Ražošana

Karavela: Krievijas embargo ir smags, bet ne nāvējošs sitiens

LETA,04.06.2015

Jaunākais izdevums

Lai risinātu sekas, kas sagaidāmas zivsaimniecības nozarei saistībā ar Krievijas noteikto embargo, tiek veidota darba grupa, kurā strādās zivju pārstrādes uzņēmumu un atbildīgo ministriju pārstāvji, aģentūru LETA informēja SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš arī atzina, ka aizliegums ir smags sitiens, jo ietekmēs gan nozveju, gan pārstādi, taču tas nav nāvējošs nozarei.

Veidojam darba grupu, kurā strādās Labklājības, Ekonomikas, Zemkopības ministrijas un uzņēmumu pārstāvji. Galvenais uzdevums panākt nodokļu brīvdienas, kā tas ir pārējām nozarēm, ko iepriekš skāris embargo, kā arī atvieglot darbinieku pieteikšanos bezdarbnieku pabalstiem, piemēram, to ļaujot darīt uz vietas uzņēmumā. Ļoti svarīgs arī papildu finansiāls valsts atbalsts dalībai izstādēs. Tāpat meklēsim kompromisus sarunās ar kredītiestādēm, sacīja Bite.

Viņš arī atzina, ka notikušais ir smags sitiens nozarei, taču nav nāvējošs, jo visiem uzņēmumiem ir arī citi tirgi ārpus Krievijas un muitas ūnijas valstīm.

Karavelai, piemēram, eksports Krievijā pērn bija 13%, bet šogad - 6%. Tāpat arī pārējiem ražotājiem bija pietiekami daudz laika, lai pārkārtotu tirgus. Galvenais tagad noturēties un saglabāt ražošanu, kamēr politiķi agri vai vēlu atradīs situācijas risinājumu, atzina uzņēmējs.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka no šodienas, 4.jūnija, ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krievijas Federāciju.

PVD organizēs operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

Tikmēr saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijas zivju produkcijai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) prasīs atbalstu nozarei gan no valdības, gan Eiropas Komisijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākais eksporta partneris bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Karavela un Baltic Wood Trade izveido jaunu uzņēmumu

LETA,26.06.2023

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" un kokmateriālu tirgotāja SIA "Baltic Wood Trade" īpašnieks Kristaps Rūsa izveidojuši jaunu uzņēmumu SIA "Mednieku cilts", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Jaundibinātās kompānijas kapitālā 66,67% īpašniece ir "Karavela", bet 33,33% kapitāldaļu pieder Rūsam.

"Karavela" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kompānija "Mednieku cilts" dibināta ar mērķi neatkarīgi nodarboties ar atpūtas un izklaides nodrošināšanu gan "Karavela" darbiniekiem, gan, iespējams, arī citiem interesentiem.

"Jaunais uzņēmums, kā jau liecina pats nosaukums, nenodarbosies ar biznesu klasiskā izpratnē un nekādi netiks ietekmēti ne "Karavela" investīciju, ne citi plāni," sacīja "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Kompānija "Mednieku cilts" reģistrēta 20.jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 75 000 eiro. Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rūsa, bet valdes locekļa amatā - Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela šī gada rādītāji ļauj prognozēt vēsturiski lielāko apgrozījumu - plānots, ka gadā kopumā tas varētu sasniegt 34-35 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2016. gadā, informē SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Neskatoties uz tirgus apstākļiem un apgrozījuma kritumu 2015. un 2016.gadā, šogad Karavela atgriezusies pie straujas izaugsmes, pateicoties vairākiem realizētiem projektiem Rietumeiropas eksporta tirgos un ASV. Šogad uzsākta sadarbība ar ALDI un LIDL lielveikalu tīkliem Vācijā, vairākiem privātās preču zīmes turētājiem Austrijā, Francijā, Nīderlandē un ASV,» norāda kompānijā.

Karavela ver Lidl durvis

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 66,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 45,1% un bija 7,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Karavela" pagājušajā gadā pārsniedza plānotos apgrozījuma un peļņas rādītājus.

