Latvijas gumijas drošības seguma ražotājs Rubrig investējis jaunā ražošanas līnijā, kas turpmāk uzņēmumam ļaus dubultot ražošanas apjomus.

Jaunās līnijas kapacitāte ir 100 000 m2 gumijas seguma gadā, kas kompānijai radīs arī jaunas eksporta iespējas un ražotnē izveidos papildu 10 darbavietas.

Ir pagājuši seši gadi kopš brīža, kad Latvijas uzņēmums RUBRIG Ādažos 2016. gadā atklāja savu pirmo sporta un rotaļu laukumu gumijas drošības flīžu ražošanas rūpnīcu.

Kopš tā laika uzņēmums ir strauji attīstījies, par ko liecina arī 2021. gada beigās sasniegtais apgrozījums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Kompānijas produkcija ir novērtēta arī ārvalstīs – šobrīd 75% saražotās produkcijas Rubrig realizē 20 eksporta tirgos. Uzņēmums jau laicīgi gatavojās ražošanas paplašināšanai – 2021. gadā Rubrig inženieru komanda sadarbībā ar ASV un Itālijas inženieru palīdzību, kā arī ar Luminor Bank un Altum finansiālu atbalstu, izstrādāja un veiksmīgi ieviesa jaunās ražošanas līnijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 800 000 eiro.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA RUBRIG ražotnē, kur top gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Kompānijas ražotne Ādažos izveidota 2016.gadā un patlaban tās ražošanas jauda tuvojas 100 tūkstošiem kvadrātmetru gumijas seguma gadā. SIA RUBRIG valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda stāsta, ka jau pirms uzņēmuma izveides viņš strādājis drošības segumu jomā, un, izpētot tirgu, kopā ar kolēģiem secinājuši, ka tuvākajā reģionā neviens nopietns uzņēmums šādu produkciju neražo, vien pāris kompānijas to dara mazos apjomos.

Uzņēmums sāka darbību ar bērnu laukumu flīžu ražošanu, pirmie pasaulē piedāvājot bērnu laukumu flīzes ar četru veidu dizainu – Saplīsusī zeme, Viļņi, Strīpas un Austras koks, tāpat ražošanā ieviests plāns sporta zāļu segums. Ražotnes iekārtas iedarbinātas pirms aptuveni 2,5 gadiem - rudens sezonā sākotnēji testēti ražošanas procesi, vērtēta izgatavotā produkcija un vērots pieprasījums, un pirmo līgumu kompānija noslēdza janvārī par produkcijas piegādi uz Beļģiju, Briseles diplomātu bērnu skolu. Divu gadu laikā attīstība bijusi strauja, un patlaban produkciju uzņēmums eksportē jau uz 20 pasaules valstīm. Lielākoties prece tiek vesta uz Eiropas Savienības valstīm, taču ir klienti arī ārpus tās, un viens no nozīmīgiem klientiem ir Izraēlā. RUBRIG ražojis arī segumu, kas tiek izmantots kā pagaidu ceļš, smagai armijas tehnikai šķērsojot grants un asfalta ceļus, produkta daudzveidību raksturo D. Bonda. «Šobrīd esam attīstījušies tik tālu, ka saskatām nozīmīgu potenciālu un straujāku izaugsmi fitnesa zāļu, crossfita un citu ar sportu saistītā nišā. Kā atbildi augošajam pieprasījumam pirms pāris mēnešiem iegādājāmies jaunu iekārtu, kas spēj sagriezt gumiju plānā segumā ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļām. Jaunās iekārtas iegādē ieguldīti 250 tūkstoši eiro,» stāsta D. Bonda. Uzņēmums ik gadu piedalās arī vidēji 4-5 izstādēs, kur prezentē savu produktu.

"Ja neesi izstādē, tad tevis nav vispār," – šādi par piedalīšanos grīdas segumu izstādē "Domotex 2020" Hanoverē saka SIA "Amber Wood" līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.

Biznesa braucienā ieguldītā nauda atgriežas ar klientu pasūtījumiem, pārliecinājies I. Akerfelds. Hanoveres izstāžu kompleksā notiekošajā izstādē "Domotex" piedalās profesionāļi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, nevis galapatērētājs.

Izstādes "Domotex 2020" organizētāji uzsver, ka 90% apmeklētāju ir lēmumu pieņēmēji.

Iespēja nodibināt tiešus kontaktus neformālā gaisotnē ir ieguvums, kuru citur atrast nav iespējams. "Būt šeit nozīmē, ka esi nopietns un sadarbības partneri var uzticēties," skaidro "Amber Wood" līdzīpašnieks. Uzņēmumi izstādē satiek savus partnerus, atrod jaunus klientus, uzzina par jaunākajām tendencēm.

SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda "Dienas Biznesam" stāsta, ka 50% no ikdienas klientiem uzņēmums saticis grīdas segumu izstādē "Domotex". "Šī ir galvenā izstāde Eiropā, kur vienkopus ir visi grīdas segumu ražotāji. Šeit satiekas no visas pasaules potenciālie pircēji un ražotāji," teic D. Bonda. SIA "Rubrig" izstādē "Domotex" Hanoverē piedalās ceturto reizi.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 23. martā Biedru kopsapulcē pasniedza Eksporta balvas. Krišjāņa Valdemāra balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma SIA “Peruza”, bet “Sprīdīša balvu” ieguva SIA “Art Fairs Service”.

Latvijā netrūkst uzņēmīgu, perspektīvu un enerģisku uzņēmēju ar lielām ambīcijām un potenciālu. Tieši tāpēc jau par tradīciju ir kļuvusi LTRK Eksporta balvas pasniegšana, lai novērtētu uzņēmēju sasniegumus un motivētu darboties ar aizvien pieaugošu jaudu, tādā veidā ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī vairojot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Šogad LTRK Eksporta balvu “Latvji, brauciet jūriņā!” saņēma ražošanas iekārtu un robotizēto līniju izgatavotājs SIA “Peruza”. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dlohi, saņemot balvu, stāsta: “Šī balva ir mūsu lielisko darbinieku godam sasniegtais rezultāts. Mēs ļoti lepojamies ar saviem darbiniekiem, jo mēs darām to, ko tradicionāli dara Vācija, Zviedrija un citas pasaulē atzītas ražošanas iekārtu ražotājvalstis. Un tas, ka mēs esam iegājuši starptautiskā apritē ar saviem robotizēto ražošanas līniju projektiem, ir liels panākums.” Goda rakstus šajā kategorijā saņēma uzņēmumi SIA “Sport Revolution” un SIA “Mežroze”.

Centra sporta kvartālu, Kr. Barona ielā 116a, Rīgā, atklās 16. septembrī, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Topošā Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros jau ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Apskatot to, tika pārrunāts, ka pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem nepieciešamas nojumes, kur patverties no lietus vai stipras saules. Tās tiks uzstādītas gar Kr. Barona ielu, nojumes dizainu izstrādās Īpašuma departamenta arhitekti. Savukārt turpat esošā vecā noliktavas ēka pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas ēkas tiks pārbūvēta un tajā atradīsies ģērbtuves, noliktavas telpas, kā arī policijas telpas.

Kā informēja Policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Centra sporta kvartālā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pilsētas videonovērošanas tīklam, kā arī pats laukums iekļauts patrulēšanas maršrutā nakts stundās.