Piektdien sākās pasākums VAZ Vasara 2014, kura laikā gar Daugavu devās vairāki desmiti VAZ auto, informē Latvijas VAZ klubs.

Pasākuma mērķis ir pulcēt VAZ markas automašīnu īpašniekus, lai tie varētu tikties klātienē un apmainītos ar pieredzi, kā arī parādīt, ka vecie automobiļi VAZ arī šodien ir pilnvērtīgi spēkrati, tai pat laikā esot arī antīkas vērtības.

Brauciens VAZ Vasara 2014 notiek 25.-27.jūlijā, un to maršruts vedīs cauri Latvijai visā Daugavas garumā (Rīga-Pāternieki). Pagājušajā gadā VAZ Vasara 2013 maršruts veda gar jūras piekrasti no Ainažiem līdz Rucavai, kurā piedalījās 41 automašīna un 99 dalībnieki, un tika veikti 650 kilometri.

Sestdien ceļš vedīs caur Pļaviņām, Jēkabpili un Līvāniem līdz Daugavpilij, kur dalībnieki apmeklēs Daugavpils skrošu rūpnīcu un izies ekskursiju pa Daugavpils cietoksni.

If Apdrošināšana kā LTAB pārstāvis saņēmusi administrēšanai regresa prasību par zaudējumu piedziņu saistībā ar pirms kāda laika automašīnas VAZ izraisītu satiksmes negadījumu, kurā cieta 5 cilvēki un otru negadījumā iesaistīto auto – BMW X5 – nācās norakstīt.

Negadījums notika netālu no Igaunijas robežas un to ar 1983.gada izlaiduma VAZ auto izraisīja kāds 18 gadus vecs jaunietis. Automašīna, kurā bez vadītāja atradās vēl divi tāda paša vecuma jaunieši, neievēroja ceļa zīmi «Dodiet ceļu», izbrauca uz galvenā ceļa un izraisīja sadursmi ar 2004.gada BMW auto. Otrajā automašīnā negadījuma brīdī atradās 5 vīrieši – visi vecumā ap 30 gadiem. Sadursmes rezultātā 5 no negadījumā iesaistītajām personām guva vieglus miesas bojājumus, bet abas automašīnas bija jānoraksta.

BMW automašīnai bija iegādāta KASKO polise un tās īpašniekam tika atlīdzināts automašīnas zaudējums un transportēšanas izdevumi par kopējo summu LVL 19 848 apmērā. Tā kā ceļu satiksmes negadījumu izraisījušajam auto VAZ nebija OCTA, visi zaudējumi tiks piedzīti no 18 gadus vecā jaunieša vai auto īpašnieka.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Atzīmējot VAZ 2101 40. gadu jubileju, Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) biedri un viņu draugi organizē ekspedīciju no Rīgas uz Toljati rūpnīcu. Pārbraucienā dosies četras VAZ markas automašīnas un mikroautobuss RAF 2203 Latvija. Visi ekspedīcijas auto pārstāv 80-tos gadus un klasificējami kā youngtimer.

Ekspedīcijas mērķis ir apmeklēt Toljati rūpnīcas muzeju un ražošanas cehus, lai godinātu leģendāro un postpadomju savienības kulta auto - VAZ.

Ekipāžas pie Rīgas Motormuzeja pulcēsies 2010. gada 7. jūlijā plkst. 11.00, bet svinīgais starts tiks dots plkst. 14.30 no Rātslaukuma, kur ekspedīciju tālajā ceļā pavadīs Rīgas mērs Nils Ušakovs. Maršruta Rīga – Maskava – Toljati –Rīga kopgarums ir vairāk nekā 4000 km, ko braucēji sākotnēji ir ieplānojuši veikt 11 dienās. Pārbrauciena laikā paredzēts viesoties arī auto izstādē Auto Eksotika 2010 Maskavā.

Finišs ir iecerēts 17.jūlijā pēc plkst. 21.00 pie Rīgas Motormuzeja.

Jelgavā atklāta SIA AnRu Motors vēsturisko spēkratu privātā kolekcija, kurā iekļauts padomju laika vieglais transports, tostarp ZAZ, VAZ, GAZ un Москвич automašīnas.

Kolekcijas automobiļus uzmeklējuši, iegādājušies un atjaunojuši uzņēmuma AnRu Motors pārstāvji. Līdz ar automašīnu kolekciju atklātas arī privātā motormuzeja telpas, kas uzbūvētas pie AnRu Motors autoservisa.

Vecākais automobilis ir 1961. gada GAZ 21, jaunākais – 1980. gada izlaiduma VAZ 2103, kurš savulaik ir nobraucis vien 28 tūkstošus kilometru. Visām automašīnām ir piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss.

Kolekcijas apskate bez maksas iespējama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, informē uzņēmuma līdzīpašnieks un komercdirektors Andris Bugnēvics, skaidrojot, ka tas iespējams, izbūvējot terasi, no kuras aplūkojami eksponāti. «Neplānojam iekasēt naudu arī par iekštelpu apskati, taču, lai iekļūtu iekštelpās un varētu automašīnas izložņāt, ir iepriekš jāpiesakās, jo ikdienā kolekcijas telpas turēsim slēgtas,» stāsta A. Bugnēvics.

Kā zināms, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pieturoties tieši pie šī moto, Biķernieku Kompleksās Sporta Bāzes (BKSB) vadība šogad nolēmusi atjaunot vienas no savulaik populārākajām autošosejas sacensībām bijušās PSRS teritorijā. Dzintara Volga astoņdesmitajos gados pulcēja skatītāju tūkstošus Mežciema autotrasē.

Dzintara Volgas pirmsākumi jāmeklē jau tālajā 1963.gadā. Tai bijušas vairākas mājvietas - sākotnēji sacensības risinājās Mežaparka autotrasē, vienreiz tās nācās rīkot pat vecajā Rīgas hipodromā, taču galu galā par Dzintara Volgas galveno norises vietu kļuva jaunuzbūvētā Biķernieku Kompleksā Sporta Bāze (BKSB).

"Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli. Jau esam uzsākuši sarunas ar sportistiem no Baltijas valstīm, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Vācijas un Somijas, un ja viss notiks, kā plānots, par dalībnieku skaitu nebūs jāsūdzas!” – tā par gaidāmajām sacīkstēm stāsta BKSB valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Svētdien Ogrē, Druvas ielā, pie Jāņa Bukas, kas izveidojis padomju braucamrīku kolekciju Tehnika no pagātnes, pulcējās vairāk nekā 50 domubiedru no visas Latvijas, lai kopīgi atzīmētu pirmā VAZ 45. gadskārtu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

1970. gada 19. aprīlī uz galvenā autorūpnīcas konveijera tika salikts jaunā modeļa pirmais eksemplārs, ar kuru no konveijera nobrauca itāļu šefs-instruktors Benito Guido Savoini. Pēc 19 gadiem pirmais pārdotais automobilis ieņēma goda vietu Volgas automobiļu rūpnīcas muzejā.

Kā pastāstīja Jānis Buka, entuazisti Latvijā pirmā žiguļa nākšanu pasaulē atzīmē jau 5.gadu. Šogad tam par godu ir izdotas 50 sudraba nozīmītes ar VAZ emblēmu. Būtībā šī jubileja kalpo par iemeslu atkalredzēties līdzīgi domājošajiem, kalt nākotnes plānus, izrunāt būtisko.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) ir labas perspektīvas nākotnē sadarboties un piegādāt produkciju Baltkrievijas kravas automašīnu rūpnīcai BELAZ un Krievijas autoražotājam VAZ, šodien preses konferencē pēc RER apmeklējuma sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

BELAZ gatavojas savās automašīnās nomainīt vecās un smagās hidrauliskās piedziņas sistēmas pret modernākām un vieglākām elektriskām sistēmām un RER varētu būt perspektīvs piegādātājs. Arī Toljati rūpnīca VAZ plāno pievērsties elektropiedziņas automašīnu izgatavošanai, un sadarbība ar RER varētu būt perspektīva, sacīja Vešņakovs.

