Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpmāk klientiem piedāvās iegādāties KASKO apdrošināšanu.

Atšķirībā no citām KASKO polisēm, «Tele2» mobilās KASKO polises īpašniekam tiks piedāvāta iespēja nemaksāt par tām dienām, kad ar automašīnu nebrauc. Proti, klients «Tele2» mobilajā aplikācijā var iestatīt līdz desmit stāvdienām mēnesī, kad automašīnu neizmanto, tādā veidā ietaupot līdz 20% no polises cenas, informē mobilo sakaru operators.

KASKO polises klienti varēs iegādāties tikai «Tele2» mobilajā lietotnē. Pakalpojums izstrādāts sadarbībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrību BALTA.

«Daudziem noteikti var rasties jautājums, kas notiek situācijā, ja negadījums ar automašīnu notiek stāvdienas laikā? Šajā situācijā «Tele2» mobilais KASKO darbosies, ja klients nebūs braucis ar savu automašīnu. Piemēram, ja stāvvietā kāda automašīna noskrāpēs jūsu auto vai notiks zādzība, KASKO apdrošināšana darbosies,» paskaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Par ceļu uzturēšanu atbildīgās amatperonas parasti neatzīst atbildību par zaudējumiem, kas radīti auto, piemēram, bedru dēļ. Lai gan kopš 2010. gada uzvarēta viena tiesa, BTA turpinās «KASKO bedru» apdrošināšanu.

«Transportlīdzekļu vadītāji varēja savlaicīgi konstatēt bedri un, savlaicīgi reaģējot uz to, novērst negadījuma iestāšanos,» tādus iemeslus min atbildīgās amatpersonas tam, lai labprātīgi neatlīdzinātu zaudējumus, Db.lv informēja BTA Insurance Company SE Sabiedrisko attiecību vadītāja Aīda Šmits.

Lielākā daļa negadījumu, kad auto tiek bojāts slikto ceļu dēļ, notiek pilsētās, tādējādi visvairāk BTA prasību par izmaksāto atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā ir pret Rīgas domi un pret citu pilsētu pašvaldībām.

Iepriekš medijos ziņots, ka kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ. Latvijas valsts ceļi Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska atzinusi, ka visas šīs lietas bijušas saistītas ar bedrēm, izņemot vienu lietu, kad vainota slidena brauktuve. Apdrošinātāji pauda uzskatu, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus.

Lielākoties autovadītāji pēc ceļu satiksmes negadījuma izvēlas atlīdzību saņemt remonta, nevis naudas veidā, stāsta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Tomēr pamanāmas atšķirības KASKO un OCTA klientu izvēlē, jo KASKO klienti slēdz apdrošināšanas līgumus, vairāk domājot par savām automašīnām un viņi ir tendēti uz ātrāku automašīnas saremontēšanu. Savukārt OCTA gadījumā bieži vien klienti saņem naudu un, visdrīzāk, daļēji saremontē vai vispār nesaremontē automašīnu, ja tai ir nelieli bojājumi, un uztver to kā iespēju daļu naudas paņemt sev, norāda I. Vismanis.

Šā gada pirmā pusgada dati vēl nav apkopoti, bet pirmajā ceturksnī Ergo saņēmis 552 atlīdzību pieteikumus OCTA un 857 pieteikumus KASKO, izmaksājot atlīdzības attiecīgi 617,6 tūkstošu eiro un 753,8 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā apdrošinātāji šā gada piecos mēnešos obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) parakstījuši prēmijas 21,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. OCTA atlīdzības bijušas 13,7 miljoni eiro, kas ir samazinājums par aptuveni 5%.

Lai arī apdrošināšanas tirgus attīstās salīdzinoši vienmērīgi un lēni, tomēr pozitīva tendence visā Baltijā vērojama tādos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos kā īpašumu, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanā, portālam DB pastāstīja «BTA Baltic Insurance Company» Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

«Apdrošināšanas tirgū var prognozēt tālāku pieaugumu sauszemes transportlīdzekļu (KASKO) apdrošināšanā. Arvien vairāk automašīnu īpašnieku saprot, ja papildus OCTA tiek iegādāts arī KASKO, tad izraisot ceļu satiksmes negadījumu vai sabojājot pašam savu vai citu transportlīdzekli, kompensāciju par to var saņemt krietni vienkāršāk un klients ir pasargāts no liekiem izdevumiem arī savas vainas dēļ,» komentē I. Danče. Pēc viņa vārdiem, šajos apdrošināšanas veidos ir arī lielākais izmaksāto atlīdzību apjoms, kas liecina par joprojām sliktajiem braukšanas apstākļiem un autoceļu neapmierinošo stāvokli.

