"Nākamie mēneši būs grūti un sabiedrībai ir jāieslēdz izdzīvošanas instinkti, lai šajā situācijā izdzīvotu," intervijā laikrakstam Diena sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Atbildot uz laikraksta Diena jautājumu: "Ivara Godmaņa nominēšana premjera amatam bija jūsu neatkarīga izvēle, kaut koalīcija, arī Godmaņa pārstāvētā LPP/LC atbalstīja TP kandidātu Edgaru Zalānu. Vai jūs esat apmierināts ar Godmani kā krīzes situācijas premjeru?", V. Zatlers saka:

"Pilna Godmaņa valdības atskaite par pirmajām 100 dienām būs 14.aprīlī. Tad mēs zināsim izmērāmus ekonomiskos rādītājus, kādi ir mūsu valstī par gada 1.ceturksni un, balstoties uz šo datu analīzi, valdība dos nākošo trīs vai sešu mēnešu prognozi.

Šajā ekonomiskajā situācijā tas ir ļoti svarīgi, lai mēs atkal nekristu emocijās, labi, slikti, patīk, nepatīk. Mums ir valdība, kas paskaidros, ko viņa darīs tālāk, lai situāciju uzlabotu. Šī ir pirmā valdība, kas pati ļoti vēlas parādīt savus darbus. Godmaņa kungs ir gatavs ne tikai rakstiski iesniegt Valsts prezidentam un Saeimai atskaiti par 100 dienām. Viņš ir gatavs to paust publiski Saeimā. Šeit mums ir viens cits traucēklis. Tas, ka Saeima nespēj nodrošināt viņiem mutisku uzstāšanos garāku par 5 minūtēm, lai varētu ziņot par savu darbu. Nu tas ir drusku tā ironiski."

Uzņēmēju vērtējumi par I. Godmaņa vadītās valdības 100 dienās paveikto atšķiras, tāpēc vidējā atzīme būtu apmēram 3 (5 baļļu sistēmā).

Par Ivara Godmaņa valdības smagākajiem akmeņiem tiek dēvēta Lattelecom privatizācija, kā arī jaunās elektroenerģijas bāzes stacija, par kuriem arī notikušas vissmagākās diskusijas, kas parādījušas, ka valdību veidojošo partiju vidū īstas vienprātības šajos jautājumos nav un to vidū sprēgā dzirksteles.

Viss būs ziņojumā

Janvārī Ministru kabinetā tika pieņemts valdības neatliekamo 100 pirmo dienu darbu saraksts, par kuru izpildi Ivars Godmanis sola atskaitīties jau šonedēļ.

"Ministru prezidents sniegs ziņojumu un atskaiti ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai," skaidro Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. Viņš atzīst, ka lielākā daļa izvirzītā plāna punktu ir izpildīti. "Nevar samest visu vienā katlā un mērīt pēc vidējās temperatūras," tā uz jautājumu, kāds būtu vērtējums par padarīto, atbild E. Vaikulis. Viņš atzīst, ka premjers paškritiski vērtē iespēto un bija cerējis vairāk no tiesiskuma bloka par tādiem pasākumiem kā jaunā kriminālprocesa likuma virzība, partiju finansēšanas jomas sakārtošana, KNAB vadītāja iecelšana/atcelšana.

Lai gan dažiem cilvēkiem patīk mazgāt traukus ar rokām, tomēr ir jāatzīst, ka lielākā daļa labprātāk vēlētos, lai šo darbu izpilda kāds cits. Trauku mazgājamā mašīna ir lielisks risinājums tiem, kuri grib ietaupīt gan laiku, gan arī naudu. Latvijas tirgū pieejamo tehnoloģiju klāsts ir visai plašs, tādēļ noteikti atradīsies kas piemērots jebkuram interesentam. Vēl joprojām ik pa laikam gadās sastapties ar skeptiķiem, tomēr trauku mazgājamās mašīnas lietošanai ir dažādas priekšrocības.

Lai gan tās iegāde ir uzskatāma par nozīmīgu investīciju, ir viegli saprast, kādēļ tā pavisam ātri atmaksājas. Sadzīves iekārtu piedāvājums ir liels, tāpēc pirms katras iegādes ir vērts precizēt savas prasības. Aprakstu lasīšana internetā vai saruna ar pieredzējušu klientu konsultantu var būt lieliskas pieejas ceļā uz to, lai atrastu vislabāko trauku mazgājamo mašīnu savām vajadzībām un budžetam.

Mainās laiki, un mums ir jāmainās tiem līdzi

Viena no mūsdienu attīstības priekšrocībām ir tāda, ka lielu daļu saimniecības darbu varam deleģēt iekārtām, un viens no galvenajiem faktoriem, kas minams par labu šīs konkrētās iekārtas iegādei ir iespēja taupīt arī laiku, jo, salīdzinot ar individuālu trauku mazgāšanu ar rokām, netīro trauku ievietošana trauku mašīnas tvertnē prasa ne vairāk kā 10 minūtes. Pārējo darbu ierīce paveiks pati, kamēr jūs darāt savus darbus vai izbaudāt brīvo laiku. Trauku mazgājamā mašīna ir paredzēta, lai atvieglotu tās lietotāju dzīvi – kādēļ gan neizmantot šādu iespēju?

Gan Tautas partija, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK informēja, ka rīt, 4. februārī pret Godmaņa valdību nebalsos.

Līdz ar to līdzšinējā valdība varēs turpināt darbu. «Tā kā zemnieku prasības ir uzklausītas, ZZS rīt pret Godmaņa valdību nebalsos, kā arī savus ministrus no valdības neatsauks,» tā Db pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Kā Db 2. februārī jau rakstīja, arī Tautas partija pēc saviem pagājušās piektdienas paziņojumiem, ka valdība kļuvusi rīcībnespējīga, tomēr lēmusi par atbalstu Godmaņa valdībai. Atbalstu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai Db pauda arī TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. «Sarežģīto situāciju nedrīkst vēl vairāk pasliktināt, tāpēc valdībai darbs ir jāturpina,» tā M. Grīnblats. Koalīcijas partiju viedokļi gan pagaidām vēl atšķirās gan savā starpā, gan no premjera Ivara Godmaņa viedokļa, kādā veidā būtu veicama valsts pārvaldes un ministriju reforma, taču pagaidām tas nav iemesls, lai līdzšinējo premjeru gāztu.

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Saeima šovakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai. Par nobalsoja 40 deputāti, pret - 51, bet atturējās viens Saeimas deputāts.

"Man nav tādas ambīcijas nosēdēt krēslā par visu varu," tā I. Godmanis, uzsverot, ka arī nākamajai valdībai būtu jāīsteno Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuru realizēt valdība apņēmusies, lai saņemtu ekonomikas stabilizēšanai nepieciešamos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas.

Turklāt arī jaunajam premjeram un valdībai nāktos izturēt daudzus sitienus, bet ir jautājums, vai atradīsies daudzi pretendenti, kas to spēs, norādīja I. Godmanis, piebilstot, ka opozīcijas rindās viņš tikai par vienu cilvēku zina, ka viņš spētu izturēt šos sitienus - tas esot Jaunā laika pārstāvis Einars Repše.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piedāvā ministriju skaitu samazināt no pašreizējām 16 līdz 12, kā arī mainīt partiju atbildību par dažādām nozarēm, Db informēja I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

I.Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa ministrs vadītu Transporta un komunikāciju ministriju, kurā tiktu apvienotas pašreizējā Satiksmes ministrija un e – lietu sekretariāts.

Zaļo un zemnieku savienība varētu deleģēt Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides un Zemkopības ministriju politiskos vadītājus.

Savukārt tēvzemiešu pārstāvim tiktu uzticēta Ekonomikas un reģionālās ministrijas vadība. Šajā ministrijā tiktu apvienotas pašreizējās Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas.

I.Godmaņa valdības reorganizācijas plāns, ar kuru šodien tika iepazīstināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, būtībā paredz, ka katra no partijām zaudētu vienu no tās pārraudzībā esošajām ministrijām, skaidro E. Vaikulis.

"Šobrīd iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda bijušais politiķis Edvīns Inkēns.

E. Inkēns norāda, ka runas par Godmaņa nomaiņu varētu būt parādījušās saistībā ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, jo uz pašvaldību vēlēšanām labāka starta situācija vienmēr ir partijai, kurā ir premjers. Tāpēc loģisks iemesls, ka pirms šīs kampaņas uzsākšanas lielākā partija, kāda ir Tautas partija, gribētu savu Ministru prezidentu. Tā kā loģika nomainīt Ivaru pastāv.

