Piena produktu ražotājs a/s Jaunpils pienotava pagājušajā gadā attīstībā investēja 600 tūkstošus eiro un palielināja apgrozījumu par 5,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu - līdz 11,540 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Piena pārstrādātājs lielāko daļu produkcijas realizē vietējā tirgū. Pērn ieņēmumi no piena produktu pārdošanas Latvijā veidoja 8,455 miljonus eiro jeb 73,3% no kopējā apgrozījuma. Pārējos ieņēmumus 3,085 miljonu eiro apmērā a/s Jaunpils pienotava guva, eksportējot savu produkciju.

Uzņēmuma lielākais tirgus ārpus Latvijas ir Vācija, kurā tas pārdeva produktus 1,984 miljonu eiro vērtībā jeb 17,2% apmērā no kopējā apgrozījuma. Salīdzinoši lieli eksporta tirgi ir arī Anglija, ASV, Izraēla, Īrija un Bulgārija.

2017.gadā piena pārstrādes uzņēmumu darbību Latvijā būtiski ietekmēja piena cenas kāpums, un a/s Jaunpils pienotava nebija izņēmums. Uzņēmums pērn pārstrādāja par 14% mazāk piena, jo samazinājās piena olbaltumu saturošo produktu realizācija. Taču neskatoties uz to, par pienu tas samaksāja par 1,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Piena produktu ražotājs AS «Jaunpils pienotava» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 12,342 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7% jeb 802 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gadā, bet šogad uzņēmums iecerējis palielināt apgrozījumu par 8%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pateicoties neto apgrozījuma pieaugumam, 2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» arī izdevies dubultot peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas bija 392 tūkstoši eiro. Uzņēmuma pārstrādātā piena daudzums pērn pieauga par 12%, salīdzinot ar gadu iepriekš, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

2018.gadā AS «Jaunpils pienotava» investēja ap 300 tūkstošiem eiro attīstībā. Investīcijas saistītas ar skābā krējuma ražošanas un iepakošanas procesu uzlabošanu, pienotavas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu montāžu, kā arī nomainīts viens piegādes transporta līdzeklis. Pērn tas nodarbināja vidēji 136 darbiniekus, kas bija tikpat daudz, cik gadu iepriekš.

AS «Jaunpils pienotava» gada pārskatā arī atzīmē, ka uzņēmums pērn nomainīja pārdošanas komandu, un ievērojami uzlaboja sadarbību ar vietējām veikalu ķēdēm un paplašināja tiešo piegāžu loģistiku.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 16,336 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 8,3 reizes - līdz 962 911 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn, apvienojoties Latvijas un Igaunijas piensaimniekiem, mainījās kompānijas galvenais akcionārs, un patlaban tas ir Eiropas piensaimnieku kooperatīvs "SCE E-Piim". Īpašnieku apvienošanās rezultātā kompānijas produktu portfelī parādījās daudzi jauni produkti, kā arī būtiski auga pārstrādātā piena apjoms. Tāpat "Jaunpils pienotava" pērn atvēra vairākus jaunus mazumtirdzniecības veikalus.

Pērn kompānija Latvijas tirgū realizēja produkciju 11,36 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 30% vairāk produkcijas jeb 4,385 miljonu eiro vērtībā, savukārt uz trešajām valstīm produkcija eksportēta 591 053 eiro vērtībā, kas ir par 21% vairāk nekā 2019.gadā.

AS Jaunpils pienotava izsludinājusi konkursus vairāku jaunu iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 200 tūkstošiem eiro iecerējis iegādāties biezpiena/siera gatavotāju komplektu, bet par 100 tūkstošiem eiro - biezpiena blokformu komplektu un formu atlūzu detektoru.

Par 200 tūkstošiem eiro plānots iepirkt ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet par 40 tūkstošiem eiro paplašināt siera ražošanas telpu.

Kā skaidroja uzņēmumā, patlaban uzņēmuma mērķis ir paplašināt jau esošo produktu ražošanu. Tā kā viens no kompānijas pieprasītākajiem produktiem ir biezpiens, tad šobrīd kompānija strādā, lai pārveidotu produkta iekšējo loģistiku un palielinātu biezpiena ražošanas jaudas, uzstādot jaunas biezpiena vannas.

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozēja AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš norādīja, ka lielākā problēma piena pārstrādes nozarē šobrīd ir neskaidrība un stabilitātes trūkums tirgū, tādējādi risinājumi un lēmumi, kas jāpieņem uzņēmumiem, ir mirkļa lēmumi, bez ilgstošas apspriedes.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka nevar nosaukt pozīcijas, kuras "Jaunpils pienotavai" nebūtu sadārdzinājušās, norādot, ka piena pārstrādē elektroenerģija un siltumenerģija ir būtiskas izmaksu pozīcijas, taču ir būtiski sadārdzinājies arī iepakojums, tostarp ir arī problēmas ar iepakojuma pieejamību un piegāžu ātrumu.

