1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ģimene pēdējos gados guvusi ievērojamu peļņu no tās īpašumā esošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas savulaik tika «sakārtotas» politiskā līmenī.

Lai gan pats Kalvītis iepriekš to saucis par «sīku biznesu, niekošanos», Lursoft datu bāze rāda, ka pēdējos divos gados Braslas HES un Cirīšu HES saviem īpašniekiem uz visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju rēķina nesusi vairāk nekā 760 tūkstošu latu peļņu, ziņo portāls Pietiek.com.

Kā rāda Lursoft dati, īpaši iespaidīgi pērn ir bijuši SIA Braslas HES rādītāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozījuma: uzņēmuma gada apgrozījums bijis 203 tūkstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tūkstoši latu. Savukārt SIA Cirīšu HES pagājušā gada apgrozījums bijis 354 tūkstoši latu, bet peļņa – 142 tūkstoši latu.

AS Latvenergo 2012.gada septembrī nedēļas nogalēs Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē uzturēs zemāko pieļaujamo ūdenslīmeni 30,40 m, lai veiktu hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijās.

AS Latvenergo pienākums ir nodrošināt drošu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un hidroelektrostaciju darbību elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostacijās. Tādējādi to pilnvērtīgai uzraudzībai vasara ir periods, kad uzņēmuma atbildīgie speciālisti var veikt būvju apsekošanu un novērtēšanu nākamajam ekspluatācijas periodam, skaidro uzņēmums.

2012.gada septembrī, pazeminot ūdenslīmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē, AS Latvenergo vienlaikus ir paredzēts veikt būvju apsekošanu divās elektrostacijās: Pļaviņu un Ķeguma HES.

Pļaviņu HES lejasbjefā jeb upes lejtecē plānots veikt pēcjoslas betona augstumu marku nivelēšanu un zemūdens daļas apsekošanu, būvgružu, metāllūžņu un akmeņu izcelšanu no krītjoslas zonas ar ūdenslīdēju palīdzību. Ķeguma HES notiks kreisā krasta dambja apsekošana, lai novērtētu hidrobūvju tehnisko stāvokli.

Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, informē VVD.

Jāpievērš pastiprinātu uzmanību ūdens resursu atļaujas nosacījumiem, HES ekspluatācijas noteikumiem un drošuma programmām.

VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS Latvenergo, aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un, elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.

Tāpat VVD uzsver – HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Esošie Daugavas HES nodrošina gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa – 3 TWh, jauna HES pienesums būtu tikai 0,3 TWh, bet investīcijas – simtiem miljonu eiro, šodien raksta Dienas bizness.

«No vienas puses varbūt šīs diskusijas par HES būvniecību ir labas, varbūt tad sabiedrība sapratīs, ko nozīmē šāda būve, appludināta teritorija un cilvēku pārvietošana no tās. Nemaz nerunājot par īpašumu atsavināšanu. Ko nozīmē izveidot jaunu infrastruktūru (elektrolīnijas, ceļus, tiltus utt.). Dienvidu tilts tad liksies bērnu spēlīte,» uzskata bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. «Sociāli ekonomiskie jautājumi, protams, ir jāpēta, bet tie nav jāsaista ar enerģētiku. Par elektrības jaudu pienesumu jaunu Daugavas HES būvniecības sakarā šeit pat nav vērts diskutēt,» tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, top jauna hidroelektrostacija. HES dambis tiek būvēts pāri foreļu un alatu nārsta vietām. Projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektāru lielu ūdenskrātuvi, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Vaidava ir iekļauta aizsargājamo upju sarakstā un alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Tomēr būvniecību tur atļauts veikt izņēmuma kārtā. Projekts tapis jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču HES celtniecība sākusies tikai pagājušajā ziemā.

Daudzi novada iedzīvotāji domājuši, ka HES ideja jau sen aizmirsta, līdz vairāki vietējie makšķernieki nesen pamanījuši, ka upes krasti ar smago tehniku izrakti līdz nepazīšanai. Biologs Armands Roze, kurš īpaši pētījis apkārtnes upes, apgalvo, ka, uzbūvējot HES, izmaiņas upē būs neatgriezeniskas. Vaidava tiks sapostīta uzreiz 3 veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi.

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvatļauja atzīta par nelikumīgu, taču HES jau uzbūvēts uz upes, kur jau desmit gadus likums šādu būvi liedz.

Vides aizsardzības klubs (VAK) kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu "Fario" vērsies tiesā, lai apstrīdētu savulaik Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsniegto un vairākus gadus pagarināto Karvas HES būvatļauju.

Tiesa atzinusi par prettiesisku LAD Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2010.gada 9.jūlijā izdoto būvatļauju Karvas HES būvniecībai.

Tiesas lēmuma teksta daļā citēta Būvniecības likuma 30.panta 4. un 5.daļa. Būvniecības likumā teikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei. Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem - lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošinātu maksimālu zivju resursu aizsardzību neierasti karstajās dienās, AS Latvenergo ir pārcēlusi Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas periodu uz laiku no 1.augusta uz 4.augustu. Šāds lēmums pieņemts arī rūpējoties par pieguļošo teritoriju iedzīvotāju sadzīves kvalitāti, lai tā nepasliktinātos īpaši karstajās brīvdienās, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Lai nodrošinātu Daugavas hidroelektrostaciju drošu ekspluatāciju un veiktu hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbus Rīgas HES ūdenskrātuvē, ūdens līmeņa pazemināšana notiks laika periodā no šā gada 4.augusta līdz 15.septembrim.