"Kad Tautas partija mēģinājusi Godmanim noteikt vietu, Ivars ir attraucis, ka viņi arī nav neaizvietojami. Lai nu Valsts prezidentu sauktu par zoodārza abiturientu un tamlīdzīgi, pat viņa pretiniekiem pamanāms, ka Zatlers nav marionete. Viņa izturēšanās aizvien vairāk izskatās pēc valstsvīra stājas. Zatlers pats domājis, saucis ekspertus, ieklausījies, ko runā sabiedrība. Un, lūk, droši vien tā būs bijusi kļūda komunikācijā, tomēr no prezidenta administrācijas nāk pārliecība, ka, nelaikā un ne par ko noņemot Godmani, Zatlers varētu Ivaru vēlreiz nominēt. Tad Godmaņa kungs pats veidos valdību. No tiem saskaitāmajiem, kuri dos viņiem vēlamo summu. Noņemšana vien nav pēdējais cēliens. Tāpēc, manuprāt, šodien iniciēt Godmaņa krišanu nav iespējams vai – ar ārkārtīgi smagām sekām tiem, kas to tomēr darītu," intervijā uzsver E. Inkēns.

Uz LTV1 raidījuma de facto jautājumu: "Vai jūs plānojat atgriezties politikā?", Andris Šķēle šovakar atbildēja: "Es neplānoju ieņemt kādas amatpersonas statusu Saeimā, valdībā. Ja es esmu noderīgs un būšu vajadzīgs Tautas partijai, es vienmēr būšu gatavs to darīt. Jūs zināt, es esmu ļoti atbildīgs cilvēks vienmēr bijis, bet es šobrīd neredzu savu vietu, ja tā var teikt, amatpersonas statusā politikā."

Atbildot uz jautājumu: "Jau veidojot Godmaņa valdību, tas tika minēts kā īstermiņa projekts. Dažādi iemesli tika minēti, kāpēc tā. Kāda ir jūsu versija par to, cik ilgi Godmaņa valdībai vēl ir atlicis strādāt?", A. Šķēle sacīja:

"Godmaņa kunga profesionalitāte un pieredze dod, protams, viņam diezgan lielu iespēju strādāt ilgtermiņā. Bet man jāsaka, ka, protams, partijai, kurai ir desmit vietas, tikai desmit balsis Saeimā - man liekas, ka tas skaitlis ir apmēram desmit - tas nav pārāk daudz. Šī valdība ir veidota, lai veiktu arī noteiktus svarīgus pārkārtojumus valstī. Viens no tiem ir reģionālā reforma, kura vienreiz būtu jāpabeidz, jo reforma jau turpinās septiņpadsmit gadus. Ja neviens no tādiem būtiskiem uzstādījumiem valdības deklarācijā netiks realizēts, tad, protams, man šķiet, ka tā nebūs valdība, kas strādās ļoti ilgi. Bet man nav pamata šobrīd izdarīt kādus secinājumus, ka Godmaņa kungs negribētu pildīt savas valdības deklarāciju."

Latviešu mūziķis, producents uz viens no ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti vadītājiem Guntars Račs ir izbrīnīts par Eiropas parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) pozitīvo attieksmi pret filmu nelegālu lejupielādi.

Latvijas Televīzijas (LTV) jauniešiem rīkotajā spēlē Es varu būt premjerministrs, kas vakar bija skatāma LTV 1.kanāla programmā, bijušais premjerministrs Godmanis skatītājiem atzina, ka ir nelegāli lejupielādējis filmas, skaidrojot, ka lejupielādēt nelegāli filmas nav nekas krimināls, ja tās tiek lietotas tikai privātām vajadzībām.