Viņš atzīmēja, ņemot vērā, ka izmaksas joprojām nav nostabilizējušās, arī piena produktu cenas augs, lai gan, iespējams, ne tik strauji kā līdz šim.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Jaunpils pienotava pagājušo gadu provizoriski noslēdza ar 12 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 7,8 miljonu eiro apgrozījumu gadu iepriekš, pastāstīja kooperatīva Piena ceļa, kam pieder Jaunpils pienotava, padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis.

«2016.gadā mēs sasniedzām gandrīz 12 miljonus eiro, kas procentuālā ziņā ir diezgan būtisks pieaugums. 2015.gads bija ļoti sarežģīts un pārdošanas ziņā viss negāja tik gludi un veiksmīgi, kā mēs būtu vēlējušies. Taču pagājušajā gadā mums palielinājās realizācijas apmēri,» sacīja Aumalis, piebilstot, ka uzņēmums pēdējos gadus aktīvi meklējis jaunas realizācijas iespējas ārvalstu tirgos.

Pēc viņa teiktā, apgrozījuma pieaugumu izdevies panākt ne tikai pateicoties eksporta attīstībai, bet arī kompānijas darbībai vietējā tirgū. Jaunpils pienotava pērn uzlabojusi distribūciju, nodrošinot plašāka produktu sortimenta pārstāvniecību veikalu plauktos. Tāpat Jaunpils pienotavas produkti guvuši plašāku atpazīstamību vietējā tirgū.

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

AS “Jaunpils pienotava” valdes locekļa amatu atstājis Raimonds Misa, liecina Lursoft dati.

Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu vienas amatpersonas sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu piena pārstrādes uzņēmumā turpina ieņemt Viesturs Krilovs. Pēc Lursoft datiem, viņš valdes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā ieņem kopš 2014.gada.

Izziņā pieejamā informācija liecina, ka AS “Jaunpils pienotava” īpašnieks ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”. Arī minētā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva valdē vakar notikušas izmaiņas – no valdes priekšsēdētāja amats atcelts līdzšinējais AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Raimonds Misa, viņa vietā par kooperatīva valdes priekšsēdētāju ieceļot Māri Pīķi.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem ļauj ielūkoties Jaunpils pienotavas ražotnē, kur top biezpiens.

Uzņēmums savu darbību sāka 1912. gadā, kad tika dibināta viena no pirmajām piensaimnieku sabiedrībām Latvijā – Jaunpils piensaimnieku biedrība. Tajā pašā gadā tika uzcelta pirmā pienotavas ēka. Šīs biedrības galvenā ražotā produkcija bija eksportsviests, siers un tehniskais biezpiens.

1937.gada 16.oktobrī tika iemūrēts pamatakmens esošās Jaunpils pienotavas ēkas būvei, bet pēc II Pasaules kara pienotava bija izdemolēta un darbi pilnībā tika atjaunoti tikai 1947.gadā.

Jaunpils pienotava laika gaitā ietilpusi dažādu lielo kombinātu sastāvā – Rīgas piena kombināta, Jelgavas piena kombināta un Tukuma piena kombināta, taču 2001.gadā uzņēmums atdalījās no citu kombinātu sastāva un izveidojās atsevišķa akciju sabiedrība Jaunpils pienotava.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs.

Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederoša piena pārstrāde spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmis lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā.

LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa: «Mums ir izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi esam strādājuši gan vietējā, gan eksporta tirgos. Esam atraduši alternatīvu siera eksportam uz Krieviju un šobrīd mūsu saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un virknē citu valstu.» Kooperatīva vadītājs norāda, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 28,319 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 45,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 9856 eiro pretēji zaudējumiem 2021.gadā, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka apgrozījuma pieaugums saistīts ar piena iepirkuma un energoresursu augstajām cenām, kā rezultātā pieaugušas gala produktu cenas.

Uzņēmums pērn izmantojis situāciju tirgū un palielinājis industriālo produktu, tostarp vājpiena, saldā krējuma un iebiezināto sūkalu tirdzniecību.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn par 18% pieauga pārstrādātā piena daudzums.

Pērn "Jaunpils pienotava" uzsāka realizēt alternatīvās apkures sistēmas pārbūves projektu, lai mazinātu negatīvu efektu no gāzes cenas pieauguma. Tāpat investēti līdzekļi ražošanas iekārtu iegādē. Vienlaikus pērn optimizēts uzņēmuma veikalu tīkls.

Vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pērn strādāja stabili un turpināja stiprināt savas tirgus pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Par piena produktu ražotāja AS «Jaunpils pienotava» valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Raimonds Misa, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Raimonds Misa ir AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmuma - lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» - valdes priekšsēdētājs, kā arī amatpersona vēl divos uzņēmumos bez AS «Jaunpils Pienotava» un kooperatīva «Piena ceļš» un dalībnieks vienā uzņēmumā, liecina «Lursoft» izziņa.

Raimonds Misa uzņēmuma valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Viesturam Krilovam. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.septembrī.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997.gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro.