«RER lielāko daļu produkcijas eksportē uz Krieviju, un tāpēc esam cieši saistīti ar šo rūpnīcu. Savulaik krīzes laikā Krievijas vēstniecība Latvijā lūdza Krievijas dzelzceļa prezidentu Vladimiru Jakuņinu izvērtēt sadarbības iespējas ar RER, un tika pieņemti lēmumi, kas RER palīdzēja iziet no krīzes un sākt palielināt ražošanas apjomus,» uzsvēra Vešņakovs.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Atklāta atjaunotā Biķernieku kompleksās sporta bāzes (BKSB) trases starta-finiša māja.

Ēkas atklāšanā 7. jūlijā piedalījās arī vīri, kas tālajā 1966.gadā cēla pirmo starta-finiša māju. Pēc renovētās ēkas durvju vēršanas tika dots starts Rīgas Motormuzeja (RMM) kausa izcīņai autošosejā vēsturiskajām GAZ un VAZ sacīkšu automašīnām, kas vienlaikus ir sacensību Dzintara Volga šīs sezonas 3.posms.

Starta-finiša ēkas atklāšanas pasākumā Rīgas Motormuzeja (RMM) direktors Aivars Aksenoks pauda gandarījumu par paveikto un uzsvēra, ka starta-finiša māja ir aprīkota ar mūsdienīgām ierīcēm un tehnoloģijām, tā ir funkcionāla, kā arī atbilst sacensību rīkošanas standartiem.

Pagājušajā nedēļā Rīgas policijas darbinieki aizturējuši trīs jauniešus aizdomās par septiņu VAZ markas automašīnu zādzībām. Vienu no tām aizdomās turamie dedzināja, ar vēl divām citām izraisīja ceļus satiksmes negadījumus.

Rīgas reģiona policija jūlijā un augustā reģistrēja vairākus VAZ markas automašīnu zādzību gadījumus. Veicot izmeklēšanas darbības, policijas darbinieki pagājušajā nedēļā aizturēja 1993.gadā dzimušu jaunieti un divus 1996. un 1995.gadā dzimušus nepilngadīgus jauniešus aizdomās par veiktajām zādzībām.

Aizdomās turamie savu vainu atzina un paskaidroja, ka zādzības izdarījuši alkohola reibumā un vēlējās pavizināties ar žiguļiem. Kopā nozagtas septiņas automašīnas, viena no tām tika dedzināta, taču ar vēl divām jaunieši izraisīja ceļu satiksmes negadījumus.

Visi aizturētie agrāk jau nonākuši policijas redzeslokā. Policijā pret jauniešiem sākts kriminālprocess par zādzībām grupā un turpinās izmeklēšana.

Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītājs Uģis Magonis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par viņa 2009.gada amatpersonas deklarācijā norādītajiem darījumiem nav nekas ārkārtējs un birojs šajā gadījumā tikai pilda savus pienākumus.

Magonis aģentūrai BNS sacīja, ka šādas pārbaudes ir amatpersonu liktenis, tādēļ, viņaprāt, KNAB pārbaude, kas sākta jau pirms laba laika, nav nekas ārkārtējs.

Viņš gan atzina, ka nevar komentēt portāla "pietiek.com" vēstīto par to, ka KNAB izmeklētājiem radušās bažas par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu slēpt iespējamu naudas legalizēšanu. Magonis norādīja, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav, turklāt arī KNAB darbinieki viņam neko tādu neesot teikuši.

LDz vadītājs apliecināja, ka KNAB darbinieki bijuši pie viņa mājās un viņš atbildējis uz biroja jautājumiem.

