Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Pēc aģentūras LETA intervijas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieku Alvi Vilku pret viņu sākta dienesta pārbaude un biroja priekšnieks Normunds Vilnītis uzdevis pārmeklēt viņa darba kabinetu, lai atrastu diktofonu ar intervijas ierakstu, apstiprinājis A. Vilks.

Intervija notika septembra vidū, kad Vilks dažas dienas Vilnīša prombūtnē pildīja arī biroja priekšnieka pienākumus. Vilks savus paskaidrojumus jau sniedzis, taču pārbaude vēl turpinoties.

N. Vilnītis nebijis mierā ar Vilka izteikumiem intervijā, tādēļ lūdzis biroja preses cilvēkam izsniegt intervijas ierakstu. Preses pārstāvis atteicies to darīt, sakot, ka tad jāsaņem Vilka akcepts, bet tālāk sekoja Vilka kabineta pārmeklēšana.

Vilks apliecināja, ka viņa kabinetā ieskrējuši KNAB Iekšējā drošības biroja darbinieki un sākuši meklēt diktofonu. Izrādās, preses pārstāvis šo interviju jau bija paguvis izdzēst, jo aģentūra LETA, interviju atspoguļojot savā ziņu lentē, bijusi precīza un nekādi labojumi neesot bijuši nepieciešami.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Ēģipte paziņojusi, ka tā atkal atvērs pludmales Sarkanās jūras kūrortā Šarmelšeihā, ziņo BBC. Tās uz laiku tika slēgtas haizivju uzbrukumu dēļ.

Lai nodrošinātu peldētāju drošību nākotnē, tiks ieviesti jauni pasākumi, informējušas varas iestādes.

Jāatgādina, ka pirms nedēļas vairākos uzbrukumos tika nogalināta sieviete no Vācijas un ievainoti četri citi tūristi. Pēc nāvējošā uzbrukuma 5.decembrī peldētājiem tika slēgtas daudzas no kūrorta galvenajām pludmalēm.

Pēc atkalatvēršanas pludmales tikšot pastiprināti novērotas un ūdeņos patrulēs ātrumlaivas.

Peldētājiem arī būs jāuzturas norādītajās vietās, un tiks aizliegta haizivju barošana.

Igaunijas tūrisma aģentūra Fiji Travel informējusi patērētāju tiesību aizsardzības iestādi, ka tā nespēj izpildīt savas saistības, atsaucoties uz Eesti Päevaleht sniegto informāciju, ziņo bbn.ee.

Ar kompānijas starpniecību patlaban brīvdienu ceļojumā Turcijā atrodas 77 cilvēki. Viņiem jāatgriežas nākamās nedēļas svētdienā.

Saskaņā ar likumu kompānija iemaksājusi drošības depozītu 170 tūkstošu eiro apmērā, kurus patērētāju aizsardzības aģentūra gatavojas izmantot, lai klienti varētu atgriezties mājās.

Papildus aptuveni 200 cilvēki kompānijā rezervējuši brīvdienu ceļojumus, veicot daļēju vai pilnu priekšapmaksu.

Fiji Travel, kas dibināta 2005. gadā, daļēji pieder Bulgārijas tūroperatoram Alma Tour Bg. Otra puse pieder diviem Lietuvas uzņēmējiem.

Kompānijas pārdošanas ieņēmumi pērn pārsniedza miljonu eiro. Tā gadu noslēdza ar aptuveni 2000 eiro peļņu.

20. janvārī Liepājā viesosies Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Noels Kinsela (Noël Kinsella) un viņa vadītā delegācija, kas iepazīstas ar sadarbības iespējām Latvijā.

