ASV banka JPMorgan Chase Polijas galvaspilsētā Varšavā atver jaunu korporatīvās pārvaldes centru, kurā nākamo trīs gadu laikā tiks pieņemti vairāk nekā 3000 darbinieku.

Par to otrdien Varšavā paziņoja "JPMorgan Chase" izpilddirektors Stīvs Koens un Polijas premjerministra vietnieks un attīstības ministrs Mateušs Moraveckis.

Šāds lēmums ir jaunākais piemērs Polijas pievilcīgumam ārvalstu investoru acīs, ņemot vērā valsts spēcīgo ekonomikas izaugsmi un darbaspēku, kas ir kvalificēts, taču joprojām lētāks nekā Rietumeiropā.

Tāpat šādu lēmumu "JPMorgan Chase" pieņēmusi laikā, kad globāla mēroga uzņēmumi izvērtē iespējas pārvietot daļu darbību no Lielbritānijas uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES.

ASV banka JPMorgan Chase panākusi vienošanos tiesas prāvā saistībā ar apsūdzībām, ka banka bija manipulējusi ar valūtas maiņas kursiem, paziņoja kāds labi informēts informācijas avots.

JPMorgan Chase ir viena no 12 bankām, pret kurām martā tika uzsākta tiesvedība saistībā ar apsūdzībām, ka to darbinieki īstenojuši manipulācijas vairāku triljonu dolāru vērtajā valūtas tirgū, apkrāpjot klientus un palielinot bankas ienākumus.

Informācijas avots norāda, ka banka neatklās ar apsūdzētājiem, kuru vidū ir lieli investīciju fondi, valdības un pensiju plānu darbinieki, panāktās vienošanās finansiālos nosacījumus.

Taču informācijas avots vēsta, ka panāktās vienošanās apjoms nepārsniedz vienu miljardu dolāru. Vēl kāds cits informācijas avots ziņo, ka kompensācijas apjoms nav tik liels, lai radītu materiālu ietekmi uz bankas finanšu rezultātiem.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank gatavojas pārtraukt ASV dolāru maksājumus daļai Latvijas banku, ziņo aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

«Pēc to cilvēku teiktā, kas ir pazīstami ar Vācijas lielākās bankas plāniem, dažu Latvijas banku spējas tieši apstrādāt pārskaitījumus ASV dolāros ir apdraudētas, jo Deutsche Bank gatavojas pārtraukt attiecības ar tām,» raksta Bloomberg.

Tā vēsta, ka vairākas Latvijas bankas ir saņēmušas Deutsche Bank brīdinājumu, ka Vācijas banka tām liegs ASV dolāru klīringa iespējas.

Pēc Bloomberg rīcībā esošajām ziņām, šis Deutsche Bank lēmums neattieksies uz Latvijā strādājošajām Ziemeļvalstu bankām, kā arī bankām Citadele, Rietumu Banka un Baltic International Bank.

Komentējot šo neoficiāli iegūto informāciju, Deutsche Bank preses pārstāvis Franks Hartmans e-pasta vēstulē norādījis, ka «atbilstoši bankas stratēģijai līdz 2020.gadam banka pārskata attiecības ar klientiem», tomēr atteicies sniegt sīkākas ziņas par Deutsche Bank plāniem attiecībā uz konkrētu Latvijas banku maksājumiem ASV dolāros, vēsta Bloomberg.

Igaunijas bankas sūdzas, ka valsts atrašanās līdzās Latvijai un Krievijai, kuru banku reputācija ir zema, traucē to attīstībai un rada grūtības veikt maksājumus ASV dolāros, vēstīja biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Igaunijas lielākā vietējā banka LHV Pank paziņojusi, ka tai ir grūtības atgūt piekļuvi ASV dolāru maksājumiem pēc tam, kad Vācijas lielākā banka Deutsche Bank pagājušajā mēnesī pārtrauca tādu pakalpojumu, lēmumu pamatojot ar plašu tās klientu datu pārskatīšanu.

