Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.
Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).
Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.
“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.
Hēgers norāda, ka personām ir jābūt iespējai paļauties uz savu godprātību un katrā ES dalībvalstī ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret valsts iestāžu veikto konfiskāciju, jo tas var pārkāpt Eiropas Savienības direktīvās noteikto prasību aizsargāt viņu tiesības. Tāpat personām ir jābūt savlaicīgi informētām pirms tiesas lēmuma pieņemšanas par to, kura persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par kādu nodarījumu saistībā ar viņam konfiscēto mantu. Ja attiecīgā persona nezina, no kā netieši nāk īpašums, tā nevar saprast, vai tā varēja kaut ko zināt par aizdomām pret šo personu vai nē, raksta Berlīnes Humbolta Universitātes profesors.
“Ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādes turpina turēt savas aizdomas slepenībā un par to nav pietiekamu norāžu vispārpieejamos plašsaziņas līdzekļos, nav iespējams efektīvi izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus Savienības tiesību izpratnē,” norāda Hēgers.
Raksta noslēgumā viņš secina, ka daudzās ES dalībvalstīs līdzekļu konfiskācijas tiesības ir veicinājušas tiesiskās piedziņas iespēju paplašināšanu, kā rezultātā krimināltiesībās ir paplašināti arī aktīvu piedzīšanas pasākumi. Tas attiecas arī uz Vāciju, bet lielā mērā arī uz Latviju.
Tas, ka katrā gadījumā piemērojamie valsts tiesību akti par arestu un konfiskāciju jau desmit gadus ir balstīti uz ES direktīvu, nozīmē, ka līdz tam galvenokārt valsts mēroga līdzekļu atgūšanas pasākumi tagad ir balstīti uz ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem. Tomēr tāpat tiek piemērota gan Pamattiesību harta, gan Direktīvas 2014/42/ES aizsardzības noteikumi. Šā iemesla dēļ visās ES dalībvalstīs ir efektīvi jāīsteno minētie noteikumi, jo īpaši, lai aizsargātu labticīgās skartās trešās personas. Lai to garantētu, ES primārajos un sekundārajos tiesību aktos ir noteikts, ka skartajām (trešām) personām ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. To realizēšana savukārt prasa, ka attiecīgā trešā persona vispār zina par pārkāpumiem, uz kuriem balstās aktīvu atgūšanas pasākums, kas skar viņu kā nevainīgu personu.
Hēgers pauž cerību, ka, atbildot uz iepriekš minētajiem Latvijas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, Eiropas Savienības tiesa centīsies nostiprināt to personu Eiropas (pamattiesības), kuras skar līdzekļu atgūšanas pasākumi, lai tām nebūtu neparedzamu laiku neskaidrības par to, vai un kad tās varēs piekļūt līdzekļiem, uz kuriem tām faktiski ir tiesības.
Martins Hēgers ir krimināltiesību, kriminālprocesuālo tiesību, Eiropas krimināltiesību un mūsdienu tiesību vēstures katedras vadītājs Berlīnes Humbolta Universitātē. Ar rakstā izklāstītajiem juridiskajiem jautājumiem viņš saskāries, veicot izmeklēšanu par Eiropas Savienības tiesību jautājumu izvērtēšanu saistībā ar līdzekļu konfiskāciju Latvijā. Raksts vācu valodā pieejams šeit: Zeitschrift für Internationale Strafrechtswissenschaft (zfistw.de)