Izbeigts a/s Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šis TAP uzņēmumam ir piektais pēc kārtas, liecina Lursoft dati.

Process ticis ierosināts šā gada augustā, nosakot, ka uzņēmumam līdz 2013. gada 7. oktobrim jāizstrādā un jāsaskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Neilgu laiku pirms ierosināts a/s Rīgas kinostudija pirmais ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tās juridiskā adrese nomainīta uz Jelgavu, savukārt pēc tam vēl uz Jūrmalu, līdz visbeidzot pagājušā gada oktobrī tā atkal nomainīta atpakaļ uz Šmerļa ielu 3, Rīgā, liecina Lursoft dati.

Divi no iepriekšējiem procesiem bija tiesiskās aizsardzības, bet pārējie trīs – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesu procesos ierautā Rīgas kinostudija šā gada septembra pirmajā pusē dibināja jaunu uzņēmumu – Baltic Film Studio, kura pamatkapitāls veido 3,3 miljonus latu.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

2007.gada 31.oktobrī Kultūras ministrijas rīcībā nonāca A/S Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta un Voxell Aps, kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā direktora Torben Ellert noslēgtā 2007.gada 1.oktobra līguma neapstiprināta kopija par Valsts Rīgas Kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā (DVD, VHS, Video CD).

Kultūras ministrija norāda, ka 2007.gada 30.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.470 Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām (publicēts Latvijas Vēstnesis, 2007.08.01. Nr.123). Kultūras ministrijas jūlijā sagatavotais privatizācijas atteikums juridiski pamatoja filmu autortiesību piederību jautājumus un dokumentā tika konstatēts, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un varētu būt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

Kultūras ministrija pauž izbrīnu par partijas Jaunais laiks izplatīto informāciju par to, ka valsts š.g. 27. martā it kā esot zaudējusi AS Rīgas kinostudija akciju kontrolpaketi.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Kultūras ministrija dara zināmu, ka izšķirošā valsts ietekme (balsstiesību vairākums) Rīgas kinostudijā tika pazaudēta jau 1998. gadā, ko noteica Ministru kabineta 1998. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 499 Par valsts kapitāla daļu privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā Rīgas kinostudija, saskaņā ar kuru tika nolemts saglabāt valsts īpašumā tikai 31,31% Rīgas kinostudijas akciju. Rīkojumu parakstījusi tā laika kultūras ministre Ramona Umblija un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Jāatzīmē, ka partija Jaunais Laiks, darbodamies Kultūras ministrijā jau pēc augstāk minētā MK rīkojuma izdošanas, neizrādīja nekādas rūpes par Kinostudijas kontrolpaketes zaudēšanu un neveica nekādas darbības, lai panāktu akciju atpakaļ nonākšanu valsts īpašumā. Vēl vairāk, tika radīti nopietni draudi kino nozares pastāvēšanai, ko simbolizēja Einara Repšes vēlme vispār likvidēt nacionālo kino.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija nosūtījusi vēstules LR Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, aicinot pārbaudīt un izvērtēt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs darbību. emRīgas Kinostudija /emsauc palīgā prokuratūru un Valsts kontroli

Rīgas Kinostudija uzskata, ka Nacionālais kino centrs pieņēmis virkni likumdošanai un labai pārvaldības praksei neatbilstošu lēmumu šā gada finansējuma sadalē. Par to Db uzzināja no Rīgas Kinostudijas sabiedrisko attiecību pārstāves Ievas Kustovas.

"Organizējot šāgada projektu konkursu, lai noteiktu, kurām filmām un kādā apmērā piešķirt valsts atbalstu, „Nacionālais kino centrs” ir ne tikai pārkāpis pats savus izvirzītos noteikumus līdzekļu sadalei, neinformējot par izmaiņām projektu iesniedzējus, bet arī radījis virkni jautājumu par amatpersonas pilnvaru izmantošanas traktējumu, dažādu lēmumu pieņemšanas secību un valsts budžeta līdzekļu sadales efektivitāti kopumā," tādu viedokli pauda Rīgas Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā 12.novembrī uzsākts kriminālprocess par Valsts Rīgas kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanas faktu, liecina prokuratūras mājaslapā publicētā informācija.

Kriminālprocess uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XIV nodaļā, tas ir, par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

Prokurors šādu lēmumu pieņēma, izvērtējot LR Kultūras ministrijas 2007.gada 31.oktobra iesniegumā, kā arī L.Žurginas un R.Pipara 2007.gada 5.novembra iesniegumos sniegtās ziņas par to, ka tiesības uz kinofilmu un televīzijas filmu izplatīšanu nodotas bez autoru un Latvijas valsts piekrišanas, kas liecina par iespējamu autortiesību un blakustiesību pārkāpumu.

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības Rīgas kinostudija privatizācijas noteikumi paredz, ka privatizācijas objektā ir dokumentu arhīvs un kino, foto un fono dokumentu arhīvs, kas ir valsts īpašums un saskaņā ar likumu Par arhīviem arhīvs netiek privatizēts.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vēršas tiesā, apstrīdot ierēdņu patvaļu valsts finansējuma sadalē.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija vērsusies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, pieprasot kā nelikumīgus atcelt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs lēmumus saistībā ar 2008. gada filmu nozares projektu konkursam iesniegto projektu atbalstīšanu vai noraidīšanu, Db.lv informē SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija valdes loceklis Vents Horsts.

