Ilgmūžības virziena piekritējas, mākslinieces Kristīne Kārkliņa un Žanete Eglīte arī biznesā palikušas uzticīgas šiem principiem, izveidojot uzņēmumu, kas no betona veido mājlietas - svečturus, puķu podus un kastes, traukus un flīzes.

"Vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām. Sākumā kā dāvanas draugiem, bet pirms gada izlemts darboties plašāk," stāsta uzņēmuma "SENSUOUS nature" dibinātājas.

K.Kārkliņa studējusi tēlniecību un funkcionālo dizainu. Vēlāk daudzus gadus strādājusi kā grafiskais dizaineris, bet nerimstoša bijusi vēlme atgriezties pie "taustāma" dizaina darbiem. Un tā vecais, labais betons no arhitektūras materiāla kļuva par interjera priekšmetu materiālu – krāsainu, ar dažādām virsmas apdarēm un faktūrām.

Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti aptuveni 15 000 eiro, taču investīcijas turpinās, jo kā norāda uzņēmuma dibinātājas betona produktu un zīmola izveide ir darba un resursu ietilpīgs process. "Mēs daudz laika un enerģijas ieguldām mūsu idejas nodošanā. Jo tie nav tikai svečturi vai puķupodi. Tās ir ar rokām, tepat Latvijā, no Latvijā ražotām izejvielām radītas mājlietas," komentē K.Kārkliņa un Ž.Eglīte.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Investējot 11 miljonus eiro, viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs "UPB" uzsācis jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. Plānots izbūvēt ražošanas telpas 4900 m2 platībā un gatavās produkcijas noliktavas 2900 m2 platībā, kā arī modernizēt līdzšinējo betona ražotni, informē uzņēmums.

"Apjomīgās investīcijas jaunajā mūsu grupas uzņēmuma "MB Betons" dzelzsbetona ražotnē un arī esošās infrastruktūras modernizācija ļaus mums piedāvāt dzelzsbetona konstrukcijas ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiks paveikta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu un spēsim klientiem piegādāt gatavāku produktu, kas attiecīgi samazina darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku būvlaukumā," skaidro "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunajā ražotnē plānots ražot dzelzsbetona fasādes elementus, kam tiek izmantoti dažādi dekoratīvi apdares materiāli, piemēram, fasādes ķieģeļi vai flīzes, kā arī dažādu krāsu betons. Tāpat tajā būs iespējams izgatavot dažādus hibrīdelementus, veikt logu montāžu dzelzsbetona elementos un citus darbus. Tas ļauj vairāk izdarīt nevis būvlaukumā, bet jau ražotnē, un tādējādi paaugstina gatavā elementa vērtību.

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

«Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. Vienlaikus jāsaprot, ka tad īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte. Funkciju palielināšanai būs fiskāla ietekme,» raidījumam sacīja Nemiro, vēl neprognozējot iespējamo izmaksu apmēru.

Būvniecības Valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktors Māris Demme atzīst, ka ja viņiem būtu lielāka teikšana nekā Rīgas domei, tad pilnībā aizliegtu tilta ekspluatāciju līdz tā pilnīga tehniskā stāvokļa ekspertīzes saņemšanai. «Likumā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir Būvniecības Valsts kontroles biroja uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā,» šā brīža bezspēcīgo situāciju komentēja Demme.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Neatbilstošas darbu izpildes un pašvaldībai radīto zaudējumu dēļ, Rīgas domes Satiksmes departaments no šodienas lauzis līgumu ar būvuzraudzības kompāniju SIA "Baltline Globe", informēja iestādē.

Vienlaikus departaments vērsies ar iesniegumu Latvijas būvinženieru savienībā par atbildīgā būvuzrauga kompetences izvērtēšanu. Pašvaldība lēš, ka kopumā tai nodarīti zaudējumi aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kā stāstīja departamenta pārstāve Ilze Dimante, atbildīgais būvuzraugs ar savu parakstu apstiprinājis, ka Deglava tilta ietvju izbūvē tiek izmantoti laikapstākļiem neatbilstoši materiāli, kuru ekspluatācijas ilgums ir vairākkārt mazāks nekā paredzēts būvniecības līgumā.

