Nekustamais īpašums

Izsolīs Indriksona iecerētā dzīvojamo māju kompleksa būvi pie Ķīšezera

NOZARE.LV,18.06.2013

Jaunākais izdevums

Jūlija beigās plānots izsolīt uzņēmēja Gunta Indriksona savulaik iecerētā vērienīgā dzīvojamo māju kompleksa Ķeizarmeža krasti zemi un jaunbūvi Mežaparkā pie Ķīšezera, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 3,88 miljoni latu, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Divu netālu no Ķeizermeža sporta kompleksa blakus esošo zemesgabalu kopējā platība ir viens hektārs. Uz tiem atrodas deviņu daudzdzīvokļu ēku jaunbūve ar kopējo platību 16 776 kvadrātmetri, tajā skaitā, iekštelpu platība ir 9738 kvadrātmetri.

Arhitektu biroja 8 A.M. projektētā un SEB bankas finansētā ēku kompleksa celtniecību SIA Ķeizarzeme sāka 2006.gadā. Kompleksā paredzētas deviņas mājas ar 75 dzīvokļiem, kuru platība ir no 60 līdz 335 kvadrātmetriem, tostarp deviņi «penthouse» tipa apartamenti ēku pēdējos stāvos.

Bija plānots, ka ēku komplekss, labiekārtota pludmale pie Ķīšezera un jahtu piestātne tiks pabeigta 2008.gadā, taču projektu apturēja nekustamo īpašumu un finanšu tirgus krīze.

2009. un 2010. gadā tika sākti divi SIA Ķeizarzeme tiesiskās aizsardzība procesi, bet 2010. gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atzina uzņēmumu par maksātnespējīgu.

Ķeizarzeme piederēja Indriksona (84%) un Aivara Tropa (16%) uzņēmumam SIA Ķeizarmežs. Arī šis uzņēmums pēc vairākiem tiesiskās aizsardzības procesiem 2012.gada sākumā pasludināts par maksātnespējīgu, bet tā apsaimniekoto sporta kompleksu Mežaparkā iegādājies SEB bankas grupas nekustamā īpašuma uzņēmums Latectus, kas to iznomā citam apsaimniekotājam.

Ķeizarzemes administrators Valdis Freimanis teica, ka maksātnespējas procesā bijušas sarunas gan par iespējamo sanāciju, gan mierizlīgumu, taču tās beigušās bez rezultāta. Viņš atturējās prognozēt, vai arī Ķeizarzemes gadījumā īpašumu varētu iegādāties lielākā nodrošinātā kreditora - SEB bankas - uzņēmums.

Arī Latectus vadītājs Ģirts Grīnbergs atzina, ka nevar sniegt plašāku komentāru par izsoli, jo pagaidām trūkstot informācijas par to. Tajā pašā laikā Grīnbergs norādīja, ka Latectus parasti piedalās tajās izsolēs, kurās tiek pārdoti SEB bankas kreditēti īpašumi. «Ja šis īpašums ir kreditēts SEB bankā, iespējams, ka mēs varētu arī piedalīties,» piebilda Latectus vadītājs.

Par ēku kompleksu interesējies arī uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, tomēr izlēmis izsolē nepiedalīties. Krūmiņš sacīja, ka neplāno piedalīties izsolē pārāk augstās cenas dēļ. «Par tādu summu var nopirkt gatavu objektu. Šis objekts nemaksā vairāk par trim miljoniem latu,» uzskata uzņēmējs.

Izsole paredzēta 31.jūlijā, plkst.15 Ķeizarmeža sporta kompleksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā jebkuram cilvēkam ārkārtīgi svarīgs ir lietderīgi pavadīts laiks, jo katram tas ir ierobežots. Un tas ir īpaši būtiski uzņēmējdarbībā. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir globāls, lokālas nozīmes vai pavisam neliels, katram no tiem ir savi biznesa jeb darījumu partneri. Kas tad ir vislabākais veids, kā tikties ar biznesa partneriem, lai kopīgi varētu nākt pie kopsaucējiem, noslēgt līgumus, apmainīties ar viedokļiem un apspriest problēmas? It īpaši tagadējā realitātē, kad no visām pusēm uzglūn visādi nezināmi vīrusi, un darba vide dažkārt pilnībā pāriet tiešsaistes režīmā.

Tikšanās pasākumi ar biznesa partneriem var būt visdažādākie. Un tie var tikt organizēti ļoti līdzīgā veidā, kā tiek organizēti tā saucamie komandas(-u) saliedēšanas pasākumi.

Kas ir tikšanās pasākumu ar biznesa partneriem klasika? Sapulces. Protams, uzreiz nāk prātā nogurdinoša sēdēšana kaut kādā slēgtā, pieelpotā telpā, kurā atrodas daudz cilvēku. Pārsvarā šādos pasākumos ir jāievēro lietišķs apģērba kods, visi sēž pie liela galda vai vairākiem galdiem un ar gana nopietnām sejām.

Bet vai tad viss patiešām notiek tik stereotipiski? Modernos uzņēmumos sapulces vai tikšanās pasākumi notiek daudz neformālāk. Piemēram, tām pašām sapulcēm nav jābūt kā kaut kādam nogurdinošam lāstam. Šos tikšanās pasākumus var noorganizēt visiem patīkamā, neformālā veidā. Piemēram, plašās, gaišās telpās ar logiem visas sienas garumā. Vēl labāk, ja pa logiem ārā redzamās ainas nenovērš uzmanību, ir laba trokšņa izolācija, gaisa kondicionieris un citi sīkumi. Pie tam kāpēc obligāti jābūt lielajiem, garajiem vai apaļajiem galdiem? Labs risinājums ir stāvgaldi. Cilvēki var brīvi pārvietoties starp tiem, tādējādi telpā tiekoties ar visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem. Nav jāsēž pie galda un jāmiegojas. Pat, ja uz ekrāna ir sākotnēji paredzēta kāda neilga prezentācija, lai iesāktu dialogu un viedokļu apmaiņu. Pasākuma organizētājam gan obligāti vajadzētu nodrošināt viesiem kādus atspirdzinājumus: kafiju, tēju, limonādes, ūdeni un kādas nelielas uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru