Sākoties vasarai, pasaules lielākajos akciju tirgos pēc pandēmijas izpārdošanas turpinās strauja cenu atveseļošanās. Cenu pieaugumam līdzējušas sekmes Covid-19 apkarošanā, kas attīstītajām valstīm ļāvis sākt atdzīvināt ekonomiku, kā arī pasaules valstu centrālo banku un valdību nodrošināto stimulu nepārtraukts pieplūdums.
Pastāv gan zināmas bažas, ka pašreizējā tirgus augšupeja nav cieši saistīta ar makroekonomikas situāciju, un, akcijām esot dārgām, joprojām pastāv risks, ka to cenu pieaugumu var nomainīt straujš kritums. Turklāt līdz ar šādu neseno cenu pieaugumu palielinās to investoru skaits, kuri sāk uzskatīt, ka visļaunākais jau ir aiz muguras, un ir pienācis laiks atkal uzņemties lielāku risku un veikt jaunus ieguldījumus.
Mājās pērk akcijas
"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šo pēdējo faktoru ir vērts aplūkot sīkāk. “Aprīlī noskaidrojās, ka uzkrājumiem novirzīto līdzekļu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem ASV ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tas ir samērā loģiski — kamēr bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi un cilvēki lielāko daļu laika pavadīja mājās, patēriņš ievērojami samazinājās. Taču acīmredzot liela daļa šo cilvēku nolēma, ka labākais veids, kā likt lietā savus šos ietaupījumus, ir sākt pirkt akcijas. Ir vairākas lietotnes, kas nodrošina to lietotājiem ASV iespēju ātri un bez maksas veikt darījumus ar vērtspapīriem tiešsaistē. Šo starpniecības uzņēmumu jaunākie dati liecina, ka pēdējos mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajās platformās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir būtiski pieaugusi. Tas zināmā mērā arī izskaidro dažu tirgus dalībnieku lielo pieprasījumu pēc finanšu aktīviem un to cenu nepārtrauktu pieaugumu apstākļos, kad makroekonomiskie rādītāji ir sliktākie nesenā vēsturē,” skaidro bankas speciālists un piebilst, ka šādas pieaugošas intereses un darījumu aktivitātes ietekme uz finanšu aktīviem īstermiņā tiešām ir pozitīva. Tiesa gan, šajā pašā laikā tā arī galvenokārt esot jāuztver kā spekulatīvas dabas ietekme, jo šī brīža ekonomikas situācija neattaisno tik augstu akciju cenu līmeni.
“Ja iedzīvotāji turpinās pastiprināti uzkrāt, viņi pēc definīcijas tērēs mazāk, it īpaši, ja vienlaikus samazināsies viņu reālie ienākumi, kas saskaņā ar datiem par nodarbinātību ir ļoti iespējams. Īsi apskatīsim vispārīgu scenāriju, kurā pieprasījuma samazinājuma iespaidā uzņēmumi būtu spiesti reaģēt un samazināt ražošanu, kas negatīvi ietekmētu viņu peļņu un, visticamāk, arī akciju cenu. Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz biznesu, uzņēmumiem nāktos apcirpt izdevumus - atlaist vairāk darbinieku un atlikt plānotos ieguldījumus. Ņemot vērā, ka vēl vairāk cilvēku zaudētu darbu, un uzņēmumi neveiktu ražošanas aktīvu pirkumus, ietekme uz patēriņu un investīcijām būtu vēl postošāka. Šāda situācija turpinātos, kamēr kādi uzņēmumi nepārtrauktu savu darbību un netiktu atjaunots līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādā brīdī recesija beigtos,” spriež A. Krūmiņš.
Likviditātes pārpilnība
Arī šoreiz valstu valdības un centrālās bankas dara visu, kas ir viņu spēkos, lai mīkstinātu recesijas sekas. Valdības palielina tēriņus un ievieš noteiktus ekonomiskos pasākumus, ieskaitot vienreizējus pabalstus iedzīvotājiem, lai viņi varētu tērēt un patērēt vairāk vismaz īstermiņā. Centrālās bankas uzpērk finanšu aktīvus un paplašina naudas piedāvājumu, lai pamudinātu finanšu iestādes aizdot līdzekļus un iedrošinātu kompānijas uzņemties kredītsaistības, ņemot aizdevumus vai izlaižot obligācijas ar pieņemamām likmēm.
