Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls Elkor – modes zīmolu preču veikalu Podium Outlet un Elkor Plaza Outlet.

Līdz ziemai Via Jurmala Outlet Village plānots atvērt vēl 10 veikalus, tādējādi nodrošinot 100% outlet ciemata pirmās projekta kārtas aizpildījumu, informē uzņēmuma pārstāve Gita Bute.

Pēdējo piecu mēnešu laikā outlet ciematā durvis vēruši nu jau 20 jauni veikali.

“Mēs uzskatām, ka outlet konceptam ir milzu potenciāls, ņemot vērā tendences modes preču tirdzniecībā Eiropā un pasaulē. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piedāvātās apģērbu, apavu un aksesuāru kolekcijas, jo daudzas no tām ir nopērkamas tikai outlet koncepta veikalos,” saka Ronalds Feldmanis, Elkor tīkla mārketinga vadītājs.

“Augusts outlet ciematam ir dzimšanas dienas mēnesis, kas tiek atzīmēts ar lielizpārdošanu un dažādiem pasākumiem, tai skaitā ar divu nozīmīgu modes preču veikalu atklāšanu. Elkor Plaza Outlet un Podium Outlet lieliski papildina outlet ciematā jau pieejamo zīmolu klāstu, ko ļoti novērtē pircēji no visas Baltijas,” stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Privātmāju ciematā Amatciems Amatas novadā līdz šim jau ir ieguldīts 21 miljons eiro (14,7 miljoni latu). Aptuveni pēc 20 gadiem ciematā būs jau vismaz 500 mājas un šī ciemata koncepcija būs prece, ko piedāvāt pasaulei, apgalvo projekta īstenotājs Aivars Zvirbulis jeb Čiris.

«Sākumā vispār nedomāju ne par kādu ciematu. Man bija uzņēmums - Jāņa sēta, bet tad 2000.gadā par nepilniem diviem miljoniem latu pārdevu tipogrāfijas kapitāldaļas AS Preses nams un par saņemto naudu sāku piepirkt klāt zemesgabalus. Sākotnējā ideja bija izveidot parku, vienkārši ainavisku vietu, jo Amatciemā biju iegādājies māju, kurā dzīvoju. Nevienu brīdi nedomāju, ka te varētu izveidoties ciemats un dzīvot citi cilvēki,» skaidroja Zvirbulis.

Pēc tam, kad radās nepieciešamība pārdot zemesgabalus, lai iegūtu finansējumu tālākai attīstībai, sākotnējā teritorija, kurā Zvirbulis sāka darbību, bija 150 hektāri, un šajā teritorijā tika izveidoti aptuveni 150 zemesgabali, tika ievilktas komunikācijas un sākās apbūve. Tagad tiek attīstīti vēl divi zemesgabali - viens 20 hektāru, otrs 30 hektāru platībā, līdz ar to pavasarī ciematā būs aptuveni 200 hektāru teritorija ar aptuveni 200 zemesgabaliem.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Lai paplašinātu divpusējo sadarbību, no šī gada 8. līdz 9.aprīlim Latvijas uzņēmēju delegācija dodas uz Austriju, Vīni, lai piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes ietvaros. Biznesa vizītes mērķis ir atrast jaunus eksporta tirgus un piesaistīt investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir 25 Latvijas vadošie uzņēmumi pārstāvot IKT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, pārtikas un dzērienu, izglītības, finanšu, dizaina un tekstilrūpniecības, projektēšanas, metālapstrādes, mašīnbūves, tūrisma un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai Vīnē notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānots apmeklēt Austrijas Saimniecības kameru un Austrijas Dzelzceļa uzņēmumus.

Uzsākot vizīti, trešdien, 8.aprīlī Latvijas uzņēmēju delegācija apmeklēs Austrijas Saimniecības kameru, kur notiks informatīvais seminārs Uzņēmējdarbība Austrijā par ekonomiku un biznesa kultūru pēc kura sekos Latvijas – Austrijas biznesa forums. Foruma ietvaros tiks prezentēts transporta un loģistikas sektors Latvijā un Austrijas piedāvājums transporta un loģistikas jomā.

Uzaugot Ķīnā, es daudz uzzināju par komunismu, pateicoties grāmatām. Pirmdien tas aizņēma vien pusotru stundu ilgu lidojumu un vienas stundas braucienu, lai nokļūtu no Ķīnas mūsdienu kultūras un politiskā centra Pekinas līdz mazai komunistu sabiedrībai Nanjie ciemā, raksta Reuters fotogrāfs.