"Tas nozīmē, ka būvuzrauga rīcības rezultātā ne vien vairākkārt samazināts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums, bet arī radīti zaudējumi saistībā ar turpmāko tilta uzturēšanu vai iespējamo neatbilstošā materiāla konstrukciju nomaiņu," skaidroja Dimante.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Lai sagatavotos apjomīgajai Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcijai, Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. uzsācis sagatavošanas darbus nakts stundās. Tāpēc laikā no plkst. 2.05 līdz 5.05 rītā lidmašīnas Viļņas lidostā netiek pieņemtas, informē uzņēmumā.

No 14. jūlija līdz 18. augustam lidosta tiks slēgta pilnībā, lidmašīnas novirzot uz blakus esošo Kauņas lidostu.

«Pirms lidostas slēgšanas jūlijā un augustā, patlaban veicam sagatavošanās darbus - atsevišķās zonās noņemam lieko sauszemi, veidojam lidostas lidjoslas konstrukcijas, izbūvējam kabeļkanalizācijas u.c. Šis sagatavošanās darbs mums atvieglos apjomīgo skrejceļa rekonstrukciju īsajā laikā», stāsta A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Dzintars Blumers.

A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veic rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Nozīmīgākos rekonstrukcijas darbus plānots veikt 35 dienas no 14.jūlija līdz 18.augustam, kad plānots pabeigt 70% - 80% no veicamā darba apjoma.

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Ilglaicīgas stiepes slodzes radītas deformācijas dažādās būvkonstrukcijās var radīt nevēlamas sekas, piemēram, plaisas cementa un betona kompozītmateriālos, kas var novest pat līdz konstrukciju sabrukumam. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētā profesore Andīna Sprince izstrādājusi un patentējusi inovatīvu metodi deformāciju reģistrēšanai, izmantojot digitālo attēlu analizēšanas pieeju.

Pētnieki visā pasaulē veido arvien jaunus materiālus, līdz ar Eiropas zaļā kursa prasībām aktuāli kļūst «zaļie» betoni, piemēram, ģeopolimēra betoni, kuru izgatavošanā neizmanto cementu, bet gan būvniecības un ražošanas atkritumus. Lai tos aktīvi izmantotu būvniecībā, trūkst informācijas par ilglaicīgajām īpašībām – šļūdi un rukumu – , standartizētās metodes nav atbilstošas jaunizveidotajiem betona kompozītmateriāliem.

«Jaunajiem betona un cementa kompozītmateriāliem ir noteiktas dažādas īpašības, piemēram, stiprība, salizturība, nodiluma un korozijizturība utt., bet trūkst informācijas par to darbību ilgā laika periodā. Es pētu ilgstošās īpašības – šļūdes deformācijas spiedes, stiepes slogojumā. Vienkāršoti varētu teikt, ka šļūde ir laikā pieaugošas deformācijas nemainīgas slodzes apstākļos. Šīs deformācijas konstrukcijās var radīt pārmērīgu izlieci, izkļaušanos, padarīt tās nestabilas utt., kas savukārt var samazināt slodzes uzņemšanas spēju. Betons ir elastīgi plastisks materiāls, slodzes līmenim pārsniedzot 40% no graujošās slodzes, tajā rodas mikroplaisas. Īpaša uzmanība mikroplaisām jāpievērš stieptajās konstrukcijās, jo, pieaugot deformāciju lielumam, mikroplaisas turpina rasties, apvienoties, veidojot lielākas plaisas, kas var būt iemesls konstrukciju sabrukumam vai būtiskam nestspējas samazinājumam. Plaisu klātbūtne pakļauj konstrukcijas arī korozijas bojājumiem,» skaidro A. Sprince.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" mašīnbūves struktūrvienības "RK Machinery" ražotnes modernizācijā Grobiņā šogad investēts vairāk nekā viens miljons eiro, informē "UPB" pārstāvji.