Pēc vadības ziņojumā skaidrotā, uzņēmums minētos finanšu rezultātus sasniedzis, pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām produktu portfeļa diversifikācijā un ražošanas kapacitātes palielināšanā, kā arī saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc produkcijas eksporta tirgos Covid-19 pandēmijas dēļ.

2020.gadā eksports veidoja 88% no "Karavela" kopējiem ieņēmumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīs kompānija guva ieņēmumus 47,3 miljonu eiro apmērā jeb 71%, kamēr pārējos eksporta tirgos kompānija guva ieņēmumus 11,3 miljonu eiro apmērā jeb 17% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela šogad plāno ieguldīt 2 miljonus eiro noliktavu rekonstrukcijā

Db.lv,23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» šogad plāno sasniegt apgrozījumu virs 36 miljoniem eiro un ieguldīt investīcijas apmērām divu miljonu eiro apmērā noliktavu rekonstrukcijā un paplašināšanā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Karavela» pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 38,725 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,422 miljoniem eiro jeb 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa sarukusi par 7,3%, salīdzinot ar 2016.gadu, un pērn bija 693 tūkstoši eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Šogad uzņēmums plānojis kāpināt pārdošanas rentabilitāti, palielinot pārdošanas apjomus produktiem ar lielāku pievienoto vērtību. Uzņēmums iecerējis saražot ap 65 miljoniem konservu kārbu, sacīts uzņēmuma 2017.gada pārskatā. Tas būtu pieaugums, salīdzinot ar pagājušo.gadu, kad SIA «Karavela» saražoja 55 miljonus konservu kārbu un 417 tonnas citas zivju produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka,31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro

LETA,14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Karavela» apgrozījums šogad pirmajā pusgadā sasniedzis apmēram 25 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

«Visi šim gadam uzstādītie mērķi vismaz līdz šim izskatās, ka pildās - gan apgrozījuma, gan peļņas, gan saražoto konservu kārbu skaita ziņā,» teica Endele.

Viņš atgādināja, ka šogad pavasarī «Karavela» noslēdza darījumu par «Larsen Danish Seafood» iegādi un tā ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā «Karavelas» sistēmā.

«Pozitīvi, ka patlaban mēs esam pilnībā pārņēmuši visu šo pārdošanas tīklu. Lielāko daļu viņu produktu esam iemācījušies ražot. Līdz gada beigām atbilstošos izmaksu rāmjos plānojam ietilpināt arī savu ražošanu, lai partneris, kas nodarbojas ar loģistiku un produkcijas izvadāšanu, būtu apmierināts. Patlaban ļoti intensīvi norit pārrunas par jaunu produkta ieviešanu,» sacīja Endele, piebilstot, ka līdz šā gada beigām vairākus «Karavela» orģinālproduktus, tostarp konservus iepakojumos ar caurspīdīgo vāciņu un tunci ar «Larsen» zīmolu plānots sākt piedāvāt veikalos Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" īpašnieku sastāvā, liecina informācija "Firmas.lv".

Par "Karavela" vienu no īpašniekiem ir kļuvis Oskars Punenovs, kura īpašumā šobrīd ir 12,86% kompānijas kapitāldaļu. Savukārt tiešā veidā kompānijas kapitālā vairs nav pārstāvēts Andris Bite, kuram iepriekš tiešā veidā piederēja 12,86% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus Andris Bite joprojām ir pārstāvēts "Karavela" kapitālā ar AS "Strops investīcijas" starpniecību, kurai pieder 67,14% "Karavela" kapitāldaļu. "Strops investīcijas" akcionāri vienādās daļās ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite.

Tāpat "Karavela" kapitālā 20% kapitāldaļu īpašnieks joprojām ir Jānis Endele.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022. gada izaicinājumiem, viens no lielākajiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Karavela” – salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpinājis savu apgrozījumu par 22%.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 72 miljonus eiro.

