Atomenerģija tik ātri ne Eiropā, ne citur pasaulē nepazudīs, jo atrast tai aizvietotāju, lai valstis saglabātu enerģētisko neatkarību, nemaz nav tik viegli, uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība, ETP), raksturojot situāciju enerģētikas jomā pēc notikumiem Japānā.
«Atomelektrostacijām ir savi plusi un mīnusi. Pie plusiem var minēt stabilo cenu un to, ka tās nodrošina vairākām Eiropas valstīm enerģētisko neatkarību. Pie mīnusiem mēs redzam drošības jautājumu. Visticamāk, atomenerģija tik ātri Eiropā nepazudīs, jo ir vairākas valstis, piemēram, Zviedrija, Vācija, Francija, Beļģija, kur atomenerģija nodrošina enerģētisko neatkarību. Atrast aizvietotājus, tā, lai tas nepalielinātu valsts enerģētisko atkarību, īsā laikā nemaz nav tik viegli,» intervijā radio SWH teica Kariņš.
Viņš norādīja, ka valstis tagad arvien vairāk pievērsīsies atjaunojamajiem energoresursiem. «Arī Latvijai, manuprāt, ir jāturpina iesāktais ceļš, attīstot pēc iespējas vairāk atjaunojamo energoresursu – sauli, vēju, ūdeni un biomasu,» uzsvēra Kariņš, kā piemēru minot Dāniju. «Dānija šajā ziņa ir ļoti labs piemērs. Viņu valdība ir izstrādājusi plānu, kā līdz 2050.gadam pilnībā atteikties no naftas, gāzes un akmeņoglēm par labu vējam, arī saules, ūdens un biomasas enerģijai,» teica Kariņš.
Runājot par AES celtniecību Visaginā, Kariņš uzvēra, ka, ja Latvija, Igaunija un arī Lietuva izlemtu neturpināt Visaginas AES ieceri, tas nenozīmētu, ka Baltijas reģionā atomelektrostacijas nebūs: «Paralēli Visaginas projektam Krievija ir iecerējusi būvēt AES Kaļiņingradā un/vai Baltkrievijā tieši pie Latvijas un Lietuvas robežas. Tas nozīmētu, ka reģionā būtu kodolreaktors, kas atbilstu Krievijas nevis Eiropas standartiem.»