Godīgi sakot, es negaidīju, ka tas ir tik vienkārši, viņš turpina. Nebija nedz ieejas biļešu, nedz drošības sargu, neviens nepārbaudīja mūsu transportlīdzekli. Mēs braucām uz ciemata centru, kur laukuma vidū stāvēja gigantiska Mao Dzeduna statuja, mājot man. Blakus viņam bija četru komunisma biedru portreti: Kārļa Marksa, Frīdriha Engelsa, Vladimira Ļeņina un Josifa Staļina. Skaļruņi pie laukuma atkārtoti spēlēja klasisko revolucionāro dziesmu Austrumi ir sarkani.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Lapenieku iedzīvotāji uzskata, ka savulaik, pērkot apbūves zemes gabalus ģimenes privātmāju celtniecībai, pārdevēji viņus piemānījuši, par to šodien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Tā, piemēram, ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs stāstījis, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors, norāda laikraksts.

Tas skaidro, ka savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielikuši pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, «sašķērēja» gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet pircēji neesot brīdināti, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.

Latvijā pirmais kooperatīvais senioru ciemats Dalbes Līcis, kuru projekta īstenotāji sola izbūvēt degušās un nepabeigtās viesnīcas vietā Rīga – Jelgava šosejas malā, ar 1.februāri uzsāks jaunu kooperatīvās sabiedrības (KS) biedru reģistrēšanu, vienlaikus dodot iespēju rezervēt iegādei apartamentus vai individuālo māju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pirmajiem 50 reģistrētajiem biedriem būšot iespēja izvēlēties sev vēlamāko apartamentu izvietojumu centrālajā ēkā vai pieteikt vēlamo vietu individuālās mājas projektam senioru ciemata teritorijā.

Senioru ciematā Dalbes Līcis būšot iespējams iegādāties mājokļus par pajām. Iestāšanās maksa kooperatīvajā sabiedrībā saskaņā ar statūtiem ir Ls 1000. Šī summa kļūst par paju daļu un līdz pilnai paju apmaksai tiek noguldīta KS kontā. Šo iemaksu iespējams arī atgūt, ja KS biedrs ir pārdomājis un vēlas izstāties no kooperatīvās sabiedrības.

Kooperatīvais senioru ciemats Dalbes Līcis esot Latvijā unikāls projekts, kurā tiek veidota sava veida «mikropilsēta» - īpaša dzīvesvieta cilvēkiem, sākot no 55 gadiem. Kā norāda attīstītāji, Dalbes Līcis nav sociālās aprūpes iestāde vai pansionāts, tā ir dzīvesvieta pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem, «kuri izvēlas iegūt augstu atbalsta un drošības līmeni, kā arī savai vecuma grupai interesantu kopienu un aktīvu dzīvesveidu».

Krievija būvē jaunu, milzīgu militāro bāzi pie Ukrainas robežas, vedinot domāt, ka Maskava gatavojas ilgstošam sastingumam attiecībās ar Kijevu.

Bāze ar munīcijas noliktavu un kazarmām tūkstošiem karavīru tiek celta Soloti ciematā. Plānots, ka karavīriem tajā būs arī savs peldbaseins, slidotava un frizētava, liecina publiski pieejamie dokumenti.

Šonedēļ strādnieki uzstādīja žogu labības laukā pie ciemata, iezīmējot perimetru, un aizraidīja prom Reuters žurnālistu, nosaucot viņu par Ukrainas spiegu, vēsta aģentūra.

Reuters norāda, ka šajā pašā vietā militārā aktivitāte bija vērojama arī pagājušā gada aprīlī, kad notika intensīvas cīņas uz Ukrainas robežas, kas atrodas aptuveni 25 kilometrus no Soloti. Tolaik ciemata apkaimē tika manīti helikopteri Mi-24 un cita armijas tehnika.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada septembrī nodevis ekspluatācijā vēl divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Uzsākti arī Mazās Robežu ielas izbūves būvdarbi, ievadot teritorijas ziemeļu daļas, kas robežojas ar Dreiliņu veikparka ūdenskrātuvi, apgūšanu. Jaunizbūvējamā iela nodrošinās piebraukšanu projekta nākamās kārtas ēkām, kuru būvniecību plānots uzsākt šī gada nogalē.

Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, rodot dzīvesvietu aptuveni 1500 iedzīvotājiem. Pašlaik ciematā izbūvētas un nodotas ekspluatācijā deviņas no plānotajām 16 ēkām.

