2020. gada jūnijā 15,5 % (117,1 tūkst.) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, kas ir par 2,7 procentpunktiem (18,8 tūkst.) mazāk nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Attālināti strādāja 70 % sieviešu un 30 % vīriešu.
Jūnijā iespēja strādāt attālināti bija piektdaļai (20,9 %) darbinieku, bet 79,1 % šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.
Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (31,2 %), nedaudz mazāk (27,0 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (35,7 %) bija vecuma grupā 35–44 gadi, bet sieviešu (31,7 %) – vecuma grupā 15–34 gadi.
Raksti par tēmu
Gandrīz
puse (47,5 %) no visiem attālināti strādājošajiem
jūnijā bija nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu
sektorā. Nedaudz mazāk (46,2 %) darbinieku
strādāja citu pakalpojumu sektorā. Tikai 4,7 %
no visiem attālināti strādājošajiem bija nodarbināti ražošanas
sektorā.
Attālināti
visbiežāk (42,7 %) strādāja vecākie speciālisti,
nedaudz vairāk par trešdaļu (34,2 %) vadītāju un
nedaudz mazāk par trešdaļu (32,4 %) speciālistu.
63,7 % darbinieku, kas strādāja attālināti, jūnijā tā strādāja visu darbalaiku, 18,3 % – regulāri 3–5 dienas nedēļā, 7,8 % – regulāri 1–2 dienas nedēļā. Dažas dienas mēnesī attālināti nostrādāja 5,2 % darbinieku, bet 5,0 % – regulāri daļu darbadienas vai dažas stundas.
2020. gada jūnijā darbaspēka apsekojumā par attālināto darbu aptaujāja 928 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem 651 mājsaimniecībā.
Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