Pēc raidījuma savu sašutumu pilno rakstu portālā doremi.lv ievietojis Račs, uzsverot, ka tas ir vispārzināms fakts, ka cilvēki nelegāli lejupielādē filmas, taču apgalvot, ka tas ir normāli, nozīmē šādas darbības atbalstīt un teikt, ka neievērot likumus un citu cilvēku tiesības par savu darbu saņemt atlīdzību, ir normāli.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu plāno atstādināt jau ceturtdien, tā intervijā Latvijas Radio norāda Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

"Visticamāk, koalīcija mēģinās A. Loskutovu atlaist jau šo ceturtdien, tad mēs esam pieņēmuši lēmumu balsot pret. Visvairāk mūs uztrauc tas, kas notiks tajā brīdī, kad A. Loskutova kunga vairs nebūs šajā amatā, jo tas kā Tautas partija līksmo par to, kas notiek KNABā vedina uz domām, ka KNAB var tikt likvidēts vispār, vai arī ielikts tik paklausīgs cilvēks, ka iesāktās lietas KNABā vienkārši tiks izbeigtas," intervijā uzsvēra L. Mūrniece.

Visu interviju varat noklausīties, klikšķinot šeit.

Ar Saeimas balsojumu ir noslēgusies epopeja, kam bija viens liels mērķis — atbrīvot no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

Nereti, paklausoties dažādu politisko organizāciju pārstāvju paustos viedokļus, nākas dzirdēt, ka vai nu līdzšinējais KNAB vadītājs to vien darīja, kā pieļāva naudas pazušanu stipri vien mistiskā veidā, vai arī — ka viņš ir teju baltais tēvs, kas staigā pa Latvijas zemes virsu gluži kā godīguma garants.

Taču, abstrahējoties no dažādām politiskajām batālijām, jāatzīst — ne jau konkrēti par Loskutovu vajadzētu būt šim stāstam, īpaši jau ņemot vērā, ka, visticamāk, ne tik tālā nākotnē mums šo cilvēku ir izredzes ieraudzīt politiķa ādā. Patiesībā būtu skumji, ja visa šī KNAB ķidāšanas epopeja beigtos tikai ar Loskutova atbrīvošanu. Tas nedrīkst būt vienīgais solis — ir jābūt arī nākamajiem.

„Atbildot uz masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka A. Loskutovs pieteicis noraidījumu man kā valdības komisijas loceklim, vēlos informēt - es kā politiķis, ministrs un arī kā šīs valsts pilsonis esmu pilnīgi pārliecināts: zagt nedrīkst un iestādes vadītājs vienmēr ir atbildīgs par iestādē notiekošo. Šādu pārliecību arī vienmēr aizstāvēšu,„ uzsver Aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

V. Veldre norāda, ka piedalījies vairākās valdības sēdēs, kurās skatīts jautājums par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un ir iepazinies ar lielu skaitu dokumentu, ģenerālprokurora ziņojumiem un arī paša A. Loskutova sniegtajiem paskaidrojumiem. Iegūtā informācija bijusi pietiekama, lai veidotu V. Veldres attieksmi pret notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

„Vēlos atzīmēt, ka man kā komisijas loceklim ir saistošs MK Noteikumu Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata 14. punkts, kuros stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Katram komisijas loceklim var būt dažādi uzskati par nodarīto, bet ir pilnīgi skaidrs: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka vairāk kā 130 000 Ls nozagšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notikusi nepietiekami labas iestādes vadīšanas rezultātā, tas var kalpot par pamatu, lai lemtu par iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamam amatam,” savu nostāju pauž V. Veldre.

«Ja Normundam Vilnītim kā iestādes vadītājam ļautu strādāt atbilstoši likumam, tad viņš jau sen būtu atrisinājis iestādes problēmas,» intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.

Viņš skaidro, ka vērojot notiekošo, izskatoties, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) pārlieku iejaucies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietās. Premjers, lai risinātu problēmas, nevis strādājot kopā ar iestādes vadītāju, bet gan atbalstot personas, kuras nepildot priekšnieka rīkojumus.

«Atminos situāciju, kad 2003.gadā uz KNAB vadošo amatu tika virzīta Juta Strīķe. Toreiz viņa atbalstu neguva pat divos balsojumos. Kad amatā Saeima apstiprināja Alekseju Loskutovu, arī viņš vēlējās atstādināt no amata gan J.Strīķi, gan Alvi Vilku. Bet tas beidzās ar fiasko. Tad A.Loskutovu viņa vietnieki piespieda strādāt tā, kā viņi to uzskatīja par vajadzīgu. 2003.gadā KNAB priekšnieku pakļāva vietnieki.»

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pagaidām nekomentē, vai valdības nespēja vienoties ar zemniekiem par atbalstu lauksaimniecībai, nozīmē, ka ZZS atstās valdošo koalīciju.

