Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadi, lai prokuratūra nāktu klajā ar paziņojumu, ka Latvijas krājbankas krimināllietā pie atbildības tā nolēmusi saukt divas personas, neatklājot gan, kas tie ir par cilvēkiem. Administratora saistība ar bankas bijušo īpašnieku Vladimiru Antonovu un citas nianses liek šaubīties, ka «lielās zivis» patiešām sēdēs uz apsūdzēto soliņa.

Ar terminu «lielās zivis» es domāju, piemēram, bijušo Latvijas krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu, jo tikai viņam un vēl dažiem cilvēkiem ir zināms, kāpēc šīs kredītiestādes lietā viss ir gājis tik raiti jau no sākta gala.

Pirmkārt, bankas uzraugošās institūcijas nereaģēja nedz tajā brīdī, kad Vladimiram Antonovam piederošā Lietuvas Snoras banka iegādājās mūsu valsts vecāko banku, nedz tad, kad tās īpašniecei kaimiņvalstī radās problēmas. Vēl vairāk, īsi pirms Latvijas krājbankas kraha atbildīgo institūciju un bankas pārstāvji mierināja noguldītājus, ka viss būs labi, un es, tāpat kā maestro Raimonds Pauls, tam noticēju.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratora KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš izstājas no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas.

SIA KPMG Baltic izplatītajā paziņojumā norādīts, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecinot par spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu.

Izstāšanās no asociācijas gan neietekmēšot J.Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Krājbankas maksātnespējas procesā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic Maksātnespējas administrācija un tiesa. Tāpat arī maksātnespējas procesa uzraudzību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām un Civilprocesa likumu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc asociācija, vērtējot J.Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esot rupji pārkāpusi savas pilnvaras.

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Latvijas Krājbanka darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt, otrdien Rīgas apgabaltiesā pavēstīja maksātnespējīgās Krājbankas administratora - revīzijas kompānijas SIA KPMG Baltics - un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma sākt maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams.

Bankrotu lūdza sākt Krājbankas administrators - revīzijas kompāniju SIA KPMG Baltics, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu, administratora un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Daudzviet Eiropā un ASV, un, protams, arī Latvijā sākušas sirot teorijas par 5G tīkla kaitīgumu un nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību.

Lieki teikt, ka tām nav nekāda zinātniska pamata, kā to uzskatāmi pierādījis, piemēram, viens no slavenākajiem Latvijas zinātniekiem Vjačeslavs Kaščejevs. Un tomēr, kā var lasīt sociālajos tīklos, daudzu ļaužu prāti ir satraukti. Nezinu, kā citviet, bet Latvijā liela daļa sabiedrības ļoti labprāt tic dažādām sazvērestības teorijām un neuzticas nedz ekspertiem, nedz zinātniekiem. Un tas jau ir bīstami, un vienlaikus liecina par plašāku neuzticību varai un zināmu demokrātijas krīzi. 5G tīkla kaitīguma teorijas ir samērā nevainīgs piemērs, jo tas ir tik muļķīgi, ka tam tic visai maz ļaužu.

Taču ir arī nopietnāki kaitējumi. Piemēram, neuzticība vakcinācijai, kas apdraud sabiedrības veselību. Un ārsti var aizgūtnēm stāstīt par vakcinācijas lietderību un nekaitīgumu, minēt pētījumus, taču viņi tiek uztverti kā sistēmas daļa, kurai uzticēties nedrīkst. Galu galā visus argumentus taču var atspēkot ar pāris vienkāršām frāzēm – visi ārsti un pētījumi ir nopirkti, starptautisko farmācijas kompāniju sazvērestība utt. Es nemaz nerunāju par žurnāla Ko ārsti Tev nestāsta popularitāti. Šāda neuzticība «sistēmai» kaitē arī ekonomikai. Lai atceramies stāstu par iedzīvotāju cīņu pret vēja parku Dobelē. Tas nekas, ka tādi ir visā Eiropā, bet mēs, latvji, zinām gan, ka tā ir globāla sazvērestība.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics pārdevis peļņu nesošo un peļņu nenesošo korporatīvo un hipotekāro kredītu portfeļus Nīderlandes holdinga Stichting Galaxy Finance meitas uzņēmumam Latvijā Baltics Credit Solutions Latvia.

Kā informē KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, finansējumu kredītu portfeļu iegādei nodrošināja Deutsche Bank AG grupa, kuras pārstāvji darbosies arī uzņēmuma Baltics Credit Solutions Latvia valdē. Pārdoto kredītportfeļu kopējais klientu skaits bija 3183, no kuriem lielākā daļa bija privātpersonas. Darījumu ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar šo darījumu ir noslēdzies piecu Krājbankas kredītu portfeļu pārdošanas process, kas tika uzsākts pēc Krājbankas likvidācijas procesa uzsākšanas pagājušā gada pavasarī.

