Ekonomistu apvienība 2010 meklē jaunu nosaukumu, jaunā līmenī iziet pagaidām negrasās.

Spriedām, ka varētu vai nu pārsaukties par, piemēram, Ekonomistu apvienību 2050, vai vispār noņemt to gadu nost, - teic Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, vaicāts, kāds būs tālākais organizācijas liktenis, pienākot tās nosaukumā atrunātajam 2010. gadam. Arī par apvienības turpmāku darbības stratēģiju O. Kehrim skaidrības nav - Latvijā acīmredzami ir nobriedusi vajadzība pēc nopietna ekonomikas pētniecības centra, taču Ekonomistu apvienība 2010 šo nišu aizpildīt nevarēšot, jo iniciatīvai un finansiālajam atbalstam jānāk no valsts.

Viena no vecākajām

Ekonomistu apvienība 2010 ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām Latvijā, atgādina O. Kehris. Tā tika izveidota 1994. gadā, un jau toreiz bija jautājums, ko darīt 2010. gadā. «Nolēmām - ja tik ilgi nodzīvosim, tad arī domāsim,» viņš atminas. Nodzīvoja. Taču tas, kā pārdēvēt apvienību , lai ietu līdz laikam, ir otršķirīgs jautājums - galvenais ir tikt skaidrībā ar to, kā turpmāk darboties un kādas prioritātes izvirzīt, uzsver O. Kehris.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai (kopā ar PVN benzīnam par 4,8 centiem un dīzeļdegvielai par 3,8 centiem) no šī gada 1. janvāra ir pamanījuši 93% autovadītāju, tā liecina automātisko degvielas uzpildes staciju tīkla «Neste» veiktā aptauja šī gada marta sākumā.

Kopumā vairāk nekā trešā daļa auto šoferu jeb 39% no visiem respondentiem atzīst, ka degvielas cenu izmaiņas ir bijušas būtisks iemesls, lai pārskatītu savus līdzšinējos auto izmantošanas paradumus un tos mainītu.

Pamata stratēģija, kā, saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, auto vadītāji cenšas ietaupīt, ir lētākas degvielas cenas meklējumi, ko atzīst 49% respondentu, kā arī retāka (48%) un pārdomātāka (44%) automašīnas izmantošana.

Daļa autovadītāju atzinuši, ka biežāk pārvietojas kājām, kā arī brauc taupīgāk, rūpīgi piedomājot pie sava braukšanas stila, kas lielā mērā ietekmē degvielas patēriņu. Savukārt 24% autovadītāju atzina, ka biežāk pārvietojas ar citu transporta līdzekli, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vai arī taupīšanas nolūkos izmanto iespēju kooperēties un pārvietojas ar kādu kopā. Šāda stratēģija degvielas taupības nolūkos izteikti raksturīga sievietēm (25% pretstatā 12% vīriešu).

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Ekonomistu apvienība 2010 pirms rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām iecerējusi izvērtēt publiski pieejamās partiju programmas un to ietekmi uz Latvijas ilgtermiņa attīstību, liecina apvienības interneta mājaslapā publiskotā informācija.

Pēc "Ekonomistu apvienības 2010" domām, nākamajiem četriem gadiem plānotos darbus iespējams grupēt četrās galvenajās darbības jomās: sabiedrības attīstība, valsts budžets un finanses, tautsaimniecības attīstība un tiesiskas valsts veidošana.

Partiju programmu vērtēšanā piedalīsies apvienības biedri, bet metodisko vadību un galīgo vērtējumu nodrošinās ekspertu grupa, kuras sastāvā ir apvienības biedri - ekonomisti Olga Ertuganova, Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis un Ojārs Kehris, kā arī pieaicinātie eksperti - politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.

Lai vērtēšanas procesu padarītu objektīvāku, partijām dota iespēja sniegt savu viedokli par aktuālākajiem jautājumiem, kuri būs jārisina tuvākajos gados.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

«Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Pašlaik eiro zona ir ievainota, vērojama stagnācija. Dzīves līmenis Eiropā joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē, bet nav nekādu garantiju, ka tas saglabāsies arī nākotnē,» atbildot uz izdevuma SestDiena jautājumu, vai Eiropā gaidāms jauns krīzes vilnis, stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

«Daži laikam cer, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Visi skatās cits uz citu, un nekas nenotiek. Savulaik jau Makss Vēbers rakstīja, ka ekonomisko grūtību laikā birokrātijai ir tendence pieaugt, jo birokrātiem arī ir savi radi, draugi un paziņas, kam vajadzīgs darbs. Es ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija,» viņš skaidrojis.

