Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Rīgas rajona tiesa šodien bijušo Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļko un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču atzina par vainīgiem vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām un piesprieda viņiem naudas sodus, savukārt Latvenergo ražošanas tehnisko direktoru Gunāru Cvetkovu atzina par nevainīgu.

Tiesa Meļko piesprieda 48 100 eiro, bet Livanovičam 37 000 eiro naudas sodu.

Tāpat tiesa šodien noteica, ka pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting ir vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 148 000 eiro apmērā. Savukārt tiesa nolēma nenoteikt prokurora pieteiktos procesuālos izdevumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.

Tiesa nolēma, ka prokuratūrai izvērtēšanai nododamas Jura Lāča sniegtās liecības kriminālprocesa laikā. Iepriekš tiesu debatēs prokurors Māris Leja bija norādījis, ka šis liecinieks ir mainījis savas liecības un ka tās ir nepieciešams izvērtēt.

Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko aizturēšana bija pārsteigums, ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš atzina: energokompāniju var kritizēt par to, ka tarifi reizēm ir pārāk augsti, varbūt kā monopoluzņēmums Latvenergo nav bijis pārāk elastīgs, daudz kas kritizējams ir, tomēr šobrīd Latvenergo ir vadošais enerģētikas uzņēmums Baltijas valstīs, kas pierādījis to ilgstošā profesionālā darbā.

Uzņēmuma kapacitāti esot novērtējuši arī kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Nevar noliegt menedžmenta augsto profesionalitāti daudzās jomās,» teica ekonomikas ministrs un atzina, ka ir ļoti šokēts par šādām aizdomām un pārsteigts.

A.Kampars atzina, ka cieš arī uzņēmuma reputācija. «Mēs šobrīd par šo reputāciju visi kopa ciešam un cietīsim vēl kādu laiku.»

Viņam arī neesot vairāk informācijas par Latvenergo amatpersonu aizturēšanas iemesliem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vien sniedzis informāciju par attiecīgajiem krimināllikuma pantiem. Kā vēstīts, KNAB pavēstījis, ka saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.līdz 2010.gadam ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Rīgas pilētas Centra rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bijušā a/s Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona atbrīvošanu pret drošības naudu 50 tūkst. Ls apmērā, DB apstiprināja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Viņš arī pastāstīja, ka īsi pirms plkst. 17 gan procesa virzītājam, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan K.Miķelsona pārstāvim ir izsniegts tiesas lēmums, kā arī motivētais tiesas lēmums par drošības līdzekļa maiņu. Uz Rīgas Centrālcietumu lēmumu par atbrīvošanu rīt no rīta nosūtīšot ar kurjeru, piebilda K.Sadauskis.

Jāatgādina, ka tiesa 17.augustā pieņēma lēmumu atbrīvot K.Miķelsonu pret drošības naudu.K. Miķelsona advokāts Egons Rusanovs pēc tiesa lēmuma paziņošanas norādīja, ka norādīja, ka viņam nav informācijas vai K. Miķelsonam ir pieejama šāda summa, bet viņi vērsīsies pie draugiem un paziņām un lūdzot attiecīgo summu saziedot.

Otrdienas rītā ap pluksten 10 KNAB veicis kratīšanu Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko darba kabinetos, DB apstiprināja informēti avoti iekšlietu struktūrās.

To, ka viņa rīcībā ir šāda informācija, DB apstiprināja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Konkrēts lēmums par abu amatpersonu iespējamo aizturēšanu pagaidām vēl nav pieņemts. Tas, vai abu Latvenergo vadītāju brīvība tiks ierobežota, varētu tikt izlemts šīs dienas laikā.

Ne K. Miķelsons, ne A. Meļko nav sazvanāmi. Arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe uz zvaniem neatbild. Otrdienas rītā viņa nebija ieradusies uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdi. KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis norādīja, ka J. Strīķei bijušas veicamas neatliekamas un steidzamas izmeklēšanas darbības, par kurām sīkāk viņš nezinot.

Bez AS Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona aizturētas vēl četras Latvenergo amatpersonas un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka pret aizturētajām personām sākts kriminālprocess par iespējamām pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļņemšanu un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu lielā apmērā.

KNAB aizturējis piecas Latvenergo koncerna amatpersonas - prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieks Andreju Stalažu, kā arī Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski.

Saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam KNAB ir uzsācis kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess ir uzsākts 14.jūnijā un tā ietvaros vakar, 15.jūnijā, ir aizturētas septiņas personas, DB pastāstīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Divas no aizturētajām personām esot privātpersonas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Naudas «atmazgāšana» caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu un konsultāciju pakalpojumiem nav bijusi vienīgais veids, kā bijušie Latvenergo vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko varētu būt apgrozījuši uzņēmuma iepirkumos saņemtos kukuļus, par ko viņus tur aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā liecina portāla pietiek.com šodien publiskotās telefonsarunas no Latvenergo lietas materiāliem, Miķelsons un Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu Cell Finance, ar ko mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū.

Tomēr riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda Lursoft datubāzē pieejamais Cell Finance finanšu pārskats par 2010. gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

SIA Cell Finance reģistrēta 2010. gada 5. martā, pāris dienas pēc tam, kad Latvenergo bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst bijušās uzņēmuma vadības mesta korupcijas ēna, informē portāls. Firmas vadībai izraudzījušies vērtspapīru darījumos, viņuprāt, kompetentu menedžeri Oļegu Kovaļovu (2011. gadā amatu firmā pametis), gan Miķelsons, gan Meļko SIA Cell Finance pamatkapitālā ieguldījuši pa 21 000 latu.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Ir iemaksāta drošības nauda 25 tūkst. Ls apmērā bijušā a/s Latvenergo viceprezidenta Aigara Meļko atbrīvošanai, DB apstiprināja Rīgas Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī piebilda, ka tiesneša lēmumam par A.Meļko atbrīvošanu jau ir jābūt nogādātam Rīgas Centrālcietumā, tas nozīmē, ka aizdomās turamais no apcietinājuma tiks atbrīvots jau šodien.

Jāatgādina, ka tiesa 20.augustā pieņēma lēmumu, ka bijušais viceprezidents atbrīvojams no apcietinājuma pret 25 tūkst lielu drošības naudu. 23.augustā ir pieejams arī pilnais tiesas lēmums.

Jau ziņots, ka 17.augustā tiesa pārskatīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Kārlim Miķelsonam piemēroto drošības līdzekli un nolēma atbrīvot viņu pret 50 tūkst. Ls drošības naudu, divas dienas vēlāk viņš atstāja Centrālcietumu. Savukārt 20.augustā cietumu atstāja arī lietā aizdomās turamais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, kuram bija noteikta 15 tūkst. Ls liela drošības nauda.

Tiesa ir nolasījusi spriedumu vienā no lietām, kas izdalīta no lielās tā dēvētās Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietas; tomēr iespējams, ka spriedums tiks pārsūdzēts, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas rajona tiesa par vainīgiem atzina divus no trim apsūdzētajiem, proti, bijušo a/s Latvenergo viceprezidentu Aigaru Meļķo un uzņēmuma Energy Consulting vadītāju Andreju Livanoviču, savukārt a/s Latvenergo ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs tika atzīts par nevainīgu. Jāatgādina, ka lieta tiesai tika nosūtīta 2013. gada vasarā, bet reāli to skatīt Rīgas rajona tiesa sāka tā paša gada oktobra beigās. Līdz ar to pirmajā instancē lietas izskatīšana ilga nedaudz vairāk kā divus gadus.

