Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

A. Brigmanis sacīja, ka pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas varētu tikt gāzta Valda Dombrovska vadītā valdībā: «moris savu ir padarījis, moris var iet,» teica Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs.

Viņš arī piebilda, ka ZZS novērtē šīs valdības smago paveikto darbu un šādas izmaiņas nevēlas. Viņš arī prognozēja, ka valdības sagatavotais budžets Saeimā, visticamāk, tiks pieņemts bez īpašām izmaiņām, taču Saeimas kuluāros par valdības maiņu tiekot runāts un parasti šādas izmaiņas notiekot ļoti strauji.

A. Brigmanis jautāts, ko partija plāno likt pretī Tautas Partijas premjera amatam virzītajam Andrim Šķēlem norādīja, ka tas būs Aivars Lembergs: «Saimnieks! Saimnieks nāks sakārtot valsti!»

A. Lembergs jau esot piekritis kļūt par premjera kandidātu, LNT raidījumā 900 sekundes apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs. Brigmanis sacīja, ka Šķēle aktīvajā politikā vienmēr ir bijis liels izaicinājums citām partijām, tāpēc tagad tiks pārtraukts relatīvais miers. Viņš pieļāva, ka pēc nākamās Saeimas vēlēšanām kreisi spēki būs valdībā, taču par ZZS iespējamo sadarbību ar tiem vēl esot jālemj.

Vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, tādu iespēju pieļauj ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Taču viņš arī norādījis, ka šāds lēmums vēl neesot pieņemts, ziņo laikraksts Diena.

Augusts Brigmanis. (Foto: Edmunds Brencis, DB) ZZS vērsusies pie kolēģiem ar ierosinājumu izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus. Taču tā kā citas partijas šo ieceri nav atbalstījušas, ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs.

A.Lembergs bija arī Augstākās padomes deputāts un toreiz savienoja AP deputāta amatu ar darbu Ventspils pašvaldības vadībā. Taču AP bija divreiz vairāk deputātu nekā Saeimā tagad un bija arī atšķirīga kompetence.

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

«Jau ir skaidrs, ka pašreizējā valdība kritīs. Tāpēc ZZS jaunu zemkopības ministra kandidātu nemeklēs,» uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, raksta Apollo.

Pēc Brigmaņa vārdiem sabiedrībai ir vienaldzīga valsts pārvaldes reforma, jo tā sagaida konkrētu rīcību situācijas uzlabošanai valstī.

Brigmanis gan pagaidām neatklāj, vai ZZS piektdien neatbalstīs Tautas partijas sagatavoto valdības reorganizācijas plānu, kā arī neatbildēja, vai iespējama neuzticības balsojuma gadījumā balsotu par premjera Ivara Godmaņa demisiju.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

«Es domāju, ka bizness ir arī, kā sabiedrībai darīt labu,» tā intervijā laikrakstam Diena, runājot par to, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskatāms arī par biznesmeni, saka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vaicāts par Lemberga godaprātu, Brigmanis stāsta: «Es tam jautājumam pieeju filozofiski. Cilvēka tīrību vai netīrību var noteikt tiesa. Mēs redzam, ka tiesa ilgstoši iet, un visu laiku šaubu ēna ir vai nav. Nākamais jautājums ir, ko viņš dara. Piemēram, ir cilvēks biznesā iekšā. Visi asociē Lembergu, ka viņam ir liela nauda, ka viņš ir bagāts. Tad ir jāsaka tā, kāpēc tad viņam vajag iet par to pilsētas mēru tur sisties un cīnīties, un ņemties. Ja es būtu viņa vietā - dievs ar to pilsētu, dievs ar tiem cilvēkiem, es tik skaitu savu naudu, lieku bankās iekšā, taisu visādas štelles. Tas viņa fenomens un viņa būtība ir, ka viņš savādāk to dzīvi neredz, viņam visu laiku ir jādara. Es domāju, ka viņš strādā atbilstoši kā biznesmenis konkrētiem valstī noteiktiem likumiem, kādi tie ir. Likuma robežās viņš to savu biznesu veido.»

ZZS virzīs kandidatūras visiem amatiem – gan ārlietu, gan tieslietu, gan arī pašvaldību lietu ministra amatam. Taču tas ir maldīgs priekšstats, ka ļoti vēlamies tieslietu ministru, intervijā Latvijas radio šorīt sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Skaidrojot cīņu par tieslietu ministra amati viņš norāda: kad parādījās vakantais amats, to uzticēja Uldim Augulim (ZZS), līdz ar to, loģiski, mēs virzījām arī kandidatūras, Šodien koalīcijas partijas vēlreiz mēģinās vienoties par vakanto ministru kandidātiem. Premjers pieļāvis – ja šodien neizdosies vienoties, ministru pienākumus uzticēs pildīt parlamentārajiem sekretāriem.