Gada pirmajos trīs mēnešos BTA visā Baltijā parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 56,4 miljonu eiro vērtībā – 22,2 miljoni eiro Latvijā, 27,5 miljoni eiro Lietuvā un 6,7 miljoni eiro Igaunijā. Līdz ar to pieaugums attiecībā pret 2018.gada 1. ceturksni bija attiecīgi 5,9%, 3,3% un 7,9%. Savukārt ievērojams pieaugums vērojams izmaksāto atlīdzību apjomā, sasniedzot 39,1 miljonu eiro, kas ir teju par 36% vairāk nekā pagājušā gada tajā pašā periodā. Tas lielākoties saistīts ar vairākiem Īpašumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Igaunijā. Latvijā BTA klientiem izmaksātas atlīdzības 18,7 miljonu eiro, Lietuvā 13 miljonu eiro un Igaunijā 7,4 miljonu eiro apmērā.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā, Salnas ielas daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvietā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kur 25m2 platībā dega trīs vieglās automašīnas un notika visu mājas iedzīvotāju evakuācija.

Viens no negadījumā cietušajiem automobiļiem bija apdrošināts kompānijā Gjensidige Latvija un, operatīvi izvērtējot situāciju, tika apstiprināts lēmums atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus 16 500 eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas atlīdzībā ietilpa izmaksas, kas aprēķinātas par zaudējumiem, kuri radušies automobiļa degšanas rezultātā. Tajā pašā dienā, sadegušo automašīnu Honda, kurai bija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, notikuma vietā apskatīja Gjensidige Latvija eksperti, lai novērtētu radušos bojājumus.

Ekspertīzes laikā tika secināts, ka automašīna nav atjaunojama, jo ir pilnībā izdedzis salons, kā arī karstuma rezultātā smagi cietusi automašīnas virsbūve, norāda Gjenisidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Lai arī pēdējos mēnešos sabiedrības uzmanību piesaistījušas vairākas traģiskas auto avārijas uz Latvijas ceļiem, gada griezumā satiksmes negadījumu skaits nav pieaudzis un brīvprātīgās apdrošināšanas jeb KASKO lietās izmaksātā vidējā atlīdzības summa pat bijusi mazāka nekā iepriekšējos divos gados.

Automašīnas biežāk tiek bojātas, nobraucot no ceļa vai nespējot izvairīties no meža dzīvniekiem, kas pēkšņi izskrējuši uz braucamās daļas, nevis frontālās sadursmēs, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati.

Aktīvajā braukšanas mēnesī jūnijā BTA saņemto KASKO atlīdzības pieteikumu skaits pat bija mazāks nekā 2022. vai 2023. gadā. Arī pirmajā pusgadā izmaksātā atlīdzības vidējā summa par vienu apdrošināšanas lietu bijusi zemāka nekā abos iepriekšējos gados. No tā var secināt, ka ceļu satiksmes drošības situācija šogad kopumā nav radikāli pasliktinājusies.

Satiksmes negadījumos visbiežāk iekļūst autovadītāju vidū iecienītākās transporta līdzekļu markas. 14% no visiem apdrošināšanas gadījumiem iesaistītas Volkswagen automašīnas, pa 8% Volvo un Toyota, 7% BMW un 6% Audi. To var pavisam viegli izskaidrot ar faktu, ka šo marku auto uz ceļiem ir krietni vairāk nekā mazāk populāro. Mazliet pieaudzis cietušo Opel un Ford īpatsvars, bet samazinājies negadījumos iekļuvušo Mercedes skaits.

Apledojuši, slideni ceļi, sniegputenis un sals – ziemai raksturīgie laikapstākļi mēdz sagādāt papildu izaicinājumus mazāk pieredzējušiem autovadītājiem. Turklāt ne vien pieaug risks iekļūt satiksmes negadījumā, bet arī aukstā laikā saasinās dažādas transporta līdzekļu tehniskās problēmas.

Minēto iemeslu dēļ ir vērts pirms ziemas iestāšanās parūpēties par maiņas auto papildpakalpojumu KASKO apdrošināšanas polisē, kas pasargās no palikšanas kājniekos pat tad, ja pēc iebraukšanas kupenā vai spēkrata «sasalšanas» nāksies to nogādāt autoservisā.

Kā liecina statistikas dati, apdrošinātāju pieredze nepārprotami parāda, ka tieši gada aukstākajos mēnešos autovadītājiem nākas biežāk meklēt automehāniķu palīdzību.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotā informācija liecina, ka ziemā brīvprātīgi apdrošināto transporta līdzekļu jeb KASKO segmentā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir par 14% augstāks nekā vasarā. Piedevām ik gadu pirmajos aukstajos rudens rītos vairākiem desmitiem vai pat simtiem autovadītāju nākas izsaukt evakuatoru, jo dažādu tehnisko nepilnību dēļ auto nav iedarbināms.