«Komentāru nebūs, kamēr nebūsim uzklausījuši visas iesaistītās puses,» Db paziņoja A. Brigmanis.

Vēl 29. janvārī A. Brigmanis atzina, ka gadījumā, ja valdība nespēs vienoties ar zemniekiem par pasākumiem, kas veicami lauksaimniecības nozares, galvenokārt piensaimniecības atbalstam, ZZS jau trešdien varētu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa vadītajai valdībai.

Šodien valdības ārkārtas sēdē lauksaimniekiem neizdevās vienoties ar valdību par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tādēļ rīt zemnieki plāno protesta akcijas.

Jāatgādina, ka pagājušās piektdienas vakarā arī Tautas partijas paplašinātajā valdes sēdē tika lemts, ka I. Godmaņa valdība vairs nav rīcībspējīga. Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš šo Tautas partijas paziņojumu pamatoja tieši ar ZZS pieļāvumu atbalstīt neuzticības izteikšanu I. Godmaņa valdībai.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

Premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis mēģina saprast, vai Godmaņa valdība ir vienojusies ar SVF par budžeta deficītu 8% apmērā.

Šodien demisionējušās valdības vadītājs Ivars Godmanis preses konferencē pauda viedokli, ka šī gada valsts budžeta izdevumus varētu samazināt par 474 milj. latu, palielinot budžeta deficītu līdz 8% no IKP. I. Godmanis kopā ar finanšu ministru A. Slakteri arī uzskatīja, ka par to jaunajai valdībai būs nopietni jārunā ar Eiropas Komisiju un SVF, jo Dombrovska iecerētais 20% samazinājums pārvaldes institūciju izdevumos nebūšot iespējams.

Savukārt Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombovskis uzsver, ka Latvijai jāpilda apņemšanās, ko tā devusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai valsts varētu saņemt starptautisko finanšu palīdzību ekonomikas un finanšu sistēmas atjaunošanai. «Šajā sakarā ir nepieciešama skaidra atbilde, vai Godmaņa valdība ir panākusi jaunu vienošanos ar SVF, kas atļauj palielināt šī gada valsts budžeta deficītu līdz 8%. Ja jauna vienošanās nav panākta, šādi publiski paziņojumi uzskatāmi par sabiedrības dezinformēšanu,» tā V. Dombrovskis.

Lai gan krīzes apstākļos valdības nemēdz mainīt, tāpat kā vētras laikā nemainot kuģa kapteini, tomēr, lai mēs krīzi pārvarētu, jāveido valdība, kura tik tiešām strādātu un īstenotu saprātīgu politiku, intervijā Latvijas avīzei norādījis partijas Jaunais laiks (JL) dibinātājs Einārs Repše.

E. Repše uzskata, ka Saeimas darbs neatbilst šā brīža vajadzībām, tāpēc nekavējoties sastādāma jauna, krīzi risināt spējīga valdība. "No ikdienas notikumiem redzams, ka pašreizējais Ministru kabinets izsmēlis visas potencies," tā E. Repše.

Uz netiešu jautājumu, vai E. Repše būtu gatavs stāties I. Godmaņa vietā, viņš atbild: "Mana partija nepieļauj Godmaņa valdības stutēšanu. Ja Godmaņa kungs grib ar mani mainīties vietām – katrā laikā!"

1994. gadā apgriezienus uzņem tiesvedība par 1993. gada augustā publicēto karikatūru un DB viedokli Godmaņhaus ltd. Dienas Bizness viedoklī un karikatūrā atļāvās norādīt, ka Ivara Godmaņa jaunā darbavieta - SWH - viņa premjerēšanas laikā tikusi pie gardiem kumosiem - PSRS armijas īpašumiem un nu beidzot bijušais premjers saņem arī labu balvu - fantastiski apmaksātu darbu šajā firmā.

Skandināvijas eksperti ­ tiesas procesu uzskatīja kā prāvu par tiesībām paust valdībai netīkamu viedokli, bet 1995. gadā abas puses panāca mierizlīgumu.

Atzīmējot laikraksta Dienas Bizness 18 gadu jubileju, Diena TV sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness piedāvā video sižetu sēriju, kuros atskatīsimies uz spilgtākajiem notikumiem Latvijas ekonomiskajā vidē kopš DB dibināšanas.