Ūdens līmeņa mainīgajā zonā vienlaikus plānots veikt Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus kopējā platībā 16 800 m² un Ķeguma HES lejas bjefā gala sienas remontu pazeminātā ūdens līmeņa zonā 234 m² platībā un šuvju remontu 5 m posmā.

Hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs betonēto nogāžu galvenie atjaunošanas darbi ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

Latvijas energokompānija AS Latvenergo virtuāli vērusi durvis uz saviem ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām (HES), klajā laižot interesantu projektu – HES interaktīvo tūri, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām - zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā. Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā. Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS Latvenergo Daugavas HES ar 3600 panorāmasfotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā. Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumāar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai remontētu uzņēmuma Latvenergo hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, jūlijā paredzēts pazemināt līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Ūdenslīmeni paredzēts pazemināt vakarā un nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmuma Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa informējusi, ka remontdarbu veikšanai no 1. jūlija līdz 1. augustam katru dienu no plkst. 17 līdz nākamās dienas plkst. 7 būtiski pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgā ūdens līmeņa zonā. Līdz ar to ievērojami pazemināsies ūdenslīmenis arī Pļaviņu HES lejasbjefā. Pļaviņu HES paredzēts kreisā krasta lejas bjefa atbalsta sienas betona virsmas remonts. Savukārt Ķeguma HES plānots izbūvēt kreisā krasta dambja nostiprinājumu.

«Daugavas HES ūdenskrātuvēs līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos jau kopš katras hidroelektrostacijas uzcelšanas brīža.

Trešdien Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) piegādāts 147 tonnas smags 330 kilovoltu (kV) transformators, kas nomainīs līdzšinējo iekārtu.

Kā informēja Latvenergo pārstāvji, 330 kV transformatora transportēšana notika no Aizkraukles stacijas dzelzceļa atzara, kas ienāk pilsētā, tālāk ar automašīnas treileri to nogādājot ražotnē.

AS Latvenergo Pļaviņu HES ražotnes rekonstrukcijas ietvaros tiek veikti vairāki secīgi vērienīgi projekti, starp kuriem ir divu Pļaviņu HES 330 kV transformatoru nomaiņa. Rekonstrukcijas ietvaros pirmais 330 kV transformators uz HES tika piegādāts 2012. gada 12. decembrī, tas jau ir nodots ekspluatācijā un nodrošina hidroelektrostacijas darbu.

«Veicot 1. un 3. hidroagregātu rekonstrukciju, Pļaviņu HES elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW, bet līdzšinējie transformatori vairs nespēs nodrošināt hidroagregātu darbību,» skaidro AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis. Šīs iekārtas nolietojas, un to darbības drošums samazinās. Tāpēc rekonstrukcijas laikā tehniski novecojušas un nolietotas iekārtas tiek aizvietotas – īpaši Pļaviņu HES rekonstrukcijai izgatavotie transformatori nomainīs 1965. un 1971. gadā izgatavotos transformatorus TN1 un TN2.

Ekonomikas ministrija (EM) un energouzņēmums a/s Latvenergo ir skeptiski pret jaunas hidroelektrostacijas (HES) būvniecību uz Daugavas un norāda, ka pašreizējās jaudas ir pietiekamas un šāds projekts augsto būvniecības izmaksu dēļ nebūtu rentabls, vēsta laikraksts Diena.

Kā rakstīts, Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda nepieciešamību izvērtēt iespējas būvēt vienu lielu HES uz Daugavas.

Prezidents trešdien tikās ar vairākiem Saeimas deputātiem, kas parlamentā ievēlēti no Latgales apgabala, un pārrunāja jaunas HES iespējas. Deputātu viedokļi par jaunu HES ir atšķirīgi, tomēr viņi neiebilst pret izpēti.

Daugavas ūdens potenciāla izmantošana enerģētikā ir pētīta vairākkārtīgi, un provizoriskie aprēķini liecina, ka esošais nodrošinājums ar jaudām pašlaik reģionā ir pietiekams, lai Latvijai nebūtu nepieciešams sākt vai iesaistīties jaunu lielu ģenerējošo jaudu ražošanas projektu realizēšanā, ja vien tie nav ekonomiski pamatoti un par nepieciešamību nav saņemti tirgus signāli, norādījusi Ekonomikas ministrija. Vaicājot par jaunas HES būvniecības izvērtējumu, ministrijā norādīts, ka Daugavas ūdens potenciālu iepriekš pētījis Latvenergo.

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvētāja SIA Patina lūgumu atjaunot HES celtniecībai uz Vaidavas upes izdotās būvatļaujas darbību.

HES dambis tiek būvēts Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, pāri foreļu un alatu nārsta vietām. HES būvniecības projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektārus lielu ūdenskrātuvi.

Patina pērn novembrī tiesā apstrīdēja Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lēmumu attiecībā uz 2011.gada 8.jūnija būvatļauju Karvas HES būvniecībai uz Vaidavas upes. Patina lūdza piemērot pagaidu noregulējumu un atjaunot šīs būvatļaujas darbību, tomēr tiesa šā gada 17.februārī šo lūgumu noraidīja, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Inese Deme.

Šo lēmumu par atteikšanos atjaunot būvatļaujas darbību vēl līdz 27.februārim Patina var pārsūdzēt, līdz ar to tiesa vēl nav noteikusi datumu, kad pieteikums par Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes lēmumu tiks skatīts pēc būtības, piebilda Deme.

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.