Apkopojot pērnā gada KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu statistiku, apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (BTA) secinājusi, ka, iestājoties rudens tumšajam laikam, pieaug atlīdzību pieteikumu skaits par nozagtiem transportlīdzekļiem. Pēdējā pusotra mēneša laikā BTA saņēmusi trīs KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzībām, tai skaitā nozagts jauns Porshe Cayenne GTS markas transportlīdzeklis un divi Mercedes Benz ML350 markas transportlīdzekļi.

Analizējot 2014. gadā pieteiktās apdrošināšanas atlīdzības KASKO apdrošināšanā par nozagtiem transportlīdzekļiem, BTA secinājusi, ka transportlīdzekļu zagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Aizvadītā gada oktobrī astoņi BTA klienti ziņojuši par transportlīdzekļu zādzību, kas ir pērn lielākais vienā mēnesī saņemto pieteikumu skaits par nozagtajiem transportlīdzekļiem.

Šogad BTA kopumā saņēmusi 36 KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, tai skaitā pēdējo mēnešu laikā saņemti vairāki apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par jaunu un dārgu transportlīdzekļu zādzībām. Pagājušajā nedēļā kādam BTA klientam Rīgā no neapsargāta privātā stāvlaukuma nozagts 2015. gada Porsche Cayenne GTS markas transportlīdzeklis, kura vērtība ir 98 000 eiro. Kādam citam BTA klientam septembra beigās Babītes novadā no privātmājas pagalma, uzlaužot vārtus, nozagts 2015. gada Mercedes Benz ML350 markas transportlīdzeklis, kura vērtība ir gandrīz 54 000 eiro. Līdzīgā veidā, uzlaužot vārtus, tādas pašas markas transportlīdzeklis, tikai vienu gadu vecāks, tika nozagts vēl vienam BTA klientam augusta pēdējās dienās Stopiņu novadā. Šī transportlīdzekļa vērtība bija gandrīz 61 000 eiro.

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Latvijā patlaban transportlīdzekļu apdrošināšanas KASKO cenas ir ievērojami zemākas nekā pārējās valstīs, liecina AAS Balta ekspertu veiktās aplēses.

Tā, Igaunijā KASKO vidēji maksā par 41% dārgāk, savukārt Lietuvā šī apdrošināšanas veida cena ir par 28% augstāka nekā Latvijā.

Lai salīdzinātu KASKO izmaksas, apdrošināšanas eksperti kopā ar ārvalstu kolēģiem modelēja vidējos transporta apdrošināšanas parametrus: rēķināja polises cenu vieglajai automašīnai, ja vadītāja stāžs ir astoņi gadi, polises termiņš - viens gads un piemēroja standarta pašriska nosacījumus.

Lielāko ietekmi uz Latvijas cenām atstāj spēcīgā konkurence apdrošinātāju vidū, skaidro AAS Balta transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune. Viņš uzsver, ka Igaunijā un Lietuvā līdzīgu apdrošinātāju skaita apstākļos tirgus ir ievērojami lielāks, tāpēc Latvijā konkurence vēl joprojām darbojas autobraucēju labā, ikvienam apdrošinātājam cenšoties piedāvāt klientam pieņemamāko cenu. Turklāt bieži vien Latvijas patērētājs, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir mazāk prasīgs, vairāk orientējoties tikai uz cenu, nevis produktu, tā segumu vai apdrošinātāja servisu, kas citkārt var sadārdzināt polises cenu.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Kūstot sniegam, pieaug bedru skaits, līdz ar to arī apdrošinātāji saņem aizvien vairāk atlīdzību prasību par bedrēs iebraukušām automašīnām nodarītiem zaudējumiem.

If Apdrošināšana KASKO klientiem sedz zaudējumus, kas radušies slikta ceļu stāvokļa dēļ, stāsta If Apdrošināšana Latvijas Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa, piebilstot, ka polises segumā ir iekļauta iebraukšana bedrē un riepu bojāšana. Visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē klientiem tiek bojātas divas riepas un diski. Atkarībā no laika apstākļiem šādu atlīdzību skaits ir atšķirīgs – jo biežāk stipra sala periodi mijas ar atkušņiem, jo lielāks pieteikumu skaits, stāsta kompānijas pārstāve. Tā decembra otrajā pusē krasu laika apstākļu maiņas dēļ kompānija saņēmusi deviņus pieteikumus, kas saistīti ar nekvalitatīvu ceļa segumu. Savukārt gadu iepriekš decembrī netika saņemts neviens pieteikums, kad auto būtu sabojāts, iebraucot bedrē.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Pētot iedzīvotāju attieksmi pret apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) veiktajā pētījumā atklājies, ka šogad iedzīvotāji apdrošināšanu izmanto retāk nekā pērn, turklāt retāk izvēlas apdrošināties brīvprātīgi. Kopumā cilvēki retāk izvēlējušies sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, toties pieaudzis to cilvēku skaits, kas pievērsuši uzmanību nevis savai, bet sava transportlīdzekļa drošībai, iegādājoties OCTA un KASKO polises.

