Svarīgākie iemesli, kādēļ krievu magnāts Vladimirs Antonovs varēja netraucēti izmantot Latvijas Krājbanku savu biznesa ambīciju apmierināšanai, bija biznesa saites ar vietējiem oligarhiem, iekšējie strīdi banku uzraugu vidū, kā arī kaimiņu lietuviešu neuzticēšanās latviešiem, raksta Re:Baltica.
«Krājbankas beigu sākums bija 15. novembris, kad Lietuvas avīze Lietuvas Rytas publicēja ziņu, ka apturēta Snoras bankas darbība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lietuviešu kolēģiem pieprasīja sīkāku informāciju, bet saņēma atbildi, ka tās esot tikai baumas. Tajā paša laikā jau 11. novembrī Lietuvas galvenais banku uzraugs – Lietuvas Banka, bija griezies prokuratūrā ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu. Lietuvieši jau vasarā bija atklājuši, ka divās Šveices bankās kontos trūkst 290 miljoni eiro, bet latvieši par šiem faktiem netika informēti,» teikts speciāli Re:Baltica Dienas Biznesa žurnālistes Ievas Mārtiņas un Delfi LT žurnālista Ramunas Bogdanas veiktajā pētījumā par Krājbankas sabrukumu.
Medijs raksta, ka Latvijas puse uzskata, ka «sākotnēji lietuvieši paši nesaprata, cik bēdīgā situācijā atradās Snoras, un traģiskajā iznākumā vainojama arī abu regulatoru savstarpējā nesaprašanās».
Latvijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Reirs, kas arī izmeklē regulatora atbildību Krājbankas darījumā, žurnālistiem norādīja - lietuviešiem jau vasarā vajadzēja paziņot par Šveices banku kontos iztrūkstošo naudu, savukārt bijusī FKTK vadītāja Irēna Krūmane stāsta, ka FKTK nesaņēma brīdinājumu no Lietuvas Bankas nedz septembrī, kad notika abu valstu uzraugu tikšanās, nedz oktobrī Stokholmā, kur satikās skandināvu un Baltijas valstu banku uzraugi.
Lietuviešu pārstāvji tam nepiekrīt, norādot, ka esot devuši I. Krūmanei mājienu, jautājot, kāda ir Krājbankas likviditāte, savukārt I. Krūmane norādīja, ka tas nav uztverams kā nopietns brīdinājums, jo bankas likviditāte līdz šim ir pārsniegusi 60%.
«Skaļi paliek nepateikts fakts – lietuvieši neuzticējās Latvijai, tādēļ savlaicīgi nesniedza informāciju – Lietuvas Bankas vadība baidījās no informācijas noplūdes, jo viņi nebija informējuši V. Antonovu, ka zina par pazudušo naudu Šveices bankās. Lietuvieši baidījās, ka no FKTK šī informācija nonāktu pie V. Antonova un traucētu izmeklēšanu,» raksta medijs.
Pēc Snoras un Krājbankas sabrukuma abu regulatori ir vienojušies, ka turpmāk informēs viens otru savlaicīgāk. Nekāds atsevišķs dokuments, kas precizētu ko nozīmē savlaicīga informēšana, neesot parakstīts - ja kādam neesot vēlmes izsniegt informāciju, tad ar līgumiem to darīt tā pat nepiespiedīšot, medijam norādīja FKTK pārstāvis Jānis Brazovskis.