Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, otrdien nolēma Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons.

Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai.

Džeimsa ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.

Trampa advokāti bija lūguši tiesnesi izbeigt šo lietu pirms prāvas, pieņemot viņam labvēlīgu spriedumu. Džeimsa bija lūgusi tiesnesi pirms prāvas pieņemt spriedumu, kas atzītu Trampa atbildību, un tiesnesis izpildīja ģenerālprokurores lūgumu.

Jaunākā, pēc kārtas 22. Džeimsa Bonda filma Mierinājuma kvants ar Danielu Kreigu un Olgu Kuriļenko galvenajās lomās kļuvusi par kases grāvēju gandrīz katrā valstī, kur tā izrādīta, raksta Telegraph.co.uk.

Lielbritānijā filma pirmajā tās izrādīšanas nedēļas nogalē iekasēja 15.5 miljonus sterliņu mārciņu (23 miljonus ASV dolāru), kas ir par 600 000 mārciņu vairāk nekā iepriekšējam līderim - filmai Harijs Poters un uguns kauss (Harry Poter and the Goblet of Fire) 2005. gadā.

Mierinājuma kvants arī guva rekordlielus ienākumus Francijā un Zviedrijā - katrā valstī pa aptuveni 21 miljonu dolāru.

Pirmajās brīvdienās ieņēmumi no filmas izrādīšanas Krievijā sasnieguši 261.07 miljonus rubļu jeb 10.04 miljonus ASV dolāru, kas valstī ir jauns rekords.

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

Pistole, ko rokās turēja Šons Konerijs (Sean Connery) kā Džeimss Bonds plakātā, kas reklamēja 1963.gada filmu From Russia With Love, izsolē pārdota par 277 250 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (aptuveni 229 tūkstoši latu), ziņo BBC.

Walther gaisa pistole Christie's izsolē Londonā pārdota par ievērojami lielāku cenu nekā bija lēsts. Tika prognozēts, ka tā varētu tikt pārdota par 15 000 - 20 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Savukārt retu Dārta Veidera kostīmu, kas tika ražots Star Wars filmas The Empire Strikes Back vajadzībām, nav izdevies pārdot vispār. Tika prognozēts, ka par to varētu iegūt līdz pat 230 tūkstošiem mārciņu.

Kostīms, kuru cerēja pārdot privāts kolekcionārs no ASV, kurš to ieguva 2003.gadā, varētu būt pirmais pilnībā nokomplektētais Veidera kostīms, kas piedāvāts izsolē.

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Tiesnese Ņujorkā likusi ASV prezidentam Donaldam Trampam samaksāt divus miljonus ASV dolāru (1,8 miljonus eiro) par viņa bijušās labdarības organizācijas izmantošanu saviem politiskajiem un biznesa mērķiem.

Ņujorkas Augstākās tiesas tiesnese Salienna Skarpulla paziņoja, ka Trampam ir jāsamaksā zaudējumi vairākām bezpeļņas organizācijām, lai panāktu izlīgumu civilprasībā, ko iesniedza štata ģenerālprokurore Letīcija Džeimsa, kas ir demokrāte.

Džeimsa prasību pret fondu «Trump Foundation» iesniedza pērn jūnijā, apsūdzot to par «nemitīgi nelikumīgu rīcību», kas ietvēra neatbilstošu koordināciju labdarības organizāciju un Trampa priekšvēlēšanu kampaņas komandu laikā, kad viņš gatavojās 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām.

Decembrī Tramps piekrita slēgt savu personīgo labdarības fondu, bet prasība tiesā tāpat tika izskatīta, prokuratūrai vēloties panākt miljoniem dolāru vērtus atlīdzinājumus un sodus.

Ruperta Mēdroka mediju impērijā ietilpstošā britu laikraksta The Sunday Times žurnālisti, iespējams, uzlauzuši bijušā britu premjera Gordona Brauna telefonu un bankas kontu, vēsta BBC.

Laikraksta žurnālistiem, iespējams, arī ir bijusi pieeja citai privātai G. Brauna ģimenes informācijai, piemēram, par bijušā premjera dēla veselības stāvokli. 2006. gadā laikraksts esot ziņojis par to, ka G. Brauna dēls ir slims ar mukoviscidozi, kas ir nopietna, iedzimta slimība.

Līdz šim atklātībā bija nonākuši tikai fakti par News of The World reportieru un to nolīgto personu veikto telefonu uzlaušanu. Pēc šīm ziņām R. Mērdoks slēdza skandālā iesaistīto laikrakstu.