Nav izsmelts jautājums par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atstāšanu līdz vēlēšanām, teica A.Brigmanis. Šo ministriju varētu sadalīt jaunā Saeima.

Viņš bija skeptisks par parlamentāto sekretāru iecelšanu ministru vietā, jo, pēc A.Brigmaņa teiktā, līdz ar Tautas partijas ministru aiziešanu, atlaisti arī parlamentārie sekretāri un tādu neesot. Viņaprāt, ārvalstu partneriem nebūs arī pieņemams, ja ārlietu ministra pienākumus pildīs parlamentārais sekretārs.

Fakts, ka lielākā ažiotāža saistībā ar Swedbank darbības iespējamo apdraudējumu visstraujāk izplatījusies tieši pašvaldībās, kur pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķi, nav saistāms ar pašu ZZS.

Tā portālam zz.lv apgalvojis ZZS līderis Augusts Brigmanis, baumošanas saistīšanu ar viņa partiju dēvējot par stulbumu.

«Tas ir politisks pasūtījums, meklējiet vainīgos citās partijās!» tā A.Brigmanis telefoniski atbildējis uz jautājumu, vai ZZS ir saistība ar nedēļas nogales notikumiem. «Izcelt vienu pašvaldību – Jelgavas novadu – tas ir stulbums!» viņš sacījis. Uz piebildi, ka lielākā panika sākusies tieši Jelgavā, Jelgavas novadā un Ventspilī, kur pie varas ir ZZS politiķi, arī A.Brigmanis atbildējis ar «tas ir stulbums!».

Portāls iepriekš ziņoja, ka sestdienas vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (ZZS) licis no Swedbank kontiem uz Valsts kasi pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu. Tādu pašu rīkojumu izdevis arī viņa kolēģis Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Ja nākamotrdien Ministru kabineta sēdē netiks apstiprināts lauksaimniekiem pieņemams lauksaimniecības nozares krīzes risinājums, nākamās trešdienas Saeimas ārkārtas sēdē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt opozīcijas iesniegto lēmumu par neuzticības izteikšanu Ivaram Godmanim.

Proti, ZZS, kuras pārstāvis Mārtiņš Roze jau kopš 2002. gada ieņēmis zemkopības ministra amatu, uzskata, ka nākamotrdien valdībai jāpieņem lēmums, kurā būtu noteikti konkrēti valsts atbalsta lauksaimniekiem apmēri, finansējuma avoti atbalsta izmaksai un termiņi, kādos šis atbalsts tiks izmaksāts.

Valdībai arī esot jāvienojas ar bankām par zemniekiem piešķirto kredītu pamatsummas maksājumu termiņu atlikšanu, kā arī jāpiešķir vismaz 24 milj. Ls – 25 milj. Ls piensaimniecības nozares atbalstam. ZZS arī uzskata, ka ir jāpaātrina ES maksājumu izmaksa zemniekiem, lai viņi varētu sagatavoties pavasara sējai. Par apsveramu ZZS Saeimas frakcijas vadītājs A.Brigmanis uzskata arī ideju, ka valsts varētu pārņemt savā īpašumā kādus piena pārstrādes uzņēmumus. Tomēr par piena pārstrādes uzņēmumu pārņemšanu lēmumu neesot iespējams pieņemt jau nākamnedēļ.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Nesenajās zemnieku akcijās Rīgā ielās bija redzami dārgi traktori, kas maksā ap 100 tūkstošiem latu, kādus Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis nevarētu atļauties iegādāties.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze A.Brigmanis izsakās: „Neatceros, kas to teica – bet ar zemnieku akcijām Rīgas ielās bija miljons latu. Zemnieku akcijas, piemēram, Grieķijā un Rīgā bija divas dažādas lietas. Grieķijā stāvēja zemnieki ar koka ratiem un dakšām, bet Rīgas ielās bija Valmet un John Deer firmu traktori. Es jau pats esmu zemnieks, turklāt ar lielu saimniecību, bet man nav iespēju nopirkt John Deer traktora vācu versiju, kas maksā pie 100 tūkstošiem latu. Es ilgi meklēju, kamēr atradu brazīliešu versiju, kas maksā uz pusi lētāk, un arī tad bija jāņem kredīts tehnikas iegādei. Un pēdējo traktoru, ko pirku, es sapratu, ka vairs neko īpašu nevaru atļauties, bija vien jāpērk Belarus traktors par padsmit tūkstošiem latu. Bet ir taču jāskatās, kā veidot savu saimniekošanu.”