Atbildot, vai viņam nav bažu par to, ka viņu varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā "Latvenergo" prezidentu Kārli Miķelsonu, LDz vadītājs pieļāva, ka kādam interese par šo amatu noteikti varētu būt, taču viņš gan nav dzirdējis, ka tiktu gatavota kompānijas vadības maiņa.

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) ienākumi pilsētas Domē pērn bijuši 30 636,59 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācijas dati Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Tas ir par 1218 eiro vairāk nekā 2012. gadā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Deklarācijas dati liecina, ka pērn A.Rāviņš ar mēra amatu spējis savienot Hercoga Jēkaba kluba prezidenta pienākumus, bijis Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Latvijas Volejbola federācijas viceprezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedrs, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs, ZZS valdes loceklis, kā arī vairāku komisiju priekšsēdētājs Jelgavas Domē.

A.Rāviņam arvien pieder dzīvoklis Jelgavā, kā arī māja, saimniecības ēka un zeme Jelgavas novada Sesavas pagastā. Viņa īpašumā ir 2002. gada izlaiduma «Volvo S60» un 2007. gada ražojuma «Volvo S80», kas pirms tam bija viņa dienesta mašīna pilsētas Domē. Tāpat Jelgavas mēram pieder 1991. gada izlaiduma «VAZ 2105» un 1984. gadā ražots kravas transporta furgons «UAZ 452», informāciju apkopojis laikraksts.

Ar vērienīgu svētku programmu Latvijā tiek atzīmēta Padomju autobūves ikonas žiguļa jeb Lada 40 gadu jubileja.

Vispirms līdz 25. aprīlim tirdzniecības centrā Galerija Azur ir atklāta Lada markas automašīnu izstāde Lada 40, kurā ir apskatāmi septiņi dažādi žiguļi, ieskaitot arī žiguļu ciltstēvu, leģendāro VAZ 2101. Izstādes eksponātus nodrošina Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcija un Rīgas Motormuzejs.

Bez tam, dzimšanas ballītei par godu 24. aprīlī no plkst. 12.00-14.00 tirdzniecības centrā pulcēsies Latvijas Antīko Automobiļu kluba Padomju auto sekcijas biedri ar dažāda izlaiduma gada «žiguļiem», lai plkst. 14.00 startētu ikgadējā sezonas atklāšanas braucienā, kura galamērķis ir Ogres Servisa centrs, kur Latvijā top slavenais maratonrallija sacīkšu auto OSCar.

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme plāno izsolīt 36 transportlīdzekļus par kopējo sākumcenu - 54,6 tūkstošiem latu.

No 36 transportlīdzekļiem 21 (piemēram, Citroen Berlingo, Peugeot, GAZ 2705, Volvo S40) plānots izsolīt ar augšupejošu soli, un to kopējā sākumcena ir 24,2 tūkstoši latu. Lētākais piedāvājums ir 140 latu, dārgākais - 3500 latu. Transportlīdzekļu izlaiduma gads ir, sākot no 1997. līdz pat 2005. gadam.

Savukārt 15 transportlīdzekļus (piemēram, VAZ 21093, Volvo S70, Citroen C4)

paredzēts izsolīt ar lejupejošu soli, un to kopējā sākumcena ir 30,4 tūkstoši latu, mazākā - 400 latu, lielākā - 3859 latu, un to izlaiduma gadi ir no 1995. līdz 2004.gadam. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 3.jūnijam.

Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 100 929 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija.

Kā ienākumus Magonis norādījis arī Nordea bank Finland Latvijas filiāli - 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu - 421 eiro.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus.

LDz vadītājam pieder 2009.gada Mercedes Benz CL, kā arī 2007.gada kuteris Formula 310SS un 1990.gada VAZ 2109. Tāpat viņam pieder trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu - 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Šogad viena no lielākajām un vēl joprojām modernākajām autosporta trasēm Baltijas reģionā VAS Biķernieku Kompleksā Sporta Bāze svin savu 44. dzimšanas dienu.

