Lietoto automašīnu cenas pašreiz ir vidēji par 15-20% lielākas nekā 2020.gadā, un tās varētu vēl turpināt augt, intervijā sacīja "Volkswagen" un "Audi" zīmolu pārstāvja SIA "Moller Auto Latvia" valdes locekle Izīda Gerkena.

Viņa arī atzīmēja, ka tirgū sāk trūkt lietotu automašīnu.

"Parasti ir tā, ka, klientam izvēloties jaunu automašīnu, viņš otrreizējā tirgū nodod savu iepriekšējo auto. Tā kā pašlaik ir problēmas ar jaunu auto iegādi, tad tirgū daudz mazāk nonāk arī lietotu mašīnu. Šī tendence ir parādījusies ar zināmu laika nobīdi, bet jau no pagājušā gada rudens Eiropā diezgan izteikti sāk trūkt lietotu automašīnu," teica Gerkena.

Viņa arī norādīja, ka pieprasījuma palielinājums un piedāvājuma samazinājums ir izraisījis lietoto automašīnu cenu celšanos, un tās pašlaik vidēji ir par 15-20% augstākas, salīdzinot ar 2020.gadu.

Uz jautājumu, vai lietoto automašīnu cenas varētu turpināt augt, Gerkena atbildēja, ka to ir grūti pateikt, bet, viņasprāt, ir jārēķinās, ka tās varētu turpināt augt.

Auto dīlera "Moller Auto" apgrozījums Baltijā pērn bija 315,4 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 51%, sasniedzot 8,3 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji, balstoties uz "Moller Auto" grupas finanšu rādītājiem 2022.gadā Baltijā.

"Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena norāda, ka patlaban lielāka aktivitāte tiek novērota mazlietoto auto segmentā, taču vienlaikus izaugsme ir atgriezusies arī jauno auto tirgū.

"Gribu uzsvērt, ka ražošana sāk atgūt savas jaudas, un domāju, ka jau šogad situācija jauno auto pieejamībā, gaidot konkrētas komplektācijas, būs vēl stabilāka," informē Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka lielākā daļa pērn pārdoto automašīnu ir bijušas ar iekšdedzes dzinējiem, bet pārdoto jaunu elektroauto proporcija ir palielinājusies līdz 5,7%.

Gerkena uzsver, ka pieaugumu veicina vairāki faktori, tostarp degvielas cenu svārstības, vēlme pievērsties zaļākam dzīvesveidam, aktīva saules paneļu uzstādīšana, valsts atbalsts un citas priekšrocības.

Ikvienam līderim ir jābūt saviem principiem un sarkanajām līnijām, ko viņš nedrīkst pārkāpt, domā Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.

Uzņēmuma vadītājs pirmkārt ir cilvēks, un darbinieki galvenokārt seko nevis amatam, bet konkrētai personai ar konkrētām rakstura īpašībām un principiem, pauž I. Gerkena, piebilstot, ka vadītājam nekad nevajadzētu atteikties no sava viedokļa, pat ja tas nav populārs. Darbiniekiem ir jāzina, kāds cilvēks tu esi, tikai tad viņi būs gatavi tev sekot un sasniegt kopīgus mērķus, atzīmē I. Gerkena.

Būvē karjeru no nulles

Pusaudžu gados būtisku lomu manā dzīvē ieņēma sports, atminas I. Gerkena. “Spēlēju Latvijas rokasbumbas izlasē, kā arī nodarbojos ar citiem sporta veidiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas pieņēmu lēmumu turpināt mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Ieguvu bakalaura grādu sporta pedagoģijā un divus gadus strādāju skolā, taču ātri sapratu, ka šī profesija nav domāta man. Tolaik LSPA izglītībai bija ironiska pieskaņa, jo daudzi uzskatīja, ka šīs skolas absolventi māk tikai vingrot, lai gan tā nebūt nebija taisnība. Mācības nebija vieglas, jo mēs apguvām arī anatomijas pamatus un citus sarežģītus studiju kursus, taču, neraugoties uz to, manī bija sava veida komplekss, ka mana izglītība nav pietiekami laba. Šī iemesla dēļ es skaidri zināju – ja vēlos mainīt profesiju, nākotnē man noteikti būs nepieciešama vēl kāda izglītība. Pēc aiziešanas no skolas vasarā palīdzēju brālim viņam piederošajā daiļamatniecības veikaliņā. Tur es darīju visu – gan pārdevu preces un veicu pasūtījumus, gan mazgāju grīdas. Tas gan nebija ilgstošs posms manā dzīvē, jo drīz pēc tam es apprecējos un man piedzima pirmais dēls,” stāsta I. Gerkena, piebilstot, ka pilnas slodzes mammas darbs gan nekad nav bijis viņas sapnis, tāpēc jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā viņa pieņēma lēmumu atsākt strādāt.

