Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) izveidojusi bezpilota gaisa kuģu jeb dronu e-pakalpojumu portālu e.caa.lv, kurā aicina reģistrēties visus bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantus un tālvadības pilotus.

Portālā varēs iesniegt dokumentus, būs iespēja nokārtot pārbaudījumus attālināti, kā arī vienuviet būs pieejamas izsniegtās atļaujas.

Dronu lietotājiem, kuri pilotē vairāk nekā 250 gramus smagu dronu, jāreģistrējas CAA bezpilota gaisa kuģu e-pakalpojumu portālā. Reģistrācija obligāta arī tiem lietotājiem, kuru izmantotā drona masa ir mazāka par 250 gramiem, bet tas nodrošina video vai foto uzņemšanu. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (lietotājiem, kuru vārdā tiek veikts lidojums) drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru, kas tiks saņemts e-pakalpojumu portālā pēc veiksmīgas reģistrācijas.

To nosaka spēkā stājušies grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas grozīti atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par bezpilota gaisa kuģiem. Jaunais regulējums attiecas uz visiem bezpilota gaisa kuģu lietotājiem, neatkarīgi no veikto lidojumu mērķa vai bezpilota gaisa kuģa masas un izmēra (t.sk. rotaļlietām).

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Šogad būtiski palielinājies izsniegto atļauju skaits bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, pārsniedzot visā 2018. gadā izsniegto atļauju skaitu. Vienlaikus nedaudz samazinājies pieļauto pārkāpumu skaits, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) dati.

2019. gada septiņos mēnešos izsniegtas 92 atļaujas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Tas ir par 59 % vairāk nekā visa gada laikā pērn, kad tika izsniegtas 58 atļaujas. Vienlaikus vēl astoņos gadījumos atļauja tika atteikta. Tajos bezpilota gaisa kuģu lidojums lielākoties bija paredzēts lidlauku apkārtnē. Atteikuma iemesli bija novēlota pieteikuma iesniegšana atļaujai vai tas, ka CAA nekonstatēja spēju veikt pieņemami drošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. 2018. gadā visa gada laikā šādu pašu iemeslu dēļ bija atteiktas piecas atļaujas.

To, ka tālvadības piloti arvien godprātīgāk ievēro viņiem noteiktos noteikumus bezpilota gaisa kuģu lietošanā, apliecina ne vien pieaugošais pieteikumu skaits atļaujām, bet arī fakts, ka šogad ir nedaudz samazinājies CAA izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sākusi testēt jaunas ierīces, kas uztver drona signālu un vietu, no kurienes bezpilota lidaparāts tiek vadīts. CAA ar šīm ierīcēm Rīgā dienā fiksē vidēji 50 bezpilota lidaparātus.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kur par neatļautu drona pacelšanu aviācijas uzraugi piemēros arī normatīvajos aktos paredzētos sodus, bija Rīgas maratons, vēstīja LNT Ziņas.

Drona izmantošanai Rīgas maratona laikā CAA izsniegtas vien trīs atļaujas. Pērējiem, kas bezpilota lidaparātus būs izmantojuši nesankcionēti, var piemērot arī administratīvo sodu 150 līdz 3000 eiro apmērā, tā LNT Ziņām skaidroja CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas inspektors Ilmārs Ozols.

Jaunās CAA izmantotās iekārtas spēj uztvert gan signālu no paceltā bezpilota lidaparāta, gan arī noteikt vietu, kur atrodas persona, kas dronu vada. Bezpilota lidaparātu uztvērēji uzstādīti vairākās vietās galvaspilsētā, viena no tām ir «Saules akmens». Bet kopumā dienā Rīgā tiek fiksēti 50 bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļā gadījumu atļauju veikt dronu pacelšanu tā īpašnieks nav spējis uzrādīt.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Lietuvas jaunā bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldības sistēma - mobilā lietotne "U-Space" - būs Eiropā pirmā sertificētā tāda veida sistēma un veicinās bezpilota lidaparātu satiksmes drošību, sistematizēs noteikumus dronu lietošanai un sniegs lielākas iespējas uzņēmumiem, otrdien paziņoja Lietuvas amatpersonas.

"Mēs sagaidām, ka sertificēsim to mūsu Transporta kompetences aģentūrā," "U-Space" prezentācijas pasākumā žurnālistiem teica Lietuvas valsts gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" vadītājs Sauļus Batavičs.

Viņš paskaidroja, ka pēc sertifikācijas saņemšanas Lietuvas risinājums būs Eiropā pirmā tamlīdzīga sistēma bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldībai.

Batavičs norādīja, ka uz Lietuvu gulstas liela atbildība, jo "visi skatīsies uz mums kā uz paraugu".

Satiksmes ministrs Marjus Skuodis teica, ka jaunā sistēma ne tikai uzlabos drošību, bet arī sistematizēs noteikumus un informāciju bezpilota lidaparātu lietotājiem, kā arī paplašinās iespējas uzņēmumiem.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja priekšlikumu atbrīvot armijas vajadzībām nepieciešamo izlūkošanas vai daudzfunkcionālu dronu iegādi no publiskā iepirkuma procedūrām, lai palielinātu Lietuvas bezpilota lidaparātu ražošanas un remonta jaudu.

Publiski konkursi netiks izsludināti, ja dronus iegādāsies Lietuvas Aizsardzības materiālu aģentūra.