Tikmēr skandālā, kas satricinājis R. Mērdoka mediju impēriju, atklājas jauni fakti. Pirmdien atklātībā nonāca informācija, ka News of The World maksājis Lielbritānijas karalienes apsargāšanā iesaistītajiem policistiem, lai iegūtu karaliskās ģimenes telefonu numurus.

Laikraksta Diena galvenā redaktore no septembra būs bijusī Latvijas televīzijas žurnāliste Anita Brauna, kura iepriekš jau dažādos amatos strādājusi laikrakstā Diena, informē diena.lv.

"Uzskatu, ka Anita ir vispiemērotākais cilvēks laikraksta Diena redakcijas vadīšanai, jo viņai ir gan pieredze, kas to ļauj profesionāli darīt, gan arī gadu laikā pierādījies, ka Dienas vērtības ir viņas vērtības," laikraksta pašreizējā galvenā redaktore Nellija Ločmele sacījusi portālam diena.lv.

Savukārt N.Ločmele pildīs jaunveidojamās izdevniecības SIA Dienas Mediji galvenās redaktores pienākumus. "Anita Brauna vadīs laikraksta ikdienas darbu, bet manā atbildībā būs mediju stratēģijas satura attīstība," informēja N.Ločmele.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

SIA "FeLM" izsolē piedāvās iegādāties maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" bijušo elektrotēraudkausēšanas kompleksu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena ir noteikta 4,3 miljoni eiro. Izsoles solis ir 200 000 eiro.

Lietu kopībā ietilpst kustamā manta, kuru veido 413 vienības, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, kas atrodas nekustamajos īpašumos Brīvības ielā 94, Liepājā, un Brīvības ielā 92A, Liepājā.

Kustamās mantas izsoles cena tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole sāksies ceturtdien, 5.novembrī, plkst.13, bet noslēgsies 2020.gada 7.decembrī plkst.13.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 25.novembrim (ieskaitot) jāiemaksā "FeLM" norēķinu kontā nodrošinājuma summa 430 000 eiro apmērā un, izmantojot elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums "FeLM" valdei par autorizāciju izsolei.

Latvijas Krājbankas īpašumu izsolē lēti – par 29,9 tūkstošiem latu - 90 kvadrātmetru dzīvokli Rīgā, Nometņu ielā 1 iegādājusies Centrālās statistikas pārvaldes darbiniece Edīte Miezīte, kuras meita Evija Miezīte ir Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics darījumu un pārstrukturēšanas pakalpojumu asociētā direktore.

Edītes Miezītes amatpersonas deklarācija uzkrājumus izsolē noteiktās dzīvokļa cenas apmērā neuzrāda, un sievietes gada ienākumi ir aptuveni 3,5 reizes mazāki par minēto summu, vēsta portāls Pietiek.com.

Kad 8. novembrī Latvijas Krājbankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis paziņoja, ka todien notikušajās izsolēs pārdoti seši likvidējamajai bankai piederoši dzīvokļi par kopējo summu, kas pārsniedz 103 700 latus, izrādījās, ka dzīvokļus iegādājusies «raiba kompānija», raksta Pietiek.com.

Nosacīti dārgākais no pārdotajiem dzīvokļiem bija par 29,9 tūkstošiem latu izsolītais 90 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Rīgā, Nometņu ielā 1, kuru iegādājās Edīte Miezīte.

Par kukuļošanu apsūdzētajam savulaik no Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amata atstādinātajam Jānim Vaivodam Rīgas pašvaldībā pēc tiesas sprieduma noteikta dīkstāve bez darba samaksas.

Kā informēja galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange, izdots rīkojums par dīkstāves noteikšanu Vaivodam, neizmaksājot viņam darba samaksu.

Šāds rīkojums izdots, jo Vaivods atteicies noslēgt darba līgumu.

Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Vaivods norādīja, ka viņš nevarējis piekrist darba līguma atjaunošanai, jo pašvaldības piedāvātie nosacījumi bijuši sliktāki, salīdzinot ar sākotnējo darba līgumu.

Savukārt Rīgas pašvaldība raidījumam apstiprināja, ka tā meklēs Vaivoda kompetencēm atbilstošu amatu.

Kā ziņots, Latgales rajona tiesa likusi Rīgas domei atjaunot amatā par kukuļa piedāvāšanu apsūdzēto bijušo Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Vaivodu.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) dzīvokļu izsolēs ir palielinājies dalībnieku skaits, kā rezultātā pieaugušas izsolē pārdoto dzīvokļu cenas.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, pēdējās četrās dzīvokļu izsolēs katrā vidēji piedalījās pieci dalībnieki un izsoles sākumcena pircēju konkurences rezultātā vidēji pieauga vairāk nekā divas reizes.