LHV Pank uzsvērusi, ka grūtības lielā mērā saistītas ar ģeogrāfiju, jo tai ir problemātiski pamatot savu vērtību pasaulē, kur bankas cenšas samazināt riskus. Turklāt potenciālos partnerus aizbiedēt varot tuvums Latvijai - naudas no bijušās Padomju Savienības reģiona mezglam, kas cīnās pret naudas atmazgāšanas reputāciju - un Krievijai, pret kuru vērstas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par tās agresiju Ukrainā.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Pirmdien Krievijas akciju tirgus indeksi turpināja sarukt jau sesto dienu pēc kārtas, reaģējot uz spriedzi starp Maskavu un Rietumiem saistībā ar notriekto pasažieru lidmašīnu Ukrainā, raksta MarketWatch.

Micex indekss samazinājās par 1,3%, bet RTS – par 1,1%. Tādējādi Micex indekss piedzīvo ilgāko kritumu kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru nedaudz pieauga – par 0,1% līdz 35,106 rubļiem. Valūtas vērtība pieaug jau otro dienu pēc kārtas. 17. jūlijā rubļa kurss samazinājās par 2,3%, kas ir lielākais vienas dienas kritums kopš 2011. gada septembra. Rubli daļēji atbalsta nodokļu maksāšanas perioda beigas, kas liek uzņēmumiem mainīt valūtas uz rubli. Kā liecina Sberbank informācija, Krievijas kompānijām šodien pievienotās vērtības nodoklī jānomaksā 138 miljardi rubļu (3,9 miljardi dolāru). Tāpat Krievijas uzņēmumiem tuvāko divu nedēļu laikā dividendēs ir jāsamaksā 543 miljardi rubļu, kas arī var sniegt atbalstu šai valūtai.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, jo investoru vidū turpinājās negatīvs noskaņojums saistībā ar krīzi Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,45%. Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,33%, Francijas CAC 40 - par 0,42%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,9%.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī vairāku kompāniju rezultāti, kas sagādāja vilšanos. Tā, piemēram, Vācijas Commerzbank akcijas cena saruka par 1,8% pēc tam, kad finanšu tirgus uzraugs konstatējis augstus operacionālus riskus bankas darbībā, bet Deutsche Post akcijas cena samazinājās par 1,8% pēc tam, kad JPMorgan Chase&Co samazināja Eiropas lielākās pasta kompānijas ieņēmumu un akcijas cenas prognozi.

Tāpat samazinājās arī vairāku Eiropas autoražotāju akcijas. Eiropas otrā lielākā autoražotāja Peugeot Citroen akcijas cena saruka par 2,4%, bet trešā lielākā – Renault – par 1,4%.

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem apsverot to, kā jaunas ekonomikas vājuma pazīmes ietekmēs centrālo banku politiku procentlikmju jomā.

Analītiķi minēja datus par ASV rūpnieciskās aktivitātes zemāko līmeni kopš 2020.gada maija un jaunu ASV darba piedāvājumu skaita samazināšanos kā jaunāko pazīmi par pasaules lielākās ekonomikas atdzišanu.

Investori arī ņēma vērā "JPMorgan Chase" vadītāja Džeimija Daimona vēstuli akcionāriem, kurā brīdināts, ka banku krīze "vēl nav beigusies" un ka inflācija var saglabāties augstā līmenī, tādējādi pagarinot augstāku procentlikmju periodu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja labi Lielbritānijas ekonomikas dati.

Neskaidrās perspektīvas sekmēja pieprasījumu pēc zelta, kura cena sasniedza gada augstāko līmeni, pieaugot par 2% līdz 2040 ASV dolāriem par unci.

Eiropā investīciju banku pakalpojumu komisijas aug straujāk nekā Āzijā vai ASV un tuvojas septiņu gadu augstākajam līmenim, jo obligāciju un akciju pārdošanas ieņēmumi pārspēj stabilos ienākumus no tirdzniecības biržā, raksta Bloomberg.