Prokurors Māris Leja lūdza kā sodu A. Meļko un G. Cvetkovam piespriest reālu brīvības atņemšanu. Proti, A. Meļko – piecu gadu un sešu mēnešu apmērā ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu, bet G. Cvetkovam – piecu gadu reālu cietumsodu, aizliedzot četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, bet A. Livanovičam tika prasīti pieci gadi cietumā. Tāpat prokurors lūdza tiesu piedzīt 480,6 tūkst. eiro solidāri no A. Meļko un G. Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret A. Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting 608 tūkst. eiro apmērā. Tomēr tiesa lēma savādāk. Nedz A. Meļko, nedz Livanovičam cietumsods netika piemērots, bet G. Cvetkovu tiesa lēma attaisnot. Abiem pirmajiem tiesa piemēroja naudas sodu – A. Meļko 48,1 tūkst. eiro apmērā, bet A. Livanovičam 37 tūkst. eiro apmērā. Tas bija iespējams, jo tiesa viņiem pārkvalificēja apsūdzību pēc citiem pantiem, līdz ar to A. Meļko tika sodīts par labuma pieņemšanu, bet A. Livanovičs – par ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu. Saīsinātajā spriedumā norādīts, ka pret viņa uzņēmumu Energy Consulting vēršams piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 400 minimālo mēnešalgu jeb 148 tūkst. eiro apmērā. Pēc tiesas sēdes apsūdzētie un viņu aizstāvji bija ļoti mazrunīgi un no komentāriem atteicās. Tikai attaisnotā G. Cvetkova aizstāve Guna Kaminska uzsvēra, ka ir gandarīta par šādu tiesas lēmumu un tās ir «mazās advokātu laimītes». Vairāk spriedumu viņa gan atturējās vērtēt, jo sākotnēji esot ar to jāiepazīstas. Jāmin, ka pilnajam tiesas spriedumam jābūt ir 25. janvārī, bet pēc tiesas norādītā, spriedums lielā apjoma dēļ visticamāk būs gatavs vēlāk.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieņēmusi lēmumu atbrīvot bijušo a/s Latvenergo vadītāju Kārli Miķelsonu pret 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu.

Nauda jāiemaksā viena mēneša laikā, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. K. Miķelsona advokāts Egons Rusanovs norādīja, ka viņam nav informācijas vai K. Miķelsonam ir pieejama šāda summa, bet viņi vērsīsies pie draugiem un paziņām un lūgs attiecīgo summu saziedot.

Jāatgādina, ka K. Miķelsons tika apcietināts 17. jūnijā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica vairāk nekā 30 kratīšanās saistībā ar Latvenergo lietu un kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. Aizturēts tika K. Miķelsons un vēl četras Latvenergo amatpersonas, tai skaitā – Aigars Meļko, un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu.

22.jūnijā sasaukta AS Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulce, kurā lems par izmaiņām vadībā, informēja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce kā Latvenergo valsts kapitāldaļu turētājs sasaucis ārkārtas akcionāru pilnsapulci, lai lemtu par Kārļa Miķelsona un Aigara Meļko atsaukšanu no amatiem energokompānijas valdē.

«Atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām 22.jūnijs ir tuvākais datums, kad iespējams sasaukt akcionāru pilnsapulci. Sapulce sasaukta, ņemot vērā pēdējo dienu dramatiskos notikumus saistībā ar Latvenergo vadību, un tā lems par K. Miķelsona un A. Meļko atsaukšanu no amatiem energokompānijas valdē,» skaidro ministrs.

Tāpat A.Kampars Ekonomikas ministrija uzdos Latvenergo sasaukt meitaskompānijas Sadales tīkli ārkārtas akcionāru pilnsapulci, lai lemtu par izmaiņām uzņēmuma vadībā.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Nordic Partners Limited valdes priekšsēdētājs Daumants Vītols un vairāki Latvijas uzņēmumi - AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA NP Foods, SIA NP Management, SIA NP Jelgavas biznesa parks kategoriski nepiekrīt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem, atsaucoties uz lietas noilgumu, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Uzņēmumi iesniegumā ZAP norāda, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija ir konstatējusi rupjus advokāta M. Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, turklāt ētikas normu pārkāpumiem nav noilguma un Ētikas komisijas lēmums ir galīgs un negrozāms.

Uzņēmumi aicina ZAP ņemt vērā Ētikas komisijas rekomendāciju un pārskatīt savu lēmumu par zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu pārkāpumiem un rosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta M.Miķelsona rīcību, nosūtot pārbaudes materiālus un Ētikas komisijas atzinumu par pārkāpumu esamību uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Arodbiedrības Enerģija valde šodienas sēdē vienojusies par priekšlikumiem jauno Latvenergo valdes locekļu starptautiskā konkursa kritērijiem, taču šie priekšlikumi neparedz reālu iespēju piesaistīt ārvalstu speciālistu.

Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja arodbiedrības Enerģija priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne, Enerģijas valde nolēmusi, ka potenciālajam Latvenergo valdes priekšsēdētājam jābūt inženiertehniskajai, ekonomiskajai vai biznesa vadības izglītībai maģistra līmenī, kā arī valsts valodas prasmei augstākajā līmenī un ļoti labām angļu un krievu valodas zināšanām.

