Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Noslēgusies 1. kārta konkursā par Kuldīgas tēla izstrādi, un tajā par labāko atzīta devīze Kuldīga – pilsēta ar dvēseli.

Konkursu rīkoja Kuldīgas dome 2010. gada beigās. Konkursa komisija pieņēmusi lēmumu neatzīt par uzvarētāju nevienu no konkursā iesniegtajiem vizuālajiem logotipiem, bet piešķirt balvu par devīzi Kuldīga – pilsēta ar dvēseli. Tās autors ir rīdzinieks Agris Auce.

Nolemts arī februārī rīkot atklātu otrās kārtas tēla konkursu ar mērķi iegūt jaunu Kuldīgas logo, nosakot, ka logotips jāveido saskaņā ar pirmajā konkursa kārtā izvirzīto devīzi Kuldīga – pilsēta ar dvēseli.

Konkursa komisija uzskata, ka vārds dvēsele piešķir Kuldīgai dziļumu, kvalitāti un vērtību. Autors uzskata, ka dvēseles jēdziens ir ļoti ietilpīgs un tas ļauj attīstīt šo pilsētas tēlu jebkurā Kuldīgai vēlamā virzienā.

Kuldīgas tūrisma attīstības centrs par godu hercoga Jēkaba 400.dzimšanas dienai laiž klajā piemiņas monētu.

Dizains hercoga Jēkaba monētai ņemts no 1642. gadā darinātās sudraba medaļas parauga, kas, domājams, darināta, hercogam kāpjot tronī. Monētas priekšpusē, centrā - Hercoga Jēkaba portrets profilā, apkārt lokveidā izvietots saīsināts uzraksts IACOBUS DEI GRATIA IN LIVONIA CVRLANDIAE & SEMIGALLIAE DVX. Monētas aizmugurē, centrā – Kuldīgas senais ķieģeļu tilts pār Ventu, augšpusē un apakšpusē lokveidā uzraksti: LATVIJA un KULDĪGA. Monētas izgatavotas no misiņa un tās nopērkamas Kuldīgas tūrisma attīstības centrā. Šobrīd Kuldīgai un Hercogam Jēkabam ir veltītas arī Latvijas bankas kaltās sudraba monētas Kuldīga.

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā ar biznesa partneriem decembrī atvēra kafejnīcu The Marmalade Kuldīgā, blakus Rātslaukumam, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem vecpilsētā.

«Ēdināšanas jomā man ir teju 20 gadu pieredze. Esmu strādājis gan Kuldīgā, gan Rīgā. Prieks, ka kopā ar domu biedriem atradām savu nišu, konditorejas un kafejnīcas apvienojumu. Visu cepam uz vietas, un mūsu firmas zīme ir mazmaizītes, kuras pārdodam pēc svara. Tās bieži vien pasūta dažādiem korporatīviem pasākumiem, domāju, ka šādu pasākumu apkalpošana būs labs ienākumu avots arī rudenī un ziemā,» teic M. Einbergs. Viņš ir pārliecināts, ka The Marmalade sezonalitāti neizjutīs tik ļoti kā citi restorāni, jo produkcija ir tāda, kuru patērē ikdienā arī pamatiedzīvotāji, ne tikai tūristi.

Viņš nevēlējās DB atklāt, cik lielas investīcijas bija nepieciešamas kafejnīcas izveidē, bet teic, ka centās visu darīt ar gudru pieeju un meklēja nevis jaunas, bet lietotas virtuves iekārtas. Lielākais izaicinājums bija pašu konditorejas izstrādājumu veidošana.

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

AS Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Stiga RM par 4,5 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunu finiera ražošanas iekārtu iegādei Kuldīgā izvietotās finiera ražošanas rūpnīcas jaudas palielināšanai, informē Danske Bank.

2015.gada sākumā tobrīd mežistrādes un transporta pakalpojumu sniegšanas biznesā strādājošā kompānija SIA Stiga RM iegādājās finiera ražotni no maksātnespējas procesā iesaistītās SIA Kurzemes finieris.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis pauž atzinību par līdz šim paveikto: «Pārsteidzoši, bet pusotra gada laikā jaunā saimnieka Andra Ramoliņa vadībā SIA Stiga RM finiera ražotne Kuldīgā ir spējusi ne vien atsākt finiera ražošanu, bet pilnībā noslogot tās ražošanas jaudas. Es gribētu to izcelt kā veiksmes stāstu un iedrošinājumu citiem uzņēmējiem, jo pārdomāta saimniekošana tik īsā termiņā ļāvusi ražotnei atdzimt, šobrīd darbojoties jau pavisam citā kvalitātē un mērogā. Esmu gandarīts, ka arī mums ir iespēja būt šī stāsta daļai kā uzņēmuma finanšu partnerim.»

Palielinoties pieprasījumam pēc uzņēmuma ražotās produkcijas, veļas šūšanas a/s Lauma Lingerie paplašinājusi ražošanas jaudas un atvērusi jaunu šušanas cehu Kuldīgā.

Jaunais cehs darbu sācis septembra sākumā, informē a/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Kuldīgā radītas 45 darba vietas. Kuldīga jaunatvērtajam ceham izvēlēta tādēļ, ka šajā pilsētā izdevies ātri nokomplektēt nepieciešamos speciālistus šūšanas ceha darba uzsākšanai.

A/s Lauma Lingerie ir viens no lielākajiem veļas ražotājiem Baltijas valstīs. Uzņēmumam pieder veļas zīmoli LAUMA LINGERIE, LAUMELLE LINGERIE. Uzņēmumā ir vairāk nekā 200 darbinieku.

Baltijas valstis darbojas 18 firmas veikali, no kuriem 10 atrodas Latvijā, 6 - Lietuvā un 2 - Igaunijā.

SIA Neste Latvija Kuldīgā iegādājusies degvielas uzpildes staciju Sumata, kas rekonstrukcijas rezultātā kļūs par pirmo DUS ar vertikālo virszemes degvielas tvertni Neste Oil tīklā Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stacijas rekonstrukcijā plānots ieguldīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu, un to paredzēts atklāt oktobra vidū. Jaunā Neste Oil stacija atradīsies Kuldīgā, Graudu ielā 19 un tā paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Jaunajā Neste Oil DUS būs pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija būs aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar četrām uzpildes pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Latvijā pirmās Neste Oil DUS vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums būs 8,5 metri.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.