Kompānijai Baltics Credit Solutions Latvia pārdotie kredītu portfeļi ietvēra peļņu nesošos un peļņu nenesošos hipotekāros un korporatīvos kredītus, studentu kredītus, kā arī patēriņa kredītus, kredītkaršu un overdraftu atlikumus tiem aizņēmējiem, kuri bija ņēmuši hipotekāros un korporatīvos kredītus. Krājbankas patēriņa kredītu portfeli iepriekš jau iegādājās Norvēģijas uzņēmuma AS B2Holding meitas kompānija B2Kapital, un tas tika nodots apkalpošanai jaunajam īpašniekam 2. septembrī.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Trīs dienas pirms Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt pieteikumu par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, ar prasību atcelt no amata maksātnespējīgās bankas administratoru SIA KPMG Baltics nolēmusi vērsties arī izdevniecība Žurnāls Santa. Pirms tam ar šādu prasīnu tiesā jau vērsās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus.

Žurnāls Santa neredz citu iespēju, kā aicināt tiesu atcelt maksātnespējas administratoru SIA KPMG Baltics, pretējā gadījumā bankas kreditoriem savus uzkrātos un zaudētos līdzekļus banka neredzēt, uzskata izdevniecības pārstāvis advokāts Aldis Gobzems.

«Diez vai kāda no valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem vai privātpersonām Latvijā, kas bankas kraha rezultātā zaudēja grūtā darbā nopelnītos vairāk nekā 70 tūkstošus latus, vēlas «atdāvināt» maksātnespējas administratoram un viņa algotajiem speciālistiem savu naudu,» pauda A. Gobzems.

Advokāts norādīja, ka viņam nav izprotamas augstās maksātnespējīgās bankas ikmēneša uzturēšanas izmaksas. «Kāpēc pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas bankā vēl strādā tik liels skaits darbinieku? Vai patiešām šajā posmā ir nepieciešams uzturēt tik daudz bankas speciālistu? Vai tas ir normāli, ka administratīvās izmaksas mēnesī sastāda pus otra miljona latu?» jautā A. Gobzems.

Kopš pērnā gada 29.novembra likvidējamās Latvijas Krājbankas 111805 klientiem garantētā atlīdzība izmaksāta 326,698 miljonu latu apjomā; 70 cilvēki nākuši pakaļ vienam santīmam.

Izmaksātie noguldījumi veido 98% no kopējās garantētās summas, par situāciju uz šā gada 19. jūliju Db.lv uzzināja bankā Citadele, kurai uzticēts veikt atlīdzību izmaksu.

Salīdzinot ar šā gada janvāra vidu, izmakātās summas apjoms audzis par 21 miljonu latu. Tādējādi vairāki tūkstoši klientu nesteidzas nākt un saņemt atlikušos kopumā vairāk nekā sešus miljonus latu.

Bankas Citadele dati liecina, ka klientu skaits, kuriem Krājbankas kontā bija summas no viena santīma līdz pieciem latiem, ir 94 698 cilvēki un tiem kopumā paredzēts izmaksāt 149,29 tūkstošus latu. Uz 19. jūliju neizmaksāti vēl bija 113,9 tūkstoši latu 80 163 cilvēkiem, tajā skaitā viens santīms kontā bija 1 227 cilvēkiem, divi līdz desmit santīmi 8 749 cilvēkiem, līdz latam garantētā atlīdzība pienākas 32 478 cilvēkiem, bet līdz pieciem latiem - 37 709 cilvēkiem.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora «komandas» pārstāvis liecina par noziedzīgu «organizētu grupu», pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā». Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par «miera periodu» izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Pusgada laikā likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators un tā palīgs atlīdzībā saņēmuši kopumā 1,529 miljonus latu.

Administratora publicētie darības pārskati liecina, ka no 2011. gada 24. decembra līdz 2011.gada beigām atlīdzībā izmakāti 35,86 tūkstoši latu, bet šogad ik mēnesi administrators atlīdzībā vidēji saņēmis 100 – 250 tūkstošus latu. Tajā skaitā aprīlī administratora atlīdzība sasniedza 563,96 tūstošus latu.

«Maksātnespējas administratora atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šobrīd Krājbankas administrators ir atguvis nedaudz vairāk nekā 30 milj. latu, no kuriem arī tiek procentuāli rēķināt administratora atlīdzība. Turklāt, gribam uzsvērt, tā nav administratora peļņa, jo no šīs atlīdzības ir jāsedz arī dažādi maksātnespējas procesa izdevumi,» administratora un tā palīga izmaksas komentēja KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. 2011. gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā bija miglaina un neprecīza informācija par to, kas īsti noticis ar Latvijas krājbankas korespondējošos kontos iesprūdušajiem 127 miljoniem latu, par kuru atgūšanu šobrīd notiek tiesvedība.

Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā komisija un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltic lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Tādējādi, iespējams, «zem sliedēm» pamests arī bijušais Krājbankas vadītājs Ivars Priedītis, kura advokāts Jānis Davidovičs savukārt pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka». Aizdomas par dokumentu viltojumiem šobrīd ir arī KPMG Baltic.

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».