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” pārdošanas datiem Baltijā, šogad no janvāra līdz augustam (ieskaitot), salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 31% audzis pārdošanas apjoms jaunu auto segmentā, veidojot 155 miljonu lielu apgrozījumu.

Tikmēr mazlietoto auto segmentā pārdošanas apjomi šajā pašā laika periodā auguši par 36%, veidojot 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kā norāda “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, šogad jaunu auto tirgus atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes.

“Šogad novērojam jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to ietekmējusi iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kā arī tas, ka personīgā mobilitāte aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Tāpat, lai arī jaunas automašīnas specifiskā komplektācijā aizvien ir jāgaida ilgāk, tūlītēju nepieciešamību pēc automobiļa spējām nodrošināt, piedāvājot klientiem virkni spēkratu modeļu noteiktā komplektācijā, kas atrodas “Moller Auto” noliktavās Baltijā. Jau vairākus pēdējos gadus pēc kārtas stabilu izaugsmi redzam mazlietoto auto segmentā – ņemot vērā šī segmenta konsekventi veiksmīgos rezultātus, tas ir kļuvis par dīleru nozīmīgu biznesa daļu. Pozitīvu ietekmi uz šo spēkratu segmentu atstājis gan tas, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki jaunu auto vietā labprāt izvēlas lietotas automašīnas, gan tas, ka dīleru augstā servisa un kvalitatīvā piedāvājuma dēļ kopumā uzlabojusies mazlietotu auto tirgus reputācija,” stāsta I. Gerkena.

Pandēmijas ietekmē privātpersonas un uzņēmumi atlika jaunu automašīnu iegādi, bet turpmāk jaunu automašīnu pārdošanas apmēri varētu saglabāties esošajā līmenī, norādīja automašīnu tirgotāja "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Viņa pauda, ka pēdējo divu gadu laikā automašīnu cenas ir augušas, ko ietekmēja ierobežotā pusvadītāju pieejamība, karš Ukrainā, inflācija un citi faktori. Savukārt energoresursu sadārdzinājums pagaidām vēl nav ietekmējis automašīnu cenas, bet, visticamāk, to vēl varēs izjust.

Atsaucoties uz Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" datiem, Gerkena norādīja, ka kopumā Baltijā jaunu auto mašīnu reģistrācija 2022.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājusies par 13%. Taču augustā un septembrī ir reģistrēts par attiecīgi 6% un 14% vairāk jaunu automašīnu nekā šajos pašos mēnešos 2021.gadā.

"Tas varētu liecināt par jauno automašīnu tirgus atveseļošanos. Protams, to vēl var mainīt inflācijas pieaugums, energokrīzes tālāka attīstība un ekonomiskā situācija kopumā," skaidroja Gerkena.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Autotirgotājs "Moller Auto" 2023.gadā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro jauna automašīnu dīlera centra būvniecībā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē 115/117, informē "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena.

Tāpat nākamā gada laikā uzņēmums plāno pabeigt šogad sāktos "Moller Auto" virsbūvju remonta servisa Rīgā, Krasta ielā 54, rekonstrukcijas darbus, kuros investēti 2,5 miljoni eiro.

Moller Auto par 2,5 miljoniem eiro rekonstruēs Krasta ielas servisu 

Investējot 2,5 miljonus eiro, “Moller Auto” uzņēmumu grupa uzsāk virsbūvju remonta servisa...

