Latvijā vai katru nedēļas nogali vasarā notiek vairāki festivāli un izklaides pasākumi. Tie visi cīnās par apmeklētājiem, konkurence ik gadu aug augumā, un tas ir smags bizness, DB atzīst aptaujātie festivālu rīkotāji.
Vērienīgāko festivālu budžeta sadaļu veido ieņēmumi no ieejas biļetēm un tikai pēc tam sponsoru līdzekļi un tirdzniecības vietu nodrošināšanas. Ir virkne festivālu, kuru norise ir cieši saistīta un atkarīga no Valsts Kultūrkapitāla fonda, starptautisko fondu un pašvaldību atbalsta.
Festivāls Positivus šogad noritēs desmito gadu pēc kārtas, un šajā laikā tas ir mainījies līdz nepazīšanai, kļūstot par vienu no lielākajiem šāda veida pasākumiem Baltijā. Kopējais festivāla budžets ir vairāk nekā divi milj. eiro, proti, šogad summa ir par 400 tūkst. eiro lielāka nekā pērn. Mākslinieku honorāriem tiek tērēti 1,2 milj. eiro, un 95% no šīs summas saņem ārvalstu mūziķi. Savukārt ieņēmumu sadaļā galvenā pozīcija ir biļešu tirdzniecībai, mazāk kā pusi veido ieņēmumi no sponsoriem un tirdzniecības vietu īre.
Gandrīz ik gadu ir palielināta šī festivāla biļešu cena. Šogad kāpums ir ievērojams – par 17%. Positivus rīkotājs Ģirts Majors skaidro, ka biļešu cena netiek palielināta, lai kontrolētu apmeklētāju skaitu, bet gan kvalitātes noturēšanai: lai varētu pretendēt uz augsta līmeņa programmu, ir jātērē daudz vairāk nekā pirms vairākiem gadiem. To piespiež tirgus specifika. «Rentabilitāte no apgrozījuma ir mazāka par 10%. Tas ir riskants bizness. Iespējams, daudzi mūs varētu uzskatīt par kamikadzēm, bet mēs darām to, kas mums patīk,» skaidro Ģ. Majors. Konkurence gan Latvijā, gan ārvalstīs pieaugusi līdz pēdējo gadu augstākajam līmenim, jo ārvalstīs ir sācies festivālu bums. Arī Latvijā vasarā pasākumu ir ļoti daudz, katrs pievilina savu pulku cilvēku.
Visu rakstu Prieks ar potenciālu kļūt par biznesu lasiet 6. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.