Augstākās tiesas Senāts nolēmis juristes, Jāņa Nagļa dzīvesbiedres Kristīnes Dupates prasības lietu pret žurnālu Privātā Dzīve par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē, skatīt paplašinātā Senāta sastāvā.

Tas nozīmē, ka izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nav nonākusi pie vienota viedokļa vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā. Nākamās sēdes datums vēlnav nozīmēts, DB pastāstīja AT pārstāve Baiba Kataja. Pieņemtais Senāta lēmums nav apstrīdams.

Juriste K. Dupate vērsās Rīgas Centra rajona tiesā pret Privāto Dzīvi, prasot novērst prettiesisku iejaukšanos personiskajā dzīvē un piedzīt piecu tūkstošu latu lielu kompensāciju.

2004. gada rudenī juriste slepus tikusi nofotografēta, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas iznākusi pa Dzemdību nama durvīm. Pēc tam fotogrāfijas bez viņas atļaujas publicētas žurnālā un tām pievienoti arī paraksti, piemēram, par somu skaitu, kas sievietei bijušas līdzi.

Ja esi vīrietis, tad vairāk maksāsi par manikīru, taču pensijas apdrošināšana būs lētāka. Ja esi sieviete, tev ir visas iespējas bez maksas grozīties dažādos naktsklubos, taču veselības apdrošināšanas polise būs mazāk izdevīga nekā stiprā dzimuma kolēģiem.

Latvijā vislielākais klupšanas akmens dzimumu līdztiesības jautājumos pagaidām ir tieši ar grūtniecību un maternitāti saistītie jautājumi, taču nereti uzmanības lokā nonāk arī citi diskriminācijas gadījumi, raksta biznesa žurnāls Lietišķā Diena.

Drīzumā ar pārmaiņām ierastajā darbā nāksies saskarties visiem apdrošinātājiem, jo ES tiesa lēmusi, ka, sākot ar šā gada 21. decembri, spēkā vairs nebūs direktīvas pants, kas noteiktos gadījumos atļāva izmantot dzimumu kā faktoru apdrošināšanas atlīdzību un prēmiju noteikšanā. Tas apdrošinātājos izraisījis milzu sašutumu visas Eiropas līmenī, jo prakse izmantot dzimumu kā galveno indikatoru līdz šim dalībvalstīs bija plaši izplatīta. «Pašreiz apdrošinātāji dzimumu kā riska faktoru izmanto pamatā trijās galvenajās produktu kategorijās: sauszemes transporta apdrošināšanā, dzīvības apdrošināšanā un privātajā veselības apdrošināšanā,» norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Jeļena Alfejeva, piebilstot, ka gaidāmo izmaiņu rezultātā dažu kategoriju patērētājiem prēmiju apmēros būs zināmas izmaiņas. Apdrošināšanas kompānijas Ergo valdes loceklis Baltijā Deniss Sazonovs paredz, ka tiesas spriedums Latvijā vislielāko iespaidu atstās tieši uz dzīvības apdrošināšanas cenām. «Līdz šim, izvērtējot nāves risku, tika ņemta vērā statistika un mirstības rādītāji, kas apliecināja, ka vidējais vīriešu mūža ilgums ir īsāks nekā sieviešu. Šī iemesla dēļ pašlaik dzīvības apdrošināšana vīriešiem var maksāt dārgāk nekā sievietēm,» skaidro D. Sazonovs. Savukārt attiecībā uz pensiju apdrošināšanu tā paša iemesla dēļ vīriešiem šobrīd Latvijā vidēji jāmaksā mazāk.

«Maxima» veikalā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, novērsti iekārto griestu bojājumi un veikals atsācis strādāt, pavēstīja mazumtirgotāja «Maxima Latvija» pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa norādīja, ka veikals darbu atsācis plkst.13.12.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rīgā, veikalā «Maxima», kas atrodas Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, mitruma dēļ daļēji atdalījušies un nokrituši iekārto griestu fragmenti.

Dupate-Ugule skaidroja, ka iekārto griestu fragmentu daļējā nobrukšana konstatēta pirmdienas rītā, kad veikals vēl nebija atvērts pircējiem. Līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai, veikals bija slēgts.

Dupate-Ugule sacīja, ka mitrums griestos radies mājas jumta nepilnības dēļ. Kā novēroja LETA, veikals «Maxima» izvietots divstāvu ēkas pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā atrodas lietotu apģērbu veikals.