Arodbiedrība arī izvirzījusi kritēriju, lai potenciālajam valdes priekšsēdētājam būtu piecu vai vairāk gadu pieredze vadošā amatā enerģētikas nozares uzņēmumā, kā arī lai būtu izpratne par Latvenergo darbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē.

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā, šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecināja uzņēmuma pārstāve Sandra Sleja.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu «Latvenergo» no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

«Summa piedzenama atkarībā no tā, kā tiesa lems par apsūdzēto vainas pakāpi, jo mēs nevaram pateikt, kurš ir vainīgs. Tāpat cietušais nav tiesīgs runāt par pierādījumiem un katras iesaistītās personas vainu. Mēs tikai varam piekrist vai nepiekrist apsūdzībai, bet uzņēmuma noslēgtajos līgumos saskaņā ar apsūdzību acīmredzot tika iekļauts sadārdzinājums,» tiesas procesa pārtraukumā atzina Sleja.

Šodien tiesā pārējie lietas dalībnieki uzdod jautājumus «Latvenergo» pārstāvei. Piemēram, apsūdzētais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs pie Slejas interesējās, vai atbildīgās uzņēmuma amatpersonas ar iepazinušās ar lietas materiāliem.

Diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija. Par to šodien raksta Diena.

Kā ziņots, KNAB uzsākusi kriminālprocesu par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006. gada līdz 2010. gada jūnijam. Lietā ir vairāki aizdomās turētie, no tiem trīs - K. Miķelsona, A. Meļko un privātpersona A. Livanovičs - ir apcietināti. Iespējamie noziegumi varētu būt saistīti ar vērienīgo Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukciju. KNAB ir aizdomas par labvēlīgiem lēmumiem publiskajos iepirkumos no valsts amatpersonu puses, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Iespējams, tas veikts darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma ir piemērots arests bijušajam Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam un viņa vietniekam Aigaram Meļko piederošām uzņēmumu kapitāldaļām, DB uzzināja uzņēmumu reģistrā.

Arestētas arī Daugavpils uzņēmējam Mihailam Paladijam piederošas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Būvenergoserviss.

DB jau rakstīja, ka diviem īpašumiem, ko no Latvenergo lietā apcietinātā bijušā kompānijas vadītāja Kārļa Miķelsona un viceprezidenta Aigara Meļko meitas savulaik nopirka ar trešo šajā lietā apcietinātā Andreja Livanoviča tieši un netieši saistītas firmas, ir uzlikts arests, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Arests ir uzlikts dzīvoklim Berģos, ko 2007. gada vasarā no A. Meļko meitas par 230 000 latiem nopirka A. Livanoviča vadītais uzņēmums SIA AGZ. Šo īpašumu A. Meļko meita iegādājās 2004. gadā, par to maksājot 45 000 latu, liecina informācija zemesgrāmatā. Tāpat arests uzlikts savulaik K. Miķelsonam kopā ar meitu piederošajam nekustamajam īpašumam Engurē. Par šī īpašuma iegādi K. Miķelsons 2002. gadā saskaņā ar informāciju viņa amatpersonas deklarācijā samaksāja nedaudz vairāk kā 21 000 latu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bijušajam a/s Latvenergo vadītājam Kārlim Miķelsonam noteicis kopumā trīs ierobežojumus.

K.Miķelsonam piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietām, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts, DB uzzināja KNAB. Konkrēti kādām personām aizliegts tuvoties un kontaktēties atklāts netiek.

DB jau rakstīja, ka K.Miķelsons no Rīgas Centrālcietuma tika atbrīvots 19.augustā. Savukārt 17.augustā Rīgas Centra rajona tiesa nolēma grozīt aizdomās turamajam drošības līdzekli apcietinājumu uz 50 tūkst. Ls drošības naudu, kura tika savākta vienas dienas laikā.

K. Miķelsons tika apcietināts 17. jūnijā. KNAB veica vairāk nekā 30 kratīšanas saistībā ar Latvenergo lietu un kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. Aizturēts tika K. Miķelsons un vēl četras Latvenergo amatpersonas, tai skaitā – Aigars Meļko, un divas privātpersonas par iespējamu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.