Lielākā daļa līdzekļu jeb vairāk nekā 900 000 eiro novirzīti lielizmēra frēzes iegādei, lai uzlabotu automatizācijas līmeni un ļautu realizēt vēl sarežģītākus projektus ar augstu precizitātes līmeni un ātrumu.

"RK Machinery" tehniskais direktors Ritvars Višs skaidro, ka ir pieprasījums pēc tehnoloģiski arvien sarežģītākiem un lielākiem mašīnbūves projektiem, īpaši no pasūtītājiem lauksaimniecības, industriālās rūpniecības un militārajās nozarēs. Jaunā iekārta ļaus "RK Machinery" pielāgoties šīm tirgus tendencēm.

Ar mašīnbūves projektiem "UPB" grupa strādā jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā "RK Machinery" ir pakāpeniski audzis, sasniedzot stabilu ikgadējo apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro gadā. Katru gadu ražotnes modernizācijā veikti ieguldījumi vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā - paplašināta ražošanas platība ar jauniem nerūsējošā tērauda montāžas un apstrādes cehiem, iegādāts metināšanas robots un citas tehnoloģiskās iekārtas.

Par Liepājas viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas jauno īpašnieku kļūs UPB holdinga akcionārs Māris Mors, aģentūrai LETA apliecināja uzņēmējs.

Mors norādīja, ka patlaban viņu vēl nevarot dēvēt par viesnīcas Fontaine Hotel Royal ēkas oficiālo īpašnieku, jo darījums nav vēl līdz galam noslēgts. Tā noslēgums, pēc uzņēmēja teiktā, sagaidāms šā gada augustā. Taujāts, kāda ir darījuma kopējā summa, Mors norādīja, ka tā iespējams vēl var mainīties, tāpēc pašlaik nav iespējams atklāt neko konkrētu.

Uzņēmējs sacīja, ka viesnīcu viņš iegādājies kopā ar savu dzīvesbiedri, ar kuru pēc darījuma noslēgšanas plānots savstarpēji pārrunāt tālākos plānus saistībā ar Fontaine Royal Hotel ēku.Mors uzsvēra, ka detalizētāku informāciju par viesnīcas tālāko nākotni būs iespējams uzzināt tikai augustā pēc tās ēkas iegādes darījuma noslēgšanas.Kā ziņots, šā gada maijā līdzšinējās ēkas Liepājā, Stūrmaņu ielā 1 īpašnieks, uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, aģentūrai LETA apstiprināja, ka ēka patiešām ir pārdota un tā no šā gada 1.oktobra nonāks jaunā īpašnieka pārziņā.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur atbilstoši projekta iecerei līdz 2023.gada vasarai plānots attīstīt gan modernu biznesa centru, gan multifunkcionālu centru ar unikālu futbola laukumu uz ēkas jumta.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V", saņemot no Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprinājumu par būvniecības nosacījumu izpildi "Preses Nama Kvartāla" pirmā posma attīstībai, ir sagatavojis un nodevis būvlaukumu kompānijai "UPB".

"Projekts paredz Pārdaugavā dabīgi plaukstošo "Zināšanu jūdzi" - jaunos talantus un prātus - savienot ar nākotnes uzņēmējdarbības un attīstības mezglu, par kādu kļūs Preses Nama kvartāls. Saskaņā ar mūsu vīziju Preses Nama kvartāls ir sava veida metapilsēta, kas apvieno telpas komercdarbībai, birojiem ar infrastruktūru atpūtai, sportam un kultūrai. Šādas vīzijas sinerģiju ar Rīgas attīstību ilgtermiņā un īpaši Daugavas kreisā krasta attīstību pierāda arī operatīvā dokumentācijas izskatīšana un saskaņošana no atbildīgo iestāžu puses," būvvaldes jaunās pieejas nozīmi akcentē projekta attīstītāja "Lords LB Special Fund V" pārstāvis Giedrjus Bernots.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.