Vienlaikus Kehris norādījis: «Ja būs jauna krīze, tad labāk to sagaidīt eiro zonā, nevis kā mazai saliņai pasaules okeānā. Gribam vai ne, bet Latvijas loma ir pielāgoties pasaules tendencēm, nevis radīt jaunas. Protams, kādā brīdī arī mazas valstis var aizstāvēt savus principus un nostāties pret vairākumu, piemēram, varam atcerēties Īrijas balsojumu referendumā par Eiropas Savienības jautājumiem. Taču nevar visu laiku būt opozīcijā un mācīt visiem pārējiem dzīvot. Latvijas spēks ir tieši prasmē pielāgoties.»

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Eirozonas ekonomika šajā ceturksnī oficiāli ieslīdēs recesijā, liecina Reuters veiktās ekonomistu aptaujas rezultāti. Tiek paredzēts, ka šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni monetārā reģiona IKP samazināsies par 0,2%.

Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas eirozonas provizoriskie IKP dati atklāja - reģiona ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni sarukusi par 0,2%. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša analītiķi paredzēja, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī saruks nedaudz mazākos tempos - par 0,1%.

Bank of America Merrill Lynch analītiķi norāda, ka eirozonas sakarā viena no būtiskākajām problēmām ir skaidra problēmu atrisināšanas plāna trūkums, kā dēļ joprojām nav īsti skaidrs, uz ko tad virzās minētais reģions (jeb nav skaidras vīzijas par to, kāda būs eirozona pēc parādu krīzes). Tas savukārt negatīvi ietekmē patērētāju vēlmi tērēt un attur biznesu no investīcijām un darbvietu radīšanas.

Birža NASDAQ OMX Riga un Ekonomistu apvienība 2010 organizē politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību ar politisko partiju pārstāvjiem: «Kur un kā piesaistīs naudu ekonomikas attīstībai?»

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijas ekonomika ir attīstījusies gandrīz pilnīgā atkarībā no banku kredītresursiem, savukārt tiešās finanšu investīcijas no investoriem caur biržu ekonomikas attīstībai nav tikušas mērķtiecīgi izmantotas. Jau šobrīd mēs esam liecinieki pretējais tendencei - pat Latvijas pensiju fondi, kuru rīcībā ir uzkrāts apmēram vienu miljardu eiro liels kapitāls, lielāko daļu līdzekļu izvieto aiz Latvijas robežām.

- Vai tas liecina par līdz galam nesabalansētu finanšu sektoru, kas Latvijas uzņēmumus joprojām nostāda nedaudz riskantā atkarībā no viena veida finansējuma?

- Vai varbūt šī situācija uzrāda vēl neizmantotu iespēju stabilai ekonomikas attīstībai, finansējumu uzņēmumiem un budžeta ieņēmumiem vairāku simtu miljonu apmērā?

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Lēnie ekonomikas izaugsmes tempi un valdību izdevumu samazināšanas pasākumi Eiropas Centrālajai bankai pirmo eiro bāzes likmju paaugstinājumu par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25% ļaus veikt tikai nākamā gada trešajā ceturksnī, norādījusi jaunākā Reuters 76 ekonomistu aptauja (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka vēl šā mēneša sākumā līdzīgas aptaujas dati norādīja, ka vairums ekonomistu sagaida, ka eiro bāzes likme pirmo reizi tiks celta 2011. gada otrajā ceturksnī. Tikmēr šā gada janvārī, kad neskaidrības ap Grieķijas ekonomikas problēmām vēl tikai plauka, no ECB pirmo eiro bāzes likmes paaugstināšanas soli gaidīja jau šā gada beigās.

Vairums ekonomistu uzsvēruši, ka pašlaik, ņemot vērā arī to, ka arī eirozonas parādu krīze joprojām nav atrisināta, ir neiedomājama situācija, kad ECB tuvākajā laikā varētu pārtraukt savu monetārās politikas atbalstu tirgum. Pašlaik tiek sagaidīts, ka eiro bāzes likme 1,5% atzīmi (pašreiz tā ir 1%) sasniegs 2011. gada beigās (aptaujas rezultātu mediāna).

