21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Degvielu par 60 miljoniem eiro piecus gadus ilgā periodā pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) piegādās SIA RDZ Energy, kas konkursa piedāvājumu pārvērtēšanas rezultātā atzīta par konkursa uzvarētāju.

Arī iepriekš degvielas iepirkuma konkursā SIA RDZ Energy tika atzīta par uzvarētāju, taču tam iebilda citi pretendenti, uzsverot, ka uzņēmums par uzvarētāju atzīts negodīgi, jo pēc piedāvājumu atvēršanas mainījis cenu.

Kā pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, RS Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzdevumā pēcāk pārvērtēja visus atklātajam konkursam iesniegtos piedāvājumus, tostarp East West Transit (EWT) piedāvājumu, par kura nodokļa parāda faktu IUB uzdeva pārliecināties RS. Citu iebildumu saistībā ar konkursa norisi IUB neesot bijis.

Zaķis skaidro, EWT iesniegtie dokumenti apliecinājuši, ka uzņēmumam, piesakoties konkursam, nav bijis nodokļu parāda, tādēļ RS vēlreiz bija jāizvērtē visi konkursa piedāvājumi.

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) uzdoto VAS Privatizācijas aģentūra (PA) izveidota konkursa komisija ir apstiprinājusi konkursa nolikumu neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valsts kapitāla daļām, informē PA.

Konsultanta piesaistīšana notiks slēgtā konkursā, kura pirmā kārtā jebkurš pretendents, kas atbilst nolikumam, varēs pieteikt dalību konkursā. Pēc kandidātu izvērtēšanas septiņi labākie pretendenti, kuri būs saņēmuši visvairāk punktu, tiks aicināti iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Saskaņā ar MK 2016. gada 19. aprīļa lēmumu PA, piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi, skaidro PA.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Kompānijai AS «Amberstone Group» piederošā SIA «ASG 3» izsludinājusi atklātu ideju konkursu par četrzvaigžņu viesnīcas izveidi bijušā Vecrīgas alus dārza «Doma dārzs» vietā, liecina Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā publicētais paziņojums.

Četrzvaigžņu viesnīcas jaunbūve plānota Tirgoņu ielā 1. Konkrētais zemes gabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» un vienlaicīgi ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas «Rīgas vēsturiskais centrs» teritorijā.

Viesnīcas jaunbūve ir projektējama kā pilnvērtīgi funkcionējoša viesnīca. Tai ir jāpapildina un jānobeidz Doma laukuma apbūves perimetrs, tāpēc tai ir jābūt arhitektoniski saistošai un izteiksmīgai ēkai, atzīmē «ASG 3» pārstāvji.

Konkursa nolikumā teikts, ka pretendentiem jāizstrādā viesnīcas pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais risinājums, konkursa programmas un noteikumu prasībām atbilstīgas projekta ideju skices. Izmantojot radošu sacensību un nodrošinot vispusīgu piedāvājumu salīdzinājumu, konkursa rīkotāji plāno iegūt iespējami labākos priekšlikumus, kurus varētu ņemt par pamatu četrzvaigžņu viesnīcas būvprojekta izstrādei.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību Siguldas novada dome izsludinātajā konkursā par Siguldas sporta kompleksa projektēšanu un būvniecību Ata Kronvalda ielā 7, Siguldā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi kompānija SIA Arčers, un, kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Garkanis, par iepirkumu tika iesniegta sūdzība saistībā ar pēdējām veiktajām izmaiņām izsludinātā konkursa nolikuma prasībās.

Šajā gadījumā tiek apstrīdēts konkursa nolikums, kurā ir vairākas neprecizitātes un nepamatotas prasības, kas varētu traucēt iesniegt kvalitatīvi sagatavotu piedāvājumu, kā arī objektīvi izvērtēt pretendentus.

Uzņēmums jau iepriekš konkursā iesniedzis sūdzības, un konkursa nolikums vairākas reizes mainīts.

SIA Arčers sūdzību IUB izskatīs 30. jūlijā.

Db.lv jau rakstīja, ka līgumcena, ko Siguldas novada dome plāno atvēlēt šo darbu veikšanai, ir 4,5 – 4,85 miljoni eiro.

Vairums iedzīvotāju (72%) uzskata, ka prioritāte, lai veicinātu jaunu uzņēmumu attīstību Latvijā, ir nodokļu atvieglojumi, liecina inovatīvo biznesa ideju konkursa "Ideju kauss" ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un kompānijas "Norstat Latvija" organizētā aptauja.

Tikmēr 53% respondentu atzīst, ka viens no būtiskiem instrumentiem, lai veicinātu jaunu uzņēmumu attīstību valstī, ir finansējuma un kapitāla piesaiste.

"Katrā situācijā jāmēģina saprast, kādi ir lielākie izdevumi un pozīcijas naudas plūsmā, lai radītu samērīgus aprēķinus. Realitātē precīzas izmaksas vai drošības spilvens atgādina hipotēzi, tomēr provizoriskie aprēķini palīdz saskatīt pareizo virzību biznesa idejas realizācijai," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Aptaujas rezultāti arī norāda, ka nepilna puse jeb 46% iedzīvotāju jaunu uzņēmumu attīstību Latvijā saista ar samazinātu administratīvā sloga apjomu. Aptuveni trešdaļa (31%) aptaujāto kā svarīgu faktoru vērtē biznesa prasmes un iemaņas. Savukārt 15% respondentu par prioritāti atzīst biznesa inkubatorus, kamēr katrs desmitais (11%) apgalvo, ka jaunu uzņēmumu attīstības veicināšanai Latvijā svarīga ir biznesa izglītība.

