, ka poļu lētā produkcija tagad plūdīs uz Latviju, nelabvēlīgi ietekmējot pašmāju zemniekus. Turklāt, kā biznesa portālam db.lv atzina Zemkopības ministrijā, Polijā šogad ir ļoti laba raža, īpaši ogu raža.

Latvijā atgremotājdzīvniekiem konstatēta infekciozā katarālā drudža jeb tā sauktās «zilās mēles» slimības vīrusa 14. serotips, liecina no Eiropas Savienības (ES) Referneces laboratorijas saņemtie izmeklējumu rezultāti.

Kā informē PVD zilās mēles slimības raisītais aizliegums varētu skart 31 liellopu tirdzniecības uzņēmumu.

Tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku ir apturējis veterināro sertifikātu izsniegšanu atgremotājdzīvniekiem (liellopiem, aitām, kazām un savvaļas atgremotājiem). Tas nozīmē, ka dzīvniekus nedrīkst izvest ne uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne trešajām valstīm, norāda PVD.

ES References laboratorijā turpinās laboratoriskā izmeklēšana, jo Eiropas Komisijai ir aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā konstatētais «zilās mēles» vīruss ir izplatījies no dzīvās vakcīnas, kas lietota ārpus ES robežām.

Aizdomās par iespējamo ļaunprātību Eiropas Savienība (ES) trešdien izlēmusi apturēt ārkārtas pasākumus, kuru mērķis bija palīdzēt augļu un dārzeņu audzētājiem, kurus skāris Krievijas noteiktais pārtikas produktu importa aizliegums.

Kompensāciju izmaksām ražotājiem, kuri vairs nevar pārdot savas preces Krievijas tirgū, Eiropas Komisija bija atvēlējusi 125 miljonus eiro.

Nauda bija paredzēta, lai uzpirktu ātri bojājošos produktus, kā arī lai maksātu kompensācijas lauksaimniekiem par atteikšanos no ražas novākšanas.

82 miljonus eiro EK bija atvēlējusi ābolu un bumbieru audzētājiem, bet 43 miljonus - citu augļu un dārzeņu audzētājiem.

Taču trešdien EK paziņoja, ka konstatēts «neproporcionāli» augsts krāpšanas gadījumu skaits, kas liek šaubīties par to, «vai visi iesniegtie pieprasījumi ir reālistiski».

«Pieprasījumi par dažiem produktiem ir vairākas reizes augstāki nekā kopējais ES vidējais ikgadējais eksports uz Krieviju,» teikts paziņojumā, kas publicēts EK tīmekļa vietnē, piebilstot, ka ābolu un bumbieru limits jau esot pārsniegts un ka pārējie produkti daudz neatpaliek.

Piektdien Briselē Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas ekspertu grupa sprieda par EK priekšlikumu piešķirt 125 miljonus eiro lielu atbalstu ārkārtas tirgus pasākumiem augļu un dārzeņu audzētājiem, kas cietuši zaudējumus pēc Krievijas īstenotajām sankcijām, kā arī apsprieda situāciju piena un gaļas ražošanas nozarēs.

Plānots, ka atbalsts dārzeņu un augļu audzētājiem būs pieejams šādiem pasākumiem – izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un ražas priekšlaicīga novākšana. Atbalstu varēs izmantot visi augļu un dārzeņu ražotāji visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, bija vai nebija eksports uz Krieviju. Atbalsttiesīgie produkti būs tomāti, burkāni, kāposti, paprika, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbieri, sarkanie augļi, vīnogas un kivi. Paredzams, ka nākamajā nedēļā EK turpinās šā jautājuma risināšanu.

No kopējās atbalsta apjoma 66% jeb 82 miljoni eiro paredzēti atbalstam ābolu un bumbieru audzētājiem, bet pārējais – 43 miljoni eiro – citiem augļiem un dārzeņiem. Atbalsta likmes būs atšķirīgas atkarībā no produkta un no izvēlētās darbības. Kā arī atbalsta likmes atšķirsies atkarībā no tā, vai ražotājs ir ražotāju organizācijas biedrs vai nē. Piemēram, izņemšanai no tirgus ar mērķi izdalīt bez maksas tomātus maksimālā atbalsta likme būs 27,45 eiro par 100 kg, gurķiem – 24 eiro 100 kg, savukārt ražas nenovākšanas gadījumā par tomātiem maksimāli pienāksies atbalsts 16,47 eiro par 100 kg, bet gurķiem – 14,40 eiro par 100 kg.

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, iespējams, būtiski samazinās arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva eksportu austrumu virzienā, lai gan patlaban Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā, norādīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Gints Užāns.

«Rēķināmies, ka eksports austrumu virzienā šogad var būtiski samazināties,» atklāj Užāns. «Ja runa ir par konkrētajiem produktiem, tad vismaz pagaidām Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā. Tas, protams, var būt tikai laika jautājums, lai šis saraksts tiktu papildināts,» viņš bilst.

Krievija Spilvai esot nozīmīgs eksporta tirgus - kopumā eksports uz šo valsti veido aptuveni 5% no Spilvas pārdošanas apjoma. Uz Krieviju tiek eksportēti dažādi produkti, no tiem lielākās grupas ir dresingi, ābolu biezeņi un tomātu mērces.

Užāns arī atklāj, ka eksports uz Krieviju nekad nav bijis vienkāršs un viegls darbs: «Arī iepriekšējās desmitgadēs esam sastapušies ar sarežģījumiem, problēmām un pat zaudējumiem. Tādēļ situācija kā tāda nav un nevar būt pārsteigums.»

Patlaban abpusējās Latvijas un Ķīnas tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm apjomi ir nelieli, taču Ķīna ir ļoti ieinteresēta tos palielināt, un īpaši liela interese ir par Latvijā audzētām mellenēm, augļiem, kā arī par Latvijā ražotajiem dzērieniem, zivīm, liellopu un putnu gaļu, olām un piena produktiem.

Tā šodien preses konferencē pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu sacīja Ķīnas lauksaimniecības viceministrs Niu Duns.

«Patlaban sākam darbu pie procedūrām, kā pēc iespējas efektīvāk noorganizēt savstarpējo lauksaimniecības produktu eksportu un importu, jo Ķīnas iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un Ķīna pati nevar pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu pēc dažiem lauksaimniecības produktiem, tāpēc ir nepieciešams to imports,» uzsvēra Niu Duns.

Straujuma sacīja, ka patlaban Latvijas lauksaimniecības preču eksports uz Ķīnu ir 6,62 miljoni eiro (4,63 miljoni latu) gadā un 97% no eksporta ir mellenes, bet lauksaimniecības produkcijas imports no Ķīnas ir 8,78 miljoni eiro (6,15 miljoni latu) gadā un to pārsvarā veido augļu un dārzeņu konservi, zivis, augļi un rieksti.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.