"Šis ir ļoti nozīmīgs investīciju projekts, jo tā rezultātā uzlabosim ne vien klientu servisu un darba apstākļus mūsu darbiniekiem, bet arī radīsim augsni daudzveidīgākiem pakalpojumiem, nodrošinot pilnu virsbūvju apkopes ciklu. Tāpēc līdz ar rekonstrukciju faktiski būsim radījuši jauna koncepta auto virsbūvju remonta servisu," skaidroja Gerkena.

Autotirgotājs 2023.gadā iecerējis turpināt digitalizācijas procesus. "Moller Auto" jau šobrīd investē uzņēmuma mājaslapā, lai pircējiem būtu iespējams tajā apskatīt un nopirkt automašīnu, kā arī pieteikties līzinga un apdrošināšanas pakalpojumiem. Gerkena uzsvēra, ka arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņa sekmē industrijas digitalizēšanos.

Savukārt, reaģējot uz lielo pieprasījumu, "Moller Auto" nākamgad plāno stiprināt savas pozīcijas lietoto auto segmentā, piemēram, reorganizējot lietotu auto tirdzniecību, turpinot to attīstīt un papildinot pieejamo spēkratu klāstu.

Gerkena norādīja, ka nākamgad "Moller Auto" arī plāno sākt darboties auto abonēšanas pakalpojumu sniegšanas segmentā.

"Moller auto" Latvijā un Lietuvā pārstāv automašīnu zīmolus "Volkswagen" un "Audi", bet Igaunijā "Volkswagen" un "Škoda" autorizēto servisu. "Moller auto" uzņēmumu grupu Baltijā veido deviņi uzņēmumi, un to kopējais apgrozījums 2021.gadā bija 267 miljoni eiro, bet peļņa - pieci miljoni eiro.

Kompānija "Moller auto" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 32,64 miljoni eiro, savukārt peļņa bija 1,22 miljoni eiro. "Moller auto" īpašnieks ir Norvēģijas "Moller Bil".

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Pērn pavasarī auto dīleru tīkls “Moller Auto” Latvijā uzsāka piedāvāt auto abonēšanas pakalpojumu “Moller Go”, kopš tā brīža pieprasījumam pēc šiem pakalpojumiem katru mēnesi augot par aptuveni 20%.

Šobrīd “Moller Go” autoparku veido gan jaunas, gan mazlietotas automašīnas, un šī gada aprīlī abonēšanai pieejamo auto klāsts pirmo reizi papildināts ar siltajā sezonā pieprasītu automašīnas modeli - kabrioletu “Volkswagen T-Roc Cabriolet”. Augot pieprasījumam un mainoties cilvēku paradumiem, “Moller Auto” šogad plāno ieviest “Moller Go” arī Lietuvā un Igaunijā.

Vērtējot “Moller Go” pirmā gada darbības rezultātus, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, stāsta: “Lai gan Latvijā auto abonēšana ir samērā jauns mobilitātes risinājums, soli pa solim to sāk izmantot arvien lielāka daļa cilvēku, īpaši tie iedzīvotāji, kuri vēlas ikdienā izmantot augstvērtīgu, modernu automašīnu bez ilgtermiņa saistībām. Šobrīd pieprasītākās automašīnas, kuras vairāk izvēlas abonēt privātpersonas, ir racionāli auto modeļi, kā “Volkswagen T-Cross” un “Volkswagen Taigo”. Savukārt biznesa klientu vidū pēdējos mēnešos audzis pieprasījums pēc premium klases auto, piemēram, “Audi e-tron GT”.”

Apģērbu un sadzīves preču tirgotāja SIA Gerkens un partneri zaudējumi pērn trīskāršojušies, liecina Firmas.lv informācija.

Zaudējumi pērn palielinājušies par 3,3 reizēm - no 187 713 latiem 2010.gadā līdz 613 311 latiem 2011.gadā.

Gerkena un partneru apgrozījums pērn samazinājies par 36,3% - no 2 893 978 latiem 2010.gadā līdz 1 844 197 latiem 2011.gadā.

Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka 2011.gadā Gerkena un partneru darbība, ņemot vērā ekonomisko stāvokli, bija neveiksmīga. Saistībā ar straujo mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu uzņēmums bija spiests slēgt veikalus, kuri strādāja ar zaudējumiem.

