Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums IZZI ir pieņēmis lēmumu neiesniegt savu piedāvājumu konkursam par tiesībām īstenot pāreju uz virszemes televīzijas apraidi ciparformātā, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Kompānija to pamato ar neskaidrajiem konkursa noteikumiem un īso termiņu, uz kādu konkursa uzvarētājam plānots piešķirt apraides licenci.

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz apraidi digitālā formātā, IZZI aicināja Ministru prezidentu kopīgi ar satiksmes ministru pārskatīt nolikumu un Ministru kabineta noteikumus. Šā gada 17. oktobrī nosūtītajā vēstulē premjerministram un satiksmes ministram, IZZI aicināja izdarīt divas būtiskas izmaiņas MK noteikumos un konkursa nolikumā – par mēnesi pagarināt pieteikšanās termiņu un licenci izsniegt nevis uz pieciem, bet 10 gadiem.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums IZZI ir iegādājies interneta pakalpojumu sniedzēju Alva Pluss, kas sniedz pakalpojumus Aizkrauklē, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

"IZZI 2008.gadā ļoti aktīvi strādā pie uzņēmumu iegādes, lai sasniegtu izvirzīto tirgus konsolidācijas mērķi. Patlaban Aizkrauklē mēs piedāvājam gan kabeļtelevīzijas, gan fiksētās un mobilās telefonijas pakalpojumus, kā arī interneta pakalpojumus. Esam gandarīti, ka IZZI palielinājis savu tirgus daļu Aizkrauklē un Latvijā ir vēl viens rajona centrs, kurā tiek nodrošināti visi mūsu piedāvātie pakalpojumi," uzņēmuma iegādi komentē IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Šogad IZZI grupa ir palielinājusies par pieciem uzņēmumiem: iegādāti interneta pakalpojumu sniedzēji A Technologies (Rēzekne), Maksinets, Com4tel Sakari un Fastnets (Rīga), kā arī Kuldīgas uzņēmums Eltra I (Kuldīga), kas nodarbojas gan ar interneta, gan ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercprakses īstenošanu uzlicis telekomunikāciju uzņēmumam IZZI naudas sodu 1500 Ls apmērā.

PTAC izvērtēja operatora mājas lapā pieejamo reklāmu: IZZI televīzija sākot no 3 Ls mēnesī. Sākotnēji PTAC speciālisti operatoru lūdza paskaidrot kādu TV programmu paketi patērētājam ir iespējams iegūt par 3Ls, kādi ir papildus nosacījumi, tostarp, minimālais līguma slēgšanas termiņš; ikmēneša maksa, kas patērētājam būs jāmaksā pēc sešu mēnešu beigām.

PTAC pieprasīto informāciju no IZZI noteiktā termiņā nesaņēma.

Pēc tam PTAC informēja operatoru, ka, izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, centrs ir konstatējis, ka tas ir uzskatāms par maldinošu, jo IZZI ir noklusējis patērētājiem lēmuma pieņemšanai būtisku informāciju.

Kabeļtelevīzijas operators IZZI nesaņemot kvalitatīvu bezmaksas kanālu signālu, jo Lattelecom esot kvalitātes kritums šo kanālu apraidē.

IZZI norāda, ka problēmas tiekot novērotas no 16.decembri, kad Lattelecom veicis programmnodrošinājuma maiņu raidītājiem.

«Šī situācija mums rada nopietnas problēmas. Katru dienu saņemam aizvien vairāk neapmierinātu klientu zvanu, kas sūdzas vai nu par traucējumiem ētera kanālu apraidē, vai par to pilnīgu trūkumu.» uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Problēmas konstatētas pilnīgi visās 67 IZZI galastacijās. «Jāuzsver, ka pēc Lattelecom veiktajiem uzlabojumiem IZZI tehniskais dienests veica mērījumus, kuru laikā tika konstatēts miljoniem kļūdu datu plūsmā,» pārliecināta ir E. Jugno, paskaidrojot, ka tieši Lattelecom šobrīd ir monopilists nacionālo kanālu signāla nodrošināšanai.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Kopumā pagājušo gadu vērtējam pozitīvi, DB norāda IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa, uzsverot, ka pērn uzņēmums nozīmīgus finanšu ieguldījumus veica infrastruktūrā un uzņēmumā attīstībā.

2010. gadā IZZI turpināja ES fondu projekta īstenošanu, ieviešot DOCSIS 3.0 tehnoloģiju, kas ļauj nodrošināt interneta pieslēgumu ar ātrumu līdz 100 Mbit/s. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 800 tūkst. eiro, no kuriem 254 tūkst. eiro ir ES līdzfinansējums, skaidro viņa.

«Tāpat pērn Konkurences padome, balstoties uz IZZI un Baltkom pieteikumu, deva atļauju abu sabiedrību apvienošanās darījumam. Šāda mēroga apvienošanās darījumi vienmēr ir saistīti ar lieliem izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar tirgus, uzņēmumu izpēti un analīzi,» atzīmēja S. Kraujiņa.

Latvijas telekomunikāciju, interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu kompānija IZZI piektdien ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un satiksmes ministram, aicinot pārskatīt nolikumu pār kārtību, kādā notiks kandidātu atlase televīzijas programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā, liecina IZZI sniegtais paziņojums.

IZZI, iepazīstoties ar nolikumu par kārtību, kādā notiks kandidātu atlase televīzijas programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā, secinājis, ka procesa norise nenodrošina kvalitatīva pakalpojuma piedāvāšanu un apdraud pašu pāreju uz virszemes apraidi ciparformātā.