Arī SIA “Karavela” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bijusi par aptuveni 40% lielāka, nekā 2021. gadā, sasniedzot 5 miljonus eiro.

“Neskatoties uz to, ka 2022. gads sākās ar visu veidu izejvielu cenu kāpumu un turpinājās ar kara neprognozējamo ietekmi gan uz cilvēku dzīvēm, gan izmaksām, uzņēmums “Karavela” ir spējis sasniegt labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši,” stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite, minot, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmumam izdevies gūt šādus panākumus, ir tieši uzņēmuma nodaļu izcilā sadarbība un spēja pieņemt pareizus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem Eiropas zivju konservu ražotājiem un 2021.gada Latvijas Eksporta Čempiona titula ieguvējs SIA Karavela aicina mazos, vidējos un lielos eksportējošos uzņēmumus piedalīties online vebinārā portālā db.lv par šī brīža notikumiem un cenu prognozēm Eiropas pārtikas industrijā.

Pasākums sāksies plkst.14.

Šī gada vasarā SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele dalījās pieredzē par to, kā SIA Karavela ikdienā pieņem stratēģiskus īstermiņa un ilgtermiņa lēmumus, kā veidojas pārtikas cenas Eiropā un kā prognozē cenu kāpumu un iespējas to kompensēt.

Iepriekšējo online vebināru iespējams apskatīt šeit.

Šoreiz J.Endele turpinās iepriekšējā reizē skartos jautājumus, pastāstīs kā mainījies Eiropas pārtikas tirgus, kā arī ieskicēs prognozes par pārtikas cenu attīstības tendencēm uz nākamajiem diviem gadiem. Kā arī par to, kāds ir Karavelas rīcības plāns šim periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām, atzina zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis.

Viņš skaidroja, ka cenu kāpumus sākās jau pagājušā gada beigās, taču karš Ukrainā šo kāpumu tikai pastiprinājis un paātrinājis.

Romanovskis norādīja, ka laiks no ražotāja izmaksu pieauguma līdz cenas kāpumam veikala plauktā ir apmēram seši mēneši, tāpēc patērētāji reālo cenu pieaugumu pārtikas produktiem ieraudzīs vien vasaras beigās un rudenī.

Taujāts par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz "Karavela" darbību, uzņēmuma pārstāvis pauda, ka pirms kara pārdošanas apjomi Krievijā un Baltkrievijā bija zem 2%, Ukrainā - 8%. Uzņēmums savas produkcijas pārdošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraucis, bet Ukrainas tirgus situācija turpina būt sarežģīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie finanšu rezultāti liecina, ka zivju konservu ražotāja SIA Karavela pārdošanas rādītāji šā gada pirmajos 5 mēnešos sasnieguši jau 21,83 miljonus eiro, kas ir par 26 % vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā laika periodā, informē uzņēmumā.

Rezultāti sasnieguši plānoto budžeta apjomu un realizēti ieplānotie projekti.

Karavela arī veiksmīgi noslēdzis pirmo posmu Vācijas uzņēmuma Larsen Danish Seafood ražošanas aktīvu pārvietošanā un iekārtu palaišanā uzņēmuma telpās Rīgā, Atlanijas ielā. Kopā ar Larsen brenda produkcijas ekskluzīvo izplatītāju Vācijā, DOVGAN GMBH, ir veiksmīgi pārslēgti piegādēs līgumi ar visiem Vācijas lielveikalu tīkliem.

«Šis bija patiesi trauksmains laiks, tik īsā laikā pārcelt visu ražošanu no Vācijas uz Latviju, integrēt to mūsu rūpnīcas vidē, saglabāt un uzlabot produktu kvalitāti un garšu īpatnības- šajos procesos ir iesaistīti pilnīgi visi Karavelā strādājošie. No uzņēmuma attīstības viedokļa esam spēruši lielu soli uz priekšu, ir būtiski paplašinājies mūsu piedāvātais produktu klāsts, tāpat ir pavērušās iespējas radīt jaunus. Mēs arvien turpinam mācīties, gan no kļūdām, gan uzņemot jaunas zināšanas un prakses,» uzņēmuma Larsen Danish Seafood iegādi komentē Karavela vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Karavela apgrozījuma pieaugumu šogad veicinās cenu kāpums konserviem

Žanete Hāka,13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Karavela» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 41,616 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,5% jeb 2,891 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bija 1,513 miljoni eiro, kas bija par 819 tūkstošiem eiro jeb 2,2 reizēm lielāki nekā 2017. gadā.