Vizītes laikā N.Kinsela Liepājā apmeklēs ūdenslīdēju skolu un apskatīs jūras spēku flotili, tiksies arī ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu. Kopā ar N.Kinselu Liepāju apmeklēs arī viņa kundze Anna Kinsele, kurai paredzēta speciāla programma. Viņa plāno apskatīt Amatnieku namu. Kanādas Senāta priekšsēdētāja viesošanās Liepājā ir oficiālās vizītes Latvijā ietvaros, kas notiek no 17. līdz 22. janvārim. Kanādas Senāta priekšsēdētājs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi.

Tikšanās laikā plānots pārrunāt iespējas attīstīt sadarbību starp abu valstu ostām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī veicināt sadarbību lauksaimniecībā un enerģētikas jomā. Vizītes ietvaros Kanādas Senāta priekšsēdētājam paredzētas tikšanās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kā arī vairākiem ministriem. N.Kinsela apmeklēs arī Latvijas Okupācijas muzeju, tiksies ar divu augstskolu rektoriem un apmeklēs Rīgas brīvostu, kā arī, pirms došanās uz Liepāju - Ventspils brīvostu. 21.janvārī Kanādas Senāta priekšsēdētājs Priekuļos apmeklēs laukaugu selekcijas institūtu. Kanādas parlamentu vizītē pārstāvēs arī senatori Deniss Dosons (Dennis Dawson) un Pērsijs Moklers (Percy Mockler).

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

8:00 – 16:00 Mārupē Latvijas Pašvaldību savienības kongress

10:00 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēde

12:00 Pleskavas delegācijas pārstāvji apmeklēs Straupes kooperatīvo piensaimniecības sabiedrību, bet 15:00 notiks vizītes kooperatīvajā sabiedrībā Trikātas piens un a/s Smiltenes piens, kā arī graudu kooperatīvā Zemturi un zemnieku saimniecībā Kalna Tomēni.

12:30 Ekonomikas ministrs Artis Kampars apmeklēs SIA Evopipes, kas ir viens no modernākajiem plastmasas cauruļu ražošanas kompleksiem Eiropā.

13: 25 Ekonomikas ministrs Artis Kampars apmeklēs Krievijas - Latvijas kopuzņēmumu AMO Plant, kas gada nogalē plāno uzsākt vieglo kravas automobiļu un autobusu ražošanu.

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā izmeklēšanas komisijas nolēmusi, ka Korupciojas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks jāatbrīvo no amata, jo viņš neatbilst ieņemamajam amatam. Pieci komisijas locekļi balsojuši par šādu lēmumu.

Kopumā komisija vērtējusi 13 iespējamus pārkāpumus N. Vilnīša darbībā. «Desmit gadījumos tika konstatēts, ka N. Vilnītis sistemātiski pieļāvis būtiskus likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumus,» pamatojot komisijas vienbalsīgo lēmumu par N. Vilnīša neatbilstību KNAB vadītāja amatam, norādīja komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Komisijas atzinums jau ir nodots izvērtēšanai Dombrovskim, kuram piecu dienu laikā būs jālūdz par šo jautājumu lemt valdībai.

Jau vēstīts, ka komisija KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša darbības izvērtēšanai tika izveidota marta vidū. Sākotnēji tika noteikts, ka komisijai darbs jāpabeidz līdz 16. maijam, taču atklājoties jauniem iespējamiem pārkāpumiem N. Vilnīša darbībā, tika pagarināts arī termiņš, kurā izvērtējama N. Vilnīša atbilstība ieņemamajam amatam.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone ar šodienu ieņem izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektores amatu, šorīt Latvijas Radio atzina Pētersone.

Bijusī VID vadītāja stāstīja, ka brīdī, kad pieņēmusi lēmumu pamest VID, viņa zināja, ka dzīvē vēlas kardinālas pārmaiņas un bijusi vēlme strādāt privātajā sektorā. Rezultātā Pētersone pieņēmusi izaicinājumu kļūt par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Neskatoties uz to, ka Pētersonei nav nedz izglītības, nedz pieredzes mediju jomā, viņa stāstīja, ka cieši seko līdzi tam, kas notiek mediju jomā.