Abās septembrī ekspluatācijā nodotajās ēkās Robežu ielā 19 un 21 šobrīd pārdoti vai rezervēti 95% dzīvokļu. Novembrī tiks uzsākta mājokļu pārdošana būvniecības stadijā esošajā ēkā Mazajā Robežu ielā 4, kur pircējiem būs pieejami 29 dzīvokļi.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide Ādaži” projekta īstenošanu. Būvniecību veiks uzņēmums “Mitt & Perlebach”. Projektā tiks investēti 20 miljoni eiro, un pirmās mājas plānots pabeigt 2025.gada pavasarī.

“Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) stāsta, ka ciematā “Vide Ādaži” uzņēmums vēlas atspoguļot savu apņemšanos radīt vietu ilgtspējīgai un videi draudzīgai kopienai. “Mūsu mērķis ir nodrošināt kvalitāti un ilgtspējību. Un, ņemot vērā “Mitt & Perlebach” vairāk nekā desmit gadus ilgo pieredzi gan dzīvojamo ēku, gan citu komplicētu projektu būvniecībā, mēs esam droši, ka arī jaunā ciemata “Vide Ādaži” būvniecība notiks augstākajā līmenī,” ir pārliecināts Kristjans-Tūrs Vahi.

Būvniecības uzņēmums “Mitt & Perlebach” realizē daudzus projektus Igaunijā un arī Latvijā. Piemēram, premium klases jauno projektu “Nameja Rezidence” attīstītājs realizēs tuvāko mēnešu laikā, bet projektu “Annenhof Mājas” šā gada nogalē.

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Šonedēļ turpinās Austrijas valdības koalīcijas formēšanās, kas uzticēta pirms nedēļas notikušo vēlēšanu favorītam – Tautas partijas (ÖVP) līderim un visādā ziņā jaunajam kancleram Sebastianam Kurcam. Eventuāli ticamās koalīcijas ar Brīvības partiju (FPÖ) dēļ Eiropas presē S. Kurca uzvara tiek pasniegta bezmaz vai kā, piedošanu, anšluss. Es, pirmām kārtām, gribu iebilst pret tādu histēriju un, otrām kārtām, arī norādīt uz «radikāļu» lietoto retoriku, kas var būt pārdomu vērta, sevišķi Latvijas nacionāļiem, ieejot priekšvēlēšanu gadā.

Savā 31 gada vecumā S. Kurcs ir de facto kļuvis par pasaulē jaunāko valsts vadītāju, iepriekš kopš 27 gadu vecuma Eiropas līmenī jau pabūdams šai godā kā Austrijas ārlietu ministrs. Bet jaunība nav netikums. Tāpat kā ne piederība ÖVP, kas ir ES līmenī valdošās Eiropas Tautas partijas (ETP) sabiedrotā. Tiesa, ETP pieder arī Ungārijas Fidesz, kuras valdība tiek kritizēta par demokrātiska varas dalījuma un tiesiskuma nīdēšanu valstī, un ÖVP ir paudusi simpātijas gan pret Fidesz, gan Višegradas grupu vispār. Bet ko nu – vai pārmetīsim Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vadītajai ETP visēdājas neizvēlīgumu?

Višegradas grupā arī nacionālistu vadītā Polija pēdējā laikā ir izpelnījusies Briseles bardzību. Tāpat Andreja Babiša viegli eiroskeptiskās partijas ANO 2011 uzvara svētdien parlamenta vēlēšanās Čehijā neatvieglos ES valdošās elites dzīvi. Bet kurš gan ir solījis, ka varas nasta būs viegla? Pašā Austrijā visticamākā koalīcijas partnere FPÖ jau vairāk nekā desmitgadi kratās vaļā no neonacistiskas pagātnes grēkiem kādreizējā līdera Jorga Haidera laikā. Tās vadītājs kopš 2005. gada Haincs Kristians Štrāhe 12 gadus ir mērķtiecīgi un uzsvērti kultivējis labas attiecības ar Izraēlu. Lai gan tas līdz ar «Višegradas noslieci» ir vaimanāšanas iemesls par topošo koalīciju, vērā tomēr ir jāņem arī ÖVP pirmsvēlēšanu retorika, izslēdzot gan no eventuālās koalīcijas, gan sabiedriskās dzīves jebkādu antisemītismu kā Austrijas vērtībām neatbilstību parādību.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.