Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem reformas mērķiem – nemazinās nevienlīdzību, pārliecināts Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis.

Ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem nebūs lielāks par 1 līdz 1, 5 % un nesasniegs iecerētos 125 miljonus eiro gadā. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, lai jaunajā administratīvajā teritorijā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus sociālos pabalstus, norāda J. Vilnītis.

Liepājas mērs kā piemēru min skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu no pašvaldības puses. Vairākos Lejaskurzemes novados pašvaldība sedz pusdienu izmaksas visiem audzēkņiem, Liepājā – tikai tiem, kuriem noteikumi to paredz. Jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes – kā šo jautājumu risināt jaunajā administratīvajā teritorijā?

Ēdināšanas izdevumu segšana visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem apvienotajā novadā veidotu Liepājas pilsētas budžetam neizpildāmu sadaļu. Savukārt lēmums neturpināt segt skolēnu pusdienu izdevumus pasliktinātu dzīves kvalitātes vidi novados, kuros deputāti iepriekš šādus noteikumus apstiprinājuši.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupa līdz šim notikušo sarunu lietderīgumu vērtē pretrunīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

OIK likvidēšanas darba grupa ceturtdien pulcējās jau uz otro sēdi, kurā, līdzīgi kā pirmajā sēdē aprīļa beigās, daudz uzmanības tika veltīts darba grupas locekļu izglītošanai, apskatot OIK tipoloģiju un vēsturi, kā arī iepazīstinot sēdes dalībniekus ar esošo OIK sistēmu, tās mērķi un ietekmi uz tautsaimniecību. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka daļai iesaistīto šī informācija noteikti ir noderīga un vajadzīga, jo daudzi ikdienā nestrādā ar enerģētikas jautājumiem, taču šo pašu informāciju bija iespējams gūt arī iepriekš sagatavojoties un iepazīstoties ar sēdes materiāliem.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka šomēnes paredzētas vēl divas darba grupas sēdes - 18. un 31. maijā, pa divām reizēm darba grupas locekļi tiksies arī jūnijā un jūlijā, bet 1.augustā plānota pēdējā darba grupas sanāksme.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija.

Līdz ticamu rezultātu iegūšanai neviena no partijām sarunas par koalīcijas veidošanu nebija sākusi, db.lv informēja partiju birojos un svinību vietās, kur partijas gaidīja vēlēšanu rezultātus. Reformu partija iepriekš tika cerējusi uz lielāku atbalstu Nacionālajai apvienībai, taču šī partija guvusi salīdzinoši nelielu balsu skaitu Liepājā.

J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks. Savā priekšvēlēšanu aģitācijā RP aicināja liepājniekus «atvērt logu un izvēdināt Liepāju», tāpēc mēram, ja balsu nepietiekamības dēļ tas nevarēs būt Jānis Vilnītis, jābūt kādam jaunam un uzņēmīgam cilvēkam, uzskata RP Liepājas saraksta pārstāvji. Savukārt Uldis Sesks uzsvēra, ka acinās uz sarunām visas partijas, kas būs pārvarējušas 5% barjeru, un atturējās prognozēt jebkādus koalīcijas modeļus.

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Liepājas pilsēta jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām un piedāvā saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību.

Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda, vakar ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notikušo konsultāciju laikā Liepājas pašvaldība ierosinājusi savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un esot guvusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tikšot izvērtēts.

VARAM piedāvājums paredz Liepājas pilsētu apvienot ar astoņām tuvējo novadu pašvaldībām - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem.

Liepājas pašvaldība, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicinājusi ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos un posteņos, es labi zinu, kā tur notiek lietas, un varu teikt, ka ir labi to skudru pūzni pabakstīt»

Tā intervijā DB saka Dienas Biznesa valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns.

Fragments no intervijas

Paskatoties tavu CV, ir redzams, ka savu karjeru sāki kā laikraksta Diena žurnālists. Tagad tu esi vairāku mediju īpašnieks. Var teikt, ka aplis ir noslēdzies. Kā tas izveidojās?

Es pats arī nosmējos, kad kļuvu par AS Diena padomes priekšsēdētāju un pērn arī par Dienas Biznesa un Dienas Žurnālu akcionāru: ka esmu veidojis karjeru no ierindnieka līdz ģenerālim. Sākās tas vienkārši. Kad mācījos juristos otrajā kursā, vajadzēja kaut kur piestrādāt, un es pamanīju, ka Diena meklē jaunam un nebijušam izdevumam neprofesionālus žurnālistus, kas nav izgājuši padomju laika žurnālistikas skolu. Pieteicos, un kaut kā viss aizgāja. Lato Lapsa tolaik bija reportieru korpusa vadītājs, galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis, Sarmīte Ēlerte bija galvenā redaktora vietniece. Strādāju Dienā kopā ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, deputātu Kārli Seržantu, arī ar Līgu Krapāni, kura vēlāk bija padomniece vairākiem prezidentiem un premjeram. Toreiz tur strādāja arī Jānis Vilnītis, kurš tagad aktīvi darbojas Jūrmalā. Bija tāds raibs kolektīvs.

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.