Kopumā apdrošināšanu vispār neizmanto 57% Latvijas iedzīvotāju, - pērn šis skaitlis bija 52%. Taču pēdējo divu gadu laikā Latvijā par pāris procentiem palielinājies to cilvēku skaits, kuri izmanto OCTA un KASKO apdrošināšanu. Tai pat laikā samazinājums vērojams civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanas izmantošanā.

«Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos pirmreizējā vieglo transportlīdzekļu reģistrācija ir pieaugusi par 10%, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu. Tas liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā rezultātā savus auto parkus pamazām atjauno uzņēmumi, kā arī palielinās interese par jauniem transportlīdzekļiem privātpersonu vidū. Likumsakarīgi pieaug arī interese par auto apdrošināšanu, kamēr īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanas īpatsvars krītas. Kā zināms, tradicionāli privātpersonu īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšana vairāk bijusi izplatīta lauku rajonos un novadu centros, kur diemžēl nelielās ekonomiskās izaugsmes ietekme ir visai niecīga,» skaidro Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) šā gada pirmajā ceturksnī parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 54,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6 miljoniem eiro jeb 30,3 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksāja 21,6 miljonus eiro, kas ir par 1,6 miljoniem eiro jeb 8,1 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī.

BTA grupas peļņa pirms nodokļu samaksas 2014. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 2,1 miljonu eiro, kas ir par 33 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un sauszemes transporta apdrošināšanā (KASKO).

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balva pagājuša gadā jau atkal cietusi zaudējumus – tie sasnieguši 1,38 miljonus latu. Dati liecina, ka Balva cieš lielus zaudējumus KASKO un OCTA veidos.

Arī 2011. gadā Balva cieta zaudējumus vairāk nekā miljona latu apjomā (2012.gada operatīvie dati liecina, ka 2011.gadā zaudējumi bijuši 1,09 miljoni latu, bet 2011.gada auditētais pārskats liecina par zaudējumiem 1,9 miljonu latu apjomā).

Balvas 2012.gada 4.ceturkšņa pārskats liecina, ka kompānija KASKO apdrošināšanā parakstījusi bruto prēmijas 1,6 miljonu latu apjomā, bet bruto atlīdzības sasniedza 1,3 miljonus latu. Tomēr apdrošināšanas veidu raksturojošais kombinētais rādītajs KASKO pērn sasniedzis 289,7%, jo 177,6% veido zaudējumu rādītājs, bet 112% ir izdevumu rādītājs. Lai apdrošināšanas veidu uzskatītu par rentablu, tad kombinētais rādītājs nevar pārsniegt 100%. Tas nozīmē, ka Balva KASKO veidā strādā ar milzu zaudējumiem, ko rada, iespējams, tirgus situācijai neatbilstošas un pārāk zemas polišu cenas.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 390,9 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības – par 4%, sasniedzot 228 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un sasniedzot gandrīz trešdaļu (27,2%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana ir nostiprinājusies kā trešā populārākā apdrošināšanas nozare, pierādot savu nozīmīgumu mūsdienu neparedzamības apstākļos. Prēmiju apjoms īpašuma apdrošināšanā ir audzis par 14%.Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības pieaugušas par 7%. Lai gan ir novērojams neliels prēmiju apjoma kritums, pieaugošais atlīdzību apjoms norāda uz aizvien lielākām ceļu satiksmes negadījumu izmaksām.

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.

Šā gada 11 mēnešos autozagļi visvairāk iekārojuši BMW, "Volvo" un "Toyota" markas automašīnas, savukārt septiņu gada periodā zagtāko auto topā pirmās vietas pieder "Toyota", "Audi", "BMW", "Volkswagen" un "Honda", liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Par auto zādzībām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pārsniedz kopumā 3,4 miljonus eiro, liecina dati par KASKO apdrošināšanas atlīdzībām.

"Auto zagļi beidzamajos gados visvairāk iekārojuši vidējās klases automašīnas, pieaug gan to zādzību skaits, gan izmaksāto atlīdzību apjoms, savukārt kopējais atlīdzību apjoms septiņu gadu periodā katru gadu bijis visai atšķirīgs - tā, piemēram, "antirekords" konstatēts 2017. gadā, kad izmaksātās atlīdzības pārsniegušas 726 tūkstošus eiro, bet mazākais izmaksātais atlīdzību apjoms konstatēts 2013. gadā, kad par auto zādzībām izmaksāti 311 tūkstoši eiro," situāciju raksturo BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.