A. Krūmiņš gan izceļ, ka problēma slēpjas tajā, ka šis papildu finansējums netiekot pa īstam iepludināts ekonomikā — patlaban uzņēmumi vairāk domā par izmaksu samazināšanu nekā par jaunām kredītsaistībām. Savukārt finanšu iestādes, bažījoties par iespējamu aizdevumu maksājumu kavēšanu vai neatmaksāšanu, veidojot papildu rezerves un uzkrājumus, lai nodrošinātos pret kredītu kvalitātes pasliktināšanos, nevis agresīvi izsniedz jaunus aizdevumus. Līdz ar to - jaunradītā likviditāte nevis balsta ekonomiku, bet pārsvarā tiekot ieguldīta finanšu aktīvos, būtiski tos sadārdzinot un paaugstinot to novērtējumu salīdzinājumā ar līmeni pirms marta krīzes, ko veicina jau novērojamais un vēl sagaidāmais uzņēmumu peļņas samazinājums.
Likviditātes pārpilnība varot radīt vēl vienu citu problēmu. Proti, uzņēmumi, kas strādā neefektīvi un ar zaudējumiem, bet pašreizējos apstākļos tomēr var aizņemties līdzekļus ar pieņemamiem nosacījumiem, turpinās darboties. Līdz ar to varot izveidoties pārmērīgs piedāvājums, jo pieprasījums saruks, taču piedāvāto preču un pakalpojumu apjoms joprojām būs par to lielāks, un tas izraisīs deflācijas spiedienu, kā arī samazinās finansiāli spēcīgāko konkurentu ieņēmumus. Sarūkot cenām un ieņēmumiem, uzņēmumiem, visticamāk, var nākties sākt samazināt izmaksas, apcirpt algas un atlaist darbiniekus, un zema patēriņa, pārmērīga piedāvājuma un deflācijas problēma var vēl vairāk saasināties, lēš "Luminor" analītiķis.
Konservatīva pieeja
“Cerams, iepriekš aprakstītie scenāriji neīstenosies un varēsim novērot stabilu ekonomikas atveseļošanos, it īpaši, ja vīrusa riski tiešām ir samazinājušies uz visiem laikiem. Tomēr palielināta riska uzņemšanās situācijā, kad neskaidrība aizvien ir ļoti augsta un tirgus svārstības saglabājas pastiprinātas, var izmaksāt dārgi. Aplūkojot notikumus nedaudz ilgākā perspektīvā, piemēram, kopš 2018. gada sākuma, kad parādījās pirmās pazīmes par pasaules ekonomikas attīstības tempa palēnināšanos, varam novērot, ka šobrīd akciju cenas pasaulē ir 2018. -2019. gadu līmenī, bet cenu svārstības šajā laikā abos virzienos ir kļuvušas tikai krasākas. Šādos neskaidrības apstākļos ir jārēķinās, ka pašreizējam tirgus kāpumam var sekot straujas kustības lejup. Teorētiski tās var būt pat straujākas kā tās, ko novērojām martā. Šī iemesla dēļ uzskatām, ka pagaidām konservatīva pieeja ieguldījumiem ar uzsvaru uz kapitāla aizsardzību ir svarīgāka par potenciālo papildus peļņu, kura šajā neskaidrajā periodā var strauji pārvērsties par zaudējumiem. Lai arī atsevišķos rādītājos novērojām uzlabojumus, akciju tirgus uz tā nesenā cenu pieauguma fona mums nešķiet pietiekami pievilcīgs, lai tajā palielinātu ieguldījumus. Esošais cenu līmenis jau atspoguļo ļoti optimistisku viedokli par iespējamo situācijas attīstību nākotnē. Tomēr, ja tuvākajos mēnešos gūsim pārliecību par situācijas uzlabošanos un risku samazināšanos, riska līmeni portfeļos palielināsim,” atklāj A. Krūmiņš.