„Nacionālā kino centra rīkotā konkursa norise ir spilgts amatpersonu neierobežotas patvaļas piemērs. Valsts budžeta līdzekļi tika brīvi pārdalīti pretēji konkursa nolikumā noteiktajam naudas sadalījumam,” tiesai iesniegto sūdzību pamato SIA Radošā apvienība RīgasKinostudija valdes loceklis V. Horsts.

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Rīgas Kinostudija pauž gandarījumu sakarā ar kriminālprocesa ierosināšanu par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu iespējami nelikumīgu izmantošanu, informēja A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētājs Vents Horsts.

"Lai arī kriminālprocess nav uzsākts pēc Rīgas Kinostudijas iniciatīvas, tā rezultātā tiks likvidēts pamats nekompetentām spekulācijām masu saziņas līdzekļos.

Rīgas Kinostudija šā procesa ietvaros cer saņemt arī atbildes uz Rīgas Kinostudiju interesējošiem jautājumiem par savulaik Valsts Rīgas kinostudijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu izmantošanu," norāda V. Horsts.

Pirmo reizi pēdējo 9 gadu laikā kompānijai Viacom piederošā filmu studija Paramount pabeidza gadu ar vislielāko daļu ASV kino industrijas tirgū. 2007. gadā kopumā sešas kinostudijas pārkāpa 1 miljarda USD ienākuma slieksni, raksta Variety.

Veiksmīgākā kinostudija 2007. gadā bija Paramount, kuras gada ienākumi sasniedza 1,48 miljardus USD. Šādus ienākumus kinostudijai nodrošināja tādas filmas kā Shrek the Third, Bee Movie, Blades of Glory un Beowulf.

Otrajā vietā ar 1,41 milajrdu USD ienākumiem atrodas Warner Bros., kas 2007. gadā skatītājiem piedāvāja filmas Harry Potter and the Order of the Phoenix, I Am Legend un 300.

Ar 1,36 miljardiem USD trešajā vietā ierindojas kinostudija Walt Disney, kura radīja animācijas filmu Ratatouille un Wild Hogs.

Ceturtā ar 1,24 miljardu USD ienākumiem ir Sony kinostudija, kas veidoja arī 2007. gada pelnošāko filmu Spider-Man 3.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

A/s Rīgas Kinostudija un Krievijas Valsts televīzijas un radio programmu fonds (Valsts tele-radio fonds) 21.jūnijā Maskavā parakstījuši sadarbības protokolu, kas paredz turpmāku abu organizāciju sadarbību padomju laika kino mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un izplatīšanā.

Sadarbības protokola parakstītāji apņēmušies nodrošināt Krievijas Federācijas (KF) un Latvijas Republikas (LR) iedzīvotāju pieeju audiovizuāliem darbiem, kas uzņemti Kinostudijā pēc PSR savienības valsts televīzijas un radioapraides pārvaldes iestāžu pasūtījuma (telefilmām). Tāpat abi sadarbības protokola parakstītāji vienojušies veicināt cīņu pret nelikumīgu telefilmu izplatīšanu un apgrozību jebkādā veidā un jebkurā teritorijā. Rīgas Kinostudija un Valsts tele-radio fonds apņēmušies izstrādāt telefilmu izplatīšanas kārtību. Sadarbības protokola parakstītāji ir noteikuši, ka no brīža, kad, ņemot vērā gan tiesiskos, gan ekonomiskos aspektus, tiks izstrādāta savstarpēji saskaņota telefilmu izplatīšanas kārtība, trešās personas varēs izmantot telefilmas vienīgi šajā noteiktajā kārtībā. Db.lv jau rakstīja, ka lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konference noslēgusies ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.

17. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā» pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.

"2007. gada 28. novembrī Rīgas Kinostudija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ar lūgumu novērst Satversmes 1. panta apdraudējumu un apturēt LR Kultūras ministrijas amatpersonu patvaļu," liecina A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta paziņojums medijiem.

"Vēstulē norādīts, ka 2007. gada 5. novembrī LR Kultūras ministrija, ignorējot Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts statusu, ir nosūtījusi paziņojumu Nr. 2736 oficiālajā PSRS valsts valodā 14 bijušo PSRS republiku kultūras ministrijām, tādā veidā realizējot PSRS pastāvējušo pārvaldes orgānu horizontālo sakaru principu.

Paziņojumā pausta melīga informācija par autortiesību uz periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam Rīgas kinostudijas uzņemtajām filmām piederību valstij un norādīts, ka A/S Rīgas Kinostudija un Dānijas Karalistes sabiedrības Voxell ApS noslēgtais līgums par Rīgas Kinostudijas autortiesību realizāciju un ar to saistītās darbības ir uzskatāmas par nelikumīgām.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?