«Igaunijas pieredze rāda, ka brīnumi nenotiek. Igaunijas iestāšanās eirozonā neradīja rūpniecības bumu, neizraisīja milzīgu investīciju pieplūdumu vai neredzētu labklājības lēcienu. Taču Igaunijas līderi (atšķirībā no Latvijas) to nemaz nesolīja,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka ekonomists, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.
«Igaunijas prezidenta Ilvesa argumenti pārejai uz eiro bija pamatā politiski: neatgriezeniski aizmukt no Krievijas lāča! Tas, viņaprāt, ir galvenais Igaunijas ieguvums. Ekonomiskus ieguvumus atrast ir grūti. Savukārt attiecībā uz politisko argumentu - te nu mums pašiem ir jāvērtē, vai ar ES, NATO, PTO, iespējams, arī ar EDSO, mums nepietiek? Slovākijas pieredze arī nav iedvesmojoša: viena no Austrumeiropas paraugvalstīm, kas ātri iestājās eirozonā, labklājības lēcienu tā arī nesagaidīja. Tieši pretēji - pašlaik apsver iespēju lūgt ekonomisko palīdzību,» laikrakstam stāstījis ekonomists.
«Esmu ļoti skeptisks par vienu valūtas savienību starp valstīm ar ļoti atšķirīgiem ekonomiskās attīstības līmeņiem, ja vien tam pretī nav lieli kohēzijas maksājumi, kas kompensētu konkurētspējas un darbaspēka zudumu. Ja pēc Latvijas iestāšanās eirozonā ES tiešmaksājumi palielinātos piecas reizes, tad tas, iespējams, līdzsvarotu ražošanas un darbaspēka izsūkumu. Bet nebūsim naivi - Vācijas nodokļu maksātāji to nekad nepieļaus,» uzskata G. Kokins.
Viņš arī norādījis: «Domāju, ir nepareizi atklāt diskusiju, vai mums vispār ir jābūt eirozonā. Man patīk Polijas vadības nostāja. Jā! Iestājoties ES, mēs parakstījām saistības pāriet uz eiro. Mēs to arī darīsim, bet tiklīdz būsim tam gatavi! Mums jābūt vismaz tikpat gudriem kā poļiem. Mēs neesam gatavi iestājai brīdī, kad ar dažādām metodēm, t.sk., manipulējot ar PVN, mēs būsim piedzinuši makroekonomiskos rādītājus atbilstoši Māstrihtas kritērijiem. Mēs būsim gatavi iestāties eirozonā tad, kad ekonomika pēc būtības tiks sagatavota kopējam tirgum ar Eiropas bagātākajām valstīm. Līdz tam mums vēl daudzus gadus ir jāpieņemas turībā!»