«Maxima Latvija» pārstāve norādīja, ka patlaban uzņēmumam radītie zaudējumi vēl neesot apzināti.

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Latvijā plaši pazīstamajā uzņēmumā Papīrfabrika Līgatne no šā gada sākuma pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība, un uzņēmums lielo parādu dēļ atrodas maksātnespējas procesā. Maksātnespējas procesa administratore Elīna Dupate laikrakstam Diena stāstījusi, ka uzņēmuma lielākais kreditors ir Norvik banka, kurā tam bija kredītlīnija.

«Tā kā vēl nav pārņemti visi uzņēmuma grāmatvedības un finanšu dokumenti, tad kopējā parāda summa man vēl nav zināma. Tāpat vēl nav īstas skaidrības, kādēļ uzņēmums nonāca tik lielās parādsaistībās. Pašlaik notiek darbinieku atlaišanas process, ar daļu strādājošo darba tiesiskās attiecības jau ir pārtrauktas. Kopumā uzņēmumā strādāja 97 darbinieki. Pašlaik uzkrājies parāds par darbiniekiem neizmaksāto algu maijā. Tā ka darbinieki ir pirmie uzņēmuma kreditori, un es ceru, ka viņiem izdosies savu naudu atgūt,» norādījusi administratore.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) laikrakstam norādījis, ka pašvaldība sniegs atbalstu bez darba palikušajiem novada iedzīvotājiem. «Uzskatu, ka mūsu situācija ir labāka nekā Liepājas metalurga strādniekiem, jo atrodamies netālu gan no Siguldas, gan Rīgas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir lielākas iespējas atrast darbu,» optimismu paudis domes priekšsēdētājs.

Mazumtirgotājs Maxima piecu gadu laikā plāno investēt 10 miljonus eiro Baltijas valstīs strādājošo veikalu aprīkošanai ar saules paneļiem, nodrošinot veikaliem autonomu elektroenerģijas piegādi, informēja Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka Latvijā pirmais veikals, uz kura jumta tiks izveidota saules paneļu sistēma, būs Maxima XX formāta veikals Rīgā, Saharova ielā 20a. Attiecīgais veikals ar saules paneļiem tiks aprīkots pēc tā rekonstrukcijas gada otrajā pusē.

Dupate-Ugule norādīja, ka saules enerģija būs ne tikai videi draudzīgs elektroenerģijas avots - izveidotā sistēma ļaus optimizēt arī elektroenerģijas patēriņu. Lielāko enerģijas daudzumu plānots saražot vasaras mēnešos, kad veikalos ir lielākais enerģijas patēriņš, kuru pamatā veido gaisa kondicionēšanas sistēmas darbības uzturēšana.

Viņa piebilda, ka tuvākajos gados visā Maxima veikalu tīklā Baltijā plānots izbūvēt saules elektrostacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem.

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvenās mītnes līdz šā gada beigām taps mazumtirgotāja «Maxima Latvija» tirdzniecības centrs, informē kompānijā.

«Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule apstiprināja, ka kompānija izstrādā projektu tirdzniecības centram Rusova ielā 1, Čiekurkalnā, kā arī ir saņēmusi Rīgas Būvvaldes būvatļauju attiecīgā būvprojekta īstenošanai. Projekts paredz arī labiekārtot teritoriju, tostarp izveidot velosipēdu novietni un rekreācijas zonu.

Dupate-Ugule arī norādīja, ka patlaban projekts tiek saskaņots ar atbildīgajā institūcijām. «Ja viss noritēs, kā iecerēts, veikalu plānojam atvērt ne vēlāk kā līdz 2019.gada beigām,» sacīja «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja, pagaidām neatklājot tirdzniecības centra izveidē plānoto investīciju apmēru.

Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka ar lūgumu labiekārtot teritoriju VID sākotnēji bija vērsies departamentā, taču tā kā konkrētā teritorija pieder privātpersonām, departaments neesot tiesīgs tajā ko būvēt. «Tomēr līdz ar lielveikala būvniecību šī problēma tiks atrisināta, jo attīstītājs pārbūvēs arī Ķīšezera un Rusova ielas krustojums,» norādīja Dambīte.

Pēc rekonstrukcijas un modernizācijas darbiem durvis vēris «Maxima XX» veikals Mūkusalas ielā 73, Rīgā. Kopējās investīcijas pārsniegušas 4,2 miljonus eiro.

Veikala ēkas rekonstrukcijas ietvaros ir pilnībā atjaunota telpu apdare un inženierkomunikācijas, kā arī mainīts tirdzniecības centra plānojums. Kopējā ēkas platība ir 7464 m². No tiem 2408 m² aizņem «Maxima XX» veikala tirdzniecības zāle un palīgtelpas 1149 m² platībā, savukārt pārējā ēkas daļā atrodas koplietošanas zona, nomas platība un telpas pārtikas un sadzīves preču interneta veikala «Barbora» vajadzībām.

Palielinot ēkas kopējo energoefektivitāti ir uzstādīts energoefektīvs LED apgaismojums, jaunās paaudzes aukstuma sistēma un energoefektīvas ventilācijas iekārtas. Veikals pēc renovācijas ir aprīkots ar tādām tehnoloģijām kā multimediju svari, cenu pārbaudītāji un TV ekrāni pie vitrīnām. Veikalā turpmāk darbosies 11 pašapkalpošanās un 8 tradicionālās kases.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Līdz ar SIA Papīrfabrika Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pasludināta uzņēmuma maksātnespēja, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratori iecelta Elīna Dupate.

Papīrfabrikas Līgatne tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts aizvadītā gada novembrī.

2000. gada janvārī uzņēmumu reģistrēja Sandra Kairiša un Juris Stahovskis. Laika gaitā uzņēmuma īpašnieki vairākkārt mainījušies un to vidū ir bijuši uzņēmumi no Maurīcijas, Gibraltāra, Nīderlandes un Džersijas, taču patlaban SIA Papīrfabrika Līgatne dalībnieku vidū atrodams Valts Klucis, a/s Valsts papīru spiestuve un a/s Rīgas Zīmogu fabrika.

Mazumtirgotāja Maxima veikalu pašapkalpošanās kasēs ieviesta iespēja norēķināties ar teju 500 dažādiem pakalpojumu sniedzējiem 37 pašvaldībās, informē uzņēmumā.

"Arvien vairāk novērojam, ka pircēji izmanto tehnoloģiju priekšrocības un pirkumus veic tieši pašapkalpošanās kasēs. Tagad arī šajās kasēs ir iespējams nomaksāt rēķinus par pakalpojumiem gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu kartēm. Šī gada laikā esam piesaistījuši 88 jaunus pakalpojumu sniedzējus, par kuru pakalpojumiem iespējams norēķināties Maxima veikalos visā Latvijā," stāsta Maxima Latvija komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Maxima veikalu kasēs un pašapkalpošanās kasēs var apmaksāt rēķinus par sadzīves un komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām, apsaimniekošanu, kā arī 37 pašvaldību izrakstītos nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumus. Katra rēķina apmaksas cena ir 0,50 eiro.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zukulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zukulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza ceturtdien, 7.jūnijā atklāts Maxima XXX formāta veikals, kura izveidē investēti 2,9 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Gandrīz 1,3 miljoni eiro ir ieguldīti veikala aprīkošanā ar moderniem iepirkšanās risinājumiem tirdzniecības zālē un pilnveidotu klientu apkalpošanas sistēmu, nodrošinot arī ērtu darba vidi gandrīz 100 veikala darbiniekiem.

Veikalā ir līdz šim lielākais kasu skaits - 26, no kurām 14 ir standarta un 12 pašapkalpošanās kases.

Preču sortiments tuvojas 33 000 produktu vienībām, tostarp plašu vietējo produktu klāstu un svaigi gatavotām maltītēm. Veikalā ir izveidots arī bērnu stūrītis.

Uzņēmums šogad klientu iepirkšanās iespēju paplašināšanā un pieredzes pilnveidošanā kopumā investēs vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Attīstot piedāvājumu ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai, "Maxima Latvija" veikalos iedzīvotājiem šobrīd ir iespēja veikt maksājumu par 246 uzņēmumu pakalpojumiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinājumam 2018. gadā "Maxima" veikalos varēja apmaksāt 104 uzņēmumu rēķinus.