Žurnāls Forbes par pasaulē ietekmīgāko ekonomistu atzinis Ņujorkas Biznesa skolas profesoru, ASV prezidenta Baraka Obamas padomdevēju ekonomikas jautājumos, analītiskās kompānijas Roubini Global Economics Monitor direktoru padomes priekšsēdētāju un Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

N. Raubini jau 2005. gadā paredzēja, ka ASV sprāgs hipotekāro kredītu burbulis, atstājot ietekmi uz pasaules tirgiem un rezultējoties globālā ekonomikas krīzē. 1990. gadā N. Raubini arī prognozēja drīzu sabrukumu pasaules jaunajos tirgos. Vairumā gadījumu viņa prognozes ir pesimistiskas.

Iepriekš The Times šo ekonomistu ierindoja arī savā 100 pasaulē izcilāko iedzīvotāju saraksta kategorijā «domātājs».

Forbes pasaulē ietekmīgāko ekonomistu sarakstā iekļuvuši arī ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman).

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā šā gada 7. februāra pēcpusdienā bija 1,009 Ls litrā, tādējādi pārsniedzot psiholoģisko lata slieksni. Šāds benzīna cenas pieaugums daudziem autobraucējiem liks pārdomāt braukšanas paradums, atzīst eksperte.

Savukārt 95. markas benzīns Statoil pilna servisa DUS Rīgā maksāja 0,979 latus litrā, kas Latvijā ir līdz šim augstākā cena par šīs markas degvielu. Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns 7. februāra pēcpusdienā maksāja 0,997 latus litrā, bet 95. markas benzīna cena bija 0,967 latu litrā, pārliecinājās Db.lv.

Benzīna cenas pieaugums virs viena lata robežas daudziem autobraucējiem liks pārdomāt savus braukšanas paradumus. «Savā ziņā šis ir psiholoģisks, simbolisks slieksnis,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Viņa uzsver, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski.

Gan direktīvā, gan arī nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas energoefektivitāti veicinošas normas, kas būs saistošas valsts un pašvaldības sektoram, kuram energoefektivitātē būs jārāda piemērs privātajam sektoram. Piemēram, noteikts, ka ik gadu valstij un pašvaldībām būs jāpalielina energoefektīvo ēku fonds par 3%. Tā kā valsts pārvalde organizē dažādus iepirkumus, tad normatīvi turpmāk noteikts, ka jebkuram iepirkumam – vai tas ir pakalpojums vai prece – jābūt energoefektīvam, jebkurā gadījumā iepirkuma dalībniekam viena no konkursa prasībām būs atbilstība energoefektivitātes pasākumiem, intervijā laikrakstam Diena norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Fragments no intervijas

ES direktīva un Latvijā topošais Energoefektivitātes likums ar sankcijām liks mums mainīt domāšanu?

Nebūs gluži tā, ka tagad sankcijas tiks piemērotas katram personīgi, taču vienlaikus skaidrs, ka gan direktīvas, gan arī topošā likuma prasības būs vērstas uz to, lai dzīvot neenergoefektīvi kļūtu neizdevīgāk. Nevajag uzreiz pilnībā mainīt dzīvesveidu, ieguldīt milzīgas summas. To visu var darīt pakāpeniski. Turklāt vispār var sākt ar ikdienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kurās konkrētajā brīdī neuzturamies, kardināli mainīt dažādu elektroiekārtu darbināšanas režīmus. Piemēram, daudzi no mums drēgnās rudens un pavasara dienās, kad centrālā apkure vēl nav pieslēgta vai jau ir atslēgta, mājokļa apsildei izmanto eļļas radiatorus. Rēķini par elektrību šajā laikā pieaug ļoti būtiski, taču, mainot paradumus un samazinot radiatora jaudu laikā, kad mums siltums nav vajadzīgs lielā apjomā, mēs ietaupām. Speciālisti aprēķinājuši, ka, pareizi darbinot dažādas elektroierīces, varam ietaupīt līdz pat 10% mēnesī, un, ja sarēķināsim gada griezumā, summa būs vēl iespaidīgāka.

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.