Piektdien, 5. septembrī 360 miljonu kilometru attālumā no Zemes būs notikums, kad visā pasaulē pieminēs izcilā latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdu – kosmiskais aparāts Rosetta pārlidos asteroīdu 2867 Šteins.
Lai arī šobrīd ir identificēts tūkstošiem asteroīdu (bieži sauktas arī par mazajām planētām), tikai retais ir izpelnījies godu būt pētītam no neliela attāluma. Papildus tam jāatzīmē, ka kopumā tikai 14 mazajām planētām ir ar Latviju saistīti vārdi. Pirmais asteroīda pārlidošanas gadījums bija 1991. gadā, kad kosmiskais aparāts Galileo no dažu tūkstošu kilometru attāluma nofotografēja asteroīdu 951Gaspra, atklājot tā neregulāro formu un krāteriem klāto virsmu.
Rosetta ir Eiropas Kosmiskās aģentūras (ESA) projekts, kura galvenais mērķis ir novērot 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu, nogādājot uz tās nolaižamo aparātu un paliekot orbītā ap komētu viena gada garumā. Ceļš uz komētu veidots tā, ka Rosetta trajektorija iet gar diviem asteroīdiem 2867 Šteins un 14 Lutēcija (Lutetia). 5. septembrī kosmiskais aparāts ar ātrumu 8.6 km/s patrauksies garām mazajai planētai Šteins, un plkst. 21.58 pēc Latvijas laika tas būs pietuvojies līdz pat 800 km attālumam. Kosmosa izpētes mērogos tas ir pietiekams attālums, lai veiktu galveno raksturlielumu pētījumus, kā arī ļautu vizuāli noskaidrot, kā tad īsti izskatās ievērojamā latviešu astronoma vārdā nosauktais debess ķermenis.
Vēl pat tikai pāris nedēļas pirms pārlidojuma Rosetta atradās tik tālu, ka asteroīds izskatījās kā neliela zvaigznīte. Šobrīd par asteroīdu Šteins ir zināms, ka tas ir ap 5 km liels, ar neregulāru formu, un tas apriņķo ap savu asi 6 stundās. Ar neapbruņotu aci nav novērojams. To var saskatīt tikai ar profesionālas klases teleskopiem. Asteroīdu 1969. gadā atklāja astronoms Nikolajs Černihs (Krimas Astrofizikas observatorija), tas pieder pie galvenās asteroīdu joslas (orbīta atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām), un tas apriņķo Sauli 3.6 gados.
Astronomiju K. Šteins ir bagātinājis ar saviem pētījumiem par Saules un planētu sistēmas izcelsmi un planētu kustību, kā arī precīzā laika mērīšanu. 1963. gadā Pulkovas observatorijā aizstāvēja fiz.-mat. zinātņu doktora disertāciju Komētu orbītu evolūcija. K.Šteina vārdā nosaukti viņa atklātie likumi, kā mainās komētu kustība ap Sauli. Viņš bija Latvijas Valsts universitātes Teorētiskās fizikas katedras mācību spēks, docents un profesors, Starptautiskās astronomu savienības (IAU) biedrs un PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomijas padomes loceklis. Īpaši atzīmējams ir darba posms 1935.-1936. gadā Krakovas observatorijā Polijā, kur K. Šteins pirmais noteica mazās planētas 1933 OP=QP precīzu orbītu un ieguva tiesības tai dot nosaukumu – 1284 Latvia.