SIA «Karavela» pagājušo gadu vērtā kā labu - uzņēmumam izdevies pārsniegt plānotos apgrozījuma, ražošanas apjoma un peļņas rādītājus. 2018. gadā uzņēmuma labie finanšu rādītāji sasniegti, pateicoties jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību pārdošanai, sacīts tā gada pārskatā.

Uzņēmums 2018. gadā saražojis kopumā 71 miljonu konservu kārbu un 505 tonnas citas zivju produkcijas.

SIA «Karavela» lielāko daļu produkcijas eksportē - uz Eiropas Savienības valstīm pērn pārdota produkcija 28,548 miljonu eiro apmērā, kas veido 69% no uzņēmum apgrozījuma. Uz citām valstīm eksportēta produkcija 7,109 miljonu eiro apmērā (17% no apgrozījuma), savukārt Latvijā pērn realizēta produkcija 5,959 miljonu eiro apmērā (14% no apgrozījuma). Uzņēmuma eksporta apjomi pērn pieauguši gan uz Eiropas Savienības, gan citām valstīm, savukārt ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela

LETA,22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela nostiprinās Skandināvijā un pēta tirgujaunām investīcijām.

Uz kopējā fona, ko radīja gan ekonomiskā recesija, gan Krievijas un citu Austrumeiropas valstu aizvēršanās, SIA Karavela ir zivju pārstrādes nozares veiksmes stāsts. Kompānijas īpašnieki pirms vairākiem gadiem riskēja, ieguldot daudzmiljonu investīcijas ražotnes modernizēšanā, un šobrīd var teikt – tas bija pareizs solis, lai augtu un attīstītos.

Jāatgādina, ka SIA Karavela izveidojās uz kādreizējā zivrūpniecības flagmaņa Kaija bāzes, kas pēc Krievijas krīzes bija nonācis bankrota priekšā. Karavela ražošanu maksātnespējīgās zivju pārstrādes AS Kaija telpās sāka 2004. gada novembrī, un tolaik mēnesī tika saražots aptuveni miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no Atlantijas okeāna zivīm. Šogad kompānija plāno saražot sešas reizes vairāk, un pamazām tiek iekaroti rietumvalstu tirgi. Tagad Karavelas niša ir premium segments un roku darbs. Skandināvijas tirgū šobrīd tā ieņēmusi līderpozīcijas ar skumbriju konserviem. Kompānija iegājusi arī ASV tirgū, kur realizācijas apjomi ir stabili, taču sākotnējās prognozes par Krievijas tirgus ātru aizstāšanu ar šo tirgu pagaidām nav vainagojušās ar panākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes embargo paliek kā sankciju rezerves variants, ja Krievijas agresija pieņemsies spēkā

LETA,01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uz Rietumiem eksportējošiem Latvijas zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just darba rezultātus

LETA,18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins,10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" papildus esošajiem 200 darbiniekiem pieņēmis darbā vēl aptuveni 60 darbiniekus.

Db.lv jau rakstīja, ka koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, "Karavela" aicināja citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist viņus.

Darbam "Karavelā" pieņemti aptuveni 60 cilvēki no Rīgas, kas iepriekš pārsvarā strādājuši viesmīlības nozarē. Šobrīd "Karavela" darbinieku pieņemšanu ir noslēgusi.

"Sākotnējā doma bija, ka pieteiksies uzņēmumi. Bija pat dažas vienošanās, tostarp ar lieliem un zināmiem uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ tālāk nekas nenotika," stāsta SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru