Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pārsniegt 1000 eiro mēnesī, ceturtdien pieļāva finanšu ministre Gintare Skaiste.

Kā viņa teica intervijā radiostacijai "Žiniu radijas", Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau ir sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu.

"Lietuvas Banka ir piedāvājusi aplēses, kā izskatītos minimālā alga mēnesī, ja mēs saglabājam formulu, uz kuru sarunas tika balstītas iepriekšējos periodos. Domājams, ka nākamgad minimālā mēnešalga pārsniegs vienu tūkstoti eiro, taču ir jāsaprot, ka situācija nav viennozīmīga un visur nav vienāda," klāstīja ministre.

"Daļēji minimālā alga, tāpat kā atalgojuma kāpums kopumā, veicina ekonomikas stimulāciju, palielina cilvēku pirktspēju, tomēr tajā pašā laikā ir nozares, kurās situācija nav tik rožaina kā citās, kurās aug produktivitāte," Skaiste paskaidroja.

Lietuvas Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrija ierosinājusi valdībai 2025.gadā minimālās mēneša algas likmi paaugstināt par 114 eiro jeb 12% līdz 1038 eiro.

Ierosinājums paredz, ka minimālā stundas alga palielināsies līdz 6,35 eiro no pašreizējiem 5,65 eiro.

Kā norāda ministrija, lēmums ir kompromiss, kas balstīts uz Trīspusējās sadarbības padomē paustajiem viedokļiem, Lietuvas Bankas priekšlikumiem un atjauninātajām ekonomikas prognozēm.

Minimālā mēnešalga Lietuvā pašlaik ir 924 eiro, un tā veido 43% no vidējās bruto algas. Pašlaik minimālā alga Lietuvā ir par 44% lielāka nekā 2021.gadā, kad tā bija 642 eiro. Tas ir straujākais minimālās mēnešalgas pieaugums starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, norāda Sociālās aizsardzības un darba lietu ministrijā.

Ministrija vēlas izvairīties no pārāk straujas tās paaugstināšanas, jo pārāk augsta minimālā mēnešalga nozīmētu, ka eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja pasliktinātos.

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik..

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels ir apmierināts ar panākto vienošanos.

"Pie sarunu galda panāktais rezultāts - minimālā bruto alga 820 eiro mēnesī - palīdzēs kompensēt inflācijas izraisīto minimālās algas pirktspējas samazināšanos un uzlabos daudzu ģimeņu ekonomisko situāciju," teica Tomels.

Vienošanās rezultātā minimālā alga palielināsies par 13% un veidos 42% no Igaunijas Bankas prognozētās vidējās algas 2024.gadā.

Igaunijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Arto Āss sacīja, ka otrdienas vienošanās ņem vērā gan pavasarī parakstīto saprašanās memorandu par minimālo algu, gan uzņēmumu faktisko situāciju un perspektīvas.

Ņemot vērā slikto situāciju valsts budžetā, Igaunijas skolotāji vēlas solidarizēties ar pārējo sabiedrību un saistībā ar algu iesaldēšanu nākamgad, paziņoja Izglītības darbinieku arodbiedrības (EHL) vadītājs Rēmo Voltri.

Viņš teica, ka 24.septembrī notikušas pēdējās EHL sarunas ar izglītības ministri Kristīnu Kallasu. Tajās apstiprināts, ka skolotāju algas nākamgad netiks celtas, tādējādi tās salīdzinājumā ar vidējo algu valstī kļūs mazākas.

Neskatoties uz to, skolotāji nestreikos, lai gan sarunu sākumā šomēnes Voltri solīja, ka skolotāji varētu streikot.

"Pašlaik, ņemot vērā valsts budžeta stāvokli, kas lielā mērā radies, jo Igaunijai ir jāiegulda valsts aizsardzībā, skolotāji vēlas izrādīt solidaritāti ar pārējo sabiedrību," viņš klāstīja.

"Ar nosacījumu, ka mēs saņemsim garantijas turpmākajiem gadiem, lai būtu skaidrs, ka skolotāja profesijas vērtība nav tikai runas, bet gan patiesi atspoguļota uz papīra ar konkrētiem soļiem turpmākajos gados," piebilda Voltri.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī, ceturtdien nolēma valdība.

Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Minimālās stundas darba samaksa tiks noteikta 4,86 eiro apmērā.

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Darba tirgus pušu ilgtermiņa mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt minimālo algu, kas ir līdzvērtīga pusei no vidējās algas. Nākamgad minimālā alga veidos 42,5% no valstī vidējās algas.

Igaunijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka minimālās algas celšana par 13,1% valsts budžeta ieņēmumus palielinās par 23 miljoniem eiro.

Minimālās algas celšana nozīmē, ka pieaugs minimālajai algai piesaistītais atalgojums valsts un privātajā sektorā, kā arī ar to saistītie pabalsti, piemēram, vecāku pabalsts. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī pašvaldību atbalsta maksājumi un pabalsti iedzīvotājiem, bet vienlaikus palielināsies arī cenas, piemēram, pašvaldības bērnudārziem, ja to maksa ir sasaistīta ar minimālo algu.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, teikts Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro 

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies,...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.

2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas otrdien atbalstīti valdībā.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Igaunijas ekonomikas un digitālo lietu ministrs Tīts Rīsalo, Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels un Darba devēju konfederācijas vadītājs Arto Āss otrdien parakstījuši saprašanās memorandu, paredzot līdz 2027.gadam minimālo algu valstī palielināt līdz 50% no vidējās.

Saskaņā ar memorandu minimālā mēnešalga tiks palielināta pakāpeniski un 2024.gadā veidos 42,5% no vidējās algas, 2025.gadā - 45%, 2026.gadā - 47,5% un 2027.gadā - 50% no vidējās algas.

Par precīzu minimālās algas apmēru sociālie partneri vienojas katru rudeni, pamatojoties uz jaunākajām Igaunijas Bankas prognozēm, un vienošanos apstiprina valdība.

Būtiski, ka vienošanās par minimālās algas pakāpenisku paaugstināšanu tika panākta, sadarbojoties darba tirgus dalībniekiem, paziņoja Rīsalo.

Ministrs pauda gandarījumu, ka "sociālie partneri ir nonākuši pie kompromisa par minimālās algas pieauguma tempu un nosacījumiem", kas ļauj pieņemt, ka ar to spēs tikt gala arī darba devēji un tas sevišķi palīdzēs cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo veicinās nabadzības mazināšanu, tā kā minimālā alga augs straujāk par vidējo algu".

Viens no lielākajiem būvniecības nozares izaicinājumiem šobrīd ir darbaspēka pieejamība un atalgojuma pieaugums, tostarp spiediens uz algām turpmākajos gados tikai pieaugs, pauda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ vadītājs norāda, ka darbaspēka trūkums un spiediens uz algām augs ne tikai dzīves dārdzības, bet arī apjomīgā "Rail Baltic" projekta dēļ, jo šis megaprojekts piesaistīs tik lielus būvniecības speciālistu resursus, ka pārējiem nāksies sūri cīnīties par tiem, kas ir pieejami.

"Jau tagad bieži saskaramies ar to, ka ģenerāluzņēmējam ir grūti atrast apakšuzņēmējus. Vienkārši nav, kas strādā, un nepietiekama darbinieku skaita dēļ būvniecības tempi krīt," pauž Griškevičs.

Vienlaikus VNĪ vadītājs skaidro, ka vidējie un arī nelielie uzņēmēji ir kļuvuši izvēlīgāki - tie vēlas korektas attiecības, savlaicīgus norēķinus, saprotamus darba apstākļus.

Griškevičs atzīst, ka ēnu ekonomikas pētījumi liecina, ka nelielie būvniecības uzņēmumi biežāk nekā lielie atrodas "ēnā", un šķietami viņus šī situācija apmierina. Bieži vien ģenerāluzņēmējiem tikai pēc krietna laika izdodas atrast apakšuzņēmējus, kas spēj kvalificēties nepieciešamajiem darbiem un ir pietiekami godprātīgi.

Latvijā noteikti ir jāceļ gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

"Ir jāpaaugstina neapliekamais minimums arī vidējai darba samaksai, jo mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz minimālo algu, kas skar nedaudz vairāk kā 16 % iedzīvotāju," klāstīja Baldzēns.

Runājot par inflāciju, Baldzēns norādīja, ka tā ir bijusi nesamērīgi augsta un ļoti daudzām darbinieku grupām tā ir kompensēta minimāli vai pat nulles līmenī.

Jau vēstīts, ka Lietuvas valdība atbalstījusi ierosinājumu nākamgad minimālo algu valstī celt par 10% līdz 924 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt Latvijā 2023.gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga tika palielināta no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24%.

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Kopš šī gada sākuma minimālā alga ir 700 eiro, kas pagājušajā gadā tika paaugstināta no 620 eiro. LM ir izstrādājusi jaunu noteikumu projektu "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas paredz atteikties no līdzšinējās kārtības un jaunajā regulējumā ietvert Eiropas Savienības (ES) direktīvā par adekvātām minimālajām algām noteiktās prasības.

Paredzēts, ka ministrija reizi gadā izstrādās priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.

Lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, LM izstrādātajā noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Premjere noliedza, ka valdības sadarbības partneri būtu izrādījuši neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu pensiju sistēmas izmaiņām. "Viņi bija šokā par pirmo neizdiskutēto variantu, un šis gala rezultāts ir kompromisa rezultāts. Mēs jau esam to apsprieduši NTSP, un tieši viņi ir tie, kas uzskata, ka nodokļu reforma bija vajadzīga," apgalvoja premjere.

Jautāta, vai to var uzskatīt par nodokļu reformu, viņa atzīmēja, ka šis ir labs risinājums, kā uz laiku rast papildu iespējas valsts budžetā, neceļot nevienu nodokli, turklāt pozitīvi esot vērtējams tas, ka līdz ar iemaksu pārdali par labu pensiju pirmajam līmenim valsts uzņemas lielāku atbildību par iedzīvotāju pensijām.