"Attīstot rēķinu apmaksu, mūsu veikali kļūst par kompleksiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot visu ikdienas saimniecībai nepieciešamo vienuviet, kas ir īpaši svarīgi Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tā kā pēdējā gada laikā pieprasījums šim pakalpojumam turpina strauji pieaugt, mēs pilnveidojam šo pakalpojumu, ieviešot jaunās paaudzes skenerus, kas nu jau 70% veikalu ļauj rēķinus noskenēt arī no viedierīcēm, padarot rēķinu apmaksu videi draudzīgāku" saka "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Šobrīd jau 20 Latvijas pašvaldību rēķinu apmaksu var veikt "Maxima" veikalos. Kopš 2019. gada februāra vidus NĪN apmaksas iespējas ir ieviestas Babītes novadā, Ludzas novadā, Bauskas novadā, Ikšķiles novadā, Salaspils novadā, Jelgavas novadā, Cēsu novadā, Ādažu novadā, Ķekavas novadā, Alūksnes novadā, Pļaviņu novadā, Kuldīgas novadā, Preiļu novadā, Kokneses novadā, Jēkabpils novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Konkurences padome (KP) apstiprinājusi AS "Tak investīcijas" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār ceļu būves uzņēmuma "Roadeks" līdzīpašnieci SIA "Brīvais kalns", informē KP.

"TAK investīcijas" saistītais uzņēmums SIA "Clean R" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu. Savukārt "Brīvais kalns" saistītais uzņēmums "Roadeks" nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, kā arī autoceļu ikdienas uzturēšanu un šajā segmentā šo sabiedrību darbība pārklājas.

TAK investīcijas plāno iegādāties ceļu būves uzņēmuma Roadeks kapitāldaļas 

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" īpašnieks "TAK investīcijas" ir vienojies par SIA...

KP atzina, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku saistīto uzņēmumu darbība pārklājas tieši autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, iestāde secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki.

"Clean R" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Auziņa iepriekš informēja, ka "Tak investīcijas" ir vienojusies par kompānijas "Brīvais kalns" iegādi, kļūstot par kompānijas 100% kapitāldaļu īpašnieku. Tādējādi "Tak investīcijas" kļūs arī par 50% "Roadeks" kapitāldaļu īpašnieku.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Tak investīcijas" pieder 24,9% "Brīvā kalna" kapitāldaļu. Vēl 75,1% pieder uzņēmumam SIA "Impo 10", kur patiesie labuma guvēji ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone.

Kompānija "Tak investīcijas" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 36 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs. 2019.gadā "Tak investīcijas" konsolidētais apgrozījums bija 55,499 miljoni eiro, bet peļņa - 3,553 miljoni eiro.

Savukārt kompānija "Roadeks" reģistrēta 1997.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,209 miljoni eiro. "Roadeks" kapitālā 50% pieder kompānijai "Brīvais kalns", 31,62% pieder Uldim Klaperim, bet vēl 18,38% - Jānim Ansviesulim.

2020.gadā uzņēmums strādāja ar 8,818 miljonu eiro apgrozījumu un 824 954 eiro peļņu.

Latvijas aviosabiedrības airBaltic lidojumā no Briseles uz Rīgu plkst 14:06 ir noticis starpgadījums. Pēc plānotās nosēšanās starptautiskajā lidostā Rīga, veicot apgriešanās manevru ceļā uz stāvvietu, lidaparāts ar priekšējo šasiju ieslīdēja sniegā.

Attiecīgajā lidaparātā Q400NextGen bija 33 pasažieri un četri apkalpes locekļi. «Incidentā cietušo nav, un lidmašīna pati veica ceļu uz stāvvietu, kur šobrīd atrodas,» DB uzsver airBaltic pārstāve Liene Dupate.

Rīga skrejceļš pilnībā atbilda visiem drošas gaisa satiksmes standartiem – ar atbilstošu saķeres koeficientu, norāda lidostā Rīga.

Incidentā cietušo nav. Starptautiskās lidostas Rīga lidlauka vadības speciālisti veica gaisa kuģa izstumšanu, lai tās ekipāža patstāvīgi nogādātu gaisa kuģi un pasažierus perona stāvvietā. Incidenta laikā 35 minūtes starptautiskās lidostas Rīga skrejceļš tika pilnībā slēgts un šajā laikā paredzētie ienākošie reisi - Lufthansa no Frankfurtes, LOT no Varšavas, CSA no Prāgas, Belavia no Minskas un Ryanair no Oslo un Stokholmas atradās gaidīšanas režīmā.

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.