Konkursa komisija neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valsts kapitāla daļām atvēra konkursa pirmajā kārtā saņemtos kandidātu pieteikumus, informē Privatizācijas aģentūra.

Konkursa komisijas un kandidātu pārstāvju klātbūtnē atbilstoši konkursa nolikumam tika atvērti septiņu kandidātu pieteikumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu VAS Privatizācijas aģentūra (PA), piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Aizvadīta konkursa vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h" 1. kārta.

Vidusskolēnu un studentu biznesa simulācijas spēļu konkursa "Bizness 24h" pirmā kārta norisinājās šā gada 5. februārī. Dalībai konkursā sevi pieteica 740 vidusskolēni un studenti no visas Latvijas, kuri pirmās kārtas ietvaros radīja praktiskus risinājumus "airBaltic" gadījuma izpētes situācijai, lai noskaidrotu ideju dzīvotspēju, kā arī 200 veiksmīgākos un prasmīgākos konkursa dalībniekus, kuri turpinās cīņu 2. kārtā.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros dalībnieki risināja "airBaltic" un Banku augstskolas īpaši sagatavoto business case study jeb gadījuma izpētes uzdevumu. Šogad konkursa norisē visievērojamākās pārvērtības piedzīvoja konkursa pirmā kārta, kuras koncepts tika pilnībā mainīts. Dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties konkursā ne tikai klātienē, Banku augstskolas telpās, bet arī attālināti ar tiešsaistes palīdzību.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Nolikumu par jauno elektrovilcienu iepirkumu izņēmuši jau 16 vagonbūves uzņēmumi, to vidū ir arī pašmāju. Latvijas vilcienu ražotāji gan nav tik pieredzējuši, lai vieni startētu elektrovilcienu iepirkumā, tāpēc ir gatavi sadarboties ar lielākiem nozares spēlētājiem, un konkursa nolikums neliedz piedalīties uzņēmumu apvienībām, tāpēc vietējie arī neslēpj gatavību iesaistīties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts Dienai teic, ka ir iepazinies ar iepirkuma nolikumu un uzņēmums plāno piedalīties konkursā. Protams, ne viens pats, jo tiek prasīta lielāka pieredzes bagāža tieši elektrovilcienu ražošanā. Tiesa gan, G. Kamarūts izvairīgi runā par to, ar kuru uzņēmumu konkrēti RVR varētu kopā startēt, bet sarunas notiekot.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) valdes loceklis Aivars Keskula atklāja, ka iepirkuma nolikumu uzņēmums ir izņēmis. «Pagaidām vēl neesam izlēmuši, vai piedalīsimies, vēl tikai vērtējam visas tehniskās prasības. Mūsu portfolio līdz šim tāda produkta nav bijis,» skaidro A. Keskula. DLRR varētu sadarboties ar Skinest Group, kuram šāda pieredze jau ir. «Tā būtu tehnoloģiju pārnese no viena uzņēmuma uz otru. Tādā veidā mēs dotu darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju,» viņš piebilst.

Izsludināts konkurss auto tirgotājiem par atbalstu elektroauto un mazemisiju hibrīdauto iegādei, un tajā pieejams Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 10 miljonu eiro apmērā, liecina VSIA "Vides investīciju fonds" paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Vides investīciju fonds" aicina iesniegt projektus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētajā atklātajā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" atbilstoši pasaulē saskaņotā vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP) svērtajam kombinētajam ciklam.

Konkursā pieejamais Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums ir 10 miljoni eiro.

Projekta pieteikumus var iesniegt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēti komersanti, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojuši un reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.

Dienas Biznesa interese par vilcienu nomas konkursu ļauj uzskatīt to par pretendentu iepirkumā. Ar tādu absurdu situāciju ir saskāries laikraksts.

Ar jaunu elektrovilcienu ilgtermiņa (15 gadi) nomas iepirkumā iekļauto punktu saistībā ar konfidencialitāti VAS Pasažieru vilciens (PV) pamatīgi samulsinājis dažus potenciālos pretendentus. Konkursa nolikuma punkts 1.20. paredz: «Pasūtītāja sniegtā informācija (piemēram, konkursa nolikuma skaidrojumi, tehnisko specifikāciju skaidrojumi, pasūtītāja papildus sniegtā informācija pēc piegādātāju pieprasījuma) jāuzskata par konfidenciālu.» Ja pretendents pārkāpj konfidencialitātes pienākumu, PV to var izslēgt no turpmākās dalības konkursā. Uz minētā punkta divdomīgumu norāda arī DB aptaujāto juristu atzinumi un atsevišķu potenciālo pretendentu atteikšanās sniegt komentārus par iepirkumu, kamēr nav pilnīgas skaidrības par to, ko šis konkursa nolikuma punkts īsti nozīmē.

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.