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova stāsta, ka aģentūra izsolēs piedāvā iegādāties dažādus nekustamos īpašumus gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī citur Latvijā. Interese lielāka ir par lētākajiem dzīvokļiem, un šajā segmentā vērojama arī lielāka pircēju konkurence.

Dzīvokļa Kartupeļu ielā 6, Rīgā izsolē piedalījās seši izsoles dalībnieki. Dzīvoklis, kura izsoles sākumcena bija 3000 latu, tika nosolīts par 4920 latiem. Dzīvokļa Rāceņu ielā 4, Rīgā izsolē piedalījās poeci izsoles dalībnieki. Pie izsoles sākumcenas 2800 lati, nosolītā augstākā cena sasniedza 5040 latus. Arī dzīvokļa Sila ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās pieci izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas cena izsolē pieauga vairāk nekā trīs reizes, sākumcenai izsolē no 2100 latiem pieaugot līdz 7280 latiem. Savukārt dzīvokļa Saulkrastu ielā 2, Rīgā izsolē piedalījās četri izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas sākumcena no 2100 latiem izsolē pieauga līdz 4460 latiem.

Piektdien izsolē paredzēts pārdot četras likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošas demontētas minibankas, liecina paziņojums par izsoli.

Pēc kārtas pirmajā izsolē paredzēts pārdot kustamās mantas kopību - četras demontētas minibankas. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 7320 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks plkst.11 Jāņa Daliņa ielā 15, Rīgā likvidējamās Latvijas Krājbankas telpās.

Tāpat piektdien paredzēts izsolīt Latvijas Krājbankai piederošos telpaugus. Izsolē paredzēts pārdot 16 telpaugus, kas atrodas bankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15. Augu novērtējums un izsoles sākumcena ir 390 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks bankas telpās.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

SIA "FeLM" noslēdzis līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam "Liepāja Steel", kas pieder Turcijas kompānjias "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S." ("Aslanli Metalürji") īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu, informē "FeLM" pārstāvji.

Pušu starpā noslēgtā līguma nosacījumi satur komercnoslēpumu un līdz ar to netiek izpausti.

Tā kā "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, nav devusi gaidīto rezultātu, ņemot vērā "FeLM" aktīvu specifiku, 2020.gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu.

Konkursā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas. Izvērtējot potenciālo pircēju iesniegtos saistošos piedāvājumus, par konkursā piedāvātās kustamās un nekustamās mantas ieguvēju izvēlēts pircējs, kas piedāvāja visaugstāko cenu, tas ir, "Aslanli Metalurji".

Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pirkuma summas samaksas pilnā apmērā un pie nosacījuma, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļautiem nekustamiem īpašumiem.

Laikā, kad daudzi uzņēmumi ir nonākuši maksātnespējas situācijā, netrūkst interesentu, kuri kāro nopirkt to aktīvus, tā teikt, par izpārdošanas cenām. Arvien vairāk parādās arī vietējie un ārvalstu investoru, kuri izrāda vēlmi iegādāties bankrotējušu uzņēmumu aktīvus.

Un ne bez iemesla – reālā situācija liecina, ka pašreiz aktīvu vērtējums ir krietni zem tā izmaksu līmeņa, par kādam iespējams radīt jaunus, pat pie pašreizējām būvniecības un citām izmaksām. Piemēram, nesen ļoti solīdā Latvijas kompānijā pasūtīju vērtējumu ražošanas ēkai Rīgas rajonā un noteiktā kvadrātmetra cena bija 16 lati (!). Analogu gadījumu ir daudz.

Informācijas pieejamība par izsolēm un mantas pārdošanas kārtību ir laba. Pašreizējais Maksātnespējas likums nosaka – ja kustamā manta vai nekustamais īpašums tiek pārdots izsolē, tad procesa administratora pienākums ir izziņot izsoli vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vienlaicīgi sniegt ziņas par izsoles norisi, datumu, laiku, vietu un izsolāmās mantas veidu iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tātad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Tādējādi katrs informāciju par visām izsolēm var viegli uzzināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājas lapā ur.gov.lv. Savukārt Tiesu izpildītāju padomes mājas lapā lzti.lv publiski ir pieejama informācija par tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm.

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.