Pēc Pētersones stāstītā, patlaban Latvijā sāk aktīvāk runāt par mediju jomas sakārtošanu, piemēram, tiek izstrādāts Mediju likums u.c. normatīvie akti. «Patlaban mediju joma tiek inventarizēta un sakārtota, tāpēc šo pārmaiņu laikā atbalstīšu Rīgas Viļņus ar savām zināšanām,» teica Pētersone.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Latvijas IT un tehnoloģiju nozares uzņēmumi no 4. līdz 14. jūnijam tirdzniecības misijas ietvaros apmeklēs Silīcija ieleju Kalifornijā. Iespēja doties uz augsto tehnoloģiju un investīciju meku radusies tiem Latvijas uzņēmumiem, kas sevi pieteikuši vietējā tirgū un vēlas paplašināt darbību ASV, piesaistot investoru kapitālu straujākai biznesa attīstībai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un start-up pasaules iekarošanai paredzētās organizācijas StartupLatvia tirdzniecības misijas mērķis ir iepazīstināt brauciena dalībniekus ar Silīcija ielejas specifisko biznesa kultūru, dot iespēju prezentēt savu biznesu Silīcija ielejas riska kapitālistiem un biznesa eņģeļiem un tikties ar lielo korporāciju pārstāvjiem un iegūt informāciju no pirmavota par šo tehnoloģiju uzņēmumu stratēģiskajiem attīstības virzieniem un turpmākās sadarbības iespējām, Db.lv informēja StartupLatvia pārstāve Sanita Laiviņa.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmais šīs organizācijas un LIAA organizētais brauciens uz Silīcija ieleju vainagojies ar panākumiem - brauciens rezultējies ar vairākiem sadarbības piedāvājumiem un investoru intereses piesaistīšanu atsevišķiem Latvijas delegācijas uzņēmumiem. Kopumā pirmajā misijā uz Silicija ieleju devās seši Latvijas IT uzņēmumi. Kā norāda StartupLatvia pārstāvji, organizēt otru tirdzniecības misiju uz Silīcija ieleju rosināja turienes invesotru un vadošo ekspertu aktivitāte, kā arī pieaugošā Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu interese par ASV tirgu. Tā, piemēram, trīs nedēļu ilgās misijas ietvaros Latvijas uzņēmums Booking Group, kas specializējas autonomas pakalpojumu rezervēšanas sniegšanā internetā, prezentējis savu kompāniju vairākiem lieliem riska kapitālistiem un saņēmis viņu atzinumu, ka reāli kompānija var pretendēt uz investīcijām septiņu līdz divpadsmit miljonu ASV dolāru apmērā.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Latvijas uzņēmēji kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru apmeklēs Lietuvas pilsētas Viļņu un Klaipēdu.

Kopumā biznesa vizītē piedalīsies 18 Latvijas uzņēmēji. Visplašāk ir pārstāvēti IT un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi. Vizītē piedalīsies arī pārstāvji no tūrisma, tekstila, dizaina, mediju, iepakojuma un transporta nozarēm, biznesa konsultāciju, finanšu un tieslietu uzņēmumi.

Uzņēmēji Viļņā apmeklēs Zinātnes un tehnoloģiju parka Sunrise Valley uzņēmumus. Viļņā notiks arī Lietuvas – Latvijas biznesa forums Biznesa foruma otrajā daļā notisk uzņēmēju individuālās tikšanās ar sadarbības partneriem. Šobrīd jau esot pieteikušies 60 uzņēmēji no Viļņas.

Klaipēdā notiks Latvijas – Klaipēdas biznesa seminārs. Pēc tā uzņēmēji viesosies Klaipēdas Tirdzniecības, rūpniecības un arodu kamerā, kur notiks divpusējās tikšanās starp Klaipēdas un Latvijas uzņēmējiem, kā arī apmeklēs Klaipēdas Zinātnes un tehnoloģiju parku.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Tallinas osta prognozē, ka tās pakalpojumus šā gada laikā izmantos 275 kruīza kuģi. Tādējādi Igaunijas galvaspilsētu apmeklēs 400 000 pasažieru, kas ir par 10% mazāk nekā pērn, ziņo Baltic Business News.