Ziņojumā atzīmēts, ka pērn tika optimizēts strādājošo skaits uzņēmumā un pārskatīta atalgojuma sistēma. Tomēr visi veiktie pasākumi neļāva uzņēmumam noslēgt 2011.gadu ar pozitīvu bilanci.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Šī gada 2.februārī auto dīleru tīkls “Moller Auto” atklās uzņēmuma jauno “Audi” centru, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas ir Baltijā lielākais un Latvijā ilgtspējīgākais dīleru centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro.

“Audi” centra būvniecības darbi noslēdzās 2023. gada otrajā pusē, un tā ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2. Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām, tostarp nodrošinot klientiem tādu pakalpojumu saņemšanu kā auto apdrošināšana, rezerves daļu iegāde u.c.

Jaunais centrs ir būvēts un aprīkots saskaņā ar globālajiem “Audi” augstas kvalitātes ilgtspējas standartiem, kas tik vērienīgā mērogā Baltijā ir ieviesti pirmo reizi. Būvējot šo centru, liela nozīme veltīta darbinieku produktivitātes un labbūtības veicināšanai, tāpēc ēkas otrajā stāvā ir izvietotas mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Tajās īpaša uzmanība pievērsta gan iekārtojuma ergonomikai, gan laikmetīgam dizainam, gan darbinieku atpūtai, apzinoties, ka šodien darba vide ir kas vairāk par darbam nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu. Rekreācijas un atpūtas telpas ir pieejamas arī klientiem, kuri gaidot savu auto, var pilnvērtīgi nodoties darba dienai, jo atpūtas zonā ir pieejamas arī skaņas necaurlaidīgās istabas.

Pēdējos mēnešos elektroauto tirgus piedzīvojis nebijušu aktivitāti, kā ietekmē šā gada oktobrī Latvijā reģistrēto elektrisko automobiļu skaits pārsniedzis 3500 auto atzīmi. Vienlaikus šo auto skaits neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus.

Tā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Šobrīd Latvijā kopumā reģistrēts vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 70% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 27% - ar benzīnu, bet 0,4% - ar elektrību. Lai gan elektroauto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šāda veida automašīnām pēdējā laikā būtiski palielinājusies. To apliecina arī CSDD dati - 10 mēnešu laikā mūsu valstī reģistrēti 1367 jauni elektroauto, bet, salīdzinot ar 2018. gadu, elektrisko automašīnu skaits palielinājies par 3216. CSDD norāda, ka lielākā daļa jeb 2675 elektroauto pašlaik pieder juridiskām personām.

Investējot vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, auto dīleris “Moller Auto” Rīgā, Krasta ielā, rekonstruējis virsbūvju remonta servisu, kas aprīkots ar jaunākajām krāsošanas un virsbūvju remonta tehnoloģijām.

Kopumā rekonstrukcija sniegusi iespēju kāpināt servisa ražošanas jaudu par 50%, turpmāk ļaujot nodrošināt servisa pakalpojumus divreiz lielākam klientu skaitam.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka, atjaunojot servisu, ievēroti arī ilgtspējas principi, piemēram, līdzās tam, ka visi remonta darbu atkritumi, izlietotie šķidrumi tiek atbilstoši uzglabāti un utilizēti, remonta darbu veikšanai tagad tiek izmantotas specializētas iekārtas plastmasas un alumīnija auto detaļu remontam, tā izvairoties no nevajadzīgas detaļu nomaiņas. Kopumā rekonstruētais serviss radīs ieguvumus kā klientiem, tā darbiniekiem.

Investējot teju 15 miljonus eiro, “Moller Auto” ir uzsācis “Audi” dīlera centra celtniecību Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas būs lielākais un ilgtspējīgākais “Moller Auto” uzņēmumu grupas dīlera centrs Latvijā, kas atbildīs A klases energoefektivitātes standartam. Tajā būs iespējams iegādāties jaunas un mazlietotas “Audi” zīmola automašīnas, tai skaitā jaunākos elektroauto modeļus, kā arī veikt automašīnu remontu un iegādāties auto rezerves daļas.