IZZI uzskata, ka nolikumā paredzētais intereses apliecinājumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 10.novembris – ir nepamatoti īss. Lai veiktu precīzus aprēķinus un izstrādātu kvalitatīvu piedāvājumu, kas uzņēmumam būs saistošs, nepieciešams ilgāks laika periods.

Uzņēmuma veiktie aprēķini liecina arī par to, ka nav ekonomiski pamatots Ministru kabineta (MK) noteikumos par elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraides ciparformātā ieviešanas kārtību noteiktais termiņš, uz kādu pretendentu atlasē izvēlētajam elektronisko sakaru komersantam piešķir lietošanas tiesības televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā - līdz 2013.gada 31.decembrim.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju kompānija IZZI uzsver, ka TV3 ir ētera kanāls, kas ir brīvi uztverams un pieejams bez maksas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, izmantojot istabas antenu.

Kabeļtelevīzijas operatori veic ētera komerciālo raidorganizāciju programmu izplatīšanu saviem abonentiem, nodrošinot šīs programmas ar auditoriju, kas savukārt ļauj kanāliem pelnīt, pārdodot reklāmas laiku. TV3 vēlas mainīt šo situāciju un pelnīt gan ar ieņēmumiem no reklāmām, gan papildus gūstot ieņēmumus no operatoru veiktajiem licences maksājumiem. Vienlaikus TV3 licences maksas ieviešana neizbēgami atsauktos uz kabeļtelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksu, tāpēc IZZI nevar piekrist šādam TV3 viedoklim.

IZZI savu viedokli ir paudusi TV3 un citām raidorganizācijām, un šī nostāja netiks mainīta. Vienlaikus aicinām radušos situāciju risināt konstruktīva dialoga veidā, lai neciestu skatītāji, kabeļtelevīzijas operatori un TV kanāli.

Konkurences padome (KP) līdz 17.septembrim aicina uzņēmumus sniegt viedokli par plānoto Baltkom un IZZI apvienošanos pozitīvo un negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētājiem.

KP ziņojumu par abu uzņēmumu grupas apvienošanos saņēma 30.jūlijā.

Baltkom grupā ietilpst: AS TV Latvija, SIA Aldems, SIA Baltinet Data, SIA MFL Serviss, SIA LV DATS, kopīga izšķiroša ietekme pār SIA TV 24, SIA TELEVIDEOTĪKLS, SIA Technonet, SIA Multitone Balt, SIA Neonets.

Savukārt IZZI grupā: SIA IZZI Ethernet, SIA COM4TEL Sakari, AS IZZI FAO, SIA IZZI Ultracom, SIA DT Komunikācijas, SIA MAKSINETS, SIA FASTNETS, SIA LCOM, SIA A Technologies, SIA Intentus Inkaso.

Apvienojoties Baltkom un IZZI, «tandēma» kopējā tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā būtu aptuveni 50%, bet visā Latvijā ap 30%, liecina DB rīcībā esošā informācija, kas iesniegta KP izvērtēšanai.

Latvijas telekomunikāciju, interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējs IZZI ir parakstījis līgumu par Dobeles pilsētas kabeļtelevīzijas operatora Dobeles Telesat iegādi.

Uzņēmuma iegāde ļaus IZZI uzsākt savu pakalpojumu sniegšanu Dobelei, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Kompānija norāda, ka turpinot uzsākto tirgus konsolidācijas īstenošanu un virzoties uz nosprausto mērķu sasniegšanu, IZZI paplašina to pilsētu loku, kurās pieejami kompānijas sniegtie pakalpojumi.

2008.gadā IZZI grupai tika pievienoti seši uzņēmumi: interneta pakalpojumu sniedzēji A Technologies (Rēzekne), Maksinets, Com4tel Sakari, Fastnets (Rīga), Alva Pluss (Aizkraukle), kā arī kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs Eltra IT (Kuldīga). IZZI savā īpašumā ieguva arī kabeļtelevīzijas tīklu Valmieras pilsētā, kā arī interneta tīklu, kas iepriekš piederēja Kuldīgas uzņēmumam Kurzemes IT.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(48).jpg

Tāpat no KP lēmuma izriet, ka līgumos par maksas TV pakalpojumiem ar jauniem abonentiem kopuzņēmumam būs jāietver divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu, proti, līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas TV ierīkošanu pilnu summu; līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentiem maksas TV ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi neierosināt lietu uz TV3 Latvia iesnieguma pamata par Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās, kas saistītas ar TV3 programmas retranslāciju.

KP mājas lapā publicētā informācija atklāj, ka šogad 12.novembrī KP saņēma TV3 Latvia pieteikumu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem Baltkom, IZZI un Televideotīkls darbībās.

TV3 Latvia stratēģija attiecībā uz licences līgumu noslēgšanu paredzēja, ka TV3 programmu uz vienu gadu licences līguma pusēm būs tiesības retranslēt bez maksas, savukārt pēc līguma termiņa beigām tiks piemērota noteikta licences maksa, atkarībā no vienošanās ar kabeļtelevīzijas operatoriem, TV3 Latvia pieteikumā norāda KP.

TV3 Latvia uzskata, ka Baltkom un IZZI oktobra beigās publicētie paziņojumi par to, ka uzņēmumi uzskata, ka TV3 programma ir ētera televīzijas kanāls, par kura retranslēšanu kabeļtelevīzijas operatoriem nevar pieprasīt samaksu, ir saskaņotas darbības, kas vērstas pret TV3 Latvia, lai panāktu, ka TV3 Latvia nevar noslēgt licences līgumus ar minētajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.