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Zaļo un zemnieku savienība ministru amatu kandidātus uzrunājusi gan partijas biedru aprindās, gan ārpus tās, raidījumā 900 sekundes norādīja ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis.

Viņš skaidroja, ka partija vēlas virzīt jaunas personālijas, taču konkrētus uzvārdus nenosauca, vien piebilda, ka uzvārdus sauks tikai tad, kad būs zināms vai konkrētā ministrija būs ZZS pārziņā.

Uzrunātie kandidāti esot gan cilvēki, kas startējuši vēlēšanās, bet nav kļuvuši par deputātiem, kā arī cilvēki, kas strādājuši ar partiju ekspertu līmenī. A.Brigmanis atzīmēja, ka ZZS varētu arī pārvaldīt aizsardzības jomu un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) esot iesniegts pilns saraksts. Patlaban ir panākts, ka ZZS būs seši ministru amati, tādēļ partija nav noskaņota uz plēšanos.

A.Brigmanis arī ir pārliecināts, ka jaunajai valdībai viss izdosies un scenārijs par ārkārtas vēlēšanām neesot reāls, jo 51 bals Saskaņas centram nebūšot noteikti. Viņš skaidro, ka ārkārtas vēlēšanas neko nedošot, jo tie būtu tikai papildus izdevumi valstij. Patlaban esot jākoncentrējas uz iekšējo tautsaimniecības problēmu risināšanu nevis ārkārtas vēlēšanām.

Valdošajā koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl arvien uzstāj, ka 2011. gadā valstij ir pašvaldībām jāgarantē nodokļu prognožu izpilde 100 % apmērā un to neizpildes gadījumā jākompensē pašvaldībām negūtie ieņēmumi.

To ceturtdien pēc vairāk nekā stundu ilgušas valdošo koalīciju veidojošo partiju apspriešanās paziņoja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība vēlas panākt, lai pašvaldībām tiktu sniegtas garantijas 100 % apmērā, turpretī Finanšu ministrija un premjera Valda Dombrovska pārstāvētā Vienotība paliek pie nostājas, ka garantiju apjoms 2011. gadā saglabājams 92 % apmērā.

A. Brigmanis ceturtdien žurnālistiem pauda, ka ZZS turpinās diskutēt par šo jautājumu, taču konkrēti termiņi, kad vajadzētu vienoties, nav noteikti. «Mēs negrasāmies novilkt nekādas sarkanās līnijas,» viņš teica.

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Premjers Valdis Dombrovskis nākamā gada budžetā apsolījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prasītos papildu 7 miljonus eiro pašvaldību autoceļiem. Tāpat pašvaldībām noteikto aizņēmumu limitu palielinās par 10 miljoniem eiro.

Tajā pat laikā Ministru prezidents nav akceptējis opozīcijā esošās ZZS vēlmi no 80% līdz 82% palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem, portālam Diena.lv pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

ZZS iepriekš balsojumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā, taču izteicās - ja nevienu no viņu priekšlikumiem uz galīgo lasījumu neatbalstīs, ZZS nevarēs balsot par valsts budžeta projekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā, tādējādi garantējot budžeta pieņemšanu arī gadījumā, ja par no nenobalsotu kāds no koalīcijas partneriem. Pašlaik Brigmanis pēc sarunas ar premjeru un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apgalvoja, ka "šis sarunu process ir atvērts, skatīsimies, ko lems valdība", vēl neminot, kā ZZS balsos par budžetu.

Ja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) būs tikpat nepiekāpīga un nepiekritīs piedāvātajiem risinājumiem papildu konsolidācijai šāgada budžetā, tad tas var draudēt ar starptautiskā aizdevuma programmas pārtraukšanu.

«Latvija «dreifēs», un tam nav jēgas - vai nu ir sadarbība [koalīcijā], vai tās nav,» to žurnālistiem pirmdien sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pēc tam, kad no koalīcijas padomes darba kārtības pēc ZZS iniciatīvas tika izslēgti Finanšu ministrijas (FM) darba grupas piedāvātie risinājumi budžeta konsolidācijai, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pēc finanšu ministra teiktā, FM paspārnē izveidotā darba grupa savu darbu pie priekšlikumu izstrādes vairāk vai mazāk ir pabeigusi. Darba grupa lielākoties skāra jomas, kur nepieciešamas dažādas reformas. «Taču attiecībā uz konkrētiem pasākumiem un skaitļiem, lai virzītos tuvāk 50 miljoniem latu, vienošanās netika panākta, jo šiem cilvēkiem [no ZZS] nebija mandāta,» teica A. Vilks, atgādinot, ka sākotnējā vēlme bija šajā darba grupā deleģēt dažādu jomu ministrus.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.