273 kruīza kuģi apmeklēs Tallinas ostu, bet divi piestās Sāremā salas ostā.

Tallinas ostas preses pārstāvis Svens Rataseps norāda, ka precīzs skaits būs zināms tikai gada nogalē, bet provizoriskie dati liecina, ka 400 tūkstošu pasažiera robeža, visticamāk, tiks pārkāpta.

Viņš arī norādīja, ka pirmais kruīza kuģis ostu apmeklēs 24. aprīlī, bet pēdējais 20. septembrī.

Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā Tallinas ostu apmeklēja 307 kruīza kuģi ar 415 000 pasažieru.

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

21. maijā Liepājā notiks Latvijas Bankas (LB) padomes izbraukuma sēde, informē Liepājas pašvaldība.

Vizītes ietvaros plānota tikšanās ar Liepājas pilsētas domes pārstāvjiem un Liepājas uzņēmējiem. Vizīte Liepājā notiks divas dienas.

LB pārstāvji iepazīsies ar pilsētas ekonomisko situāciju un Eiropas Savienības projektu apgūšanu. Plānota diskusija ar pašvaldības pārstāvjiem par citiem pilsētas attīstības jautājumiem.

LB pārstāvji apmeklēs Liepājas biznesa centru, kur iepazīsies ar šeit izvietotajām metālizstrādājumu, aparatūras un iekārtu ražotnēm, apmeklēs a/s Liepājas metalurgs tēraudlietuvi, UPB holdinga kompānijas SIA Aile Grupa, SIA UPB Enerģija un Dzelzsbetona konstrukcijas rūpnīcu. Vēl šās vizītes ietvaros viesi apmeklēs a/s Liepājas papīrs un iepazīsies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumiem.

Lietoto apģērbu tirgotājam DGS apģērbi mainījušies īpašnieki, un par lielāko uzņēmuma dalībnieci kļuvusi Ingūna Vilnīte, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Normunda Vilnīša sieva, liecina Uzņēmumu reģistra apkalpotāja Lursoft informācija.

Vilnīte savā īpašumā ieguvusi 75% uzņēmuma kapitāldaļu līdzšinējo 50% vietā. Attiecīgi 25% DGS apģērbu kapitāldaļu viņai pārdevis viens no uzņēmuma dibinātājiem Gatis Krēsliņš, kuram uzņēmumā vairs daļas nepieder.

Savukārt Aināram Upeniekam, tāpat kā līdz šim, pieder 25% uzņēmuma kapitāldaļu.

Pērn DGS apģērbi strādāja ar 71,1 tūkstoša latu apgrozījumu un 900 latu peļņu. 2009.gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 latu.

DB jau vēstīja, ka Vilnīša sieva grasījās vēsrties tiesā saistībā ar TV3 raidījuma Nekā personīga vēstīto par viņas uzņēmējdarbību.

Nekā personīga klāstīja, ka N. Vilnīša sievai Ingunai uzņēmumiem ir milzīgas parādsaistības viņai piederošajā nekustamo īpašumu firmā DGS mājas. Tai ir pusotra miljonu latu lielas parādsaistības, kuras uzņēmums segt nespēj. Ir parāds 600 000 latu Swedbank, 700 000 uzņēmuma iepriekšējam īpašniekam Gatim Krēsliņam un mazākas summas vēl 30 uzņēmumiem. Janvārī Vilnītes firma vērsās Aizkraukles rajona tiesā ar lūgumu pēc tiesiskās aizsardzības. Tiesa lūgumu apmierināja. I. Vilnītes darbība apšaubījusi N. Vilnīša spēju pretoties korupcijas riskiem.