Par godu šai jubilejai Biķernieku teritorijā sestdien atklās pieminekli Eduardam Kiopem un Kārlim Ošiņam – vīriem, bez kuriem Latvijas autosporta attīstība ir grūti iedomājama.

Leģendāras personības

Tieši pateicoties Kiopem Rīgā tika uzbūvēta viena no modernākajām auto un moto šosejas trasēm bijušās PSRS teritorijā. 1966. gadā tika atklāta Biķernieku moto trase un kartodroms. Divus gadus vēlāk tika pabeigta arī autotrases ierīkošana. Kiope bija leģendārs cilvēks, kurš spēja ne tikai pārliecināt Latvijas PSR augstākās amatpersonas par šāda kompleksa nepieciešamību, bet arī vēlāk pats vadīt trases būvniecību. Pēc sporta bāzes nodošanas ekspluatācijā allaž dzīvespriecīgais vīrs kļuva par tās vadītāju un bija tās direktors līdz pat 1995. gadam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir aizturējuši Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Jau šodien uzņēmuma akcionāri plāno lemt par Magoņa atbrīvošanu no amata.

Pēc Matīsa teiktā, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus plānots uzticēt pašreizējam LDz valdes loceklim, viceprezidentam Aivaram Strakšam.

Matīss informēja, ka Magoņa kabinetā ir veikta kratīšana, taču satiksmes ministram nav zināmi viņa aizturēšanas iemesli. Matīss uzsvēra, ka ministrija sadarbosies un atbalstīs tiesībsargājošās institūcijas.

LDz pārstāve Linda Štokmane apstiprināja, ka Magonis aizturēts, taču uzsvēra, ka uzņēmuma darbība nav traucēta. Arī LDz nav zināmi aizturēšanas iemesli.

KNAB pagaidām komentārus nesniedza.

Zagto automašīnu skaita palielinājums, iespējams, varētu būt saistīts ar reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus nozagto transportlīdzekļu skaits ik gadu ir samazinājies, tomēr pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vērojams neliels pieaugums. Proti, 2014. gadā kopumā Latvijā nozagti 982 transportlīdzekļi, kas ir par 50 vairāk nekā 2013. gadā, kad valstī tika nozagti 932 braucamie. Savukārt šī gada astoņos mēnešos Latvijā ir nozagti jau 717 spēkrati, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Tādējādi var secināt, ka, iespējams, līdz gada beigām varētu arī tikt pārspēts 2014. gadā nozagto transportlīdzekļu skaits. Eksperti norāda, ka līdz ar rudens iestāšanos palielinās arī nozagto automašīnu skaits, jo zagļi steidz izmantot to, ka tumsa aiz loga iestājas ātrāk. Savukārt ziemā, ja tā bagāta ar sniegu, transporta zādzību skaitam ir tendence samazināties, jo ir apgrūtināta izkļūšana no, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmiem.

Šajā nedēļas nogalē, 18. un 19.septembrī, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē Mežciemā atgriezīsies Latvijas autosporta leģenda - Dzintara Volga.

Sacensību Dzintara Volga pirmsākumi meklējami tālajā 1963. gadā un tās notikušas gan Mežaparka autotrasē, gan Rīgas hipodromā, bet zelta laikus tās piedzīvoja astoņdesmitajos gados, kad Biķernieku trases malā pulcējās pat 100 tūkstoši autošosejas sacīkšu fanu. Gaidāms, ka arī šajā nedēļas nogalē sporta kompleksā sabraukušo skatītāju skaits būs mērāms tūkstošos, jo gaidāms nevis šovs, bet gan īstas cīņas par Dzintara Volgas ceļojošo kausu.

«Galvenais dzinulis, rīkojot šīs sacensības bija vēlme saglabāt vēsturi, jo - ja nav vēstures, nav arī nākotnes. Likās, ka tehnikas būves prasmes šai datorizācijas laikmetā sāk zust un man liekas svarīgi tās nodot tālāk jaunajai paaudzei,» stāsta VAS Biķernieku kompleksās sporta bāzes valdes priekšsēdētājs un sacensību direktors Māris Ozoliņš. «Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli,» sacīja Māris Ozoliņš.

