Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Prokurore Lada Bogojavļenska iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) kā cietušais iesniegusi tiesai lūgumu par aresta uzlikšanu komandītsabiedrības «Expo 2015» naudas līdzekļiem, kas atrodas speciālā norēķinu kontā. Kopumā tie ir aptuveni 400 000 eiro. «Tas nozīmē, ka EM nodarītais zaudējums tiks atlīdzināts gadījumā, ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu,» uzsvēra prokurore.

28.septembrī bija plānots skatīt tikai EM pieteikto lūgumu, taču tiesas sēde izpalika, jo nebija ieradies apsūdzētais un viņa aizstāvis Aleksandrs Berezins, kurš patlaban uzturas ārvalstīs. Šo lūgumu plānots skatīt šodien, savukārt krimināllietu pēc būtības plānots sākt skatīt tikai nākamgad martā, skaidroja prokurore.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.14 plāno skatīt krimināllietu, kurā par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla «Positivus» rīkotājs Ģirts Majoram saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē «ExpoMilano2015».

Tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka Majors apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Neskatoties uz apsūdzētā vārda publisku pieejamību, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka personas datus aģentūrai LETA neatklāja, taču apstiprināja, ka pret kādu uzņēmēju lieta nodota tiesai pēc iepriekšminētā Krimināllikuma panta.

Citu informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādu summu un kādā veidā uzņēmējs apsūdzības ieskatā piesavinājies. Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policija. Šīs iestādes Sabiedrisko attiecību nodaļā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka prokuratūrai tika ierosināts sākt kriminālvajāšanu par 314 035 eiro piesavināšanos.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Komandītsabiedrība Expo 2015 iesniegusi jaunu prasību tiesā pret Ekonomikas ministriju (EM) par zaudējumu piedziņu 415 103 eiro apmērā, kopējai zaudējumu prasības summai sasniedzot 464 732 eiro, aģentūru LETA informēja Expo 2015 pārstāvji.

Kā vēsta uzņēmuma pārstāvji, Expo 2015 tiesā iesniegusi jaunu prasību pret EM par neapmaksātajiem producēšanas pakalpojumiem 106 844 eiro vērtībā, kā arī nelikumīgi pieprasīto bankas garantiju 308 259 eiro apmērā, kas kopā ar aprīlī iesniegtās pirmās prasības pieteikumu par zaudējumiem 43 991 eiro apmērā un likumisko procentu 342 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu veido kopējo zaudējumu prasības summu 464 732 eiro.

Tāpat Expo pārstāvji informē, ka Valsts kontroles (VK) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajās pārbaudēs saistībā ar Expo projektu noziedzīgi nodarījumi nav konstatēti.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.