"Bezpilota lidaparāti dod ieguldījumu ekosistēmā, un tas, protams, ir saistīts ar atbalstu Ukrainai. Mēs esam pieņēmuši ļoti nopietnu lēmumu, esam to visu izdarījuši ļoti ātri, un es domāju, ka mēs pāršķiram jaunu lappusi sadarbībā ar mūsu aizsardzības nozari," valdības sēdē sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Bezpilota lidaparāti tiks iegādāti no Lietuvas uzņēmumiem, kas ražo vai pabeidz bezpilota lidaparātus montēšanu," norādīja Aizsardzības ministrijā.

Šādiem Lietuvas uzņēmumiem, kas izvēlēti bez konkursa, būs jāizgatavo bezpilota lidaparātu vadības programmatūra, un to dati tiks glabāti tikai NATO vai ES valstu mākoņserveros.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Bezpilota lidaparātu ražotājs UAV Factory attīstās sprādzienveidā – gadu no gada dubulto apgrozījumu un kā vieni no pirmajiem pasaulē gatavojas masveida ražošanai.

Jau pirms desmit gadiem, dibinot savu bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumu, Konstantīnam Popikam bija pilnīgi skaidrs, ka šo pasaulē jauno jomu sagaida tobrīd neapjaušami liela izaugsme.

Dubulto miljonus

«Joprojām neviens no ražotājiem – ne mēs, ne mums līdzīgie – nav masveida ražotāji,» atzīst Konstantīns. Taču tieši masveida ražošana ir uzņēmuma trīs līdz piecu gadu mērķis, turpinot sekmīgo attīstības ceļu. Konstantīns ir uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks vienādās daļās ar amerikāņu partneri, kompānijai ir arī vairāki investori, no kuriem viens ir saistīts ar kompāniju Skype.

Meklējot mājvietu Jelgavā 2009. gadā dibinātajam uzņēmumam, par piemērotāko vietu tika atzīta Mārupe, kas ir viegli sasniedzama galvaspilsētas inženieriem, savukārt pie Jelgavas joprojām atrodas UAV Factory testēšanas centrs.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 21,196 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 4,493 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn jaunus pasūtījumus veica gan līdzšinējie, gan arī jauni klienti. Tādējādi pagājušo gadu "Edge Autonomy Riga" noslēdza ar lielāko apgrozījumu un ar lielāko pasūtījumu skaitu uzņēmuma vēsturē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītās starptautiskās sankcijas radīja nenoteiktību makroekonomiskajā vidē un izraisīja lielāko inflāciju pēdējos gados. Vienlaikus karš radīja paaugstinātu pieprasījumu pēc "Edge Autonomy Riga" ražotajiem produktiem.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidzis trīs projektus.

Tostarp pabeigts projekts "Mikro klases žiroskopiskas stabilizācijas kameras izstrāde trīs līdz astoņu kilogramu bezpilota lidaparātiem", kas īstenots sadarbībā ar Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas kompetences centru. Tāpat pabeigts projekts "Vertikālās pacelšanās un nolaišanās lidmašīnas attīstība", kas īstenots sadarbībā ar Enerģētikas un transporta kompetences centru, un projekts "Pingvīna C bezpilota lidaparāta konkurētspējas palielināšana", kas īstenots sadarbībā ar Mašīnbūves kompetences centru.

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Reaģējot uz sabiedrības bažām par būtisku apdraudējumu civilās aviācijas drošumam, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tiešā starptautiskās lidostas "Liepāja" skrejceļa tuvumā, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Par minēto pārkāpumu liecinājušas bildes sociālajos tīklos, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

Sociālo tīklu lietotāji aizvadītās nedēļas nogalē vērsa CAA uzmanību uz kādu sociālā tīkla profilu, kurā ir izvietotas ar bezpilota gaisa kuģi (dronu) uzņemtas bildes Grobiņā. Bilžu uzņemšanas vieta atrodas starptautiskās lidostas "Liepāja" tuvumā, kur civilās aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos un pacelšanos.

Lidojumi ar droniem šajā vietā ir pilnībā aizliegti, jo rada augstu risku civilās aviācijas gaisa kuģiem. Pārliecinoties, ka CAA pēdējā laikā nav izdevusi atļauju dronu lidojumiem šajā teritorijā, CAA uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Sākotnēji godprātīgo tālvadības pilotu un CAA komentāri par nedrošas gaisa telpas izmantošanu sociālā tīkla lapā tika dzēsti. Pēc arvien aktīvākas sabiedrības iesaistīšanās, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem, piektdienas vakarā bildes un lapa sociālajā tīklā tika dzēsta. Tomēr jānorāda, ka CAA jau bija ieguvusi sākotnējos pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde satiksmes uzraudzīšanai ir iegādājusies vienu bezpilota lidaparātu jeb dronu, kas sevi pierādījis jau tā darbības pirmajās dienās – vakar aptuveni stundas laikā ir fiksēti seši agresīvie braucēji.

Bezpilota lidaparāts ir iegādāts ar mērķi uzlabot kopējo autovadītāju braukšanas kultūru, jo ar to tiks veikta periodiska ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrole. Uzsvars tiks likts uz agresīvas braukšanas, piemēram, automašīnu kolonnu apbraukšana, nepamatota joslu mainīšana, zīmju neievērošana u.c., pārkāpumu fiksēšanu.

"Šis ir viens no tehniskajiem līdzekļiem, kas paplašina policijas iespējas uzlabot un kontrolēt satiksmi – ar tā palīdzību var veikt arī satiksmes kontroli vietās, kur policijas ekipāžai var būt grūtāka pārredzamība. Šobrīd satiksmes uzraudzīšanai tiks izmantots viens drons, lai sākotnēji saprastu visas tā iespējas ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras uzlabošanā," informē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.