2017.gadā AS «Jaunpils pienotava» neto apgrozījums bija 11,540 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 754 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 136 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 433 tūkstošus eiro.

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Piena ceļš» no tai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma «Jaunpils pienotava» dividendēs saņēmusi 100 000 eiro. Dividenžu izmaksa notiek otro gadu, tādējādi pierādot zemniekiem piederoša piena pārstrādes uzņēmuma spēju stabili attīstīties un dot labumu tā īpašniekiem.

Piena pārstrādes uzņēmums «Jaunpils pienotava» dividendes 100 000 eiro apmērā kooperatīvam izmaksājis no 2017. gada peļņas, kas kopumā bija 753 660 eiro. Dividendēs nesadalītā peļņas daļa ieguldīta uzņēmuma attīstībā – jaunās biezpiena ražošanas līnijās un uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvē. Uzņēmuma 2017. gada apgrozījums salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 6%, sasniedzot 11,5 miljonus eiro. Sagaidāms, ka «Jaunpils pienotavas» apgrozījums pērn būs audzis par 7%.

LPKS «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa komentē: «Šādi labi rezultāti sasniegti, pateicoties gan uzņēmuma īpašnieku – Latvijas zemnieku, gan uzņēmuma vadības mērķtiecīgai, uz attīstību orientētai darbībai Latvijas iekšējā un eksporta tirgos. Ieguldīti lieli resursi jaunu tirgu apgūšanā, esošo produktu līniju atjaunošanā un uzlabošanā, kā arī jaunu produktu radīšanā.»

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 19,427 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 225 185 eiro pretēji peļņai 2020.gadā, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn piena iepirkuma cena ir kāpusi par 21%, jo pasaulē zaļā kursa ietekmē samazinājās piensaimniecību skaits un pieprasījums pēc piena pieauga.

Arī vietējā tirgū bija novērojams straujš piena cenu un citu ar produkcijas ražošanu saistītu izmaksu palielinājums kā iepakojums, degviela un gāze, kas uzņēmumam nesa zaudējumus un lika pārskatīt produktu cenu politiku.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, uzņēmums tomēr turpināja stiprināt savas tirgus pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Šogad "Jaunpils pienotava", izanalizējot pašreizējo produktu sortimentu, plāno palielināt ražošanas apjomus rentablākajiem produktiem, kā arī apsvērs iespēju par alternatīvu dabas resursu piesaisti ražošanā, lai mazinātu negatīvo efektu no gāzes un elektrības cenu pieauguma.

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 13.februārī durvis vērusi pasaulē pieprasītākā izstāde Gulfood 2022, kur Agroresursu un Ekonomikas institūta organizētais un Zemkopības ministrijas līdzfinansētais Latvija nacionālais kopstends piedalās jau 9 gadu pēc kārtas.

174m2 lielais Latvijas stends atrodas starp lielvalstu kopstendiem- Meksikas, Brazīlijas, Spānijas, Argentīnas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, ASV, Vācijas, Indijas, Portugāles, u.c.

Šogad, spītējot COVID19 ierobežojumiem, Latvijas kopstendā strādā 14 pārtikas uzņēmumi: SIA Markol, SIA Felici, SIA King Coffe Service, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Premium Chocolate, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Serenes piens.

Pusei uzņēmumu dalību kopstendā līdzfinansē lauksaimniecības nacionālā atbalsta programma “Atbalsts tirgus veicināšanai”, otrai pusei- Eiropas Savienības programmas “Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu veicināšana trešajās valstīs” MEG Promo projekts kooperatīvās sabiedrības "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība" vadībā.

Nespējot konkurēt ar apjomiem un cenu, pārtikas uzņēmumiem jaunos noieta tirgus nākas ne vien iekarot, bet arī pazaudēt

Jaunu tirgu meklējumi ir nepieciešami, lai palielinātu eksporta noturību pret dažādiem iespējamiem ekonomiskiem un politiskiem riskiem. Spilgts un reāls piemērs - 2014. gada Krievijas embargo, kas radīja neizbēgamu nepieciešamību pēc jaunu tirgu aktīviem meklējumiem pārtikas ražošanas nozarē. Tieši šie notikumi pierādīja praksē, ka eksporta tirgu diversifikācija nav tikai sarežģīts termins, bet reāla nepieciešamība, uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežiniece-Briede.

Tai pat laikā jaunu tirgu apgūšana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas prasa arī lielus finansiālus ieguldījumus. Tas viss vistiešākajā mērā attiecas arī uz AS Jaunpils pienotava, kas pusi no jaudas apgrozījuma zaudēja mēneša laikā pēc Krievijas tirgus aizslēgšanas. Uzņēmums ar savu produkciju iemina taku uz Eiropas valstīm, ASV, Vidusāziju, vairāk iespiedās Latvijas veikalu plauktos, taču pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs akcentē, ka jaunie tirgi nav vienas dienas, bet gan gados mērāms darbs, piemēram, produkciju uz Vāciju sāka stūrēt jau 2008. gadā, bet vērā ņemams apjoms sasniegts tikai tagad.

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.