Pēdējo divu gadu laikā sācis pieaugt Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits; TOP 3 zagļu iecienītākās auto markas gan nemainās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairākus gadus Latvijā nozagto transportlīdzekļu skaits samazinājās, tomēr pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams zādzību skaita pieaugums. Proti, pērn kopumā Latvijā nozagti 1048 transportlīdzekļi, kas ir par 66 vairāk nekā 2014. gadā, kad valstī tika nozagti 982 braucamie, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra apkopotie dati. Savukārt 2013. gadā valstī garnadžu rokās bija nonākuši 932 transportlīdzekļi. Jau pagājušā gada vidū policija pauda satraukumu par pieaugošo zādzību skaitu, jo 2015. gada piecos mēnešos tika nozagta 421 automašīna, kas bija par 14% vairāk nekā 2014. gadā pirmajā pusē.

Uzņēmēju sūdzības par mūsu valstī pastāvošo haosu arvien biežāk materializējas reālā darbībā. Piemēram, nelabvēlīgās Latvijas nodokļu politikas dēļ farmācijas kompānija Grindeks savu jauno ampulu ražotni gatavojas izvietot Slovākijā, daļu biznesu citā valstī, šķiet, ir gatavs iegrāmatot arī Latvijas lielākais IT vairumtirgotājs Elko Group.

Domu pamest Latviju publiski paudis pat par 2008.gada patriotiskāko uzņēmēju atzītais AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis. Šie ir tikai skaļākie un redzamākie gadījumi, kad uzņēmumi nolēmuši reorganizēt savu darbību, saistot to ar kādu citu valsti; taču jādomā, ka ir pietiekami daudz arī tādu, kas to izdara krietni klusāk vai šādu soli vēl tikai apsver.

Protams, Latvijas uzņēmējus, kas spēj atrast lētākus risinājumus sava uzņēmuma darbības nodrošināšanai, spēj iekarot, konkurēt un strādāt jaunos tirgos un attīsta savu uzņēmējdarbību ES, var tikai apsveikt. Taču bezgala skumjš ir fakts, ka šādu iniciatīvu veicina ne tik daudz šo cilvēku ambīcijas biznesā kā valsts politika un uzņēmējdarbības vide, kā arī nestabilitāte un neprognozējamība uzņēmējiem būtiskajos faktoros (piemēram, nodokļi). Turklāt sūdzības ne vienmēr ir saistītas ar likumdošanas, iekārtas vai struktūru nepilnībām, kuru novēršana saistīta ar reorganizācijām, tam nepieciešamajiem līdzekļiem un tik pašsaprotamu lietu kā kompetence — uzņēmējs savā saskarē ar valsti jūt vajadzību arī pēc tādām praktiski jebkurās attiecībās būtiskām vērtībām kā sapratne un stabilitāte.

Kamēr Lietuva noslēgusi līgumu par IBM pētniecības centra izveidi, Latvija vēl tikai domā.

Lai arī septembrī Lietuvas valdība parakstījusi sadarbības līgumu ar ASV informāciju tehnoloģiju (IT) korporāciju IBM par pētījuma centra izveidi, kura izveidē tiks investēti miljoni, lai sekmētu moderno tehnoloģiju attīstību, Latvijā pagaidām aktīvas darbības nav.

Tiesa, eksperti uzsver, ka arī Latvijā ir vajadzīgi šādi pētniecības centri, lai mēs nezaudētu IT speciālistus, konkurētspēju un nākotnes izaugsmes potenciālu. «Es apsveicu lietuviešus ar valdību, kāda viņiem ir, kamēr Latvijā – platjoslas interneta projekts jau divus gadus tiek dzenāts starp Satiksmes un Finanšu ministriju, un neviena kapeika no Eiropas naudas jomā nav apgūta,» laikrakstam Dienas bizness saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.