Modernā “Audi” centra būvniecības darbi tika uzsākti aizvadītajā gadā, un tos plānots pabeigt 2023. gada otrajā pusē, jaunajam auto salonam uzsākot darbu 2023. gada nogalē. “Audi” dīlera centra ēka būs divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2.

Ēkas pirmais stāvs tiks atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām.

«Aizvēršanās iemesls Nr. 1 ir konkurence,» tā biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt Raimonda Gerkena biznesa lejupslīdi, norādīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltijas reģiona direktore Santa Rozenkopfa.

Kā ziņots, savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali.

«Raimonda Gerkena aktivitātēm neesam sekojuši līdzi, arī sortimentam ne. Veikali šajos gados ir tikuši tikai aizvērti, nevis atvērti, un vēlmi atvērt veikalu tirdzniecības centrā arī neesam saņēmuši,» vaicāta, kāda būtu atbilde, ja R. Gerkens izrādītu interesi atvērt veikalu, piemēram, Rīga Plaza, sacīja S. Rozenkopfa.

Auto dīleru tīkls “Moller Auto” oficiāli atklājis uzņēmuma jaunāko un ilgtspējīgāko “Audi” centru, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas ir “Moller Auto” Baltijā lielākais dīleru centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro, tā veicinot inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu straujāku ienākšanu Latvijas auto industrijā un palielinot nozarē strādājošo cilvēku labbūtību. Ar jaunā centra atklāšanu “Moller Auto” veicinās arī “vienas pieturas” dīleru koncepta turpmāku attīstību Latvijā un Baltijā.

Jaunā “Audi” centra būvniecības darbi noslēdzās 2023.gada otrajā pusē, un tā ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2. Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām, tostarp nodrošinot klientiem tādu pakalpojumu saņemšanu kā auto apdrošināšana, rezerves daļu iegāde u.tml.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltika Latvija vadītāja Maruta Ērgle.

Ar ko nodarbojas Jūsu uzņēmums, svarīgākie fakti?

Baltika Latvija ir starptautiska apģērbu ražošanas koncerna Baltika Group meitas uzņēmums, kuru veido vairāki zīmoli: Ivo Nikkolo, Bastion, Mosaic, Monton, Baltman, Blue Inc London. Tirdzniecības tīklā Latvijā ir izveidoti 22 veikali. Baltika Latvija bieži atbalsta Latvijas sportistu delegācijas, kas svarīgos sporta notikumos pārstāv valsti, sponsorējot viņiem apģērbus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Aprit 10 gadi kopš pirmskrīzes cenu pīķa un 30 gadi kopš 1987. gada akciju cenu sabrukuma

Šogad Rietumvalstu akciju tirgos jaunu cenu rekordu sasniegšana kļuvusi par ierastu parādību. Tiesa gan, ja atskatās vēl samērā nesenā vēsturē, tad dzīvojuši esam visādos laikos. Tieši pirms 10 gadiem ASV akciju vērtības oktobrī sasniedza savu pirmskrīzes rekordu. Pēc tam, lai ASV Standard & Poor’s 500 indekss atkal spētu aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, bija jāgaida līdz 2013. gada martam. 2007. gada oktobrī ASV bankas sāka ziņot par zaudējumiem, bet vēl pēc gada aktuālā situācija pārtapa par vienu no lielākajiem globālajiem finanšu krahiem mūsdienu vēsturē. Situāciju lielā mērā pēc tam palīdzēja stabilizēt pasaules ietekmīgāko centrālo banku rīcība, kas ietvēra rekordzemu likmju un bezprecedenta likviditātes drukāšanas politiku. Tas, pēc daudzu ekonomistu domām, palīdzējis novest gan pie straujākas ekonomikas, gan krietni augstākām vērtspapīru cenām.Šobrīd pat tiem investoriem, kas akcijas iegādājās 2007. gada cenu pīķī un tās nepārdeva finanšu krīzes trakumā, savu šo ieguldījumu vērtību būtu izdevies dubultot. Eksperti arī mēdz piebilst, ka akcijām šajā periodā izdevies investoriem sniegt ievērojamu atdevi virs inflācijas, ja ieskaita dividendes. Bieži vien šāda situācija tiek izcelta kā ilgtermiņa domāšanas triumfs.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.