Ienākumi no apvienošanās darījumiem, akciju un obligāciju emisiju rīkošanas un aizdevumiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā šā gada septiņos mēnešos palielinājušies par 30%, sasniedzot 17,3 miljardus dolāru.

Paredzams, ka šajā gadā komisijas maksu ieņēmumi augs par 35% un varētu pārspēt 30 miljardus dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš 2007. gada, kad tika iekasēti 39,6 miljardi dolāru.

Lielākie ieguvēji no akciju emisijas organizēšanas ir JPMorgan Chase&Co un Deutsche Bank. Savukārt lielākie darījumu konsultanti šajā gadā ir Morgan Stanley un Goldman Sachs.

Komisijas ieņēmumi ASV un Āzijā šogad auga par 10% līdz attiecīgi 31,4 miljardiem un 9,6 miljardiem dolāru.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Akciju cenas ASV ceturtdien pieauga pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka viņš "kādu laiku" nesteigsies pacelt procentlikmes un pieņems inflāciju virs FRS 2% mērķa līmeņa.

Inflācijas pieauguma pieļaušanas mērķis ir veicināt darbavietu radīšanu, FRS vairāk uzsverot "maksimālas nodarbinātības" mērķi, jo zems bezdarbs pēdējos gados nav būtiski veicinājis cenu celšanos.

"Šī pārmaiņa atspoguļo to, ka mēs novērtējam spēcīga darba tirgus labās puses, sevišķi daudziem cilvēkiem zemu un mērenu ienākumu kopienās," sacīja Pauels, piebilstot, ka FRS ir gatava izmantot "visu mūsu instrumentu diapazonu, lai atbalstītu ekonomiku".

Volstrītas indekss "Standard & Poor"s 500" pieauga līdz jaunam rekordam piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Pēc solījuma par zemu procentlikmju turpināšanos pieauga banku akciju cenas. "Citigroup" akcijas cena kāpa par 1,7%, "JPMorgan Chase" - par 3,3%, un "Bank of America" - par 1,9%.

Akciju cenas ASV biržās pirmdien lielākoties kritās pēc finanšu regulatora lēmuma pārņemt grūtībās nonākušo banku "First Republic Bank".

"First Republic Bank" cīnījās ar grūtībām kopš "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" sabrukuma marta sākumā. Pastāvēja bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvos krahu.

Lai gan banku "First Republic Bank" pārņems "JPMorgan Chase Bank", "vēl paies ilgs laiks, līdz tiks mazinātas investoru bažas" par problēmām banku sektorā, norādīja "Cresset" vecākais investīciju speciālists Džeks Ablins.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,1% līdz 34 051,70 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" tikpat kā nemainījās un dienas beigās bija 4167,86 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 12 212,60 punktiem.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, savukārt britu mārciņas vērtība kritās pēc jaunas breksita atlikšanas.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro tirdzniecības sesijas gaitā reizēm pieauga, bet sesiju noslēdza ar kritumu.

ES ārkārtas samitā dalībvalstu līderi ceturtdienas rītā piekrita atlikt Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka līdz 31.oktobrīm, pēdējā brīdī novēršot bezvienošanās breksita draudus.

Tirgu dalībnieki atviegloti nopūtās, bet novērotāji atzīmēja, ka šī vienošanās tikai atliek smagus lēmumus.

«Smaga »Breksita« gadījumā nav neviena ieguvēja, un ES ir labi pazīstama ar grūtu jautājumu risināšanas atlikšanu, ja vien ir šāda iespēja,» sacīja Zviedrijas banku grupas SEB ārvalstu valūtu stratēģis Rihards Falkenhells.

«BK Asset Management» analītiķis Boriss Šlosbergs nosauca šo pagarinājumu par «ļoti vajadzīgu atelpu», bet piebilda, ka «tirgus reakcija bija viduvēja, jo breksita nogurums un skaidra iznākuma trūkums ir ietekmējis tirgus dalībniekus».

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.